Ministru kabineta rīkojums Nr.72

Rīgā 2014.gada 18.februārī (prot. Nr.8 38.§)

1. Atbalstīt Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.–2016. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju un Veselības ministriju (atbilstoši kompetencei) par atbildīgajām institūcijām plāna ieviešanā.

3. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām atbildīgajām institūcijām reizi gadā iesniegt Ceļu satiksmes drošības padomē informāciju par plānā noteikto uzdevumu izpildes gaitu.

4. Plāna īstenošanu 2014. gadā iesaistītajām ministrijām nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanā iesaistītajām ministrijām 2015. un 2016. gadā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu nākamajiem saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

(Ministru kabineta
2014.gada 18.februāra
rīkojums Nr.72)

Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.–2016. gadam (turpmāk – plāns) izstrādāts, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos mērķus un nozares politikas rezultātus. Plāns izstrādāts, izvirzot mērķi – saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiju līdz 2020. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu (salīdzinot ar 2010. gadu), kā arī par 50 % samazināt smagi ievainoto skaitu.

Izstrādājot plānu, tika aplūkoti divi iespējamie situācijas attīstības scenāriji. Pesimistiskais scenārijs paredz, ka ne bojāgājušo skaits, ne smagi ievainoto skaits salīdzinājumā ar 2010. gada rādītājiem nesamazināsies. Savukārt optimistiskais atbilst Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim – līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2010. gadu divas reizes (t. i., par 7–10 % katru gadu) samazināsies gan bojāgājušo, gan smagi ievainoto skaits.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jāatrisina šādi uzdevumi, kuri izriet no iepriekšējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistikas datiem un to analīzes un kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību:

1. Gājēju drošības garantēšana.

2. Velosipēdistu drošības garantēšana.

3. Mototransporta vadītāju un pasažieru drošības garantēšana.

4. Vieglo automobiļu vadītāju un pasažieru drošības garantēšana.

5. Cietušo skaita samazināšana ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts komerctransports (kravas automobiļi un autobusi).

6. Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē.

7. Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana.

8. Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā un narkotisko vielu iespaidā izskaušana.

9. Tādu gadījumu skaita samazināšana, kad transportlīdzeklis tiek vadīts nogurumā.

10. Ceļu satiksmes negadījumu smaguma pakāpes samazināšana.

11. Inteliģento transporta sistēmu (ITS) aktīvākas izmantošanas veicināšana ceļu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanai.

12. Sabiedrības izpratnes veicināšana un iesaistīšana ceļu satiksmes drošības problēmu apzināšanā un risināšanā.

13. Tādu pastāvīgo autotransporta infrastruktūras pārvaldīšanas pasākumu (tai skaitā pētniecības) veikšana, kas nodrošina ceļu satiksmes funkcionēšanu atbilstoši augošajām satiksmes drošības prasībām.

Plāns paredz īstenot pavisam 79 pasākumus tādās jomās kā normatīvo aktu pilnveidošana, ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības kontrole, ceļu satiksmes dalībnieku apziņas veidošana, inženiertehniskie pasākumi autoceļu un ielu tīklā, ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana un apmācība, inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešana ceļu satiksmē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbība, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ceļu satiksmes drošības pētījumi.

Plāns izskatīts un atbalstīts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomes 2013. gada 18. aprīļa protokola 3. sadaļas protokollēmuma 2. punktu, plāna projekts 2013. gada 3. maijā nosūtīts saskaņošanai nozares nevalstiskajām organizācijām: biedrībai "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"", Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijai, Auto asociācijai, Latvijas Autopārvadātāju nacionālajai asociācijai, Latvijas Motoklubu asociācijai, biedrībai "Latvijas ceļu būvētājs", Latvijas ceļinieku asociācijai, Transportbūvju inženieru asociācijai. Iebildumi un ierosinājumi par plāna projektu netika saņemti.

Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai gadā nepieciešami vidēji 8,4 miljoni euro.

Plānā paredzētos pasākumus paredzēts daļēji finansēt no līdzekļiem, kurus ceļu satiksmes negadījumu profilaksei saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu iemaksā apdrošināšanas sabiedrības. Šo līdzekļu sadali un izlietojumu kontrolē Ceļu satiksmes drošības padome.

Pārējie finansējuma avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskie fondi un sponsori. Plāna īstenošanu 2014. gadā iesaistītajām ministrijām paredzēts nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanā iesaistītajām ministrijām 2015. un 2016. gadā paredzēts izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu nākamajiem saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss