Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī

Finansu ministrijas sagatavots,

akceptēts Ministru kabineta

2001.gada 26.jūnija sēdē (prot. Nr.30, 42.§

Turpinājums. Sākums — "LV" 20.07.2001., Nr.110

Kopsavilkums

2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 396,6 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem — 405,6 milj. latu, konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts veidoja 9,0 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī tika izpildīts Starptautiskā valūtas fonda kritērijs attiecībā uz konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu.

1 . Tautsaimniecības attīstība 1

1.1. Iekšzemes kopprodukts,

ekonomiskā aktivitāte

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās pieauga par 6,6 procentiem. Tajā skaitā pirmajā ceturksnī IKP apjoms palielinājās par 6,1%, otrajā ceturksnī — par 5,0%, trešajā — par 6,6%, bet ceturtajā — par 8,7 procentiem. Tik strauju ekonomisku izaugsmi galvenokārt nodrošināja apjomu kāpums tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā — 18,1%), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (16,2%), apstrādes rūpniecībā (14,5%) un komercpakalpojumos (10,5 procenti). Latvijas tautsaimniecības attīstība 2000. gadā bija vienmērīga un gandrīz visās nozarēs bija novērojams nozīmīgs apjomu kāpums.

Sektoru griezumā, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2000. gadā lielā mērā noteica pakalpojumu sektora veiksmīgā darbība. Pakalpojumu sektora apjomi aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, palielinājās par 7,1%, tā īpatsvaram IKP struktūrā pieaugot no 68,5% 1999. gadā līdz 70,2% pērn. Savukārt, pakalpojumu sektora izaugsmi būtiski veicināja apjomu kāpums tirdzniecības nozarē, kas salīdzināmās cenās palielinājās par 9,6 procentiem. Tirdzniecības nozares ietvaros mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 9,0%, bet vairumtirdzniecības — par 32 procentiem. Pakalpojumu sektora attīstību noteica arī nozīmīgs apjomu kāpums transporta, glabāšanas un sakaru jomā — pieaugums par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Aizvadītajā gadā palielinājās kravu apgrozība visos transporta veidos, kas lielā mērā izskaidrojams ar ārējo ekonomisko apstākļu uzlabošanos. Latvijas ostās apstrādāto kravu apjoms pieauga par 5,7%, kravu apgrozība dzelzceļa transportā — par 9,7%, bet autotransportā — par 15,1 procentu. Arī cauruļvadu transporta darbība bija visai sekmīga — transportētās naftas un naftas produktu apjomi cēlušies par 13,4 procentiem. 2000. gadā veiksmīgi attīstījās komercpakalpojumu nozare — pieaugums salīdzināmās cenās par 13,6 procentiem.

Šādu attīstību noteica, rēķinot faktiskajās cenās, reklāmas pakalpojumu kāpums par 27,0%, nedzīvojamo telpu īres — par 11,0%, arhitektūras, projektēšanas darbu — par 38,0%, dažādu iekārtu un sadzīves tehnikas nomas pakalpojumu — par 36,0%, kā arī juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu apjomu kāpums — par 20,0 procentiem.

2000. gadā atsākās ražošanas apjomu pieaugums Latvijas rūpniecības nozarēs. Apstrādes rūpniecības apjomi cēlušies par 5,7%, ko lielā mērā noteica Latvijas eksporta pieaugums. Tekstilizstrādājumu ražošana palielinājās par 9,2%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu — par 11,2 procentiem. Savukārt pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomi nedaudz saruka — par 2,0%, salīdzinot ar 1999. gadu. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi ir cēlušies par 8,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija novērojams apjomu samazinājums par 3,1%, kam pamatā bija elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājums un siltuma padeves iekārtu modernizācija.

Veiksmīgi 2000. gadā attīstījās arī būvniecības nozare, kuras apjomi pieauga par 8,4%, bet tās īpatsvars IKP struktūrā 2000. gadā bija 6,8 procenti. Mežsaimniecības, kokmateriālu sagatavošanas un ar to saistīto pakalpojumu apjomi palielinājās par 26,8%, to īpatsvaram IKP palielinoties no 1,5% 1999. gadā līdz 1,6% pērn.

Pagājušajā gadā atsākās pieaugums lauksaimniecībā — salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ražošanas apjomi palielinājās par 3,3%, tai skaitā augkopības produkcija palielinājās par 3,7%, bet lopkopības nozares produkcija pieauga par 4,1%, kam pamatā bija būtisks olu un piena ražošanas palielinājums. Sekmīgi attīstījās arī zvejniecības nozare, kur apjomi cēlušies par 8,2%, ko veicināja nozvejas kāpums Centrālaustrumatlantijā — par 20,0 procentiem.

2001. gada I ceturksnī makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI)2, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 7,4 procentiem. Tas norāda uz to, ka turpinās pagājušajā gadā atsākušais ekonomiskās aktivitātes pieaugums.

Tik strauju pozitīvo MSI attīstību minētajā periodā sekmēja visi makroekonomisko rādītāju saliktā indeksā ietvertie rādītāji. No tiem vislielākā paaugstinošā ietekme bija mazumtirdzniecības apgrozījuma un eksporta pieaugumam, kā arī kravu apgrozījuma ostās un iekšzemes naudas piedāvājuma M2D palielinājumam (attiecīgi par 8,9% un 22,6%, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, rēķinot faktiskajās cenās).

1.2. Tautsaimniecības nozaru

attīstība

Rūpniecība

Šī gada I ceturksnī tautsaimniecībā saražotā produkcija faktiskajās cenās bija 442,0 milj. latu. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, rūpniecības produkcijas apjomi salīdzināmās cenās ir pieauguši par 7,5%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaide palielinājusies — par 10,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē kritusies — par 6,6 procentiem. Samazinājušies arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražošanas apjomi — par 0,1 procentu.

2001. gada matā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs bija vērojams ražošanas pieaugums, kopējais pieaugums veidoja 7,7 procentus.

Lielākie ražošanas kāpumi bija novērojami mēbeļu rūpniecībā — par 46,5%, neminerālo izstrādājumu (keramikas, cementa un betona u.c.) ražošanā — par 35,1%, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 20,9 procentiem. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanā pieaugums bija novērojams 7,3% apmērā, ko galvenokārt ietekmēja ražošanas pieaugums zivju un zivju produktu pārstrādē, kā arī gaļas un gaļas produktu ražošanā, attiecīgi — par 36,2% un 16,3 procentiem.

Lai gan š.g. martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, rūpniecībā kopumā bija vērojams ražošanas pieaugums, atsevišķu tās nozaru attīstība tomēr bija mazāk veiksmīga. Ādas un ādas izstrādājumu ražošana samazinājās par 45,0%, kā arī kritusies ir pārējo transportlīdzekļu ražošana (kuģu, laivu, lokomotīvju, vagonu) — par 23,1 procentu. Atsevišķās pārtikas rūpniecības nozarēs bija novērojams ražošanas samazinājums. Augļu un dārzeņu pārstrādes un konservēšanas apjoms kritās — par 21,2%, bet dzērienu ražošana sarukusi par 6,9 procentiem.

	1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
	2. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu
	3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t

Lauksaimniecība

Saskaņā ar Centrālās statistiskās pārvaldes datiem situācija Latvijas lauksaimniecībā pēdējos gados ir pasliktinājusies. Neskatoties uz atsevišķām pozitīvām iezīmēm, arī š.g. I ceturksnī kopējais lopkopības produktu saražotais apjoms kritās.

Visu veidu saimniecībās pārskata periodā tika saražoti 18,6 tūkst. tonnu gaļas (dzīvsvarā), 141,6 tūkst. tonnu piena un 105,9 milj. olu. Šī gada I ceturksnī, salīdzinot ar pārskata periodam atbilstošo periodu pagājušajā gadā, ražošanas apjoms gaļas ražošanā samazinājās par 11,4 procentiem. Piena ražošana kritās par 3,4%, bet olu — par 1 procentu.

Lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenas 2001. gada I ceturksnī kopumā palielinājās. Lopu un putnu (dzīvmasā) vidējās iepirkšanas cenas š.g. I ceturksnī pieauga par 11,9%, tai skaitā liellopu — par 34,0%, putnu — par 11,1% un cūku — par 1,6 procentiem. Piena iepirkšanas cena palielinājās par 3,2 procentiem.

Transports

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kravu pārvadājumu apjomi pakāpeniski palielinājās.

Šī gada I ceturksnī nosūtīto un saņemto kravu daudzums ostās palielinājās par 8,9% un bija 14,51 milj. latu.

Salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, minētajā laika posmā šogad Ventspils ostā saņemto un nosūtīto kravu apjoms palielinājies par 7,2%, Liepājā — par 11,9%, bet Rīgā — par 10,7 procentiem.

Ievērojams pieaugums nosūtīto un saņemto kravu apjomos pārskata periodā bija arī Latvijas mazajās ostās — 52,5 procenti.

Pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, kravu apgrozījums un kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā palielinājās attiecīgi par 11,8% un 4,2 procentiem. Dzelzceļa transporta kravu tranzīta pārvadājumi pieauga par 14,7%, bet eksporta un importa pārvadājumi samazinājās — attiecīgi par 40,7% un 25,6 procentiem.

Kravu pārvadājumos dzelzceļa transportā kritums pārskata periodā bija novērojams arī iekšzemes satiksmē, kur pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 41,3 procentiem.

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija novērojams transportētās naftas pa maģistrāliem cauruļvadiem apjoma pieaugums. Transportētā nafta pa maģistrālo naftas vadu uz Ventspili pieauga — par 11,4%, bet uz Mažeiķiem — par 64,6 procentiem. Bija vērojams arī transportēto naftas produktu pa maģistrālo naftas produktu vadu pieaugums — par 15 procentiem.

1.3. Inflācija

2001. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, kas ir par 0,5 procenta punktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā.

Patēriņa cenas martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 1,4 procentiem. Administratīvi regulējamās cenas šajā laika periodā palielinājās par 3,1 procentu.

Cenu izmaiņu visvairāk ietekmēja pārtikas un ar mājokli saistīto cenu pieaugums, kā arī sakaru cenu samazinājums.

Šī gada martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pārtikas produktu cenas pieauga par 2%, tai skaitā gaļai — par 13,8%, dārzeņiem — par 10,1 procentu. Šajā periodā kartupeļu un cukura cenas samazinājās attiecīgi par 17,5% un 6,6 procentiem.

Pārskata periodā paaugstinājās arī ar mājokli saistītas cenas — par 3,7%, tai skatā ievērojami palielinājās gāzes cena — par 18,6 procentiem.

Nozīmīgs cenu kāpums bija novērojams finansu pakalpojumiem un tūrismam attiecīgi — par 10,7% un — par 30,1 procentu. Visstraujāk cenas ir kritušās telefonu iekārtām — par 22,3% un apdrošināšanas pakalpojumiem — par 12,4 procentiem.

	4. att. Patēriņa cenu indekss
	5. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās
	6. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita perioda beigās

Ražotāju cenas rūpniecībā 2001. gada I ceturksnī palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējo periodu — par 0,7%, bet, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušajā gadā, tās pieauga par 0,5 procentiem.

1.4. Nodarbinātība un bezdarbs

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis valstī nedaudz pieauga, ko galvenokārt noteica sezonāli faktori. Tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem, pieaugot no 7,8% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 2000. gada beigās līdz 8,1% š.g. marta beigās. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pārskata periodā palielinājās par 3,6% jeb 3,4 tūkst., marta beigās sasniedzot 96,7 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgā perioda beigām, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits — par 10,9% jeb 11,8 tūkst. cilvēku.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, I ceturkšņa beigās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,1 tūkst. cilvēku jeb 40,0% no bezdarbnieku kopskaita, un martā vidējais bezdarbnieku pabalsts bija 41,40 lati (salīdzinājumam: 2000. gada martā bezdarbnieku pabalstu saņēma 42,0 tūkst. jeb 38,7% bezdarbnieku un tā vidējais lielums bija 49,25 lati).

Reģistrēto aktīvo darba meklētāju skaits I ceturksnī palielinājās par 5,0% jeb 4,7 tūkst. cilvēku un marta beigās sasniedza 99,1 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa beigām, reģistrēto aktīvo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 10,7% jeb 11,9 tūkst. cilvēku.

Turpināja pakāpeniski samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā — š.g. marta beigās tas bija 28,3%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2000. gada beigās un par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā aizvadītā gada marta beigās. Tendence samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram Latvijas darba tirgū iezīmējās 2000. gada sākumā, kad ilgstošie bezdarbnieki veidoja 31,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, un ir bijusi ļoti stabila. Tas norāda uz darba tirgus aktivizēšanos un ļauj cerēt ka turpmāk bezdarba līmenis samazināsies straujāk.

Straujš ekonomiskās aktivitātes palielinājums pagājušajā gadā un š.g. I ceturksnī neradīja atbilstošu pieaugumu nodarbinātībā vai bezdarba līmeņa samazināšanos. Tam pamatā ir strukturālās izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un, kā rezultāts, pieprasījums pēc dažu profesiju pārstāvju iemaņām un zināšanām samazinās. To pierāda reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām un izglītības līmeņiem: š.g. marta beigās visvairāk reģistrēto bezdarbnieku bija vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, zvejniecībā mežsaimniecībā un citur — 26,0 tūkst. cilvēku jeb 27,0% no bezdarbnieku kopskaita. Savukārt augstākas kvalifikācijas profesiju grupu pārstāvju — likumdevēju, valsts amatpersonu un vadītāju — skaits bezdarbnieku vidū bija tikai 2,5 tūkst. cilvēku jeb 2,6% no bezdarbnieku kopskaita. Tikai 7,0% no bezdarbniekiem bija ar augstāko izglītību, 29,1% — ar vidējo vispārējo izglītību, bet vislielākais īpatsvars bija vidējo profesionālo izglītību ieguvušiem — 39,4 procenti.

Joprojām būtiski atšķiras bezdarba līmeņi Latvijas pilsētās un rajonos: š.g. I ceturkšņa beigās viszemākais bezdarba līmenis bija reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā (attiecīgi 3,9% un 7,0%), Ogres rajonā (6,1%), bet visaugstākais — Latvijas austrumu rajonos — Rēzeknes rajonā (26,9%), Krāslavas rajonā (21,7%) un Balvu rajonā (21,6 procenti).

2000. gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neizmainījās un bija 1038 tūkst. cilvēku. Tai skaitā sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits bija 297 tūkst. cilvēku, kas ir par 4,5% mazāk nekā 1999. gadā, turpretī nodarbināto privātajā sektorā skaits pieauga par 1,9% un bija 741 tūkst. cilvēku. Tādējādi, turpina pakāpeniski palielināties privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā: salīdzinot ar 1999. gadu, tas palielinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 71,4% (salīdzinājumam: 1997. gadā tas bija 65,6%, 1998. — 68,3%, bet 1999. gadā — 70,0 procenti).

1.5. Ārējā tirdzniecība

un maksājumu bilance

Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušā gadā, pieauga par 14,4 procentiem. Tajā skaitā preču eksports pieauga par 11,0%, bet imports par 16,7 procentiem. Ņemot vērā, ka dotajā periodā preču importa pieaugums gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos ir bijis lielāks par eksporta pieaugumu, arī tirdzniecības bilances deficīts šajā periodā ir palielinājies — par 27,9 procentiem. Eksporta vērtība pret importu pārskata periodā veidoja 62,8%, kas ir par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā atbilstošajā periodā 2000. gadā.

Svarīgākie Latvijas eksporta partneri apskatāmajā periodā, tāpat kā 2000. gadā, bija Vācija (īpatsvars kopējā eksportā — 18,8%), Lielbritānija (14,2%) un Zviedrija (11,3%). Nozīmīgākie Latvijas importa partneri, tāpat kā pērn, bija Vācija (īpatsvars kopējā importā — 15,7%), Krievija (10,5%) un Somija (7,9%).

2001. gada I ceturksnī NVS īpatsvars ārējā tirdzniecībā kopumā palielinājās. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, tas pieauga par 0,6 procentpunktiem un bija 12,9 procenti. Preču eksports uz NVS no kopējā Latvijas eksporta veidoja 9,1%, bet imports no NVS no kopējā Latvijas importa — 15,3 procentus.

Pretēji ārējās tirdzniecības palielinājumam ar NVS, Eiropas Savienības īpatsvars Latvijas tirdzniecībā š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, samazinājās par 2,5 procenta punktiem un bija 56,8 procenti. ES īpatsvars Latvijas eksportā š.g. I ceturksnī bija 65,3%, bet importā — 51,5 procenti. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tirdzniecības bilance ar Eiropas Savienību ir pasliktinājusies — eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecībā ir samazinājies par 2,8%, bet importa īpatsvars samazinājās tikai par 2 procentpunktiem.

2001. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars preču eksportā joprojām ir koksnei un tās izstrādājumiem — 36,1%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem — 15,4%, kā arī metāliem un to izstrādājumiem — 12,5 procenti.

Apskatāmajā periodā, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2000. gadā, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports palielinājās — par 19,0%, metālu un to izstrādājumu eksports — par 16,6% un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports — par 39,7 procentiem.

Savukārt eksporta kritums bija novērojams minerālajiem produktiem. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šajā grupā tas kritās par 38,0 procentiem. Samazinājās arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un optisko ierīču un aparātu; pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports, attiecīgi par 8,5% un 24,9 procentiem.

Nozīmīgākās importa preču grupas apskatāmajā periodā bija mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (20,3% no kopējā importa), ķīmiskā rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11,0%), metāli un to izstrādājumi (8,3%).

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mašīnu, mehānismu un elektronisko iekāru imports palielinājās par 11,4%, transporta līdzekļu imports — par 35,3%, un metālu un to izstrādājumu imports — par 27,0 procentiem.

2001. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 55,3 milj. latu.

Tekošā konta deficītu lielā mērā noteica preču negatīvais saldo, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2000. gadā palielinājās par 30,6% un dotajā periodā bija 145,9 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 0,9% un bija 77,7 milj. latu. Pakalpojumu saldo dotajā periodā sedza 53,3% no preču negatīvā saldo.

Apskatāmajā periodā tiešo investīciju pozitīvais saldo, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 6,2% un bija 61,3 milj. latu, kas pārsniedz tekošā konta negatīvo saldo par 10,8 procentiem. Portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs — 1,8 milj. latu (salīdzinājumam, pagājušajā gadā attiecīgajā periodā tas bija negatīvs — 60,1 milj. latu). Rezidentu citi ieguldījumi ārvalstīs bija mazāki nekā nerezidentu citi ieguldījumi Latvijā, tādējādi, citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (26,6 milj. latu).

2001. gada I ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta segšanai, tādējādi rezerves aktīvi dotajā periodā palielinājās par 7,5 milj. latu.

1.6. Monetārais sektors

2000. gada beigās Latvijā darbojās 21 banka, viena ārvalstu bankas nodaļa ( Merita Bank Plc. (Somija) Rīgas filiāle) un viena ārvalstu bankas pārstāvniecība ( Dresdner Bank AG (Vācija)). 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā kopumā ir vērojama banku sektoru rādītāju uzlabošanās: kapitāla un rezervju palielināšanās un noguldījuma apjoma palielināšanās.

2001. gada martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, plašā nauda M2X palielinājās par 24,17%, bet salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tā pieauga par 4,2 procentiem.

2001. gada I ceturksnī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 29,4 procentiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 18,3%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms — par 65,0%, un rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā — par 27,6 procentiem. Noguldījumu ārzemju valūtā īpatsvars kopējos noguldījumos 2001. gada martā veidoja 46,4%, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tas ir samazinājies par 0,5 procenta punktiem. 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā, ir palielinājies uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 39,6 procentiem. Tas ir nozīmīgs kāpums un liecina par ekonomikas aktivitātes palielināšanos.

	7. att. M2X struktūra un dinamika
	8. att. Komercbanku aktīvu dinamika
	9. att. Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss

Skaidrā nauda (bez banku kasēm) salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājās par 14,3%, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tā samazinājās par 0,4 procentiem.

Skaidras naudas — noguldījumu attiecība 2001. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 6,2 procentpunktiem un bija 47,2 procenti.

Latvijas bankas aktīvi 2001. gada I ceturkšņa beigās, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 1,7 tūkst. latu, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tie samazinājās par 3,6 tūkst. latu jeb 4,0 procentiem. Aktīvu samazināšanos attiecībā pret iepriekšējā gada beigām galvenokārt noteica samazinājums vietējos aktīvos — par 11,6%, tai skatā kredītu kredītiestādēm samazinājums veidoja 17,7 procentus. Samazinājumu pasīvos ietekmēja ārzemju saistību un latu daudzuma apgrozībā sarukums. Ārzemju saistības samazinājās — par 5,3 tūkst. latu jeb 4,1%, tai skaitā ārvalstu konvertējamo valūtu samazināšanās (par 18,7%). Lati apgrozībā samazinājās — par 5,9 tūkst. latu jeb 1,2 procentiem. Šajā periodā bija novērojams kapitāla un rezervju pieaugums — par 9,6 tūkst. latu jeb 18,4 procentiem.

Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu procentu likme 2001. gada I ceturksnī ir svārstījusies 12,5% un 13,1% robežās. 2001. gada martā tā bija 13,1%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2000. gada beigās. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu likme 2001. gada februārī bija 5,3%, bet martā 4,6%, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, tā ir pieaugusi par 0,1 procenta punktu.

Starpbanku tirgus likme latu kredītiem 2001. gada I ceturksnī ir palielinājusies no 3,3% 2000. gada beigās līdz 3,9% marta beigās, februāra beigās tā bija 6,1 procents.

Eiro vērtība 2001. gada I ceturksnī tāpat kā iepriekšējā gadā samazinājās attiecībā pret ASV dolāru. Tas noteica arī lata vērtības samazinājumu pret ASV dolāru, kā arī vērtības palielinājumu pret eiro. Lata neoficiālā piesaiste SDR valūtu grozam samazināja lata vērtības svārstības pret atsevišķām grozā iekļautām valūtām. Marta beigās LVL/USD kurss bija 0,631, kas, salīdzinot ar š.g. sākumu, norāda uz dolāra vērtības pieaugšanu attiecībā pret latu par 2,1 procentu. Savukārt lata vērtība attiecībā pret eiro pieauga, un Latvijas bankas noteiktais LVL/EUR kurss 2001. gada marta beigās bija 0,559, kas ir par 1,9% mazāk kā 2000. gada beigās.

1.7. Vērtspapīru tirgus

Šā gada 13. martā no Rīgas fondu biržas Dow Jones indeksa tika izslēgtas Latvijas Unibankas akcijas, kas bija visaktīvāk tirgotais vērtspapīrs Rīgas Fondu Biržā. Līdz marta vidum bija novērojamas indeksa svārstības 123,54 - 126,44 punktu intervālā, marta otrajā pusē indeksa vērtība kritās, 30. martā sasniedzot 118,03 punktus.

2001. gada I ceturksnī turpinājās pagājušā gadā sākusies Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI pakāpeniska samazināšanās no 172,14 punktiem š.g. gada sākumā līdz 160,28 punktiem marta beigās. Indeksa samazināšanās liecina par akciju cenu kritumu.

Kopējais vērtspapīru apgrozījums 2001. gada I ceturksnī bija 112,47 milj. latu, kas ir par 31,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā periodā, tomēr tas veidoja tikai 80,6% no 2000. gada pēdējā ceturkšņa apgrozījuma. Tai skatā akciju apgrozījums bija tikai 3,87 milj. latu (3,4%, no kopējā apgrozījuma) un pieprasījumu vērtspapīru apgrozījums — 108,60 milj. latu (96,56% no kopējā apgrozījuma). Pieprasījuma vērtspapīru apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 58,5 procentiem. Latvijas fondu tirgus attīstību 2001. gada I ceturksnī būtiski ietekmēja Unibankas aiziešana no Oficiālā saraksta.

Unibankas aiziešana no Rīgas Fondu Biržas ievērojami ietekmēja RFB sarakstos iekļauto uzņēmumu kapitalizāciju. Tā samazinājās no 400,36 milj latu ceturkšņa sākumā līdz 286,46 milj. latu ceturkšņa beigās.

2001. gada I ceturkšņa beigās biržas sarakstos bija iekļauti 63 vērtspapīri, no kuriem oficiālajā — 6, otrajā — 11, brīvajā — 46. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, biržas sarakstos iekļauto kopējo vērtspapīru skaits nav mainījies, tomēr ir notikušas izmaiņas tā struktūrā — ir samazinājies vērtspapīru skaits oficiālajā un otrajā sarakstā.

1 Šajā sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2001.gada I ceturksnī. Tomēr daži rādītāji ziņojuma izstrādes laikā ir pieejami tikai par 2000.gadu vai 2001.gada pirmajiem diviem mēnešiem.

2 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravas pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995.gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre