Ministru kabineta noteikumi Nr.119

Rīgā 2014.gada 4.martā (prot. Nr.14 7.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Darba likuma 40.panta septīto daļu
un Valsts statistikas likuma 7.¹ pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 84., 148., 200. nr.; 2011, 118. nr.; 2012, 4., 125. nr.; 2013, 37., 174. nr.; 2014, 16. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Klasifikatora lietotājam profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukums jāizvēlas atbilstoši klasifikatorā noteiktiem profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumiem."

2. Izteikt 21.¹ punktu šādā redakcijā:

"21.¹ Šo noteikumu 2. pielikuma 3.57. apakšnodaļa un grozījumi saistībā ar profesijas "5131 01 VIESMĪLIS" nosaukuma precizēšanu šo noteikumu 1. pielikuma V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5131 atsevišķās grupas "VIESMĪĻI" profesiju uzskaitījumā stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā."

3. Papildināt noteikumus ar 21.³ punktu šādā redakcijā:

"21.³ Šo noteikumu 2. pielikuma:

21.³ 1. 3.9. apakšnodaļa ir spēkā līdz 2014. gada 1. decembrim;

21.³ 2. 3.75. apakšnodaļa un grozījumi saistībā ar profesijas "3339 16 Loģistikas DARBINIEKS" nosaukuma precizēšanu šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3339 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI KOMERCPAKALPOJUMU JOMAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā stājas spēkā 2014. gada 1. decembrī."

4. 1. pielikumā "Profesiju klasifikators":

4.1. izteikt nodaļas "Profesiju klasifikatora grupu nosaukumu un to starptautisko kodu KOPSAVILKUMS" otrās pamatgrupas "VECĀKIE SPECIĀLISTI" 21 apakšgrupas "ZINĀTNES UN INŽENIERZINĀTŅU JOMAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" 216 mazās grupas "Arhitekti, plānotāji, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri un dizaineri" atsevišķo grupu uzskaitījumā kodam atbilstošu atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"2166 Grafikas, multimediju un citi dizaineri";

4.2. papildināt I nodaļas "Pirmā pamatgrupa "VADĪTĀJI"" 1345 atsevišķās grupas "IZGLĪTĪBAS JOMAS VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 1345 22 profesijas ar šādu profesiju:

"1345 23 Katedras VADĪTĀJS";

4.3. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2120 atsevišķās grupas "MATEMĀTIĶI, AKTUĀRI UN STATISTIĶI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2120 02 Statistikas MATEMĀTIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.82. apakšnodaļā)";

4.4. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 216 mazās grupas "ARHITEKTI, PLĀNOTĀJI, ĢEODĒZIJAS UN KARTOGRĀFIJAS INŽENIERI UN DIZAINERI" atsevišķo grupu uzskaitījumā kodam atbilstošu atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"2166 Grafikas, multimediju un citi dizaineri";

4.5. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2166 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"GRAFIKAS, MULTIMEDIJU UN CITI DIZAINERI";

4.6. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2222 atsevišķās grupas "VECMĀŠU PROFESIJU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2222 02 VECMĀTE – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.47. apakšnodaļā)";

4.7. svītrot II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2310 atsevišķās grupas "UNIVERSITĀŠU UN CITU AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU AKADĒMISKAIS PERSONĀLS" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"2310 06 Katedras VADĪTĀJS";

4.8. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2423 atsevišķās grupas "PERSONĀLA UN KARJERAS, KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMU UN RISKU VADĪBAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "nodrošināt profesionālas izdegšanas profilaksi un veicināt stresa noturības paaugstināšanu" ar vārdiem "organizēt un vadīt supervīzijas (mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija, lai pilnveidotu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti) procesu; īstenot pētniecisko darbību un veicināt profesijas attīstību";

4.9. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2423 atsevišķās grupas "PERSONĀLA UN KARJERAS, KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMU UN RISKU VADĪBAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 2423 16 profesijas ar šādu profesiju:

"2423 17 SUPERVIZORS /KONSULTANTS PĀRRAUGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.83. apakšnodaļā)";

4.10. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 265 mazās grupas "RADOŠO UN IZPILDĪTĀJMĀKSLU MĀKSLINIEKI" kvalifikācijas pamatprasību sadaļu "Izglītība" šādā redakcijā:

"Izglītība: augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos – profesionālā vidējā izglītība.";

4.11. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2652 atsevišķās grupas "MŪZIĶI, DZIEDĀTĀJI, KOMPONISTI UN MUZIKOLOGI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "izpildīt skaņdarbus vai muzikāli dramatiskus darbus koncertos, muzikālos uzvedumos vai citos pasākumos" ar vārdiem "īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus; vākt, apkopot un sistematizēt informāciju muzikālu darbu datubāzēm; palīdzēt sastādīt bibliotēku, mūzikas fondu un izdevniecību krājumus; sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem; patstāvīgi īstenot ieceres, pētot un analizējot mūzikas kultūrā nozīmīgu personību daiļradi un darbību, kā arī dažādu laikmetu, stilu un žanru mūzikas kultūrvēsturisko nozīmi";

4.12. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2652 atsevišķās grupas "MŪZIĶI, DZIEDĀTĀJI, KOMPONISTI UN MUZIKOLOGI" profesiju uzskaitījumā kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"2652 19 MŪZIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.64. apakšnodaļā)

2652 20 DZIEDĀTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.65. apakšnodaļā)

2652 21 KORMEISTARS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.66. apakšnodaļā)";

4.13. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2652 atsevišķās grupas "MŪZIĶI, DZIEDĀTĀJI, KOMPONISTI UN MUZIKOLOGI" profesiju uzskaitījumu aiz 2652 27 profesijas ar šādu profesiju:

"2652 28 Mūzikas teorijas SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.67. apakšnodaļā)";

4.14. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sniegt klientiem tehnisko atbalstu izbraukuma pasākuma ietvaros" ar vārdiem "izgatavot tekstilijas vai piedalīties tekstiliju ražošanā; koordinēt un plānot tekstiliju ražošanas ikdienas darbu norisi, nodrošinot kvalitatīva produkta izstrādi atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām";

4.15. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3119 22 Tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.68. apakšnodaļā)";

4.16. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3119 46 profesijas ar šādām profesijām:

"3119 47 Vērpto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.68. apakšnodaļā)

3119 48 Austo tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2 . pielikuma 3.68. apakšnodaļā)

3119 49 Adīto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.68. apakšnodaļā)

3119 50 Neausto drānu un izstrādājumu ražošanas SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.68. apakšnodaļā)";

4.17. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3142 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "apkopot resursus un finanšu instrumentus lauku attīstības veicināšanai un informēt par tiem lauku iedzīvotājus" ar vārdiem "plānot, organizēt un veikt kultūraugu audzēšanu, ražas novākšanu un uzglabāšanu dažādās lauksaimniecības sistēmās kādā no četrām dārzkopības apakšnozarēm (stādaudzēšana, puķkopība, dārzeņkopība vai augļkopība); plānot, organizēt un veikt dzīvnieku ēdināšanu, kopšanu, turēšanu, atražošanu un nodrošināt kvalitatīvas lopkopības produkcijas ieguvi, uzglabāšanu un realizāciju";

4.18. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3142 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā:

4.18.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3142 04 Dārzkopības TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.69. apakšnodaļā)";

4.18.2. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3142 12 Nekustamā īpašuma VĒRTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.84. apakšnodaļā)";

4.19. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3142 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3142 27 profesijas ar šādām profesijām:

"3142 28 Augkopības TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.70. apakšnodaļā)

3142 29 Lopkopības TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.71. apakšnodaļā)";

4.20. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3151 atsevišķās grupas "KUĢU MEHĀNIĶI" profesiju uzskaitījumā:

4.20.1. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3151 01 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.85. apakšnodaļā)

3151 02 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.85. apakšnodaļā)";

4.20.2. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3151 05 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.48. apakšnodaļā)

3151 06 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.48. apakšnodaļā)

3151 07 Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.48. apakšnodaļā)";

4.20.3. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3151 18 Kuģa elektroMEHĀNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.86. apakšnodaļā)";

4.21. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3151 atsevišķās grupas "KUĢU MEHĀNIĶI" profesiju uzskaitījumu aiz 3151 20 profesijas ar šādām profesijām:

"3151 21 Kuģu MEHĀNIĶIS (vadības līmenī) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.85. apakšnodaļā)

3151 22 Kuģu MEHĀNIĶIS (ekspluatācijas līmenī) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.48. apakšnodaļā)";

4.22. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3152 atsevišķās grupas "KUĢU VADĪTĀJI UN LOČI" profesiju uzskaitījumā:

4.22.1. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3152 01 KAPTEINIS uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.87. apakšnodaļā)

3152 02 Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.87. apakšnodaļā)";

4.22.2. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3152 05 KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.49. apakšnodaļā)";

4.22.3. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3152 08 Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.49. apakšnodaļā)

3152 09 Sardzes STŪRMANIS uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.49. apakšnodaļā)";

4.23. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3152 atsevišķās grupas "KUĢU VADĪTĀJI UN LOČI" profesiju uzskaitījumu aiz 3152 29 profesijas ar šādām profesijām:

"3152 30 Kuģu VADĪTĀJS (vadības līmenī) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.87. apakšnodaļā)

3152 31 Kuģu VADĪTĀJS (ekspluatācijas līmenī) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.49. apakšnodaļā)";

4.24. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3339 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI KOMERCPAKALPOJUMU JOMAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā:

4.24.1. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3339 16 Loģistikas DARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.75. apakšnodaļā)

3339 17 Dārzkopības KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 18 Mazumtirdzniecības KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)";

4.24.2. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3339 22 Agrārā sektora KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 23 Transporta pārvadājumu KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 24 Reklāmas pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 25 Viesnīcu pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 26 Restorāna pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 27 Rūpniecības KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)";

4.24.3. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3339 30 Tūrisma pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)

3339 31 Mākslas KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)";

4.25. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3339 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI KOMERCPAKALPOJUMU JOMAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3339 39 profesijas ar šādu profesiju:

"3339 40 KOMERCDARBINIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.72. apakšnodaļā)";

4.26. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI" 3435 atsevišķās grupas "CITI MĀKSLAS UN KULTŪRAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3435 26 Lauku tūrisma SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.73. apakšnodaļā)";

4.27. izteikt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI" 5419 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI APSARDZES PAKALPOJUMU JOMAS DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumā:

4.27.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"5419 01 Drošības SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 2.50. apakšnodaļā)";

4.27.2. kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"5419 03 Drošības dienesta VADĪTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.88. apakšnodaļā)

5419 04 Drošības dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 1.88. apakšnodaļā)";

4.28. papildināt VI nodaļas "Sestā pamatgrupa "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI" 6113 atsevišķās grupas "DĀRZNIEKI, DĀRZA KULTŪRU UN STĀDU AUDZĒTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "likvidēt vēja vai citādā veidā nodarītos postījumus un novākt bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus" ar vārdiem "veikt augu pavairošanu, audzēšanu, kopšanu un ražas novākšanu, dārzkopības produkcijas sagatavošanu realizācijai, pirmapstrādei un uzglabāšanai, šķirojot un iepakojot atbilstoši kvalitātes un marķēšanas prasībām; veikt darbus kultūraugu audzēšanā, pļavu un ganību apsaimniekošanā, ražas novākšanā un uzglabāšanā dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus";

4.29. papildināt VI nodaļas "Sestā pamatgrupa "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI" 6113 atsevišķās grupas "DĀRZNIEKI, DĀRZA KULTŪRU UN STĀDU AUDZĒTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 6113 11 profesijas ar šādām profesijām:

"6113 12 DĀRZKOPIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 4.36. apakšnodaļā)

6113 13 AUGKOPIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 4.37. apakšnodaļā)";

4.30. izteikt VI nodaļas "Sestā pamatgrupa "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI" 6121 atsevišķās grupas "PIENA LOPU UN CITU MĀJDZĪVNIEKU AUDZĒTĀJI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"6121 01 LOPKOPIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 4.38. apakšnodaļā)";

4.31. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7323 atsevišķās grupas "GRĀMATU IESĒJĒJI UN APDARINĀTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "par atklātajiem defektiem ziņot meistaram vai tehniskajam personālam" ar vārdiem "veikt iespieddarbu apstrādi un iesiešanu, izmantojot automātiskās apstrādes iekārtas, plūsmas līnijas, aprīkojumu, instrumentus; ar savu profesionālo darbību nodrošināt kvalitatīvas iespiedprodukcijas ražošanu; veikt poligrāfijas produkcijas apstrādi un iesiešanu; izmantot poligrāfijas apstrādes iekārtas un instrumentus; sagatavot darbam nepieciešamos materiālus un ievērot veicamo darbu izpildes secību";

4.32. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7323 atsevišķās grupas "GRĀMATU IESĒJĒJI UN APDARINĀTĀJI" profesiju uzskaitījumā:

4.32.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7323 01 Iespieddarbu apstrādes SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 3.74. apakšnodaļā)";

4.32.2. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7323 06 GRĀMATSĒJĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2. pielikuma 4.39. apakšnodaļā)";

4.33. svītrot VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7531 atsevišķās grupas "ŠUVĒJI UN CEPURU IZGATAVOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "šūt, pāršūt un labot apģērbus".

5. 2. pielikumā "Profesiju standarti":

5.1. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 1. punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "1.81. Leitnanta profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"1.82. Statistikas matemātiķa profesijas standarts

1.83. Supervizora /konsultanta pārrauga profesijas standarts

1.84. Nekustamā īpašuma vērtētāja profesijas standarts

1.85. Kuģu mehāniķa (vadības līmenī) profesijas standarts

1.86. Kuģa elektromehāniķa profesijas standarts

1.87. Kuģu vadītāja (vadības līmenī) profesijas standarts

1.88. Drošības dienesta vadītāja profesijas standarts";

5.2. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 2. punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "2.46. Sporta trenera profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"2.47. Vecmātes profesijas standarts

2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts

2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts

2.50. Drošības speciālista profesijas standarts";

5.3. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 3. punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "3.63. Tapsētāja profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"3.64. Mūziķa profesijas standarts

3.65. Dziedātāja profesijas standarts

3.66. Kormeistara profesijas standarts

3.67. Mūzikas teorijas speciālista profesijas standarts

3.68. Tekstiliju ražošanas speciālista profesijas standarts

3.69. Dārzkopības tehniķa profesijas standarts

3.70. Augkopības tehniķa profesijas standarts

3.71. Lopkopības tehniķa profesijas standarts

3.72. Komercdarbinieka profesijas standarts

3.73. Lauku tūrisma speciālista profesijas standarts

3.74. Iespieddarbu apstrādes speciālista profesijas standarts

3.75. Loģistikas darbinieka profesijas standarts";

5.4. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 4. punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "4.35. Kokapstrādes iekārtu operatora profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"4.36. Dārzkopja profesijas standarts

4.37. Augkopja profesijas standarts

4.38. Lopkopja profesijas standarts

4.39. Grāmatsējēja profesijas standarts";

5.5. papildināt sadaļu "I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "1.81. Leitnanta profesijas standarts" ar apakšnodaļām "1.82. Statistikas matemātiķa profesijas standarts", "1.83. Supervizora /konsultanta pārrauga profesijas standarts", "1.84. Nekustamā īpašuma vērtētāja profesijas standarts", "1.85. Kuģu mehāniķa (vadības līmenī) profesijas standarts", "1.86. Kuģa elektromehāniķa profesijas standarts", "1.87. Kuģu vadītāja (vadības līmenī) profesijas standarts" un "1.88. Drošības dienesta vadītāja profesijas standarts" šādā redakcijā:

"1.82. Statistikas matemātiķa profesijas standarts

1.82.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – statistikas matemātiķis.

2. Profesijas kods – 2120 02.

1.82.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– statistikas matemātiķis izstrādā zinātniski pamatotu datu vākšanas metodiku; apkopo savāktos datus, analizē tos un skaidro pētījumu un eksperimentu skaitliskos rezultātus; veic zinātniskās pētniecības darbus; izstrādā matemātiskos modeļus; attīsta matemātikas un statistikas teoriju, koncepcijas, pētniecības metodes un lieto tās praksē; sniedz konsultācijas par statistikas metožu lietošanu dažādās zinātņu jomās, tai skaitā: dabaszinātņu, sociālo zinātņu, inženierzinātņu, medicīnas un farmācijas, humanitāro, izglītības zinātņu un pedagoģijas un citās darbības jomās.

Statistikas matemātiķis var strādāt starptautiskajās, valsts, pašvaldību, nevalstiskajās institūcijās un citos uzņēmumos (turpmāk – uzņēmums), kas nodarbojas ar statistisko datu vākšanu un tās plānošanu, savākto datu apstrādi, analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju.

1.82.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot normatīvo aktu prasības.

2. Spēja izprast uzņēmuma struktūru un darbību, orientēties galvenajos statistikas modeļos un metodēs, kuras tiek pielietotas uzņēmumā.

3. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un datus, zinātniski pamatoti plānot statistiskos eksperimentus.

4. Spēja analizēt un novērtēt ekonomisko vidi un komercdarbības vidi ar matemātiskās statistikas metodēm, kā arī veidot zinātniski pamatotas prognozes par to attīstības tendencēm pasaulē, Latvijā un tās reģionos.

5. Spēja analizēt un prognozēt finanšu tirgus tendences, veikt vērtspapīru portfeļu analīzi.

6. Spēja novērtēt dažādu stohastisku procesu varbūtisko scenāriju, savstarpējo ietekmi, korelāciju un atkarību.

7. Spēja apkopot datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas darbības plānošanai, kontrolei un koriģēšanai.

8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību matemātiskās statistikas nozarē un prezentēt iegūtos rezultātus.

9. Spēja veikt analīzi, izmantojot daudzdimensiju analīzes metodes.

10. Spēja plānot, organizēt izlases veida apsekojumus un analizēt to rezultātus.

11. Spēja veikt laikrindu modelēšanas un prognozēšanas metodoloģijas izstrādes, pielietošanas un pilnveidošanas darbus.

12. Spēja veikt datu apstrādi, izmantojot specializētas matemātikas un statistikas datorprogrammu paketes.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt uzņēmuma datubāzes, kas satur vispārīgu statistikas informāciju.

14. Spēja sadarboties, piedāvāt un izstrādāt esošajām statistikas metodēm modifikācijas un pilnveidojumus.

15. Spēja sazināties ar klientiem mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja iegūtos statistikas rezultātus saprotami izskaidrot, uzskatāmi attēlot, padarot tos saprotamus un pieejamus personām, kuras vērsušās pēc konsultācijas.

17. Spēja pilnvērtīgi izmantot lietojumprogrammas, tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālai darbībai.

18. Spēja izstrādāt un attīstīt zinātniski jaunas metodes vai to lietojumu matemātiskajā statistikā praktiskiem mērķiem.

19. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus.

20. Spēja izstrādāt, vadīt un īstenot projektus, kas saistīti ar matemātiskās statistikas nozari.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

23. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.82.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus statistikas, fizisko personu datu aizsardzības un komercdarbības jomā.

2. Izprast uzņēmuma struktūru un darbību, orientēties galvenajos statistikas modeļos un metodēs, kas tiek pielietotas uzņēmumā.

3. Formulēt matemātiski statistikas problēmas un uzdevuma nostādni.

4. Izstrādāt matemātiskos un statistikas modeļus uzņēmuma vajadzībām.

5. Iegūt kvalitatīvus statistikas datus no dažādiem informācijas avotiem.

6. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (mājaslapām internetā, izdrukām, prezentācijām, bukletiem, gadagrāmatām u.c.).

7. Izstrādāt anketas vai cita veida aptaujas līdzekļus, ar kuru palīdzību var iegūt informāciju.

8. Plānot un veikt izlases apsekojumus.

9. Veikt datu apstrādi, izmantojot specializētas matemātikas un statistikas datorprogrammu paketes.

10. Veikt analīzi, izmantojot daudzdimensiju analīzes metodes.

11. Analizēt un prognozēt Latvijas un starptautisko finanšu tirgu tendences, veikt vērtspapīru portfeļu analīzi.

12. Sastādīt un analizēt ielaides-izlaides tabulas.

13. Sastādīt un analizēt maksājumu bilanci.

14. Interpretēt statistikas rezultātus saprotami un attēlot uzskatāmi.

15. Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

16. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un konsultēt pētījumu rezultātu ieviešanu praksē.

17. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem par profesionāliem jautājumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs.

18. Pārzināt lietišķo dokumentu noformēšanu.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Lietot un apstrādāt datubāzes, kas satur statistikas informāciju.

23. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

24. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

25. Ievērot informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

26. Izstrādāt, vadīt un īstenot projektus, kas saistīti ar matemātiskās statistikas nozari.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

30. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.

31. Plānot un organizēt savu darbu.

32. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

33. Izmantot saskarsmes prasmes.

34. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.

35. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

36. Saglabāt statistiķa profesionālo neitralitāti un objektivitāti, izskaidrojot statistisko datu nozīmi un rezultātus objektīvi, profesionāli un pārskatāmi, ievērojot zinātnisko neatkarību un vienlīdzīgi izturoties pret visiem lietotājiem.

1.82.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību;

1.2. vietējās un starptautiskās ekonomiskās vides, tirgus attīstības tendences un perspektīvas;

1.3. starptautiskie finanšu un vērtspapīru tirgi;

1.4. ar darbu profesijā saistītās Latvijas un starptautiskās tiesību normas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tautsaimniecības attīstība;

2.2. statistikas teorijas;

2.3. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.4. apdrošināšanas tirgi;

2.5. makroekonomikas, mikroekonomikas un grāmatvedības teorijas;

2.6. makroekonomikas un mikroekonomikas, finanšu, demogrāfijas, sabiedrības veselības u.c. statistikas rādītāju analīze;

2.7. patērētāju tiesību aizsardzība;

2.8. normatīvie akti statistikas, fizisko personu datu aizsardzības un komercdarbības jomā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātiskā statistika;

3.2. varbūtību teorija;

3.3. laikrindu analīze;

3.4. optimizācijas metodes;

3.5. matemātiskā analīze;

3.6. izlases apsekojumi;

3.7. apsekojuma instrumentārija izstrāde;

3.8. gadījuma procesi;

3.9. datorprogrammas, to pielietošana;

3.10. vērtspapīru portfeļi;

3.11. ekonometrija;

3.12. masu apkalpošanas modeļi;

3.13. matemātisko modeļu veidošana;

3.14. lineārā programmēšana;

3.15. informācijas tehnoloģijas;

3.16. prezentāciju veidošana un pasniegšana;

3.17. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.18. pētnieciskā darba metodoloģija;

3.19. valsts valoda;

3.20. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.21. projektu izstrāde, vadīšana un īstenošana;

3.22. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.23. darba aizsardzība;

3.24. vides aizsardzība;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

1.83. Supervizora/konsultanta pārrauga profesijas standarts

1.83.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – supervizors /konsultants pārraugs.

2. Profesijas kods – 2423 17.

1.83.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– supervizors /konsultants pārraugs ir kādas noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora /konsultanta pārrauga kvalifikāciju un kurš sniedz supervīzijas pakalpojumu – organizē un vada supervīzijas (mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija (turpmāk – supervizējamais) ar mērķi pilnveidot profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti) procesu; īsteno pētniecisko darbību un veicina profesijas attīstību; atbildīgi un sistemātiski pilnveido savu kvalifikāciju un profesionālo izaugsmi.

Supervizors /konsultants pārraugs strādā valsts, pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.83.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un vadīt supervīzijas procesu individuālā, grupu, komandu un organizāciju līmenī.

2. Spēja supervīzijas procesā pielietot atbilstīgas problēmu risināšanas, konsultēšanas un pieaugušo izglītības metodes un tehnikas.

3. Spēja sadarboties ar supervizējamo, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

4. Spēja izprast profesionālās vides specifiku.

5. Spēja darbā ar supervizējamo nodrošināt reflektīvu, konstruktīvu darbību un savstarpēju atbildību.

6. Spēja noformēt ar supervīziju saistīto dokumentāciju.

7. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

8. Spēja pārzināt darba tiesisko attiecību normas.

9. Spēja veikt pētniecisko darbību supervīzijas teorijas un metožu attīstībai.

10. Spēja izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot profesionālo kompetenci visas darba dzīves garumā.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

12. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

1.83.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot supervīzijas procesu, sasniedzamo rezultātu, supervīzijas ilgumu, sesiju skaitu, vienošanās nosacījumus un citus administratīvos jautājumus.

2. Noslēgt supervīzijas līgumu.

3. Noformēt dokumentāciju, kas saistīta ar supervīzijas procesu, rezultātu apkopojumu un izvērtējumu.

4. Novērtēt supervizējamā profesionālās problēmas un vajadzības.

5. Vadīt individuālo, grupas, komandas un organizācijas supervīziju.

6. Analizēt un izvērtēt supervizējamā pārstāvētās profesionālās nozares un institūcijas specifiku, to vajadzības un resursus.

7. Novērtēt supervizējamā personisko jautājumu ietekmi uz profesionālajām problēmām un piedāvāt atbilstošu risinājumu.

8. Lietot personai vai grupai piemērotas konsultēšanas metodes supervīzijas procesā.

9. Integrēt supervīzijas procesā pieaugušo izglītības modeļus.

10. Attīstīt supervizējamo pašnovērtējuma, analītiskās, pašrefleksijas un pašregulācijas iemaņas, kas attīsta paškontroli un palīdz patstāvīgi risināt profesionālās problēmas.

11. Veidot supervīzijas procesā radošu, uz risinājumu vērstu, strukturētu vidi.

12. Analizēt un novērtēt supervizējamā profesionālās izaugsmes dinamiku un supervīzijas procesa attīstību.

13. Mērķtiecīgi pilnveidot savu kvalifikāciju un rūpēties par profesionālo izaugsmi.

14. Pastāvīgi īstenot un attīstīt savu profesionālo praksi.

15. Ievērot savā darbā profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

16. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

17. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, personu un organizāciju datu aizsardzības, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

18. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.83.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi, nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe, sociālās drošības sistēma u.c.);

1.2. sociālekonomiskās pārmaiņas Eiropā un pasaulē;

1.3. ārvalstu pieredze un aktualitātes supervīzijā;

1.4. supervīzijas specifika dažādās profesijās.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. supervīzijas attīstība;

2.2. supervīzijas teorētiskās koncepcijas un funkcijas;

2.3. supervīzijas, koučinga un mentoringa kopīgie un specifiskie raksturojumi;

2.4. sociālo, kultūras un vides faktoru ietekme uz cilvēku;

2.5. sistēmiskā pieeja starppersonu komunikācijā;

2.6. vadības teorijas;

2.7. organizācijas kultūra un attīstība;

2.8. pieaugušo izglītības teorijas un modeļi;

2.9. supervizējamā personisko jautājumu ietekme uz profesionālajām problēmām;

2.10. pārmaiņu vadība;

2.11. konfliktu veidi un risināšanas stratēģijas;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. supervizora /konsultanta pārrauga profesijas raksturojums;

3.2. supervīzijas veidi, formas un modeļi;

3.3. supervīzijas struktūra un organizācija;

3.4. supervīzijas dokumentu pārvaldība;

3.5. supervizora /konsultanta pārrauga profesionālais pašnovērtējums;

3.6. individuālā supervīzija (līgums, process, intervence, novērtējums);

3.7. supervīzija grupā (līgums, process, intervence, grupu dinamikas vadīšana, komunikācija grupā, novērtējums);

3.8. komandas supervīzija;

3.9. organizācijas supervīzija;

3.10. koleģiālā supervīzija;

3.11 psihodinamiskie koncepti (t.sk. pārnese un pretpārnese) supervīzijas procesā un personības funkcionēšanas līmeņi;

3.12. konsultēšanas un intervences metodes supervīzijā;

3.13. pieaugušo izglītības metodes;

3.14. krīzes intervence;

3.15. konfliktu vadība supervīzijā un mediācija;

3.16. stresa vadība un psihohigiēna;

3.17. vadība (vadības instrumenti, sociālo sistēmu vadība, vadības procesa konflikti);

3.18. organizāciju attīstības modeļi;

3.19. starppersonu komunikācijas prasmes;

3.20. starpkultūru komunikācijas pamati (kultūru atšķirības un saskarsme dažādību iekļaujošā vidē);

3.21. profesionālie un vispārīgie ētikas pamatprincipi, t.sk. konfidencialitāte;

3.22. pētniecības metodoloģija supervīzijā;

3.23. informācijas tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai;

3.24. darba aizsardzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. valsts valoda;

3.28. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

1.84. Nekustamā īpašuma vērtētāja profesijas standarts

1.84.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – nekustamā īpašuma vērtētājs.

2. Profesijas kods – 3142 12.

1.84.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– nekustamā īpašuma vērtētājs ir finanšu pakalpojumu nozares speciālists, kas ir izpildījis uz šo reglamentēto profesiju attiecināmās normatīvo aktu prasības un veic darbus, kas saistīti ar dažādu veidu īpašuma vērtēšanu; nosaka nekustamā īpašuma tirgus un citas vērtības, kuru bāze nav tirgus vērtība; veic nekustamā īpašuma tirgus analīzi un prognozes; aprēķina investīciju projektu efektivitāti.

Nekustamā īpašuma vērtētājs strādā valsts, pašvaldību institūcijās vai citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar nekustamā īpašuma vērtēšanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.84.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālo darbību atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vērtēšanas standartiem, Eiropas Savienības tiesību normām un citiem saistošiem dokumentiem.

2. Spēja izprast vispārējās ekonomiskās teorijas un principus, zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus.

3. Spēja praksē lietot vērtēšanas pieejas, metodes un paņēmienus, kā arī sagatavot kvalitatīvus vērtējumus.

4. Spēja analizēt un novērtēt nekustamā īpašuma tirgus situāciju un prognozēt tās attīstību.

5. Spēja analizēt valsts un pasaules ekonomiskās situācijas attīstību un prognozēt tās ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu.

6. Spēja izprast un analizēt uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus nekustamā īpašuma jautājumos.

7. Spēja izprast un, konsultējoties ar atbilstošajiem nozares speciālistiem, analizēt būvprojektus un būvniecības dokumentāciju, būvekspertu un tehniskās apsekošanas atzinumus, pielietojamos būvmateriālus un būvizstrādājumus, būvdarbu tehnoloģijas.

8. Spēja izprast un analizēt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un finanšu rādītājus.

9. Spēja izprast, analizēt un praksē pielietot ar nekustamo īpašumu dažādu veidu darījumiem saistītos normatīvos aktus, standartus, kā arī citus saistošus dokumentus.

10. Spēja komunicēt ar pasūtītāju, klientu, vērtējamā īpašuma īpašnieku un citām ar vērtējamo īpašumu vērtēšanas procesu saistītām personām, pārstāvēt un aizstāvēt klientu intereses dažādās institūcijās savas kompetences jomā.

11. Spēja aprēķināt vērtēšanas pakalpojumu resursu izmaksas un izstrādāt pakalpojumu līgumu.

12. Spēja pastāvīgi paaugstināt savu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

13. Spēja ievērot vērtētāja profesionālās ētikas kodeksu.

14. Spēja profesionālajā darbībā lietot ar nekustamā īpašuma datiem saistītās informācijas sistēmas un apgūt un lietot informācijas tehnoloģijas.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.84.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt nekustamo īpašumu vērtējumus atbilstoši Latvijas standarta statusā reģistrētā standarta "Īpašumu vērtēšana" (LVS 401:2013), Eiropas un Starptautisko vērtēšanas standartu prasībām.

2. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences.

3. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus.

4. Izprast nekustamā īpašuma tirgū notiekošo procesu cēloņus un novērtēt iespējamās sekas.

5. Izprast normatīvo aktu ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem un nekustamā īpašuma tirgu.

6. Novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz komercdarbību nekustamā īpašuma jomā.

7. Pārzināt un saprast grāmatvedības operācijas un finanšu darījumus, pārzināt komercdarbības grāmatvedības vispārējos principus, orientēties bilances ieņēmumu un izdevumu pozīcijās un uzņēmumu statistiskajā informācijā.

8. Orientēties finanšu sektora, banku un investīciju fondu darbībā.

9. Orientēties valsts fiskālajā un monetārajā politikā.

10. Novērtēt dažādu risku ietekmi uz komercdarbību.

11. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā.

12. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma vērtības aprēķinos identificēto problēmu risināšanai.

13. Izmantot nekustamā īpašuma inženierekonomikas likumsakarības nekustamā īpašuma vērtēšanas lēmumu pieņemšanā.

14. Izmantot dažādas nekustamā īpašuma vērtēšanas pieejas un metodes.

15. Izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes.

16. Izveidot optimālu, pamatojošu informāciju nekustamā īpašuma vērtēšanas lēmuma pieņemšanai.

17. Pārzināt vietējo nekustamā īpašuma tirgu, analizēt un prognozēt nekustamā īpašuma tirgus un atsevišķu tā segmentu attīstību saistībā ar valsts un pasaules ekonomiskās attīstības prognozēm.

18. Pielietot ar nekustamā īpašuma datiem saistītās datubāzes un informācijas sistēmas vērtējumu sagatavošanai.

19. Pārzināt ēku un būvju klasifikāciju.

20. Analizēt ēku un būvju tehnisko dokumentāciju, pārzināt ēku un būvju konstruktīvos risinājumus un būvkonstrukciju tehnisko vērtību zudumu veidošanās vispārējos pamatus.

21. Orientēties būvniecības procesa stadijās un pielietojamās tehnoloģijās, būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās.

22. Pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas juridiskos un ekonomiskos principus, orientēties nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldības finansiālajos rādītājos.

23. Orientēties un pielietot ar nekustamo īpašumu saistītos valsts un pašvaldību normatīvos aktus.

24. Identificēt un izvērtēt īpašumtiesības un ar tām saistītos ierobežojumus.

25. Izvērtēt un noteikt efektīvāko īpašuma lietošanas veidu.

26. Orientēties investīciju piesaistes politikā, izstrādāt nekustamo īpašumu attīstības projektus un piedalīties investīciju projektu izstrādē.

27. Pastāvīgi paaugstināt profesionālo zināšanu līmeni, sekot līdzi nozares attīstībai un pielietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes, sistematizēšanas un saziņas tehnoloģijas.

28. Pārzināt dokumentu pārvaldības prasības, pielietot tās lietišķo dokumentu sagatavošanā.

29. Pārzināt tirgvedību, kā arī efektīvi pielietot savstarpējās komunikāciju metodes darbā ar klientiem un sadarbības partneriem.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus darījumos ar nekustamo īpašumu.

31. Ievērot godprātības un labas prakses principus, nepieļaut interešu konfliktu, personīgo ieinteresētību un ievērot konfidencialitāti.

32. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

37. Precīzi veikt nepieciešamos aprēķinus vērtējuma sastādīšanā.

38. Sadarboties un strādāt komandā, kā arī strādāt patstāvīgi.

1.84.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. grāmatvedības pamati (Latvijas Republikas grāmatvedības standarti, Starptautiskie finanšu pārskatu standarti);

1.2. Eiropas Savienības direktīvas nekustamā īpašuma vērtēšanas un pārvaldības jomā;

1.3. normatīvie akti nekustamo īpašumu jomā un ar nekustamā īpašuma darījumiem, to reģistrāciju un plānošanu saistītie normatīvie akti;

1.4. normatīvie akti būvniecības jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. nekustamā īpašuma ekonomika;

2.2. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti;

2.3. cenu veidošana būvniecībā;

2.4. investīcijas nekustamajā īpašumā;

2.5. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā;

2.6. nekustamā īpašuma tirgvedība un tās vadīšana;

2.7. ar nekustamo īpašumu saistītie nodokļu normatīvie akti;

2.8. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū;

2.9. matemātika saistībā ar nekustamā īpašuma vērtēšanu;

2.10. statistiskās analīzes metodes un to pielietošana ar īpašumu saistītas informācijas apstrādē un analīzē;

2.11. ilgtspējīgas būvniecības pamati, būvmateriāli un būvizstrādājumi;

2.12. būvizstrādājumu iestrādes tehnoloģiju pamati;

2.13. energoaudita un energoefektivitātes vispārējie principi;

2.14. alternatīvo enerģijas resursu avoti;

2.15. ēku un būvju konstrukciju, ēku inženiertīklu novērtēšanas pamati;

2.16. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;

2.17. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;

2.18. finanšu tirgus darbības principi;

2.19. kredītiestāžu kreditēšanas politikas vispārējie principi, hipotekārā kreditēšana;

2.20. kustamās mantas (īpašuma) vērtēšanas pamati;

2.21. komercdarbības un nemateriālo aktīvu vērtēšanas pamati;

2.22. lauksaimniecības zemju produktivitātes un dabīgās auglības novērtēšanas principi;

2.23. Latvijas derīgo izrakteņu ieguves, izmantošanas un krājumu apjoma novērtēšanas principi;

2.24. mežu vērtēšanas pamati;

2.25. valsts telpiskās plānošanas sistēma un zemes izmantošanas plānošana, zemes un ēku klasifikācija, kadastrs un īpašuma kadastrālās un masveida vērtēšanas pamati;

2.26. saskarsmes kultūras un psiholoģijas pamati;

2.27. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos;

2.28. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. nekustamā īpašuma vērtēšanas nozares normatīvie akti;

3.2. ar nekustamo īpašumu (nekustamu lietu) saistītās tiesības;

3.3. īpašuma tirgus tautsaimniecībā, nekustamā īpašuma tirgus analīze un prognozēšana;

3.4. nekustamā īpašuma tirgus risku izvērtēšana;

3.5. ar nekustamo īpašumu saistītās informācijas sistēmas un datubāzes;

3.6. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa izvērtēšana;

3.7. Latvijas, Eiropas Savienības un starptautisko vērtēšanas standartu prasības;

3.8. vērtēšanas teorija un vērtēšanas metožu pielietošana, starptautiski atzītu vērtēšanas konceptu un principu pārzināšana;

3.9. prasības vērtēšanas pasūtījumu noformēšanai, vērtējuma izpildes procedūrai, rezultātu paziņošanai;

3.10. kultūrvēsturisku nekustamu īpašumu vērtēšana;

3.11. ieguldījumu īpašumu būvniecības stadijā vērtēšana;

3.12. vērtēšana finanšu atskaišu vajadzībām;

3.13. nekustamā īpašuma vērtēšana aizdevumu nodrošinājumam;

3.14. komerciāla rakstura īpašumu vērtēšana;

3.15. lauksaimniecībā izmantojamu īpašumu vērtēšana;

3.16. īpašumu ar ierobežotu lietošanas laiku (derīgo izrakteņu atradņu) vērtēšana;

3.17. nomas (īres) tiesību vērtēšana, nomniekam atlīdzināmo izdevumu vērtēšana;

3.18. īpašie vērtēšanas gadījumi (sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana, nekustamā īpašuma atsavināšana atbilstoši tiesas nolēmumam, publiskas personas mantas atsavināšana);

3.19. vērtēšanai nepieciešamās informācijas tehnoloģijas zināšanas;

3.20. vides aizsardzības un resursu izmantošanas vispārējie principi;

3.21. darba aizsardzības prasības;

3.22. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi un biznesa etiķete;

3.23. valsts valoda;

3.24. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

1.85. Kuģu mehāniķa (vadības līmenī) profesijas standarts

1.85.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

3151 01 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3151 02 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3151 21 Kuģu MEHĀNIĶIS (vadības līmenī) (turpmāk kopā – kuģu mehāniķis (vadības līmenī)).

1.85.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģu mehāniķis (vadības līmenī) kontrolē kuģa iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzrauga citu darbinieku darbu mašīntelpās; plāno un organizē kuģa mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; pārrauga kuģa mašīnu, mehānismu un cita aprīkojuma apkopi un remontu; nodrošina degvielas un citu materiālu pasūtīšanu un saņemšanu.

Kuģu mehāniķis (vadības līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

1.85.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā" un A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

1.85.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā" un A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

1.85.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

1.86. Kuģa elektromehāniķa profesijas standarts

1.86.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kuģa elektromehāniķis.

2. Profesijas kods – 3151 18.

1.86.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa elektromehāniķis kontrolē elektrisko mašīnu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; plāno, organizē un veic kuģa elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa elektrisko mašīnu, mehānismu un cita elektriskā aprīkojuma apskates, apkopi un remontu; veic elektroiekārtas ekspluatācijai nepieciešamo materiālu pasūtīšanu un saņemšanu, uzrauga citu darbinieku darbu elektromehāniķa kompetenču jomā.

Kuģa elektromehāniķis var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

1.86.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa elektromehāniķim nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/6 "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem".

1.86.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa elektromehāniķim nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/6 "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem".

1.86.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

Kuģa elektromehāniķim nepieciešamās profesionālās zināšanas priekšstata, izpratnes un lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/6 "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem".

1.87. Kuģu vadītāja (vadības līmenī) profesijas standarts

1.87.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

3152 01 KAPTEINIS uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem

3152 02 Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem

3152 30 Kuģu VADĪTĀJS (vadības līmenī) (turpmāk kopā – kuģu vadītājs (vadības līmenī)).

1.87.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģu vadītājs (vadības līmenī) nodrošina drošu kuģa ekspluatāciju kravu un pasažieru pārvadājumos; nosaka sardzes procedūras uz klāja un tiltiņa; pārrauga kuģa vadīšanu; plāno kravas operācijas un pārrauga to norisi; pārrauga un kontrolē kuģa darbības atbilstību tiesību aktu prasībām un pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību; veic tehnisko uzraudzību pār kuģa apkopi un remontu; pārzina un ievēro starptautisko konvenciju un citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības jūrniecības jomā; nodrošina nepieciešamo materiālu un krājumu piegādi uz kuģa, kuģa apkalpes un citu darbinieku atbilstību tiem nozīmēto pienākumu veikšanai, pierakstu par veiktajām darbībām uzturēšanu; nodrošina ikdienas un ārkārtas informācijas pārraidīšanu un saņemšanu, izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; organizē un vada citu speciālistu darbu.

Kuģu vadītājs (vadības līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām. Pabeidzot atbilstošu izglītības programmu vai iegūstot nepieciešamo pieredzi, kuģu vadītājs (vadības līmenī) var tikt nodarbināts kā vecākais speciālists jūrniecības vai citu nozaru uzņēmumos un organizācijās.

1.87.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģu vadītājam (vadības līmenī) nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku" un A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

1.87.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģu vadītājam (vadības līmenī) nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku" un A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

1.87.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

1.88. Drošības dienesta vadītāja profesijas standarts

1.88.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – drošības dienesta vadītājs.

2. Profesijas kodi:

5419 03 Drošības dienesta VADĪTĀJS

5419 04 Drošības dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS (turpmāk kopā – drošības dienesta vadītājs).

1.88.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– drošības dienesta vadītājs, ievērojot uzņēmuma stratēģiju, misiju un mērķus, kā arī ievērojot īpašnieku, vadības un sabiedrības intereses, plāno, organizē un vada ar uzņēmuma drošību saistītos pasākumus, kuri vērsti pret iespējamiem riskiem uzņēmuma mantiskām vērtībām, intelektuālam īpašumam, uzņēmumā nodarbinātajam personālam, apmeklētājiem un klientiem, kā arī apkārtējai videi; veic drošības dienesta darbības organizāciju un uzraudzību; izstrādā drošības dienesta budžetu un seko tā izpildei; kontrolē darbu izpildi, motivē darbiniekus un nodrošina komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm; kontrolē un veic uzraudzību par uzņēmuma drošības, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu prasību izpildi drošības jomā; informē un konsultē uzņēmuma vadību un darbiniekus par uzņēmuma drošības jautājumiem.

Drošības dienesta vadītājs strādā uzņēmumā, kur izveidota drošības struktūrvienība – drošības dienests.

1.88.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes uzņēmuma drošības struktūrvienības efektīvā vadīšanā un plānošanā, organizēt un koordinēt padotā personāla darbu noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

2. Spēja izstrādāt uzņēmuma drošības stratēģiju, ievērojot uzņēmuma misiju un mērķus.

3. Spēja pildīt amata pienākumus, nodrošinot rezultatīvu sadarbību ar juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām drošības un tiesiskuma jomā.

4. Spēja izstrādāt un īstenot sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus, preventīvos pasākumus, kontrolēt tiesību normu ievērošanu, tai skaitā sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

5. Spēja kvalitatīvi veikt uzņēmuma iespējamo risku un apdraudējumu analīzi, kā arī efektīvi izmantot iegūtos analīzes rezultātus uzņēmuma aizsardzībā.

6. Spēja nodrošināt kvalitatīvu struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un dokumentu pārvaldību.

7. Spēja strādāt individuāli un grupā.

8. Spēja loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību un objektīvi novērtēt padotā personāla darba rezultātus.

10. Spēja uzņemties atbildību par padotā personāla un sava darba rezultātiem.

11. Spēja nodrošināt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu, nosakot mācību vajadzības un organizējot kvalifikācijas paaugstināšanu.

12. Spēja noteikt uzņēmuma darbinieku pienākumus drošības jomā.

13. Spēja analizēt personas un personu grupas emocionālo stāvokli un izvērtēt stresa riskus.

14. Spēja piemērot normatīvo aktu prasības uzņēmuma drošības jomā.

15. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma vadībai drošības jomā.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas darbības nodrošināšanai.

17. Spēja vadīt drošības struktūrvienības finanšu un saimniecisko darbību, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.

19. Spēja nodrošināt uzņēmuma materiālo vērtību pavadīšanu un aizsardzību.

20. Spēja komunicēt un sadarboties ar masu saziņas līdzekļiem, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt savu viedokli.

21. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

22. Spēja izstrādāt drošības struktūrvienības profesionālās ētikas kodeksu.

23. Spēja nodrošināt padotā personāla vispārpieņemto uzvedības normu un struktūrvienībā noteiktā ārējā izskata prasību ievērošanu.

24. Spēja atbilstoši situācijai, ievērojot normatīvos aktus un drošības prasības, profesionāli izvēlēties un pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus vai šaujamieročus.

25. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Spēja nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību.

1.88.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt uzņēmuma drošības pasākumus.

2. Noteikt prioritātes uzņēmuma drošības jomā.

3. Plānot, organizēt un kontrolēt padotā personāla darbu, vadīt komandas/grupas darbu, risināt konflikta situācijas.

4. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz uzņēmuma drošību.

5. Izprast aktuālās ekonomiskās attīstības likumsakarības un principus.

6. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

7. Analizēt ar uzņēmuma drošību saistītos jautājumus, vērtēt projektu efektivitāti, identificēt problēmas un ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma drošības jomā.

8. Ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.

9. Izstrādāt uzņēmuma drošības risku samazināšanas plānu.

10. Izmantot atbilstošas vadības metodes un formas.

11. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

12. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā, Eiropas Savienībā un pasaulē.

13. Komunicēt un sadarboties ar personālu, uzņēmuma vadību, partneriem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt savu viedokli.

14. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas.

15. Orientēties uzņēmuma darbību reglamentējošajos dokumentos un normatīvajos aktos.

16. Organizēt un kontrolēt uzņēmuma drošības jomu reglamentējošo normatīvo aktu izdošanu un piemērošanu.

17. Vadīt ar uzņēmuma drošību saistītās informācijas ieguvi, apstrādi un analīzi, kā arī izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā.

18. Organizēt un vadīt uzņēmuma materiālo vērtību pavadīšanu un aizsardzību.

19. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas darbības nodrošināšanai.

20. Organizēt sabiedrisko drošību un kārtību uzņēmuma rīkotajos pasākumos, tai skaitā veikt preventīvas drošības darbības.

21. Organizēt un veikt preventīvos drošības pasākumus uzņēmuma drošības jomā.

22. Kontrolēt padotā personāla informācijas sistēmu lietošanu.

23. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

24. Plānot un nodrošināt struktūrvienības finansiāli saimniecisko darbību, nosakot resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, kā arī izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

25. Organizēt, vadīt un kontrolēt iepirkuma procedūras uzņēmuma drošības jomā, kā arī kontrolēt līgumsaistību izpildi.

26. Izprast personāla plānošanas, atlases un karjeras veidošanas procesu.

27. Raksturot padoto personālu, novērtēt tā darbības rezultātus un dot uzdevumus, ievērojot padotā personāla personīgās īpašības un profesionālo kompetenci.

28. Motivēt padoto personālu, veidojot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu struktūrvienībā.

29. Novērtēt indivīda emocionālo stāvokli un risināt konflikta būtību.

30. Izstrādāt profesionālās ētikas kodeksu un kontrolēt tā ieviešanu struktūrvienībā, kā arī kontrolēt padotā personāla vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata ievērošanu.

31. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un dienesta šaujamieročus atbilstoši situācijai un ievērojot normatīvos aktus.

32. Sniegt pirmo palīdzību.

33. Pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu profesionālo informāciju un iemaņas.

34. Pārvaldīt valsts valodu.

35. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.88.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas loma organizācijas drošības procesu attīstībā;

1.2. loģika;

1.3. filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. organizācijas drošības sistēmas un to attīstības tendences pasaulē;

2.2. krimināltiesības un kriminālprocess;

2.3. administratīvās tiesības un administratīvais process;

2.4. komercdarbība;

2.5. ekonomika;

2.6. noziedzīgu nodarījumu novērtēšana un atklāšana;

2.7. tirgzinība;

2.8. kriminoloģija;

2.9. kriminālistika;

2.10. drošības aspekti Latvijas vēsturē;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. drošības teorija;

3.2. lietvedība;

3.3. datu aizsardzība;

3.4. iepirkuma valsts un pašvaldību vajadzībām tiesiskais regulējums;

3.5. intelektuālā īpašuma tiesības;

3.6. organizācijas drošība;

3.7. ierobežotas pieejamības informācija;

3.8. drošības tehniskie līdzekļi un to attīstība;

3.9. vadības teorija;

3.10. materiālo vērtību pavadīšana – apsardze;

3.11. informāciju tehnoloģijas;

3.12. apsardzes taktika;

3.13. tiesību aizsardzības iestādes;

3.14. stacionāro objektu apsardze;

3.15. fizisko personu drošība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. komunikācijas vadība;

3.20. prezentācijas tehnoloģijas risinājumi un māksla;

3.21. retorika;

3.22. stresa pārvaldība;

3.23. saskarsmes psiholoģija;

3.24. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.25. pašaizsardzība;

3.26. praktiskā šaušana;

3.27. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;

3.28. pirmā palīdzība;

3.29. valsts valoda;

3.30. divas svešvalodas saziņas līmenī.";

5.6. papildināt sadaļu "II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "2.46. Sporta trenera profesijas standarts" ar apakšnodaļām "2.47. Vecmātes profesijas standarts", "2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts", "2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts" un "2.50. Drošības speciālista profesijas standarts" šādā redakcijā:

"2.47. Vecmātes profesijas standarts

2.47.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vecmāte.

2. Profesijas kods – 2222 02.

2.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vecmāte ir ārstniecības persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi; organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām; veic veselu jaundzimušo aprūpi; konstatējot savā aprūpē esošajām grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm vai jaundzimušajiem riska faktorus vai iespējamu patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta; sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, zīdīšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un jaundzimušā aprūpes jautājumos; piedalās ārstniecībā.

Vecmāte strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants – veselības aprūpes jomā.

2.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja konstatēt grūtniecību un noteikt tās aptuveno laiku nedēļās.

2. Spēja savākt ģimenes, sociālo, dzīves, seksuālās un reproduktīvās veselības anamnēzi, ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību periodu norisi.

3. Spēja veikt grūtnieces ārējo izmeklēšanu un veikt ķermeņa masas indeksa noteikšanu.

4. Spēja veikt grūtnieces specifisko izmeklēšanu.

5. Spēja patstāvīgi veikt izmeklējumus ar ekspresdiagnostikas metodēm un nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.

6. Spēja analizēt grūtnieces izmeklēšanas datus, aprēķināt iespējamo dzemdību termiņu, sastādīt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanas un aprūpes plānu, identificēt iespējamos grūtniecības riskus un saskaņot ar ārstu komplicētas grūtniecības vadīšanu.

7. Spēja sagatavot grūtnieci specifiskajām diagnostiskajām izmeklēšanas metodēm un informēt par izmeklēšanas mērķi, procedūras norisi, riskiem.

8. Spēja ieteikt grūtnieces fiziskajai un garīgajai veselībai atbilstošus līdzekļus.

9. Spēja veikt regulāru grūtniecības norises, grūtnieces fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšanu un, ja nepieciešams, koriģēt aprūpes plānu.

10. Spēja veikt aprūpes darbības, kas sekmē grūtnieces pamatvajadzību nodrošināšanu.

11. Spēja veikt grūtnieces darba apstākļu un citu sociālo un fizisko aktivitāšu un to ietekmes uz grūtniecības norisi un augļa attīstību izvērtēšanu, kā arī sniegt rekomendācijas.

12. Spēja nodrošināt infekciju kontroles un profilakses pasākumus veselības aprūpes darbā.

13. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu grūtniecei, veicinot grūtnieces līdzestību, un informēt viņu un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības norisi, pilnvērtīga uztura nozīmi, kaitīgo ieradumu ietekmi uz augļa attīstību, izmeklēšanas metodēm, sociālajām garantijām, pazīmēm, kas raksturo grūtniecības pārtraukšanās draudus, pazīmēm, kas liecina par dzemdību darbības sākšanos, un sievietes tiesībām izvēlēties dzemdību vietu.

14. Spēja veikt grūtnieces, viņas ģimenes locekļu un atbalsta personas sagatavošanu dzemdībām.

15. Spēja organizēt un vadīt topošo vecāku nodarbības.

16. Spēja dokumentēt visas antenatālās aprūpes laikā, dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušajam veiktās medicīniskās un aprūpes darbības, veiktos izmeklējumus, objektīvos novērojumus, pacientes sūdzības un veselības stāvokļa novērtējumu dinamikā.

17. Spēja savākt sievietes anamnēzi, konstatēt pazīmes, kas liecina par dzemdību darbības sākumu, precizēt grūtniecības laiku, novērtēt riskus, plānot turpmāko taktiku, izvērtēt augļa sirdstoņus un augļa sirdsdarbību, pierakstīt kardiotokogrammu un izvērtēt to.

18. Spēja veikt dzemdētājas ārējo izmeklēšanu.

19. Spēja veikt dzemdētājas dzemdes kontrakciju izvērtēšanu, nosakot to regularitāti, intervālus, intensitāti un sāpju lokalizācijas vietu.

20. Spēja veikt dzemdētājas vaginālo izmeklēšanu un analizēt izmeklēšanā iegūtos datus.

21. Spēja sastādīt dzemdību vadīšanas un aprūpes plānu un veicināt dzemdētājas līdzestību dzemdību procesā.

22. Spēja veikt dzemdētājas aprūpi, nodrošinot dzemdētājai fizioloģisko pamatvajadzību uzturēšanu.

23. Spēja veikt regulāru dzemdētājas un augļa vitālo rādītāju izvērtēšanu un reģistrēšanu.

24. Spēja vadīt un pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, daudzaugļu dzemdības galvas guļā, dzemdības iegurņa priekšguļas gadījumā, vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijas.

25. Spēja atbilstoši klīniskajai situācijai vadīt dzemdību placentāro periodu, veikt asiņošanas profilaksi.

26. Spēja sekmēt jaundzimušā adaptācijas periodu.

27. Spēja veikt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanu un nedēļnieces aprūpi.

28. Spēja nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās saites radīšanai.

29. Spēja veikt nedēļnieces ārējo izmeklēšanu un specifisko izmeklēšanu, analizēt izmeklēšanā iegūtos datus, identificēt iespējamos riskus pēcdzemdību periodā.

30. Spēja sastādīt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanas un aprūpes plānu.

31. Spēja atbalstīt un veicināt zīdīšanu, izglītot sievieti, viņas partneri par pēcdzemdību perioda fizioloģiskajām norisēm, higiēnas īpatnībām, iespējamām seksuālajām aktivitātēm un piemērotām kontracepcijas metodēm.

32. Spēja veikt jaundzimušo aprūpi.

33. Spēja informēt vecākus par tiesībām un pienākumiem lēmumu pieņemšanā attiecībā uz bērna vakcināciju.

34. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.

35. Spēja konsultēt ģimeni ģimenes plānošanas un kontracepcijas jautājumos.

36. Spēja ievadīt intrauterīnās kontracepcijas līdzekļus ģimenes plānošanas nolūkā.

37. Spēja veicināt sievietes seksuālo un reproduktīvo veselību.

38. Spēja sadarboties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu organizētājiem un institūcijām.

39. Spēja nodrošināt sievietes un jaundzimušā veselības stāvokļa izvērtēšanu un veselības traucējumu diagnosticēšanu.

40. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentu saņemšanu un atbilstošu medikamentu apriti un uzskaiti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

41. Spēja nodrošināt pacientam nozīmētā medikamenta ievadīšanu enterāli un parenterāli.

42. Spēja nodrošināt diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un aprūpes procedūru veikšanu.

43. Spēja asistēt ārstam ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā un asistēt ginekologam – dzemdību speciālistam operatīvu dzemdību gadījumā.

44. Spēja nodrošināt veikto diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un aprūpes procedūru atbilstošu dokumentēšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

45. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

46. Spēja organizēt un vadīt dzemdību palīdzības un aprūpes darbu.

47. Spēja veikt pacientu aprūpi atbilstoši pacientu aprūpes standartiem, nodrošinot pacientu aprūpi atbilstoši viņu vajadzībām.

48. Spēja ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

49. Spēja apzināt nepieciešamos resursus dzemdību palīdzības un seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas darba nodrošināšanai.

50. Spēja deleģēt aprūpes darba uzdevumus citiem aprūpes komandas dalībniekiem, sniedzot atbalstu darba veikšanai.

51. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un respektēt kultūras un sociālās atšķirības aprūpes darbā.

52. Spēja izglītot sievieti, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem.

53. Spēja veicināt savas profesijas un dzemdību palīdzības darba attīstību.

54. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

55. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

56. Spēja apkopot un analizēt profesionālo darbību raksturojošos datus, pielietojot informācijas tehnoloģijas.

57. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

58. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

59. Spēja pārzināt tiešos un netiešos mātes un jaundzimušo saslimstības un mirstības iemeslus Latvijā un pasaulē.

60. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās saziņas līmenī.

2.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Savākt sievietes anamnēzi – ģimenes, sociālo, dzīves, reproduktīvo, ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisi.

2. Veikt sievietes ārējo izmeklēšanu.

3. Noteikt sievietes vitālos un antropometriskos rādītājus, novērtēt tos.

4. Veikt nepieciešamo specifisko izmeklēšanu visos sievietes dzīves periodos.

5. Noformēt medicīnisko dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

6. Sagatavot sievieti un viņas atbalsta personu dzemdībām.

7. Sagatavot sievieti diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko procedūru veikšanai.

8. Izvērtēt jaundzimušā vispārējo veselības stāvokli.

9. Novērtēt grūtniecības riska faktoru ietekmi uz jaundzimušo.

10. Lietot ekspresdiagnostikas metodes.

11. Nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.

12. Diagnosticēt grūtniecību.

13. Vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību.

14. Veikt grūtnieces fiziskā, psihoemocionālā stāvokļa novērtēšanu un grūtniecības norises izvērtēšanu.

15. Nodrošināt sievietes klīnisko aprūpi.

16. Izklausīt augļa sirdstoņus un izvērtēt augļa sirdsdarbību.

17. Pierakstīt un izvērtēt kardiotokogrammu.

18. Veikt dzemdētājas izmeklēšanu, ieskaitot specifiskās izmeklēšanas metodes.

19. Vadīt fizioloģiskas dzemdības.

20. Pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, daudzaugļu dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, dzemdības iegurņa priekšguļas gadījumā un dzemdības ar rētu uz dzemdes.

21. Veikt epiziotomiju un epiziotomijas grieziena sašūšanu.

22. Vadīt dzemdību placentāro periodu.

23. Veicināt jaundzimušā adaptāciju agrīnajā pēcdzemdību periodā.

24. Veikt dzemdību ceļu apskati pēc dzemdībām un nepieciešamības gadījumā izdarīt plīsumu sašūšanu.

25. Novērtēt asins zudumu dzemdībās, nodrošināt asiņošanas profilaksi.

26. Sekmēt pēcdzemdību perioda fizioloģiskās norises.

27. Nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās saiknes radīšanai.

28. Atbalstīt un veicināt zīdīšanu iespējami agrīnā pēcdzemdību periodā un visu bērna zīdīšanas laiku.

29. Sniegt atbalstu un palīdzību sievietei iespējamo problēmu un komplikāciju gadījumā visā zīdīšanas laikā.

30. Aprūpēt nedēļnieci pēc dzemdībām.

31. Veikt nedēļnieces specifisko izmeklēšanu.

32. Novērtēt jaundzimušā atbilstību vakcinācijas priekšnoteikumiem.

33. Veikt jaundzimušā primāro aprūpi.

34. Veikt jaundzimušā primāro reanimāciju.

35. Veikt jaundzimušo veselības profilakses pasākumus.

36. Veikt jaundzimušā aprūpi, ieskaitot nabas atliekas brūces kopšanu un dzīšanas novērtēšanu.

37. Sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.

38. Atpazīt iespējamos grūtniecības riskus.

39. Asistēt ārstam grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību komplikāciju ārstēšanā, ārstam operatīvu dzemdību gadījumā un ārstam jaundzimušā ārstēšanā.

40. Veikt placentas manuālo izdalīšanu un dzemdes dobuma manuālo revīziju.

41. Identificēt iespējamos riskus dzemdību un pēcdzemdību laikā.

42. Identificēt iespējamos riskus jaundzimušajam.

43. Identificēt iespējamos riskus ginekoloģisku saslimšanu gadījumā, seksuāli transmisīvo saslimšanu gadījumā un iespējamos sistēmisko saslimšanu riskus.

44. Asistēt ārstam ginekoloģisku saslimšanu, seksuāli transmisīvo saslimšanu un sistēmisko saslimšanu ārstēšanā, kā arī asistēt ārstam ginekoloģisku procedūru, manipulāciju/operāciju laikā.

45. Veikt pacientes aprūpi pēc ginekoloģiskas operācijas vai manipulācijas.

46. Sniegt sievietei psihoemocionālu atbalstu.

47. Nodrošināt precīzu un drošu medikamentu ievadīšanu dažāda vecuma pacientiem.

48. Sagatavot pacienti un darba vidi akūtas vai plāna ginekoloģiskas procedūras, manipulācijas/operācijas veikšanai, nodrošināt ginekoloģiskā instrumentārija sterilitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

49. Ieteikt pasākumus pacientu veselības atjaunošanai vai stabilizēšanai.

50. Noteikt asins grupu.

51. Veikt asins komponentu pārliešanas procedūru atbilstoši medicīniskās tehnoloģijas metodei un protokoliem.

52. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

53. Ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības ārstniecības personas darbībai katastrofu un neatliekamo situāciju gadījumā.

54. Veikt cietušo primāro apskati un šķirošanu katastrofu gadījumā.

55. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus toksikoloģisku un radioloģisku katastrofu gadījumā.

56. Veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus.

57. Veikt izolācijas nodrošināšanas pasākumus noteiktu infekcijas slimību gadījumā.

58. Analizēt grūtnieces anamnēzes un izmeklēšanas datus, dzemdētājas izmeklēšanas datus, nedēļnieces izmeklēšanas datus, jaundzimušā izmeklēšanas datus un sievietes un vīrieša reproduktīvās veselības izmeklēšanas datus.

59. Izglītot sievieti/grūtnieci un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda jautājumiem, par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošajiem faktoriem, par pašizmeklēšanas metodēm un iespējām izvērtēt iegūtos rezultātus, par konkrētā medikamenta farmakoloģisko iedarbību un lietošanas nosacījumiem, par laboratoriski izmeklējamā materiāla pareizu savākšanu.

60. Organizēt un veikt sievietes reproduktīvās un seksuālās veselības novērtēšanas pasākumus, motivēt sievietes piedalīties tajos.

61. Dokumentēt visas veiktās medicīniskās un aprūpes darbības, veiktos izmeklējumus, objektīvos novērojumus un veselības stāvokļa novērtējumu dinamikā, kā arī sievietes sūdzības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

62. Darboties saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ētikas pamatprincipiem un ievērot darba tiesisko attiecību normas.

63. Noteikt aprūpes prioritātes.

64. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.

65. Sadarboties ar sievietēm un viņu ģimenes locekļiem un ar citiem veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.

66. Radīt, uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdību palīdzības darba vidi, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

67. Ievērot darba higiēnas prasības.

68. Ievērot konfidencialitāti un pacientu tiesības veselības aprūpē.

69. Paņemt, savākt, uzglabāt un sagatavot nosūtīšanai laboratoriski izmeklējamo materiālu.

70. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

71. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.

72. Kritiski domāt un risināt problēmas.

73. Lietot informācijas tehnoloģijas (OpenOffice un MS Office vide, e-veselības programmatūra, interneta pārlūkprogrammas).

74. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

75. Pārvaldīt valsts valodu.

76. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

77. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. biofizika, bioķīmija;

1.2. citoloģija, histoloģija;

1.3. sistēmiskās saslimšanas;

1.4. infekciju slimības;

1.5. vispārīgā ķirurģija;

1.6. pediatrija;

1.7. neiroloģija;

1.8. reanimatoloģija, intensīvās terapijas pamatprincipi;

1.9. sabiedrības veselība un veselības veicināšana;

1.10. veselības aprūpes sistēma, mātes un bērna veselības aprūpe Latvijā, statistika;

1.11. kvalitātes vadības sistēmas veselības aprūpē;

1.12. projektu vadība;

1.13. komercdarbības pamati;

1.14. filozofijas pamati;

1.15. socioloģijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati;

2.2. embrioloģija;

2.3. ģenētika;

2.4. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;

2.5. cilvēka psihoemocionālā attīstība;

2.6. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās, intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;

2.7. ginekoloģija;

2.8. endokrinoloģijas pamati;

2.9. seksuāli transmisīvās slimības;

2.10. grūtniecība un infekcijas;

2.11. grūtniecība un ķirurģiskā patoloģija;

2.12. grūtniecība un sistēmiskās slimības;

2.13. izoimunizēta grūtniecība un antirēzus imūnprofilakse pēc dzemdībām;

2.14. patoloģiskā dzemdniecība;

2.15. operatīvā dzemdniecība;

2.16. anestezioloģija dzemdību palīdzībā;

2.17. transfuzioloģija;

2.18. neonatoloģija;

2.19. farmakoloģija, pacientu medikamentozā aprūpe;

2.20. katastrofu medicīna;

2.21. psihosomatika;

2.22. rehabilitācijas pamati;

2.23. uztura mācība;

2.24. vakcinācija: mērķi un uzdevumi;

2.25. sociālā palīdzība sievietes un ģimenes aprūpes kontekstā;

2.26. vispārīgā propedeitika;

2.27. higiēnas un pretepidēmiskā režīma pamatprasības veselības aprūpes iestādēs;

2.28. dzemdību palīdzības organizēšanas un nodrošināšanas kārtība;

2.29. vecmātes darba organizācija un vadība;

2.30. deontoloģija;

2.31. psiholoģijas pamati;

2.32. pedagoģijas pamati;

2.33. vecmātes prakses attīstību ietekmējošie faktori;

2.34. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietojuma līmenī:

3.1. sievietes dzimumorgānu anatomija un fizioloģija;

3.2. sievietes iegurnis, tā anatomiskās īpatnības;

3.3. cilvēka embrioģenēze – apaugļošanās, embrionālā attīstība, organoģenēze, augļa periods, placenta;

3.4. fizioloģiskās izmaiņas dažādos sievietes dzīves periodos;

3.5. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to savstarpējā saistība;

3.6. aprūpes process, tā posmi (novērtēšana, problēmu noteikšana, plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana);

3.7. primārā veselības aprūpe;

3.8. aprūpes principi un īpatnības visos sievietes dzīves periodos;

3.9. propedeitika vecmātes praksē;

3.10. izmeklēšanas metodes ginekoloģijā un dzemdniecībā; sievietes pašizmeklēšanas metodes;

3.11. seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošie faktori;

3.12. ģimenes plānošana un kontraceptoloģija;

3.13. antenatālās aprūpes organizēšana un vadīšana, antenatālā programma;

3.14. fizioloģiska grūtniecība, tās norise;

3.15. grūtniecības riska faktori, to identificēšana;

3.16. fizioloģiskas dzemdības: norise, vadīšana;

3.17. komplikācijas dzemdībās: norise, aprūpes taktika;

3.18. fizioloģisks pēcdzemdību periods: norise, vadīšana;

3.19. komplikācijas pēcdzemdību periodā: norise, aprūpes taktika;

3.20. psiholoģiskie aspekti pēcdzemdību periodā, aprūpes taktika;

3.21. zīdīšanas fizioloģija, tās praktiskā norise;

3.22. jaundzimušā izvērtēšana pēc Apgares skalas;

3.23. jaundzimušā primārā reanimācija;

3.24. jaundzimušā veselības stāvokļa vispārējā izvērtēšana;

3.25. jaundzimušā pārejas stāvokļi (robežstāvokļi);

3.26. vesela jaundzimušā aprūpe;

3.27. jaundzimušo vakcinācija; vakcinācijas kalendārs, tā nozīme un praktiskais pielietojums;

3.28. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.29. klīniskā farmakoloģija vecmātes praksē;

3.30. klīniskā aprūpe, pacientu aprūpes standarti;

3.31. aprūpes darba dokumentēšanas principi;

3.32. pacientu un sabiedrības izglītošanas pamatprincipi reproduktīvās veselības kontekstā;

3.33. infekciju kontrole un profilakse;

3.34. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.35. saskarsmes psiholoģija;

3.36. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;

3.37. pacientu tiesības;

3.38. informācijas tehnoloģijas;

3.39. pētniecības pamati vecmātes praksē;

3.40. valsts valoda;

3.41. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.42. darba aizsardzība;

3.43. vides aizsardzība;

3.44. darba tiesiskās attiecības.

2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts

2.48.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

3151 05 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3151 06 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3151 07 Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3151 22 Kuģu MEHĀNIĶIS (ekspluatācijas līmenī) (turpmāk kopā – kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī)).

2.48.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) pilda sardzi mašīntelpās, kontrolē un pieraksta iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzrauga citu darbinieku darbu mašīntelpās; plāno, organizē un veic kuģa mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa mašīnu, mehānismu un cita aprīkojuma apskati, apkopi un remontu; nodrošina degvielas un citu materiālu pasūtīšanu un saņemšanu.

Kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

2.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts

2.49.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

3152 05 KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT

3152 08 Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT

3152 09 Sardzes STŪRMANIS uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem

3152 31 Kuģu VADĪTĀJS (ekspluatācijas līmenī) (turpmāk kopā – kuģu vadītājs (ekspluatācijas līmenī)).

2.49.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī): vada kuģus vai citus peldlīdzekļus jūrā un iekšējos ūdeņos; pilda sardzi uz klāja un tiltiņa; veic manevrus ar kuģi, iebraucot un izbraucot no ostām, braucot pa kanāliem, šaurumiem un citos ūdeņos; uzrauga kravu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un veic pasākumus kravai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai reisa laikā; kontrolē darba drošības pasākumu īstenošanu; nodrošina pierakstu par veiktajām darbībām uzturēšanu; pārraida un saņem ikdienas un ārkārtas informāciju, izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; uzrauga kuģa apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa atbilstoši savam atbildības līmenim.

Kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

2.49.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2.49.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2.49.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2.50. Drošības speciālista profesijas standarts

2.50.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – drošības speciālists.

2. Profesijas kods – 5419 01.

2.50.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– drošības speciālists organizē, kontrolē uzņēmuma īpašuma un personāla drošības pasākumu kompleksa darbību, kas vērsts uz pastāvošo un prognozējamo risku apzināšanu un neitralizāciju; organizē, nodrošina un veic uzraudzību pār uzņēmuma drošības, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu prasību izpildi drošības jomā; izstrādā, sagatavo un iesniedz vadībai informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma drošības interešu un konfidenciālās informācijas aizsardzību.

Drošības speciālists strādā uzņēmumā.

2.50.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes plānošanā, organizēt un koordinēt ar uzņēmuma drošību saistītos procesus noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

2. Spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem un noteikto uzdevumu precīzu, savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

3. Spēja strādāt individuāli un grupā.

4. Spēja kvalitatīvi veikt uzņēmuma iespējamo risku un apdraudējumu analīzi, kā arī efektīvi izmantot iegūtos analīzes rezultātus uzņēmuma aizsardzībā.

5. Spēja pildīt amata pienākumus, nodrošinot rezultatīvu sadarbību ar juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām drošības un tiesiskuma jomā.

6. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās uzņēmuma drošības jomā.

7. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku, veicot datu apstrādi un analīzi, kā arī ievērot datu aizsardzību.

8. Spēja analizēt un atlasīt uzņēmuma drošībai nepieciešamo juridisko un citu informāciju.

9. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

10. Spēja organizēt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu, organizējot mācības.

11. Spēja orientēties drošības struktūrvienības finanšu un saimnieciskajā darbībā, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

12. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

13. Spēja loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

14. Spēja noteikt pienākumus uzņēmumā nodarbinātajam personālam drošības jomā.

15. Spēja izprast indivīda emocionālo stāvokli un starppersonu konflikta būtību.

16. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma drošības jomā un to prezentēt uzņēmuma vadībai.

17. Spēja ētiski rīkoties profesionālajā darbībā un ievērot sabiedrības vispārpieņemtās uzvedības normas.

18. Spēja atbilstoši situācijai, ievērojot normatīvos aktus un drošības prasības, profesionāli izvēlēties un pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus vai šaujamieročus.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.50.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt uzņēmuma drošības procesus, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.

2. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz uzņēmuma drošību.

3. Iegūt, analizēt, sistematizēt un integrēt uzņēmuma drošībai nepieciešamo informāciju.

4. Plānot un organizēt padotā personāla darbu, kā arī kontrolēt dienesta pienākumu izpildi.

5. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

6. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma drošības jomā.

7. Noteikt prioritātes uzņēmuma drošības jomā.

8. Izstrādāt uzņēmuma drošības plānu un ieteikt vadībai tā ieviešanas un efektivitātes palielināšanas pasākumus.

9. Izmantot tiesību normu informatīvos avotus un piemērot tiesību normas.

10. Orientēties uzņēmuma darbību reglamentējošajos dokumentos un normatīvajos aktos.

11. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

12. Komunicēt un sadarboties ar personālu, uzņēmuma vadību, partneriem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt savu viedokli.

13. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Organizēt un kontrolēt uzņēmuma drošības jomu reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanu.

15. Organizēt un kontrolēt sabiedrisko drošību un kārtību uzņēmuma rīkotajos pasākumos.

16. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus uzņēmuma drošības jomā.

17. Izprast un lietot gan horizontālo, gan vertikālo personāla vadības komunikāciju.

18. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

19. Noteikt struktūrvienības resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, plānot optimālus resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

20. Kontrolēt iepirkuma procedūras uzņēmuma drošības jomā, kā arī kontrolēt līgumsaistību izpildi.

21. Novērtēt indivīda emocionālo stāvokli un risināt konflikta būtību.

22. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.

23. Sagatavot prezentācijas un pārliecinoši tās vadīt.

24. Pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt aktuālo profesionālo informāciju un iemaņas.

25. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un dienesta šaujamieročus atbilstoši situācijai un ievērojot normatīvos aktus.

26. Sniegt pirmo palīdzību.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.50.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas loma organizācijas drošības procesu attīstībā;

1.2. komercdarbība;

1.3. retorika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. krimināltiesības un kriminālprocess;

2.2. noziedzīgu nodarījumu novērtēšana un atklāšana;

2.3. kriminālistika;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. drošības teorija;

3.2. lietvedība;

3.3. tiesību aizsardzības iestādes;

3.4. ierobežotas pieejamības informācija;

3.5. organizācijas drošība;

3.6. drošības tehniskie līdzekļi;

3.7. materiālo vērtību pavadīšana – apsardze;

3.8. civiltiesības;

3.9. apsardzes taktika;

3.10. stacionāro objektu apsardze;

3.11. fizisko personu drošība;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. civilā aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. drošības psiholoģija;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. pašaizsardzība;

3.20. praktiskā šaušana;

3.21. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. valsts valoda;

3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī.";

5.7. aizstāt sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" apakšnodaļā "3.27. SPA speciālista profesijas standarts" vārdus "SPA meistara" ar vārdiem "SPA speciālista".

5.8. papildināt sadaļu "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "3.63. Tapsētāja profesijas standarts" ar apakšnodaļām "3.64. Mūziķa profesijas standarts", "3.65. Dziedātāja profesijas standarts", "3.66. Kormeistara profesijas standarts", "3.67. Mūzikas teorijas speciālista profesijas standarts", "3.68. Tekstiliju ražošanas speciālista profesijas standarts", "3.69. Dārzkopības tehniķa profesijas standarts", "3.70. Augkopības tehniķa profesijas standarts", "3.71. Lopkopības tehniķa profesijas standarts", "3.72. Komercdarbinieka profesijas standarts", "3.73. Lauku tūrisma speciālista profesijas standarts", "3.74. Iespieddarbu apstrādes speciālista profesijas standarts" un "3.75. Loģistikas darbinieka profesijas standarts" šādā redakcijā:

"3.64. Mūziķa profesijas standarts

3.64.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mūziķis.

2. Profesijas kods – 2652 19.

3.64.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mūziķis patstāvīgi vai dažādos instrumentālos sastāvos iestudē un publiski atskaņo skaņdarbus; sastāda repertuāru un koncerta programmas; pārvalda divu instrumentu spēli; īsteno mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

Mūziķis strādā uzņēmumos, kur izveidoti muzikālie kolektīvi, koncertapvienībās vai kultūrizglītības institūcijās, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.64.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi izvēlēties mērķauditorijai atbilstošu repertuāru, izmantojot mūzikas vēstures un teorijas zināšanas.

3. Spēja izprast muzikālā priekšnesuma struktūru un sastādīt atbilstošu koncerta programmu.

4. Spēja izprast un ievērot skaņdarba interpretācijā komponista un redaktora norādījumus.

5. Spēja iestudēt un publiski atskaņot solo skaņdarbus un skaņdarbus mūziķu kolektīva sastāvā.

6. Spēja novērtēt koncerta norises vietu un dalībnieku izvietojumu atbilstoši telpas akustiskajām īpatnībām.

7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.

8. Spēja patstāvīgi sagatavot un īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

9. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu izpildē.

10. Spēja iegūt informāciju par novitātēm sava instrumenta spēlē.

11. Spēja pārzināt un lietot nošu rakstīšanas programmas.

12. Spēja izprast un izmantot mūzikas instrumenta tehniskās specifikācijas īpatnības tā pareizas lietošanas nodrošināšanai.

13. Spēja apgūt un izmantot otru mūzikas instrumentu.

14. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

15. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

16. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

19. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

20. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Spēja pārzināt ar autortiesībām saistītos normatīvos aktus un ievērot autortiesības.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.64.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt, plānot un īstenot savu radošo darbu.

2. Izvēlēties mūzikas instrumentam un savai profesionalitātei atbilstošu repertuāru.

3. Izvēlēties un sastādīt koncerta programmu.

4. Izprast un ievērot skaņdarba autora un redaktora dotos norādījumus.

5. Novērtēt koncerta norises vietu un mērķauditoriju.

6. Atskaņot koncertu programmu individuāli vai mūziķu kolektīva sastāvā.

7. Ievērot skatuves kultūru.

8. Izvērtēt savas atskaņotās koncerta programmas māksliniecisko kvalitāti.

9. Izvērtēt skaņdarbu salīdzinošās interpretācijas.

10. Orientēties sava instrumenta spēles atskaņotājmākslas attīstības vēsturē.

11. Nodrošināt pareizu mūzikas instrumenta lietošanu un glabāšanu.

12. Pārvaldīt otra mūzikas instrumenta spēli.

13. Lietot nošu rakstīšanas programmas.

14. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

15. Iegūt informāciju par novitātēm sava mūzikas instrumenta spēlē.

16. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

17. Veidot radošu sadarbību ar dažādu mākslas veidu un žanru speciālistiem.

18. Strādāt komandā.

19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

24. Veikt darbus, ievērojot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

25. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

26. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

28. Pārzināt autortiesības un ievērot ar tām saistītos nozares normatīvos aktus.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.64.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas ieguves veidi un to izmantošana;

1.2. personīgās nošu bibliotēkas veidošana;

1.3. mūsdienu mūzikas dzīves norises Latvijā un ārzemēs;

1.4. aktualitātes mūzikas jaunradē;

1.5. mūzikas instrumenta spēles jaunākās interpretācijas un spilgtākie interpreti;

1.6. skaņdarbu transkripciju lietojums, to veidi un iespējas;

1.7. mūziķu kolektīva izvietojums telpā, iespējamie risinājumi;

1.8. telpas akustiskās īpašības;

1.9. grāmatvedības pamati;

1.10. dokumentu pārvaldības pamati;

1.11. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas instrumenta atskaņotājmākslas vēsture un tās attīstība;

2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;

2.3. mūzikas ieskaņojumu datubāzes veidošana;

2.4. mūzikas instrumenta pamatrepertuāra pārzināšana;

2.5. instrumentālā ansambļa spēle un tās specifika;

2.6. instrumentālā ansambļa repertuārs;

2.7. mūzikas instrumenta spēle un tās apmācības pamati;

2.8. mūzikas instrumenta lietošana un glabāšana;

2.9. mūzikas instrumenta uzbūves principi, tā tehnoloģiskās īpatnības un tehniskā apkope;

2.10. mūzikas tehnoloģijas un ierīces;

2.11. individuālā un kolektīvā darba organizācija;

2.12. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;

3.2. kultūras vēstures pamati;

3.3. filozofijas vēstures pamati;

3.4. mūzikas teorija;

3.5. skaņdarbu forma;

3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to lietojums;

3.7. mūzikas instrumenta spēles tehnikas attīstīšanas veidi un paņēmieni;

3.8. mūzikas instrumentu mācības metodikas pamati;

3.9. nošu raksts un tā vēsturiskā attīstība;

3.10. nošu rakstīšanas programmas;

3.11. instrumentālo ansambļu veidi un to darbības pamati;

3.12. mūzikas projektu īstenošana;

3.13. mūzikas psiholoģijas pamati;

3.14. saskarsmes psiholoģija;

3.15. estētika;

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.21. informācijas tehnoloģijas;

3.22. informācijas sistematizācija;

3.23. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti;

3.24. darba tiesisko attiecību normas.

3.65. Dziedātāja profesijas standarts

3.65.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dziedātājs.

2. Profesijas kods – 2652 20.

3.65.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dziedātājs patstāvīgi vai kora vai ansambļa sastāvā iestudē un publiski atskaņo vokālos, vokāli instrumentālos un vokāli simfoniskos darbus; izvērtē atskaņojuma sniegumu un izdara korekcijas skaņdarba interpretācijā; sastāda repertuāru un koncerta programmas; piedalās vokālās mākslas attīstības procesos; īsteno mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

Dziedātājs strādā kultūras vai izglītības institūcijās, profesionālos muzikālos kolektīvos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.65.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi izvēlēties mērķauditorijai atbilstošu repertuāru, pielietojot mūzikas vēstures, teorijas un literatūras zināšanas.

3. Spēja sastādīt koncerta programmu, pamatojoties uz koncerta programmas muzikālo dramaturģiju un dinamiku.

4. Spēja lasīt, izprast un atskaņot skaņdarbus, sekojot autora un redaktora norādījumiem un pielietojot mūzikas izteiksmes līdzekļus.

5. Spēja veikt savu un citu izpildītāju skaņdarba interpretācijas izvērtējumu.

6. Spēja novērtēt koncertu norises vietu, pamatojoties uz telpas akustiskajām īpašībām un ņemot vērā koncerta dalībnieku sastāvu un repertuāru.

7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.

8. Spēja patstāvīgi, kā arī diriģenta, režisora vai mākslinieciskā kolektīva vadītāja vadībā sagatavot un īstenot dažādus mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus un koncertus.

9. Spēja piemērot atbilstošas kustības, grimu, vokālo tehniku un izvēlēties atbilstošu tērpu sava mākslinieciskā tēla radīšanai.

10. Spēja, izmantojot dažādus tehniskos paņēmienus un precīzi apgūstot nošu tekstu, patstāvīgi attīstīt balss mākslinieciskās izteiksmes un tehniskās prasmes.

11. Spēja nodrošināt balss pareizu un veselīgu lietošanu, izmantojot tās vokālo tehniku.

12. Spēja pārvaldīt klavierspēli un izmatot to, apgūstot vokālo repertuāru.

13. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

14. Spēja izvēlēties un izmantot piemērotākās tehnoloģijas un informācijas avotus savu profesionālo pienākumu veikšanai.

15. Spēja iegūt informāciju par novitātēm vokālās mākslas nozarē.

16. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

18. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

19. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Spēja pārzināt ar autortiesībām saistītos normatīvos aktus un ievērot autortiesības.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.65.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt, plānot un īstenot savu radošo darbu.

2. Izvēlēties savai balsij atbilstošu repertuāru.

3. Izvēlēties nošu materiālu koncerta programmai.

4. Izveidot un atskaņot savai balsij atbilstošu koncerta programmu.

5. Ievērot skatuves kultūru.

6. Lasīt un izprast skaņdarbus.

7. Izprast skaņdarba autora un redaktora dotos norādījumus.

8. Novērtēt koncertnorises vietu.

9. Patstāvīgi un diriģenta, režisora, horeogrāfa un koncertmeistara vadībā apgūt vokālo programmu.

10. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

11. Izvērtēt savu sniegumu un citu izpildītāju interpretācijas.

12. Pārvaldīt klavierspēli.

13. Precīzi apgūt nošu tekstu.

14. Attīstīt savu balss aparātu.

15. Nodrošināt pareizu un veselīgu balss lietošanu.

16. Uzstāties solo koncertā vai vokālu kolektīvu sastāvā.

17. Radīt savu māksliniecisko tēlu, izmantojot atbilstošas kustības, grimu, tērpu un vokālo tehniku.

18. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

19. Iegūt informāciju par novitātēm vokālās mākslas nozarē.

20. Veikt darbu patstāvīgi.

21. Strādāt komandā.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

25. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

26. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

27. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

28. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

29. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

30. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

31. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.65.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kultūras vēstures pamati;

1.2. mūzikas forma;

1.3. mūsdienu mūzikas industrijas pamati;

1.4. jaunākās interpretācijas un interpreti vokālajā mūzikā;

1.5. ansambļu repertuārs;

1.6. grāmatvedības pamati;

1.7 dokumentu pārvaldības pamati;

1.8. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. balss tipam atbilstīgs pamatrepertuārs;

2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;

2.3. koncerta dramaturģija;

2.4. balss aparāta higiēna;

2.5. balss aparāta uzbūve;

2.6. balss nostādīšanas metodika;

2.7. veselības aizsardzība un profesionālās slimības;

2.8. projekta vadība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. akadēmiskā dziedāšana;

3.2. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;

3.3. skatuves runa;

3.4. skatuves kustības;

3.5. skatuves kultūra;

3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to pielietojums;

3.7. mūzikas teorija;

3.8. harmonija un polifonija;

3.9. datubāzes un informācijas ieguves veidi;

3.10. vokālās mūzikas vēsture;

3.11. Latvijas mūzikas vēsture;

3.12. Latvijas klasiskā vokālā mūzika;

3.13. solo un ansambļa dziedāšanas īpatnības;

3.14. klavierspēle;

3.15. mākslinieciskā tēla radīšanas paņēmieni;

3.16. mūzikas psiholoģijas pamati;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. darba tiesisko attiecību normas;

3.25. informācijas sistematizācija;

3.26. estētika;

3.27. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti.

3.66. Kormeistara profesijas standarts

3.66.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kormeistars.

2. Profesijas kods – 2652 21.

3.66.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kormeistars patstāvīgi iestudē un publiski atskaņo dažādus skaņdarbus ar kori, vokālo ansambli vai citu muzikālo kolektīvu, novērtē atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko kvalitāti, skaņdarba interpretāciju, atlasa un izvērtē kora māksliniecisko repertuāru, sastāda koncerta programmas; īsteno muzikālus projektus.

Kormeistars strādā koncertapvienībās, kultūrizglītības institūcijās, baznīcās, kā arī citos uzņēmumos, kur izveidoti amatieru kori, vokālie ansambļi vai citi muzikāli kolektīvi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.66.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi izvēlēties klausītāju auditorijai atbilstošu repertuāru, izmantojot pasaules un Latvijas mūzikas vēstures zināšanas.

3. Spēja izprast muzikālā priekšnesuma struktūru un sastādīt atbilstošu koncerta programmu.

4. Spēja skaņdarba interpretācijā izprast un ievērot skaņdarba autora un redaktora norādījumus.

5. Spēja izmantot komunikācijas, saskarsmes un psiholoģijas pamatzināšanas darbā ar kora un ansambļa dziedātājiem un publiku.

6. Spēja novērtēt koncertu norises vietu un telpas akustiskās īpatnības atbilstoši koncerta dalībnieku izvietojumam.

7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.

8. Spēja patstāvīgi sagatavot un īstenot muzikālus projektus.

9. Spēja izvēlēties un izmantot piemērotākās tehnoloģijas un informācijas avotus savu profesionālo pienākumu veikšanai.

10. Spēja patstāvīgi sagatavot un atskaņot koncerta repertuāru.

11. Spēja izmantot dažādus diriģēšanas manuālās tehnikas paņēmienus, diriģēšanas žestā precīzi atklājot nošu partitūras norādes.

12. Spēja patstāvīgi attīstīt diriģenta žesta mākslinieciskās un tehniskās prasmes, pilnveidojot profesionālo kvalifikāciju.

13. Spēja pārzināt diriģēšanas vēsturi un tās attīstību.

14. Spēja novērtēt savu un citu izpildītāju skaņdarbu interpretācijas.

15. Spēja radoši izmantot kora un vokālā darba metodiku darbā ar muzikālo kolektīvu.

16. Spēja apgūt klavierspēli sava profesionālā darba pienākumu veikšanai.

17. Spēja izmantot klavieres darbā ar muzikālo kolektīvu.

18. Spēja izmantot balsi darbā ar muzikālo kolektīvu.

19. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības kvalitāti.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

22. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

23. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

24. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Spēja pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

26. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.66.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un plānot savu radošo darbu.

2. Izvēlēties un sastādīt muzikālā kolektīva repertuāru.

3. Sagatavot nošu materiālu darbam muzikālajā kolektīvā.

4. Patstāvīgi sagatavot koncerta programmu.

5. Ievērot skatuves kultūru.

6. Izprast skaņdarba autoru un redaktoru dotos norādījumus.

7. Patstāvīgi plānot savu un muzikālā kolektīva darbu un saskaņot to ar veicamajiem uzdevumiem.

8. Sadarboties ar kolēģiem, muzikālajiem kolektīviem un auditoriju.

9. Novērtēt savu sniegumu un skaņdarbu salīdzinošās interpretācijas.

10. Pārvaldīt klavierspēli.

11. Precīzi apgūt nošu tekstu.

12. Pielietot metodiku darbā ar muzikālo kolektīvu.

13. Diriģēt sagatavoto koncerta programmu, izmantojot atbilstošu manuālo tehniku skaņdarba interpretācijas prasībām.

14. Izmantot balsi darbā ar muzikālo kolektīvu.

15. Orientēties latviešu kora mūzikā.

16. Orientēties Latvijas Dziesmu svētku tradīciju vēsturē un aktualitātēs.

17. Orientēties diriģēšanas un koru kultūras attīstības vēsturē.

18. Papildināt zināšanas un prasmes tālākizglītībā.

19. Sagatavot un īstenot muzikālu projektu.

20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Atbildēt par kvalitatīvu skaņdarbu un koncerta programmu sagatavošanu.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

25. Veikt darbu atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām.

26. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.

27. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

29. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.66.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas ieguves veidi un to izmantošana;

1.2. materiālu vākšana un apkopošana personīgās nošu bibliotēkas un fonotēkas veidošanai;

1.3. mūsdienu mūzikas industrijas pamati;

1.4. aktualitātes mūzikas jaunradē;

1.5. Dziesmu svētku pamatrepertuārs;

1.6. Latvijas kormūzikas novitātes;

1.7. telpas akustiskās iespējas koncerta māksliniecisko uzdevumu īstenošanā;

1.8. skaņdarbu transkripciju lietojums, to veidi un iespējas;

1.9. kora nozares jaunākās interpretācijas un spilgtākie interpreti;

1.10. liturģijas pamati;

1.11. grāmatvedības pamati;

1.12. dokumentu pārvaldības pamati;

1.13. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas komponistu klasiķu kora oriģināldziesmu un tautasdziesmu apdaru pamatrepertuārs;

2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;

2.3. koncerta dramaturģija;

2.4. pasaules kormūzikas literatūra;

2.5. kormūzikas žanri;

2.6. vokālā fonētika un ortoēpija (latīņu, angļu, vācu, krievu, itāļu, franču valodā);

2.7. vokālās tehnikas pamati;

2.8. balss higiēna;

2.9. balss iesildīšanas vingrinājumi un vokālās kultūras pilnveidošanas paņēmieni;

2.10. balss nostādīšanas metodikas pamati;

2.11. individuālā un kolektīvā darba organizācija;

2.12. kora nozares un diriģēšanas attīstības vēsture;

2.13. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;

2.14. Dziesmu svētku process un Latvijas amatierkoru kustība;

2.15. profesionālie mūzikas termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. diriģēšanas manuālā tehnika un diriģenta žesta izteiksmes līdzekļi;

3.2. kora veidi un to īpatnības;

3.3. kora un vokālā ansambļa dziedāšana;

3.4. metodika darbā ar kori un vokālo ansambli;

3.5. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;

3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to lietojums mūzikā;

3.7. skaņdarbu forma;

3.8. nošraksts un tā vēsturiskā attīstība;

3.9. Latvijas koru kultūras attīstība;

3.10. Dziesmu svētku vēsture, attīstība un aktualitātes;

3.11. latviešu kora literatūra;

3.12. skatuves kultūra;

3.13. mūzikas psiholoģijas pamati;

3.14. mūzikas pedagoģijas pamati;

3.15. publiskās runas kultūra;

3.16. estētika;

3.17. klavierspēle;

3.18. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.19. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.22. valsts valoda;

3.23. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.24. informācijas tehnoloģijas;

3.25. darba tiesisko attiecību normas;

3.26. informācijas sistematizācija;

3.27. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti.

3.67. Mūzikas teorijas speciālista profesijas standarts

3.67.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mūzikas teorijas speciālists.

2. Profesijas kods – 2652 28.

3.67.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mūzikas teorijas speciālists ir radošs darbinieks, kas īsteno mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus; vāc, apkopo un sistematizē informāciju muzikālu darbu datubāzēm; palīdz sastādīt bibliotēku, mūzikas fondu un izdevniecību krājumus; sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem; patstāvīgi spēj īstenot ieceres, pētot un analizējot mūzikas kultūrā nozīmīgu personību daiļradi un darbību, kā arī dažādu laikmetu, stilu un žanru mūzikas kultūrvēsturisko nozīmi.

Mūzikas teorijas speciālists strādā valsts un pašvaldību kultūrizglītības iestādēs, mūzikas kultūras informācijas un izpētes organizācijās, koncertapvienībās un citos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.67.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus atbilstoši klausītāju auditorijas sagatavotībai.

3. Spēja uzkrāt un sistematizēt informāciju par komponistu daiļradi, spilgtākajiem interpretiem, nozīmīgākajiem kultūras darbiniekiem un citiem ar mūzikas nozari saistītiem faktiem, izmantojot pieejamās datubāzes.

4. Spēja analizēt, salīdzināt un izskaidrot dažādu kultūrvēsturisko laikmetu, stilu un žanru skaņdarbu raksturīgākos mūzikas izteiksmes līdzekļus un kompozīcijas formas.

5. Spēja pierakstīt, vākt un apkopot tradicionālo mūziku.

6. Spēja darboties tradicionālās mūzikas popularizēšanā, piedaloties folkloras kopu darbībā.

7. Spēja sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem, rakstot un veidojot raidījumus par kultūras dzīves aktualitātēm.

8. Spēja brīvi spēlēt vienu mūzikas instrumentu.

9. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu izpildei.

10. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

12. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

13. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

14. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

15. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

16. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.67.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un plānot savu radošo darbu.

2. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

3. Novērtēt mūzikas, kultūras un izglītības nozares projekta aktualitāti un sastādīt tā īstenošanas plānu.

4. Sadarboties ar projektā iesaistītajiem dalībniekiem.

5. Uzkrāt un sistematizēt informāciju par komponistu daiļradi, spilgtākajiem interpretiem, nozīmīgākajiem kultūras darbiniekiem un citiem ar mūzikas nozari saistītiem faktiem.

6. Izvēlēties piemērotākās metodes komponistu daiļrades, atskaņotājmākslas jomu un kultūras dzīves notikumu izpētē.

7. Pētīt un analizēt mūzikas dzīves procesus, to žanrisko un stilistisko daudzveidību.

8. Pierakstīt, vākt un apkopot tradicionālo mūziku.

9. Popularizēt tradicionālo mūziku.

10. Sadarbībā ar masu medijiem rakstīt un veidot raidījumus par kultūras dzīves aktualitātēm.

11. Dažāda vecuma mērķauditorijas iesaistīšana, īstenojot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

12. Brīvi spēlēt vienu mūzikas instrumentu.

13. Apzināt un izmantot dažādus avotus (literatūra, ieskaņojumi, interneta vide) profesionālo uzdevumu veikšanai.

14. Orientēties muzikālu darbu datubāzu izveides specifikā.

15. Savā radošajā darbībā izmantot jaunākās muzikoloģijas atziņas.

16. Veikt darbu patstāvīgi.

17. Strādāt komandā.

18. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

22. Papildināt zināšanas un prasmes tālākizglītībā.

23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

24. Veikt darbu atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām.

25. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.

26. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

28. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.67.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. muzikoloģijas vēsture;

1.2. mūsdienu mūzikas industrijas pamati;

1.3. dokumentu pārvaldības pamati;

1.4. grāmatvedības pamati;

1.5. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas kultūras un izglītības nozares projektu prezentācijas veidi, metodes un tehniskais aprīkojums;

2.2. mūzikas datubāzes un to pilnveidošana;

2.3. mūzikas kultūras mantojums un jaunrade;

2.4. plašsaziņas līdzekļi un informācijas sniegšanas metodes;

2.5. Latvijas profesionālās mūzikas izglītības sistēma;

2.6. profesionālie mūzikas termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektu plānošana un īstenošana;

3.2. ārzemju un latviešu mūzikas vēsture un literatūra;

3.3. latviešu folklora un folkloristikas pamati;

3.4. pētniecības metodikas pamati;

3.5. mūzikas teorija;

3.6. skaņdarbu forma;

3.7. harmonija un polifonija;

3.8. skaņdarbu kompozīcija;

3.9. viena instrumenta spēle;

3.10. mūzikas kritikas žanri;

3.11. kultūras un filozofijas vēsture;

3.12. estētika;

3.13. mūzikas psiholoģija;

3.14. mūzikas pedagoģijas pamati;

3.15. mūzikas teorijas, solfedžo un mūzikas literatūras metodikas pamati;

3.16. publiskās runas kultūra;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. darba tiesisko attiecību normas;

3.25. informācijas sistematizācija;

3.26. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti.

3.68. Tekstiliju ražošanas speciālista profesijas standarts

3.68.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

3119 22 Tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS

3119 47 Vērpto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS

3119 48 Austo tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS

3119 49 Adīto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS

3119 50 Neausto drānu un izstrādājumu ražošanas SPECIĀLISTS (turpmāk kopā – tekstiliju ražošanas speciālists).

3.68.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tekstiliju ražošanas speciālists izgatavo tekstilijas vai piedalās tekstiliju ražošanā; piedalās jaunu tekstiliju produktu izstrādē; koordinē un plāno tekstiliju ražošanas ikdienas darbu norisi, nodrošinot kvalitatīva produkta izstrādi atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

Tekstiliju ražošanas speciālists strādā tekstilizstrādājumu ražošanas un izgatavošanas uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.68.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast audumu un adījumu pinumu veidu, iekārtošanas tehniskos zīmējumus, tehnoloģiskās kartes un lietot tos tekstiliju izgatavošanas procesā.

2. Spēja atbildīgi sagatavot darba vietu konkrētā darba veikšanai, novērtējot iekārtu tehnisko un tehnoloģisko atbilstību, novēršot iekārtu tehniskās neatbilstības profesijas kompetences ietvaros.

3. Spēja izvēlēties nepieciešamos palīgmateriālus un palīgierīces atbilstoši darba uzdevumam.

4. Spēja atpazīt un kontrolēt ienākošo izejmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām, izmantojot izejvielu un produktu pases un lietojot atbilstošas kvalitātes kontroles metodes.

5. Spēja noteikt izejmateriāla neatbilstību kvalitātes prasībām un precīzi to dokumentēt saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību.

6. Spēja organizēt izejmateriālu plūsmu atbilstoši darba uzdevumam.

7. Spēja atbilstoši veicamajam darba uzdevumam iestatīt tekstiliju ražošanas iekārtas, izmantojot iekārtu tehnisko dokumentāciju un lietojot nepieciešamos palīginstrumentus.

8. Spēja izgatavot tekstilijas, pārzinot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiskos procesus.

9. Spēja nodrošināt ikdienas ražošanas procesu, lietojot atbilstošas tekstiliju izgatavošanas tehnoloģijas saskaņā ar tehnoloģiskajām prasībām.

10. Spēja novērtēt tekstiliju ražošanas procesa atbilstību tehnoloģiskajām prasībām.

11. Spēja dokumentēt ražošanas procesa norisi, veikt tā analīzi un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus ražošanas procesa uzlabošanai.

12. Spēja saimnieciski organizēt ražošanas procesā radušos atkritumu un atgāju savākšanu un tālāko virzību.

13. Spēja atpazīt un atbilstoši marķēt tekstilijas.

14. Spēja kontrolēt tekstiliju fizikāli mehāniskos rādītājus, dokumentēt un analizēt iegūtos rezultātus, izmantojot atbilstošas pārbaudes metodes.

15. Spēja noteikt tekstiliju kvalitāti, konstatēt defektus un to cēloņus, rast risinājumus defektu cēloņu novēršanai.

16. Spēja patstāvīgi plānot savu un kontrolēt darba procesā iesaistītā personāla darbu, saimnieciski izmantojot resursus.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērojot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja izvēlēties un atbilstoši lietot konkrētajam darbam paredzētos individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

19. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot apkārtējai videi.

20. Spēja atrast, izvērtēt un radoši izmantot iegūtās zināšanas par novitātēm tekstiliju ražošanas un izgatavošanas nozarē.

21. Spēja sniegt konstruktīvus priekšlikumus darba procesa uzlabošanai.

22. Spēja strādāt komandā un kontrolēt darba procesā iesaistītā personāla darbu.

23. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

27. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

3.68.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Saprast un lietot audumu un adījumu pinumu un iekārtošanas tehniskās shēmas.

2. Lietot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiskās kartes konkrēta darba uzdevuma izpildei.

3. Kontrolēt izejvielu atbilstību tekstiliju ražošanas un izgatavošanas izejvielu un produktu pasei.

4. Iestatīt iekārtas, izmantojot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtu tehnisko dokumentāciju.

5. Izgatavot tekstilijas, pārzinot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiskos procesus (sukāšana, šķiedru irdināšana un maisīšana, kāršana, lenšu izstiepšana un ķemmēšana, priekšvērpšana, priekšdzijas vārīšana vai balināšana, vērpšana, apvīšana, spolēšana, šķeterēšana, teksturēšana, šķērēšana, smitēšana, nītīšana, siešana, aušana, adīšana, neausto drānu izgatavošana, apdare, kvalitātes noteikšana, marķēšana, iepakošana).

6. Novērtēt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtu tehnisko un tehnoloģisko atbilstību veicamā darba prasībām.

7. Konstatēt un novērst iekārtu tehniskās neatbilstības profesijas kompetences ietvaros.

8. Izvēlēties un lietot nepieciešamos palīgmateriālus un palīgierīces.

9. Izmantot materiālu kvalitātes kontroles metodes.

10. Atpazīt izejmateriālus un konstatēt to atbilstību pavaddokumentācijai.

11. Noteikt izejmateriāla atbilstību kvalitātes prasībām.

12. Organizēt ienākošo izejmateriālu plūsmu atbilstoši darba uzdevumam.

13. Iestatīt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtas, lietot iestatīšanai nepieciešamos palīginstrumentus.

14. Lietot izvēlēto tekstilijas ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiju un ievērot tās tehnoloģiskās prasības.

15. Noteikt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas procesa atbilstību tehnoloģiskajām prasībām.

16. Patstāvīgi pieņemt lēmumus, profesijas kompetences ietvaros rast risinājumus tehnoloģiskā procesa neatbilstības novēršanai.

17. Dokumentēt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas procesa norisi.

18. Analizēt un sniegt priekšlikumus tekstiliju ražošanas un izgatavošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai.

19. Organizēt ražošanas procesā radušos atkritumu un atgāju tālāko virzību (savākšana, šķirošana, otrreizēja pārstrāde, utilizācija).

20. Atpazīt tekstiliju produktu, atbilstoši to marķēt.

21. Izprast tekstiliju produkta fizikāli mehāniskos rādītājus (pavedienu šķiedru materiālu sastāvs, lineārais blīvums un numurs, grodums, groduma virziens, mitrums, uztinums jeb pakojuma blīvums; drānu šķiedru materiālais sastāvs, virsmas blīvums jeb 1 m² masa, auduma vai adījuma blīvums, pinums; pavedienu un drānu stiepes robežstiprība, pagarināšanās spēja, elastība) un to ietekmi uz produkta īpašībām.

22. Izmantot mērījumiem atbilstošus mērinstrumentus un mērierīces, apkopot un analizēt pārbaudes laikā iegūtos datus.

23. Noteikt produkta defektus un to veidus.

24. Atbilstoši atzīmēt produkta defektus.

25. Rast risinājumus produkta defektu cēloņu novēršanai.

26. Noteikt tekstiliju atbilstību kvalitātes prasībām.

27. Novērtēt darba vietas atbilstību veicamajam darba uzdevumam un atbilstoši to iekārtot.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veicot darba pienākumus.

29. Novērtēt instrumentu un iekārtu atbilstību drošai darba veikšanai.

30. Atbilstoši konkrētajam darba uzdevumam izvēlēties un lietot nepieciešamos individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

31. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

32. Strādāt komandā, komunicēt un sadarboties ar darba procesā iesaistīto personālu.

33. Plānot savu darbu, noteikt veicamo darbu prioritātes un kontrolēt darba procesā iesaistītā personāla darbu.

34. Plānot un organizēt ikdienas darba norisi.

35. Iegūt informāciju un interesēties par novitātēm tekstiliju ražošanas un izgatavošanas nozarē.

36. Lietot informācijas tehnoloģiju lietojumprogrammas un pilnveidot savas lietošanas prasmes.

37. Sniegt priekšlikumus darba procesa uzlabošanai.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

39. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

40. Pārvaldīt valsts valodu.

41. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

43. Sniegt pirmo palīdzību.

44. Strādāt patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.68.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas meklēšanas un atlases līdzekļi;

1.2. kvalitātes vadības principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tekstiliju veidi un to lietojums;

2.2. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtas (darbības veidi un iespējas, apkalpošanas kārtība un iespējamie defekti);

2.3. resursu plānošana;

2.4. atgāju un atkritumu veidi, to pārstrāde un utilizācija;

2.5. uzņēmuma darba organizācija;

2.6. tekstiliju defekti un to cēloņi;

2.7. materiālu patēriņa normēšana;

2.8. tekstiliju kvalitātes prasības;

2.9. tekstilmateriālu apdarē izmantojamās ķimikālijas un krāsvielas;

2.10. videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

2.11. informatīvie materiāli, datubāzes.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tekstiliju izgatavošanas un ražošanas procesi, tehnoloģiskās prasības;

3.2. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas izejmateriāli, to īpašības un defekti;

3.3. audumu un adījumu pinumu un iekārtošanas tehniskās shēmas;

3.4. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas palīgierīču veidi un to lietojums;

3.5. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas palīgmateriālu veidi un izmantošanas mērķi;

3.6. tekstiliju marķējumu prasības un veidi;

3.7. tekstiliju kvalitātes pārbaudes kritēriji un metodes;

3.8. fizikāli mehāniskie rādītāji, to noteikšanas metodes, rādītāju normas;

3.9. darba vietas ergonomika;

3.10. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.11. saskarsmes psiholoģija;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesisko attiecību normas.

3.69. Dārzkopības tehniķa profesijas standarts

3.69.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dārzkopības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3142 04.

3.69.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dārzkopības tehniķis plāno, organizē un veic kultūraugu pavairošanu, audzēšanu, ražas novākšanu un uzglabāšanu kādā no četrām dārzkopības apakšnozarēm (stādaudzēšanā, puķkopībā, dārzeņkopībā vai augļkopībā); nosaka izpildāmo darbu apjomu, sagatavo darbu plānu un nosaka darba uzdevumus; veic darbus vai vada darba procesu.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai dārzkopības tehniķim nepieciešama A un B kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Dārzkopības tehniķis strādā dārzkopības uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kurā tiek veikti dārzkopības darbi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.69.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sekot līdzi nozares aktualitātēm un novērtēt tirgus attīstības tendences, pārzināt stādu, puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju sortimentu.

2. Spēja novērtēt agroklimatiskos apstākļus.

3. Spēja izprast agroķīmiskās un fizioloģiskās kopsakarības augos.

4. Spēja lietot kaļķošanas un mēslošanas līdzekļus atbilstoši konkrētām augsnes īpašībām.

5. Spēja patstāvīgi plānot un aprēķināt nepieciešamo stādu, sēklu, dēstu daudzumu ražošanas vajadzībām, izvēlēties un veikt piemērotākos sēšanas un stādīšanas pasākumus, novērtējot to saimniecisko lietderību.

6. Spēja izvēlēties augu pavairošanas metodi un veikt augu pavairošanu.

7. Spēja izvēlēties un lietot augsnes apstrādes, augu kopšanas un augu aizsardzības paņēmienus atbilstoši augsnes fizikālajām īpašībām un puķu, stādu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu vai ogulāju prasībām.

8. Spēja izvēlēties puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju šķirnes atbilstoši saimniecības specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

9. Spēja plānot un regulēt augu attīstības procesus atbilstoši tirgus pieprasījumam.

10. Spēja noteikt ražas gatavības pakāpi, izvēlēties pareizu ražas novākšanas tehnoloģiju un laiku.

11. Spēja organizēt un veikt kvalitatīvu ražas novākšanu, veikt ražas uzskaiti.

12. Spēja noteikt ražas uzglabāšanas apstākļus atbilstoši plānotajiem realizācijas termiņiem.

13. Spēja izvēlēties un lietot lauksaimniecības tehniku, inventāru un materiālus dārzkopības produkcijas ražošanai.

14. Spēja plānot, organizēt un veikt darbu patstāvīgi un komandā, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja sagatavot preču uzskaites un realizācijas dokumentus atbilstoši noteiktajām prasībām.

16. Spēja ievērot energoefektivitāti un ekonomiskas saimniekošanas principus dārzkopības produkcijas ražošanas procesā.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot ķīmiskās vielas un tehnoloģijas, nekaitējot cilvēkiem un apkārtējai videi.

21. Spēja lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

22. Spēja šķirot darba procesā radušos atkritumus.

23. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

24. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru savas profesionālās darbības veikšanai.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

26. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.69.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noņemt augsnes paraugus un noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes reakciju.

2. Noteikt augsnes apstrādes termiņus un novērtēt apstrādes kvalitāti un augsnes iekultivēšanas pakāpi.

3. Aprēķināt nepieciešamās sastāvdaļas substrāta sagatavošanai un sagatavot to.

4. Novērtēt agroklimatisko un vides faktoru ietekmi, saistīt notiekošos procesus augos un augsnē.

5. Izvēlēties optimālo augu blīvumu stādījumā.

6. Izmērīt stādāmo platību un aprēķināt nepieciešamo sēklas materiāla, stādu, dēstu daudzumu.

7. Sagatavot sēklu un stādāmo materiālu un izvēlēties sējas un stādīšanas veidu un laiku.

8. Izvēlēties optimālo augu sējas vai stādīšanas dziļumu, veikt sēju un stādīšanu atbilstoši izvēlētajam augam un augsnes īpašībām.

9. Pazīt augus (tai skaitā nezāles), sēklas, dēstus, stādus dažādās to attīstības stadijās.

10. Izvēlēties un lietot nepieciešamos darbarīkus, lauksaimniecības tehniku un iekārtas, ievērot to ekspluatācijas noteikumus.

11. Izvēlēties laistīšanas sistēmas veidus atbilstoši augu prasībām un lietošanas iespējām.

12. Novērtēt apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas tehnisko stāvokli.

13. Izvēlēties un lietot augu sugai piemērotāko pavairošanas metodi atbilstoši audzēšanas apstākļiem un stādaudzēšanas mērķiem.

14. Novērtēt sēklu, dēstu, stādu, puķu, dārzeņu, augļu un ogu kvalitāti.

15. Izvēlēties un lietot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu, puķu, augļaugu un ogulāju audzēšanai.

16. Novērtēt augšņu un augu agroķīmisko analīžu rezultātus.

17. Nodrošināt stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju barības elementu sabalansētību, pārzināt un lietot mēslošanas līdzekļus atbilstošā augu attīstības fāzē.

18. Aprēķināt barības šķīdumu koncentrāciju un sagatavot tos.

19. Novērtēt stādījumu fitosanitāro stāvokli, noteikt augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību, lietot augu aizsardzības līdzekļus, noregulēt miglotāju, kontrolēt miglojuma kvalitāti.

20. Plānot augu maiņu atklātā laukā un augu apriti segtajās platībās.

21. Izvērtēt dārzkopības augu sortimenta piemērotību audzēšanas apstākļiem.

22. Plānot augu ziedēšanas laikus, lietojot atbilstošas tehnoloģijas, uzziedināt augus atbilstoši to plānotajam realizācijas laikam.

23. Izvērtēt apputeksnēšanās nepieciešamību.

24. Lietot augu un ražas kopšanas metodes nelabvēlīgos augšanas apstākļos.

25. Sastādīt tehnoloģiskās kartes dārzkopības produkta ražošanai.

26. Izvērtēt augsnes gatavību apstrādei, sējai un stādīšanai.

27. Nodrošināt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus un kontrolēt ražas uzglabāšanos.

28. Izvēlēties potcelma un šķirnes kombināciju atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem un audzēšanas tehnoloģijām.

29. Kopt puķu, dārzeņu stādījumus, veidot augļaugu vainagus atbilstoši audzējamajai kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam, kopt un veidot ogu krūmus.

30. Noteikt ražas novākšanas termiņus, organizēt un veikt ražas novākšanu un uzskaiti.

31. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

32. Sekot līdzi lauksaimniecības produkcijas tirgus tendencēm, pieprasījumam un cenām (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tendences.

33. Plānot un izstrādāt darba uzdevumus savas kompetences ietvaros.

34. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.

35. Veidot grāmatvedības uzskaites dokumentus.

36. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru dārzkopības darbu veikšanai.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

38. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, rīkoties nestandarta situācijās un konfliktsituācijās.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

40. Šķirot darba procesā radušos atkritumus.

41. Pārzināt ķīmisko vielu glabāšanu, lietot ķīmisko vielu absorbentus.

42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

43. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

44. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

45. Sniegt pirmo palīdzību.

46. Pārvaldīt valsts valodu.

47. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

48. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot augu nosaukumus latīņu valodā.

3.69.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas;

1.2. segto platību un segumu veidi, to apkures un izmantošanas iespējas;

1.3. balstu sistēmas atklātā laukā un segtajās platībās.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā, integrētajā, intensīvajā un konvencionālajā dārzkopībā;

2.2. augu aizsardzība;

2.3. augsnes sastāvs un īpašības, augsnes apstrādes paņēmieni;

2.4. agroķīmija;

2.5. agroekoloģija;

2.6. augu (tai skaitā nezāļu) morfoloģija, fizioloģija un ontoģenēze;

2.7. dārzkopības augu sugu un šķirņu sortimenta pārzināšana;

2.8. sēklu kvalitātes rādītāji, sēklu pirmapstrādes metožu pārzināšana;

2.9. augu augšanu regulējošās fizioloģiski aktīvās vielas;

2.10. stādāmā materiāla kvalitāti noteicošie kritēriji;

2.11. puķu botāniskais sadalījums (viengadīgās puķes, ziemcietes, zāļveida ziemcietes, telpaugi);

2.12. augsnes (substrāta), temperatūras, gaismas un mitruma kopsakarības;

2.13. augu mēslošanas īpatnību pārzināšana;

2.14. puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju kaitīgie organismi;

2.15. ziedu vai augu kvalitāti noteicošie kritēriji;

2.16. barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes augos;

2.17. mehanizācijas iespējas dārzeņu audzēšanā;

2.18. augu produkcijas gatavības pakāpes;

2.19. ražas kvalitāte un iepakošana;

2.20. dārza plānojums (infrastruktūra, aizsargstādījumi, šķirņu izvietojums);

2.21. apputeksnēšanās īpatnības dārzeņiem, augļaugiem un ogulājiem;

2.22. augļaugu un ogulāju šķirņu, potcelmu sortiments, piemērotība audzēšanas apstākļiem;

2.23. stādāmā materiāla kvalitāte un kategoriju prasības;

2.24. normatīvie akti dārzkopības jomā;

2.25. tehnikas un iekārtu ekspluatācijas normatīvi;

2.26. darba organizācija un plānošana, darbaspēka un tehnikas resursu plānošana;

2.27. dokumentu pārvaldības pamati;

2.28. saskarsmes pamati un konfliktsituāciju vadīšana;

2.29. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augu nosaukumi latīņu valodā;

3.2. dārzkopības materiālu uzglabāšanas nosacījumi;

3.3. augu saderības un augmaiņas sastādīšanas principi;

3.4. mēslošanas normu un devu aprēķināšana, koncentrācijas aprēķināšana šķīdumos un substrātos;

3.5. substrātu sagatavošanas un augsnes ielabošanas paņēmieni;

3.6. sējas veidi, laiki un sēklu iestrādes dziļums, izsējas normu aprēķini;

3.7. augu pavairošanas metodes;

3.8. dārzkopības produkcijas kvalitātes, šķirošanas, iepakošanas un marķēšanas prasības;

3.9. viengadīgo puķu, ziemciešu, zāļveida ziemciešu un telpaugu audzēšanas metodes;

3.10. uzziedināmo puķu audzēšanas tehnoloģijas;

3.11. augiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas;

3.12. augu aizsardzības metožu (agrotehnisko, profilaktisko, mehānisko, bioloģisko, ķīmisko) īpatnības dārzeņu audzēšanā;

3.13. profesionālo augu aizsardzības līdzekļu iegāde, lietošana un uzglabāšana;

3.14. augu audzēšanas paņēmieni un tehnoloģijas segtajās un lauka platībās;

3.15. ražas uzglabāšanas optimālie apstākļi un tehnoloģijas;

3.16. augsnes apstrādes paņēmieni stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju audzēšanā;

3.17. agrotehniskie paņēmieni nelabvēlīgos augšanas apstākļos;

3.18. augļu un ogu gatavības pakāpes noteikšanas metodes;

3.19. darbā izmantojamās tehnikas un inventāra uzturēšana un lietošana;

3.20. laukuma, tilpuma un masas aprēķini;

3.21. A un B kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.22. informācijas tehnoloģijas;

3.23. darba tiesiskās attiecības;

3.24. ekonomikas un komercdarbības pamati;

3.25. grāmatvedības uzskaites pamatprincipi;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.28. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.29. ķīmiskās vielas un absorbenti;

3.30. atkritumu šķirošana;

3.31. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

3.32. vides aizsardzība, videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

3.33. valsts valoda;

3.34. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.70. Augkopības tehniķa profesijas standarts

3.70.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – augkopības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3142 28.

3.70.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– augkopības tehniķis plāno, organizē un veic kultūraugu audzēšanu, ražas novākšanu un uzglabāšanu dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus; sastāda augkopības produkcijas ražošanas darbu veikšanas plānu; izstrādā darba uzdevumus, vada darba procesu augkopībā, izpilda darbus augkopības produkcijas ražošanā.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai augkopības tehniķim nepieciešama A, B un D kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Augkopības tehniķis strādā augkopības uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.70.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sekot augkopības aktualitātēm, tehnoloģiju attīstībai un novērtēt tirgus attīstības tendences augkopībā.

2. Spēja izvēlēties un saimnieciski plānot augkopībā nepieciešamos resursus, lietot izejmateriālus un tehnoloģijas atbilstoši uzņēmuma specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

3. Spēja ievērot kultūraugu audzēšanas prasības, izprast kopsakarības augu ķīmiskos un fizikālos procesos.

4. Spēja izvērtēt augsni, tās īpašības un agroklimatiskos apstākļus un nodrošināt kultūraugu audzēšanu atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai.

5. Spēja veikt augsnes ielabošanu, kultūraugu kopšanas pasākumus, mēslošanu un kaitīgo organismu ierobežošanu atbilstoši ekonomiski pamatotām audzēšanas tehnoloģijām.

6. Spēja plānot un realizēt augkopības produkcijas ražošanu atbilstoši labai lauksaimniecības praksei.

7. Spēja novākt ražu atbilstoši ražas gatavības pakāpei un tās izmantošanas veidam.

8. Spēja organoleptiski noteikt ražas kvalitāti un veikt produkcijas pirmapstrādi un uzglabāšanu.

9. Spēja izprast ar augkopību saistītajos dokumentos sniegto informāciju un sagatavot dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

10. Spēja sadarboties ar valsts, pašvaldības un uzraugošajām iestādēm, augkopības ražošanas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.

11. Spēja lietot lauksaimniecības tehniku un iekārtas augkopības tehniķa darbu veikšanai.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas kultūraugu audzēšanā, ieviest un veikt vidi saudzējošus un uzlabojošus pasākumus.

13. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.70.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sekot līdzi tendencēm, pieprasījumam, piedāvājumam un cenām lauksaimniecības produkcijas tirgū (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tirgus tendences augkopībā.

2. Aprēķināt un uzmērīt nepieciešamās lauku platības atbilstoši plānotajam produkcijas ražošanas apjomam un lopbarības nepieciešamībai.

3. Izvērtēt augkopības izejmateriālu nepieciešamību un piemērotību augu audzēšanai.

4. Sastādīt augkopības plānošanas un uzskaites dokumentus.

5. Sniegt informāciju atbildīgajām personām par nepieciešamo materiālu apjomu un kvalitātes prasībām.

6. Novērtēt augkopību ietekmējošus vides faktorus.

7. Izprast saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasē noteikto informāciju un izvērtēt nepieciešamo meliorācijas kopšanas pasākumu veikšanu.

8. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus.

9. Noteikt augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības lauka apstākļos.

10. Izvērtēt augsnes agroķīmiskos rādītājus.

11. Novērtēt, izvēlēties un īstenot efektīvākos augsnes ielabošanas pasākumus, izmantojot atbilstošus materiālus.

12. Novērst ražošanas procesā radušos augsnes degradāciju.

13. Analizēt augu piemērotību konkrētajiem agroklimatiskajiem apstākļiem, pieprasījumam, pieejamajiem resursiem atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

14. Aprēķināt sēklas un stādāmā materiāla nepieciešamo apjomu un izsējas normas.

15. Izvērtēt sēklas un stādāmā materiāla kvalitāti.

16. Sagatavot sēklas un stādāmo materiālu, lietojot atbilstošu tehnoloģiju, veikt kultūraugu sēju.

17. Aprēķināt mēslošanas normas un devas, noteikt piemērotu mēslošanas līdzekļu lietošanas laiku un, lietojot mēslošanas līdzekļu iekārtas, veikt mēslošanu.

18. Izvēlēties augu barības vielu trūkuma novēršanas metodes.

19. Novērtēt augu nodrošinājumu ar barības vielām.

20. Atpazīt un novērtēt augu attīstības stadijas un to piemērotību atbilstošu darbu veikšanai.

21. Atpazīt nezāles, kultūraugu kaitēkļus un slimības.

22. Izvēlēties un īstenot kultūraugiem atbilstošas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes.

23. Aprēķināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas devas, sagatavot un lietot augu aizsardzības līdzekļu darba šķīdumu.

24. Izmantot augu sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku.

25. Veikt lopbarības ražošanai nepieciešamos aprēķinus.

26. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai.

27. Novērtēt ražas kvalitāti un mitrumu.

28. Noteikt ražas pirmapstrādes paņēmienus, izvēlēties tiem atbilstošas iekārtas un veikt ražas pirmapstrādi.

29. Novērtēt ražas uzglabāšanas apstākļu piemērotību, sagatavot telpas ražas uzglabāšanai un nodrošināt optimālu ražas uzglabāšanas apstākļu uzturēšanu.

30. Sagatavot un transportēt produkciju atbilstoši iepakošanas un transportēšanas prasībām.

31. Izvēlēties un lietot piemērotu tehniku un iekārtas atbilstoši kultūrauga audzēšanas tehnoloģijai.

32. Uzskaitīt un uzglabāt lauksaimniecības tehnikas darbībai nepieciešamos materiālus atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.

33. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.

34. Aizpildīt grāmatvedības uzskaites un lietvedības pirmdokumentus.

35. Izprast un ievērot augkopības nozari reglamentējošos normatīvos aktus.

36. Apkopot un izvērtēt informatīvos materiālus augkopībā līgumu izveidošanai un sagatavot informāciju līgumu nosacījumiem savas kompetences ietvaros.

37. Sagatavot nepieciešamos dokumentus iesniegšanai valsts, pašvaldību vai uzraugošajās iestādēs augkopības jomā.

38. Sadarboties ar valsts, pašvaldību un uzraugošajām iestādēm, piegādātājiem un citiem sadarbības partneriem augkopībā.

39. Ievērot labas lauksaimniecības prakses principus augkopības produkcijas ražošanā.

40. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

41. Nodrošināt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.

42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.

43. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai, uzturēt telpas un darba vidi atbilstoši instrukcijām.

44. Nodrošināt mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumu un degvielas ekonomijas ievērošanu.

45. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas un lietot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.

46. Sniegt pirmo palīdzību.

47. Veikt ķīmisko vielu glabāšanu un lietošanu atbilstoši noteikumiem.

48. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.

49. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

50. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

51. Pārvaldīt valsts valodu.

52. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

53. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumus latīņu valodā.

54. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru augkopības darbu veikšanai.

55. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.70.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. zemes novērtēšana;

1.2. meliorācijas veidi, sistēmu izveidošanas un kopšanas pasākumi;

1.3. dokumentu pārvaldība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tirgus situācija augkopībā;

2.2. bioloģiskā daudzveidība un ainava;

2.3. laba lauksaimniecības prakse;

2.4. lopkopības pamati;

2.5. lauksaimniecības dzīvnieku vajadzība pēc lopbarības līdzekļiem;

2.6. augkopības produkcijas loģistikas prasības;

2.7. valsts, pašvaldību un uzraugošo iestāžu darbības jomas;

2.8. augkopību reglamentējošie normatīvie akti un to prasības;

2.9. grāmatvedības uzskaites un pirmdokumentu prasības;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumi latīņu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ekonomikas un komercdarbības pamati;

3.2. lauksaimniecības sistēmas (bioloģiskā, konvencionālā, integrētā);

3.3. augkopības izejmateriālu un produkcijas kvalitātes īpašības;

3.4. augsne un tās īpašības, augsnes piemērotība kultūraugu audzēšanai;

3.5. atbilstošu augsnes apstrādes veidu izvēle;

3.6. augsnes degradācija, tās ielabošanas pasākumi un materiāli;

3.7. augsnes apstrādes veidi un tehnoloģijas;

3.8. augu maiņa;

3.9. kultūraugu morfoloģija un fizioloģija;

3.10. kultūraugu kaitīgie organismi un to ierobežošana;

3.11. kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;

3.12. augkopības sugu un šķirņu īpašības un sortiments;

3.13. augkopības sugu un šķirņu sēklas un stādāmā materiāla kvalitātes rādītāji;

3.14. kultūraugu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana;

3.15. ražas pirmapstrāde un uzglabāšana;

3.16. augkopībā lietojamā lauksaimniecības tehnika un iekārtas;

3.17. A, B un D kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.18. telpu aprīkošana un sagatavošana ražas un izejmateriālu uzglabāšanai;

3.19. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.20. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.21. ķīmiskās vielas un absorbenti;

3.22. atkritumu šķirošana;

3.23. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

3.24. vides aizsardzība, videi draudzīgās tehnoloģijas un materiāli;

3.25. informācijas tehnoloģijas;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. darba tiesisko attiecību normas;

3.28. valsts valoda;

3.29. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.71. Lopkopības tehniķa profesijas standarts

3.71.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lopkopības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3142 29.

3.71.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lopkopības tehniķis plāno, organizē un veic lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanu, kopšanu, turēšanu, atražošanu un nodrošina kvalitatīvas lopkopības produkcijas ieguvi, uzglabāšanu un realizāciju; veic darba pienākumus lopkopības produkcijas ražošanā atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai lopkopības tehniķim nepieciešama A un B kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Lopkopības tehniķis strādā uzņēmumā, kur audzē lopus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.71.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt lopkopības produkcijas ražošanu un realizāciju atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

2. Spēja novērtēt un nodrošināt lauksaimniecības dzīvnieku sugai un tās fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošus turēšanas, ēdināšanas un kopšanas apstākļus.

3. Spēja novērtēt vispārējo veterināro un sanitāro situāciju lauksaimniecības dzīvnieku novietnē un, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

4. Spēja novērtēt novietnes mikroklimatu, tehniskā aprīkojuma stāvokli un turēšanas iekārtas atbilstoši lauksaimniecības dzīvnieku labturībai un vajadzības gadījumā atbilstoši rīkoties.

5. Spēja patstāvīgi plānot un īstenot mērķtiecīgu ganāmpulka atražošanu.

6. Spēja nodrošināt pārtikas nekaitīguma prasību ievērošanu lopkopības produkcijai visos ražošanas ķēdes posmos.

7. Spēja izmantot speciālo lopkopības tehniku, aprīkojumu, iekārtas un to jauninājumus atbilstoši lietošanas instrukcijām un apmācīt uzņēmuma personālu to izmantošanā.

8. Spēja izprast lopkopības produkcijas ražošanas rādītājus, pieņemt atbilstošus lēmumus rādītāju uzlabošanai un īstenot tos.

9. Spēja novērtēt tirgus situāciju, plānot un īstenot lopkopības produkcijas realizāciju.

10. Spēja lietot lopkopībā izmantojamās ķīmiski un bioloģiski aktīvās vielas.

11. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

12. Spēja sadarboties ar lopkopības produkcijas ražošanas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem un sadarbības partneriem.

13. Spēja lietot datorprogrammas (MS Office, ar nozari saistītās vadības programmas).

14. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

17. Spēja sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.71.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un veikt lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanu, turēšanu un kopšanu.

2. Īstenot lauksaimniecības dzīvnieku labturību atbilstoši turēšanas tehnoloģijai.

3. Novērtēt novirzes lauksaimniecības dzīvnieku uzvedībā, veselībā.

4. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un apkārtnes sanitāro un veterināro stāvokli.

5. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku barības līdzekļus organoleptiski, noņemt un nosūtīt vidējo barības paraugu laboratoriskai izmeklēšanai.

6. Uzskaitīt barības līdzekļu ikmēneša un gada patēriņu un atlikumu.

7. Nodrošināt atbilstošu barības līdzekļu uzglabāšanu.

8. Nodrošināt barības līdzekļu izēdināšanas noteikumu izpildi.

9. Apzīmēt lauksaimniecības dzīvniekus.

10. Noteikt lauksaimniecības dzīvnieku ķermeņa kondīciju.

11. Grupēt lauksaimniecības dzīvniekus atbilstoši to produktivitātei, veselības un fizioloģiskajam stāvoklim.

12. Veikt lauksaimniecības dzīvnieku attīstības kontroli, izmantojot svēršanu, mērīšanu vai nosakot citus parametrus atkarībā no dzīvnieku sugas.

13. Veikt lauksaimniecības dzīvnieku ražības rādītāju uzskaiti.

14. Īstenot mērķtiecīgu atražošanai augstvērtīgu lauksaimniecības dzīvnieku atlasi, pārojumu plānošanu un pārojumu plāna izpildi.

15. Noteikt lauksaimniecības dzīvnieku meklēšanās pazīmes un apkopot informāciju.

16. Lietot aprīkojumu lauksaimniecības dzīvnieku apaugļošanai, grūsnības noteikšanai un dzemdību palīdzībai.

17. Atšķirt fizioloģiskas dzemdības no apgrūtinātām.

18. Uzraudzīt un vadīt dzemdību procesu lauksaimniecības dzīvniekiem.

19. Veikt vienkāršas veterinārmedicīniskās manipulācijas saskaņā ar licencēta veterinārārsta norādījumiem.

20. Uzturēt labu apkārtējo vidi lauksaimniecības dzīvnieku novietnē un teritorijā.

21. Noteikt piemērotāko kūtsmēslu izvākšanas, uzglabāšanas un izlietošanas veidu atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

22. Novērtēt un nodrošināt iekārtu un aprīkojuma tehnisko stāvokli atbilstoši lietošanas prasībām, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Lietot lopkopības tehniku un iekārtas.

24. Uzskaitīt un uzglabāt lauksaimniecības tehnikas darbībai nepieciešamos materiālus atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām.

25. Izprast lopkopības produkcijas noieta tirgus tendences.

26. Sastādīt lopkopības produkcijas ražošanas un realizācijas plānus.

27. Sagatavot dzīvus lauksaimniecības dzīvniekus realizācijai.

28. Veikt atsevišķas iegūtās lopkopības produkcijas fasēšanu, marķēšanu un realizāciju gala patērētājam.

29. Noformēt ar lopkopības nozari saistītos dokumentus atbilstoši noteiktajām prasībām.

30. Aizpildīt dokumentus, izmantot elektroniskās datubāzes, izmantojot datorprogrammas (MS Office, ar nozari saistītās vadības programmas).

31. Sazināties un veidot sadarbību ar partneriem lopkopības produkcijas ražošanas un realizācijas procesu nodrošināšanai.

32. Identificēt un novērst iegūtās lopkopības produkcijas piesārņojuma avotus un veidus.

33. Nodrošināt lopkopības produkcijas nemainīgu kvalitāti.

34. Nodrošināt ķīmisko un bioloģiski aktīvo vielu uzglabāšanu un atbilstošu lietošanu.

35. Uzskaitīt un organizēt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu, uzglabāšanu un nodošanu utilizācijai.

36. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, izvēlēties atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

37. Sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem.

38. Sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

40. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

41. Patstāvīgi organizēt un analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

42. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

43. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

44. Pārvaldīt valsts valodu.

45. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

46. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.71.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. zoopsiholoģija;

1.2. etoloģija;

1.3. tirgzinību pamati;

1.4. grāmatvedības uzskaite;

1.5. dokumentu pārvaldības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ciltsdarbs;

2.2. veterinārija:

2.2.1. lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģija;

2.2.2. lauksaimniecības dzīvnieku ginekoloģijas un dzemdniecības pamati;

2.2.3. dzemdību fizioloģija lauksaimniecības dzīvniekiem;

2.2.4. neatliekamās palīdzības sniegšana lauksaimniecības dzīvniekiem;

2.3. kūts mehanizācija;

2.4. lopbarības sagatavošana;

2.5. augkopība;

2.6. higiēnas un nekaitīguma prasības lopkopības produkcijai;

2.7. pārtikas produktu fasēšana un marķēšana;

2.8. normatīvie akti lopkopības jomā;

2.9. cilvēkresursu vadības pamati;

2.10. saskarsmes psiholoģija;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana, turēšana un kopšana;

3.2. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana;

3.3. lauksaimniecības dzīvnieku labturība;

3.4. lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzība;

3.5. zoohigiēna, novietnes biodrošība;

3.6. lopbarības līdzekļu sagatavošanas un uzglabāšanas veidi, iespējas un nosacījumi;

3.7. lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktu aprite, higiēna un nekaitīgums (lopkopības produkcijas kvalitātes rādītāji, pārtikas produktu pirmapstrāde, lopkopības produkcijas piesārņojumu veidi);

3.8. lauksaimniecības dzīvnieku un produktu pārvadāšana;

3.9. ekonomiskas un energoefektīvas saimniekošanas principi;

3.10. personīgās un darba higiēnas prasības;

3.11. pirmā palīdzība lauksaimniecības dzīvniekiem;

3.12. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.13. vides aizsardzība (vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli);

3.14. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.15. ķīmisko un bioloģiski aktīvo vielu uzglabāšanas noteikumi;

3.16. informācijas tehnoloģijas;

3.17. A un B kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.18. lietišķā komunikācija;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.72. Komercdarbinieka profesijas standarts

3.72.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – komercdarbinieks.

2. Profesijas kodi:

3339 17 Dārzkopības KOMERCDARBINIEKS

3339 18 Mazumtirdzniecības KOMERCDARBINIEKS

3339 22 Agrārā sektora KOMERCDARBINIEKS

3339 23 Transporta pārvadājumu KOMERCDARBINIEKS

3339 24 Reklāmas pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS

3339 25 Viesnīcu pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS

3339 26 Restorāna pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS

3339 27 Rūpniecības KOMERCDARBINIEKS

3339 30 Tūrisma pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS

3339 31 Mākslas KOMERCDARBINIEKS

3339 40 KOMERCDARBINIEKS (turpmāk kopā – komercdarbinieks).

3.72.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– komercdarbinieks veic uzņēmumam nepieciešamo resursu plānošanu, sagādi un preču pārdošanu un virzīšanu tirgū; veic ar loģistiku un preču pārdošanu saistīto darbību uzskaiti, šo darbību dokumentu pārvaldību.

Komercdarbinieks strādā uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.72.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja piedalīties tirgus pētījumos, analizēt un interpretēt tos.

2. Spēja noteikt uzņēmuma un preces konkurētspējas priekšrocības.

3. Spēja noteikt uzņēmuma tirgus daļu, segmentēt tirgu.

4. Spēja noteikt mērķtirgu un produkta pozīciju tirgū.

5. Spēja noteikt un izvērtēt preču optimālos sadales kanālus un pārdošanas metodes.

6. Spēja izprast un ievērot cenu politiku.

7. Spēja izstrādāt uzņēmuma produktiem atbilstošu politiku preču virzīšanai tirgū un veicināt uzņēmuma atpazīstamību.

8. Spēja pārdot uzņēmuma preces.

9. Spēja novērtēt un pilnveidot uzņēmuma preču sortimentu.

10. Spēja izstrādāt uzņēmuma piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem.

11. Spēja izveidot piegādātāju datubāzi, analizējot un izvērtējot izejvielu piegādes avotus.

12. Spēja analizēt, piesaistīt un vadīt ārpakalpojumus.

13. Spēja novērtēt izmaksas, kas saistītas ar preču piegādi vai sagādi.

14. Spēja pieņemt, izsniegt un uzraudzīt mantiskās vērtības un veikt inventarizāciju.

15. Spēja pārraudzīt materiālu pārvietošanas un uzglabāšanas noteikumu un termiņu ievērošanu.

16. Spēja veidot un uzturēt sadarbību ar klientiem, nodrošināt atgriezenisko saiti un sekot līdzi to līgumsaistību izpildei, ievērojot komercinformācijas konfidencialitāti.

17. Spēja izstrādāt klienta vajadzībām atbilstošu piedāvājumu un prezentēt to.

18. Spēja nodrošināt lietišķo saraksti ar sadarbības partneriem.

19. Spēja izveidot, atjaunināt un izmantot dažādas datubāzes.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja izstrādāt darba plānu un grafikus.

22. Spēja strādāt komandā.

23. Spēja pārzināt uzņēmuma darba samaksas sistēmu.

24. Spēja sastādīt un noformēt līgumus un citus dokumentus.

25. Spēja analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedalīties uzņēmuma attīstības plānošanā.

26. Spēja sagatavot atskaites un citu nepieciešamo informāciju uzņēmuma vadībai.

27. Spēja ievērot kvalitātes vadības standartus, piedalīties to izstrādē un ieviešanā.

28. Spēja sazināties valsts valodā.

29. Spēja sazināties divās svešvalodās.

30. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

31. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

32. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un higiēnas prasības.

33. Spēja, ja tas nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

34. Veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.72.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Atlasīt un apkopot primāro un sekundāro informāciju un veikt tās apstrādi.

2. Veikt tirgus pētījuma analīzi un noteikt konkurētspējas priekšrocības.

3. Noteikt uzņēmuma tirgus daļu.

4. Noteikt un izvērtēt optimālākos preču sadales kanālus.

5. Segmentēt tirgu, noteikt mērķtirgu un produkta pozīciju tirgū.

6. Izprast cenu politiku un rīkoties atbilstoši tai.

7. Izstrādāt produktam atbilstošu politiku tā virzīšanai tirgū un veicināt uzņēmuma atpazīstamību.

8. Pārdot uzņēmuma preces.

9. Sadarboties ar loģistikas ārpakalpojuma sniedzējiem, novērtējot ārpakalpojuma kvalitāti.

10. Izstrādāt piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem.

11. Analizēt un izvērtēt izejvielu piegādes avotus.

12. Izmantot izejvielu piegādātāju datubāzi.

13. Novērtēt izmaksas, kas saistītas ar preču sagādi un piegādi.

14. Ievērot mantisko vērtību aprites pamatprincipus uzņēmumā.

15. Veikt mantisko vērtību inventarizāciju.

16. Pieņemt un izsniegt mantiskās vērtības.

17. Pārraudzīt mantisko vērtību pārvietošanas un uzglabāšanas noteikumu un termiņu ievērošanu.

18. Veidot un uzturēt komunikāciju ar klientiem.

19. Nodrošināt atgriezenisko saiti ar klientiem.

20. Izstrādāt piedāvājumu atbilstoši klientu vajadzībām un, ja nepieciešams, prezentēt to, ievērojot profesionālās ētikas principus.

21. Sekot līdzi klienta līgumsaistību izpildei.

22. Izstrādāt darba plānu un grafikus un sekot līdzi to izpildei.

23. Strādāt komandā.

24. Izteikt priekšlikumus darba samaksas sistēmas uzlabošanai uzņēmumā.

25. Sastādīt līgumus un citus dokumentus.

26. Sagatavot un iesniegt uzņēmuma vadībai atskaites un citu nepieciešamo informāciju.

27. Veikt uzņēmuma darbības analīzi un izteikt priekšlikumus uzņēmuma attīstības plāna izstrādē.

28. Ievērot kvalitātes vadības standartus, piedalīties to izstrādē un ieviešanā.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

34. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un higiēnas prasības.

35. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

36. Veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

38. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.72.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – zināšanas statistikā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. konkurētspēja;

2.2. tirgzinības komunikācijas komplekss;

2.3. zīmolvedība;

2.4. projektu vadība;

2.5. finanšu instrumenti;

2.6. kravu pārvadājumu noteikumi;

2.7. ar personālvadību saistītie normatīvie akti;

2.8. finanšu vadība un ekonomika;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kvalitatīvas un kvantitatīvas informācijas ieguves metodes;

3.2. analīzes metodes;

3.3. tirgus daļas noteikšana;

3.4. segmentēšana;

3.5. mērķtirgus noteikšana;

3.6. produkta pozicionēšana;

3.7. cenu veidošana;

3.8. grāmatvedības pamati;

3.9. nodokļu sistēma;

3.10. lietišķie aprēķini;

3.11. dokumentu pārvaldība;

3.12. informācijas ieguve;

3.13. informācijas tehnoloģijas, profesionālās datorprogrammas;

3.14. darba plānošana;

3.15. kvalitātes vadības sistēmas;

3.16. loģistika;

3.17. prečzinības pamati;

3.18. darba tiesisko attiecību normas;

3.19. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.20. saskarsmes psiholoģijas pamati;

3.21. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.22. valsts valoda;

3.23. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. ugunsdrošības noteikumi.

3.73. Lauku tūrisma speciālista profesijas standarts

3.73.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lauku tūrisma speciālists.

2. Profesijas kods – 3435 26.

3.73.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lauku tūrisma speciālists pieņem pasūtījumus; organizē viesu apkalpošanu; piedāvā un veic lauku tūrisma un viesmīlības pakalpojumus viesiem; veic uzskaiti un atskaites par viesiem tūrisma uzņēmumā.

Lauku tūrisma speciālists strādā lauku tūrisma uzņēmumos, var būt pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

3.73.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un piedāvāt vietējos un reģionālos lauku tūrisma pakalpojumus un lauku tūrisma aktivitātes atbilstoši tūrisma kvalitātes sistēmu prasībām.

2. Spēja sniegt lauku tūrisma pakalpojumus atbilstoši klientu vēlmēm un uzņēmuma iespējām.

3. Spēja veidot un atšķirt lauku tūrisma produktus un pakalpojumu veidus, izmantojot informācijas meklēšanas instrumentus.

4. Spēja veikt ar lauku tūrisma pakalpojumiem saistītos pasūtījumus un noformēt pavaddokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības un grāmatvedības prasībām.

5. Spēja uzņemt un reģistrēt viesi lauku tūrisma uzņēmumā, ievērojot personas datu aizsardzības normatīvo aktu prasības.

6. Spēja informēt un pārdot viesim lauku tūrisma pakalpojumus un papildpakalpojumus, informēt par vietējiem tūrisma, sociāliem, kultūras un dabas resursiem.

7. Spēja uzklausīt viesu vēlmes, piedāvāt papildpakalpojumus atbilstoši viesu mērķauditorijai.

8. Spēja izvēlēties un lietot nepieciešamos resursus darba uzdevumu veikšanai.

9. Spēja pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, to secību, atbilstošākajiem resursiem, materiāliem un līdzekļiem lauku tūrisma pakalpojuma veidošanā un izpildē.

10. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas, datubāzes un citus informācijas avotus un iepazīties ar jaunākajiem attīstības virzieniem lauku tūrismā pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai.

11. Spēja plānot, organizēt un koordinēt papildu pakalpojumu norisi sadarbībā ar lauku tūrismā iesaistītajām personām.

12. Spēja noteikt lauku tūrisma pakalpojumu kopējās izmaksas un piedāvāto tūrisma produktu cenu.

13. Spēja norēķināties ar viesi par sniegtajiem lauku tūrisma pakalpojumiem, veicot skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

14. Spēja informēt viesus par apkārtnes tūrisma infrastruktūru, objektiem, aktīvās atpūtas, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām un vides īpatnībām.

15. Spēja pasūtīt un saņemt produkciju un materiāltehniskos līdzekļus darba izpildei.

16. Spēja izprast viesu vēlmes, risināt radušās situācijas savas kompetences ietvaros un atbilstoši rīkoties nestandarta situācijās.

17. Spēja pārzināt tūristu mītnes darba organizāciju, personāla pienākumus un atbildību.

18. Spēja veidot pozitīvu saskarsmi, ievērojot nacionālo kultūru atšķirības, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja uzturēt regulāru atgriezenisko saiti ar viesiem lauku tūrisma pakalpojumu pieprasījuma un kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu atkārtotu pārdošanu.

20. Spēja ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus, kā arī informēt viesus par to ievērošanu.

21. Spēja izvērtēt un lietot tradicionālās un netradicionālās saimniekošanas metodes laukos.

22. Spēja strādāt individuāli un komandā, atbildēt par sava darba rezultātu.

23. Spēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes atbilstoši lauku tūrisma prasībām.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju.

25. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

26. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un saistošos normatīvos aktus.

27. Spēja ievērot higiēnas un sanitārās normas.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

3.73.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt viesu pasūtījumu rezervāciju un ar to saistītās darbības.

2. Meklēt un atrast ar lauku tūrismu saistīto profesionālo informāciju.

3. Sniegt viesiem nepieciešamo ar tūrismu un viesmīlību saistīto profesionālo informāciju.

4. Komunicēt ar lauku tūrisma mērķauditoriju, anketēt un intervēt uzņēmuma esošos un potenciālos viesus.

5. Apkopot un ievadīt informāciju viesu datubāzēs, ievērojot datu aizsardzību.

6. Organizēt viesu atpūtu atbilstoši viesu vēlmēm un uzņēmuma iespējām.

7. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

8. Ievērot higiēnas un sanitārās normas.

9. Sakārtot un uzturēt kārtībā darba vietu un vidi.

10. Uzturēt kārtībā izmantojamās darba iekārtas.

11. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

12. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un videi draudzīgas saimniekošanas principus.

13. Darbā izmantot tradicionālās un netradicionālās saimniekošanas metodes laukos.

14. Pārzināt un lietot kvalitātes standartus lauku tūrismā.

15. Veidot lauku tūrisma produktus, izmantojot informācijas meklēšanas instrumentus.

16. Pasūtīt un saņemt produkciju lauku tūrisma pakalpojuma sniegšanai.

17. Noformēt grāmatvedības un uzskaites pavaddokumentus, veidot atskaites.

18. Lietot informācijas tehnoloģijas, atbilstošu sadzīves, biroja un darba aprīkojumu darba uzdevumu veikšanai.

19. Pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros.

20. Ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un sniegt viesiem informāciju par noteikumu ievērošanu.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Izmantot lauku tūrisma resursus.

23. Sadarboties ar lauku tūrismā ieinteresētajām pusēm.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

28. Veidot pozitīvu lauku tūrisma uzņēmuma tēlu un veicināt tā atpazīstamību.

29. Strādāt individuāli un komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Pārzināt un ievērot ar lauku tūrisma nozari saistītos normatīvos aktus.

31. Ievērot lietišķās etiķetes, viesmīlības un saskarsmes kultūras principus savā darbā.

32. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes atbilstoši lauku tūrisma prasībām.

3.73.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. grāmatvedības pamati;

1.2. tradicionālās un netradicionālās saimniekošanas metodes laukos;

1.3. telpu estētika un dizaina pielāgošana atbilstoši lauku tūrismam;

1.4. runas un kustību kultūra;

1.5. ekoloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tūrisma pakalpojumu veidi un produkti;

2.2. videi draudzīga saimniekošana;

2.3. pasākumu organizēšana;

2.4. lauku tūrisma nozarē iesaistītās organizācijas;

2.5. tirgzinības pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lauku tūrisma resursi;

3.2. viesmīlības un saskarsmes principi;

3.3. lauku tūrisma pakalpojuma veidi un produkti;

3.4. lauku tūrisma produktu veidošanas pamati;

3.5. pakalpojuma cenu noteikšanas principi;

3.6. norēķinu un maksājumu līdzekļu veidi;

3.7. informācijas tehnoloģijas, profesionālās datorprogrammas;

3.8. uzņēmuma darba organizācijas principi;

3.9. dokumentu pārvaldības pamati;

3.10. kvalitātes standarti lauku tūrismā;

3.11. pārdošanas principi;

3.12. normatīvie akti lauku tūrisma jomā;

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.15. darba aizsardzības prasības;

3.16. vides aizsardzības prasības;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi;

3.20. higiēnas un sanitārās normas;

3.21. personas datu aizsardzības normatīvie akti;

3.22. sadzīves, biroja un darba aprīkojuma lietošana;

3.23. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.24. starpkultūru ētikas pamati.

3.74. Iespieddarbu apstrādes speciālista profesijas standarts

3.74.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – iespieddarbu apstrādes speciālists.

2. Profesijas kods – 7323 01.

3.74.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– iespieddarbu apstrādes speciālists poligrāfijas ražošanas tehnologa vadībā veic iespieddarbu apstrādi un iesiešanu, izmantojot automātiskās apstrādes iekārtas, plūsmas līnijas, aprīkojumu, instrumentus; ar savu profesionālo darbību nodrošina kvalitatīvas iespiedprodukcijas ražošanu.

Iespieddarbu apstrādes speciālists strādā uzņēmumos, kas izgatavo iespiedprodukciju, var būt pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

3.74.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt darba uzdevumu atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam un citai tehniskajai dokumentācijai, ja nepieciešams, izsakot priekšlikumus par tehniskās dokumentācijas korekciju.

2. Spēja veikt automātisko apstrādes iekārtu, plūsmas līniju, aprīkojuma un instrumentu sagatavošanu darbam un to ikdienas apkopi, ievērojot instrukcijās noteiktās lietošanas prasības.

3. Spēja strādāt ar automātiskajām apstrādes iekārtām, plūsmas līnijām, aprīkojumu un instrumentiem, nodrošinot kvalitatīvas produkcijas ražošanu.

4. Spēja izvērtēt materiālu kvalitātes atbilstību tehnoloģiskajam procesam, izvēlēties un sagatavot darba uzdevumam atbilstošus materiālus vajadzīgajā kvalitātē, gramāžā, izmēros un daudzumā.

5. Spēja veikt iespiedloksnes virsmas apdares darbus atbilstoši tehnoloģiskajiem norādījumiem vai iespieddarba maketam.

6. Spēja veikt bloka izgatavošanas un apdares darbus atbilstoši sējuma veidam vai iespieddarba maketam.

7. Spēja nodrošināt darba uzdevumam, tehnoloģiskajai kartei un darba maketam atbilstošu tehnoloģiju izmantošanu, izvērtēt darba kvalitāti katrā ražošanas posmā un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

8. Spēja noformēt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju, veikt izgatavotās poligrāfijas produkcijas uzskaiti.

9. Spēja pastāvīgi sekot līdzi un iepazīties ar iespieddarbu apstrādes jaunākajām tehnoloģijām, apstrādes iekārtām, plūsmas līnijām, aprīkojumu, instrumentiem, materiāliem.

10. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

11. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

12. Spēja strādāt komandā vai individuāli, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un sniegt pirmo palīdzību.

3.74.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar tehnoloģisko karti, iespieddarba maketu un citu tehnisko dokumentāciju.

2. Sagatavot darbam automātiskās apstrādes iekārtas, plūsmas līnijas, aprīkojumu un instrumentus.

3. Veikt automātisko apstrādes iekārtu, plūsmas līniju, aprīkojuma un instrumentu ikdienas apkopi.

4. Sagatavot tehnoloģiskajam procesam un darba uzdevumam atbilstošus poligrāfijas materiālus vajadzīgajā kvalitātē, gramāžā, izmēros un apjomā.

5. Rīkoties saskaņā ar iespieddarbu apstrādes iekārtu, plūsmas līniju, aprīkojuma un instrumentu lietošanas instrukcijām, darba aizsardzības un veselības aizsardzības prasībām.

6. Veikt iespiedloksnes virsmas apstrādes darbus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam vai citai tehniskajai dokumentācijai.

7. Veikt bloku izgatavošanas un apstrādes darbus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam vai citai tehniskajai dokumentācijai.

8. Izgatavot vākus un ievākot iespieddarbus.

9. Iepakot gatavos iespieddarbus, veikt to uzskaiti un noformēt darba procesa dokumentāciju.

10. Ievērot spēkā esošo normatīvo aktu, standartu un tehniskās dokumentācijas prasības par iespieddarbu iesiešanu un apstrādi.

11. Iegūt, izvērtēt, atlasīt un izmantot profesionālo informāciju.

12. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Veikt darbu komandā vai individuāli.

14. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

20. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

3.74.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iespiedprodukcijas ražošanas iekārtas;

1.2. iespieddarbu sagatavošana iespiešanai un iespiešana;

1.3. arodveselības pamati;

1.4. ergonomikas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iespiedloksnes tehniskais izklājums, tā veidošana;

2.2. iespiedlokšņu veidi un elementi;

2.3. kompozīcijas pamati;

2.4. poligrāfijas materiālu veidi, to īpašības un lietošana;

2.5. tehnoloģisko dokumentu noformēšana;

2.6. informācijas ieguves paņēmieni;

2.7. saskarsmes psiholoģija.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. apstrādes iekārtu veidi, darbības principi, lietojums;

3.2. iespieddarbu apstrādes tehnoloģijas;

3.3. iespiedprodukcijas apstrādes materiālu veidi, īpašības un lietošana ražošanas procesos;

3.4. iespiedloksnes virsmas apdares tehnoloģijas;

3.5. bloka izgatavošanas un sastiprināšanas, apdares un papildelementu pievienošanas tehnoloģijas;

3.6. papīra un kartona lokšņu standarti;

3.7. sējuma vāku veidi, to izgatavošanas tehnoloģijas;

3.8. valsts valoda;

3.9. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.11. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.12. darba aizsardzības prasības;

3.13. vides aizsardzības prasības;

3.14. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.15. darba tiesisko attiecību normas;

3.16. pirmā palīdzība.

3.75. Loģistikas darbinieka profesijas standarts

3.75.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – loģistikas darbinieks.

2. Profesijas kods – 3339 16.

3.75.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– loģistikas darbinieks patstāvīgi nodrošina kravas (preču) plūsmas transportēšanas fizisku izpildi, kas ietver plānošanu, organizēšanu un kontroli, lai nodrošinātu laicīgu un efektīvu kravas (preču) piegādes procesu.

Loģistikas darbinieks ir nodarbināts transporta, loģistikas, ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos.

3.75.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast transportēšanas procesu, tā plānošanas nosacījumus un datus.

2. Spēja apzināt un izvērtēt transportēšanas procesa datus un izvēlēties optimālo transportēšanas veidu, laiku un transportlīdzekli.

3. Spēja sagatavot transportēšanas plānu un grafiku, nodot sagatavoto informāciju pārvadātājam.

4. Spēja izprast un piemērot loģistikas nozarei saistošos normatīvos aktus (t.sk. starptautiskos līgumus) un noteikumus praktiskajā darbībā.

5. Spēja apzināt kravu, izvērtēt un noteikt nepieciešamos kravas pavaddokumentus un noformēt tos.

6. Spēja uzklausīt, saņemt darba uzdevumu, lietišķi un loģiski formulēt domu un dot norādījumus kravas nosūtītājam, pārvadātājam un kravas saņēmējam.

7. Spēja īstenot lietišķo komunikāciju ar atļauju piešķiršanas, licencēšanas un sertificēšanas institūcijām, sniegt nepieciešamo informāciju.

8. Spēja strādāt ar dažādiem kravas transportēšanas dokumentu veidiem, veikt to uzkrāšanu un sistematizēšanu.

9. Spēja lietot biroja tehniku, specifiskās loģistikas datorprogrammas un aprēķinu veikšanai paredzētās datorprogrammas darba uzdevumu veikšanā, kā arī rēķinu, citu dokumentu, atskaišu un pārskatu sagatavošanā.

10. Spēja sagatavot un sniegt nepieciešamo informāciju un risināt kravu apdrošināšanas jautājumus.

11. Spēja veikt kravas transportēšanas plāna un grafika īstenošanas procesa kontroles pasākumus (iekraušanu, pārvadājuma norisi, piegādi utt.).

12. Spēja izvērtēt transportēšanas procesa norises datus, izdarīt secinājumus.

13. Spēja strādāt patstāvīgi, noteikt darba uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības prioritārā secībā un atbilstoši rīkoties, noteikt un ievērot laika normas un termiņus.

14. Spēja izprast un pareizi piemērot Latvijas Republikas nodokļu sistēmu.

15. Spēja uzkrāt, sistematizēt un apkopot informāciju un dokumentus, sagatavot un iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus to iegrāmatošanai.

16. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem un dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām.

17. Spēja risināt nestandarta situācijas un veikt darba uzdevumus paaugstināta stresa situācijās.

18. Spēja komunicēt rakstveidā un mutvārdos valsts valodā un divās svešvalodās, t.sk. izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas un lietojot profesionālo terminoloģiju.

19. Spēja noteikt darba vietas un darba aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

20. Spēja darba procesā izvēlēties un lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus un sniegt pirmo palīdzību.

21. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas un profesionālās saskarsmes pamatprincipus.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

25. Spēja strādāt individuāli un komandā, atbildēt par sava darba rezultātu.

3.75.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot transportēšanu regulējošos normatīvos aktus un dokumentus, t.sk. par dažādiem kravu veidiem (bīstamajām kravām, pārtikas kravām, likvīdām kravām, beramkravām un dzīvnieku kravām) un temperatūras kontroles normām.

2. Plānot kravas (preču) plūsmu.

3. Lietišķi rīkoties problēmsituācijās.

4. Ievērot dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumus.

5. Sadarboties, uzklausīt norādījumus, kā arī formulēt domu un dot norādījumus.

6. Izmantot zināšanas par noteiktās iekraušanas un izkraušanas tehnikas lietošanu.

7. Piemērot zināšanas par nodokļu politiku savā profesionālajā darbībā.

8. Lietot ģeogrāfiskās kartes.

9. Izmantot aprēķinu veikšanai paredzētās datorprogrammu funkcijas, lietot rēķināšanas, grafiku veidošanas, filtru izmantošanas, vienību atlases un citas funkcijas atskaišu sagatavošanai.

10. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

11. Aprēķināt kravas izmērus un piemērot atbilstošu transportu.

12. Strādāt ar nomenklatūru – harmonizēto preču sistēmu.

13. Strādāt ar specifiskām loģistikas datorprogrammām.

14. Lietot biroja tehniku un komunikācijas līdzekļus.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt divas svešvalodas (angļu un krievu valodu) rakstveidā un mutvārdos profesionālās saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (angļu un krievu valodā).

18. Īstenot rakstveida un mutvārdu lietišķo komunikāciju.

19. Strādāt patstāvīgi, izvērtēt prioritātes un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Analizēt transportēšanas procesa datus.

21. Pielāgot pārvadāšanas iepakojumus.

22. Lietot grāmatvedības uzskaites vispārīgās metodes.

23. Sagatavot nepieciešamo informāciju apdrošināšanas gadījumā.

24. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus veicamo darba pienākumu ietvaros.

25. Izvērtēt riskus transportēšanas procesā.

26. Veikt kravas parametru fiziskus mērījumus.

27. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus.

29. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

30. Sniegt pirmo palīdzību.

31. Pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un izvērtēt jaunu profesionālo informāciju.

32. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā.

33. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

34. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.75.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iepakojuma veidi, materiāli un tehnoloģijas;

1.2. lietvedība un dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas pamatprincipi;

1.3. Latvijas Republikas nodokļu sistēma;

1.4. muitas sistēma;

1.5. eksports un imports;

1.6. arodveselības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. transporta veidi;

2.2. kravu veidi;

2.3. iekraušanas un izkraušanas tehnika un principi;

2.4. grāmatvedības uzskaites pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. transportēšanas process ražošanas uzņēmumā, loģistikas uzņēmumā, tirdzniecības uzņēmumā;

3.2. loģistikas nozarei saistošie starptautiskie un Latvijas Republikas normatīvie akti;

3.3. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (angļu un krievu valodā);

3.4. projektu vadība un darba uzdevumu plānošanas principi;

3.5. loģikas pamati un analīze;

3.6. biroja tehnika un komunikācijas līdzekļi, veidi un specifiskās funkcijas;

3.7. informācijas tehnoloģijas, datorprogrammatūra aprēķiniem un loģistikas datu apstrādei;

3.8. krīzes pārvaldība un tās praktiskais lietojums;

3.9. lietišķā komunikācija (t.sk. rakstveida) un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.10. starptautiskās pārvadājumu konvencijas un to praktiska piemērošana;

3.11. starptautiskie kravu pārvadāšanas noteikumi;

3.12. AETR regula jeb Eiropas valstu līgums par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos pārvadājumos;

3.13. apdrošināšanas principi un veidi, transportējot kravu;

3.14. ģeogrāfiskās kartes (t.sk. reljefa kartes, pasta indeksa kartes) un valstu ģeogrāfiskās īpatnības;

3.15. kombinētā nomenklatūra;

3.16. tilpuma, gabarītu, apjoma un svara aprēķini;

3.17. mērinstrumentu veidi un to lietošana;

3.18. valsts valoda;

3.19. divas svešvalodas (angļu un krievu valoda) profesionālās saziņas līmenī;

3.20. darba aizsardzība (t.sk. ergonomika un pirmā palīdzība), ugunsdrošība un elektrodrošība;

3.21. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.22. darba tiesisko attiecību normas;

3.23. saskarsmes psiholoģija.";

5.9. papildināt sadaļu "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "4.35. Kokapstrādes iekārtu operatora profesijas standarts" ar apakšnodaļām "4.36. Dārzkopja profesijas standarts", "4.37. Augkopja profesijas standarts", "4.38. Lopkopja profesijas standarts" un "4.39. Grāmatsējēja profesijas standarts" šādā redakcijā:

"4.36. Dārzkopja profesijas standarts

4.36.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dārzkopis.

2. Profesijas kods – 6113 12.

4.36.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dārzkopis veic augu pavairošanu, audzēšanu, kopšanu un ražas novākšanu, dārzkopības produkcijas sagatavošanu realizācijai, pirmapstrādei un uzglabāšanai, šķirojot un iepakojot atbilstoši kvalitātes un marķēšanas prasībām; veic darba pienākumus dārzkopības apakšnozarēs (stādu audzēšanā, puķkopībā, dārzeņkopībā, augļkopībā).

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai dārzkopim nepieciešama A kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Dārzkopis strādā dārzkopības uzņēmumā dārzkopības tehniķa, agronoma vai cita speciālista vadībā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.36.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt augsnes sagatavošanu un apstrādi, lietojot paņēmienus atbilstoši augsnes fizikālajām īpašībām un augu īpašībām.

2. Spēja pazīt sēklas, dēstus, stādus un augus dažādās to attīstības stadijās.

3. Spēja veikt augu pavairošanu atbilstoši audzēšanas apstākļiem un speciālistu norādījumiem.

4. Spēja kvalitatīvi veikt augu audzēšanas un kopšanas darbus atbilstoši izmantojamām tehnoloģijām, nekaitējot apkārtējai videi.

5. Spēja lietot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus.

6. Spēja pazīt kaitīgo organismu vai fizioloģisku problēmu radītus bojājumus augiem.

7. Spēja izaudzēt, novākt, sagatavot realizācijai dārzkopības produkciju un uzskaitīt to.

8. Spēja noteikt dārzeņu, augļu un ogu gatavības pakāpi, veikt ražas novākšanu atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai un novākšanas laikam.

9. Spēja veikt dārzeņu, augļu un ogu ražas pirmapstrādi un uzglabāšanu atbilstoši plānotajam glabāšanas ilgumam.

10. Spēja saudzīgi un saimnieciski lietot tehniku, inventāru un materiālus un izmantot tos atbilstoši tehnoloģiskajās kartēs paredzētajiem darbiem.

11. Spēja saprast un izpildīt darba uzdevumus atbilstoši darba devēja vai darba vadītāja norādījumiem.

12. Spēja savas kompetences ietvaros organizēt un veikt darbu patstāvīgi, uzņemties atbildību par darba rezultātu un informēt par to darba vadītāju.

13. Spēja strādāt komandā, izteikt un pamatot savu viedokli.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja veikt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.

19. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

20. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

21. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru savas profesionālās darbības veikšanai.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.36.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt augsnes mehānisko sastāvu un augsnes gatavību apstrādei, izvēlēties apstrādes termiņus un veikt augsnes apstrādi.

2. Sagatavot substrātu atbilstoši darba uzdevumam, auga īpašībām un audzēšanas mērķiem.

3. Pazīt puķu un dārzeņu sēklas, dēstus un stādus dažādās to attīstības stadijās.

4. Novērtēt sēklu kvalitāti, veikt augu sēju, noregulēt sējmašīnu atbilstoši izsējas normai, kontrolēt sējas kvalitāti, veikt piķēšanu, podošanu, stādīšanu un pārstādīšanu atbilstoši augu sakņu sistēmas īpatnībām.

5. Veikt augu apsakņošanu un potēšanu atbilstoši audzēšanas apstākļiem, stādaudzēšanas mērķiem un speciālistu norādījumiem.

6. Izmantot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus augu audzēšanai, veidošanai un kopšanai.

7. Kopt augu stādījumus, rūpēties par barības elementu sabalansētību, lietot atbilstošus mēslošanas līdzekļus, atpazīt un novērst barības elementu trūkumu vai pārbagātību.

8. Novērot augu stādījumu fitosanitāro stāvokli un atpazīt izplatītāko kaitēkļu un slimību radītos bojājumus.

9. Sagatavot un lietot augu aizsardzības līdzekļu darba šķīdumus un izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, noregulēt miglotāju, kontrolēt miglojuma kvalitāti.

10. Pazīt un ierobežot nezāles un kaitēkļus, izmantojot atbilstošus agrotehniskos paņēmienus.

11. Lietot agroķīmiskās un fizioloģiski aktīvās vielas, augu aizsardzības līdzekļus.

12. Novākt, sašķirot un iepakot produkciju atbilstoši kvalitātes un marķēšanas prasībām.

13. Lietot dažādus augu audzēšanas un kopšanas paņēmienus un tehnoloģijas atklātā laukā un segtajās platībās, izmantot piemērotas ražas kopšanas metodes nelabvēlīgos augšanas apstākļos.

14. Veikt dārzkopības produkcijas uzglabāšanu atbilstoši ražas realizācijas plānam un kontrolēt ražas glabāšanu.

15. Veikt tehnoloģiskajās kartēs paredzēto stādījumu un balstu sistēmu ierīkošanu.

16. Kopt augļu koku stumbrus un brūces, veidot augļu koku vainagus atbilstoši izvēlētajam vainaga tipam, kopt un veidot ogu krūmus.

17. Kopt augļu koku un ogulāju stādījumu rindstarpas un apdobes un vēja aizsargstādījumus.

18. Sagatavot taru, sekot ražas gatavības pakāpei un veikt izlases ražas vākšanu atbilstoši plānotajam izmantošanas veidam.

19. Lietot dārzkopības tehniku atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām un veikt tehnikas un inventāra ikdienas apkopi.

20. Ievērot dārzkopības tehnikas un iekārtu ekspluatācijas noteikumus.

21. Sadarboties ar darba vadītāju un citiem darbiniekiem, saprast darba uzdevumus.

22. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Saimnieciski izmantot materiālus, veikt materiālu un sava darba uzskaiti.

24. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru dārzkopības darbu veikšanai.

25. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

26. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un izvērtēt iespējamos riskus.

27. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, sagatavot un uzturēt darba vietu drošai darba veikšanai.

29. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

30. Sniegt pirmo palīdzību.

31. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Šķirot darba procesā radušos atkritumus.

33. Ievērot ķīmisko vielu glabāšanas un lietošanas noteikumus.

34. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.

35. Lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un svešvalodā, lietot augu nosaukumus latīņu valodā.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

4.36.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. augu audzēšanas tehnoloģijas;

1.2. segto platību veidi un tajās izmantojamās tehnoloģijas;

1.3. dārza plānojuma izstrādes pamati, ierīkošana un balstu sistēmas;

1.4. laika, darba un materiālu uzskaites principi;

1.5. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. augu botāniskais iedalījums un prasības atbilstoši augšanas apstākļiem;

2.2. dārzkopības augu sugu un šķirņu sortiments;

2.3. bioloģiskie un konvencionālie mēslošanas līdzekļi un augu aizsardzības līdzekļi;

2.4. dārzkopības tehnikas un iekārtu uzbūve, uzturēšanas un ekspluatācijas prasības;

2.5. dārzkopības materiālu uzglabāšanas nosacījumi;

2.6. videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

2.7. ķīmiskās vielas, to uzglabāšanas noteikumi, ķīmisko vielu absorbenti;

2.8. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

2.9. atkritumu šķirošana un apsaimniekošanas noteikumi;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augu nosaukumi latīņu valodā un profesionālā terminoloģija;

3.2. augu uzbūve un īpašības (morfoloģija, fizioloģija, ontoģenēze), tai skaitā nezāļu atpazīšana;

3.3. augsnes apstrādes un substrātu sagatavošanas paņēmieni;

3.4. sēklu kvalitātes rādītāji, pirmapstrāde, sējas veidi un laiki;

3.5. augu pavairošanas metodes, fizioloģiski aktīvās vielas;

3.6. augu kopšana dažādās audzēšanas tehnoloģijās;

3.7. vainagu tipi, vainagu veidošana un kopšana;

3.8. dārza kopšanas paņēmieni;

3.9. mēslošanas īpatnības augu audzēšanā un kopšanā, barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes;

3.10. izplatītāko kaitēkļu un slimību radīto bojājumu pazīšana, augu aizsardzības pasākumi;

3.11. profesionālo augu aizsardzības līdzekļu iegāde, lietošana un uzglabāšana;

3.12. ražas gatavības pakāpe un novākšanas metodes, uzglabāšanas apstākļi;

3.13. dārzkopības produkcijas kvalitātes un marķēšanas prasības;

3.14. A kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.15. vides aizsardzība un videi nekaitīgi darba paņēmieni;

3.16. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.17. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. informācijas tehnoloģijas;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.37. Augkopja profesijas standarts

4.37.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – augkopis.

2. Profesijas kods – 6113 13.

4.37.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– augkopis patstāvīgi vai speciālista vadībā veic darbus augkopības produkcijas ražošanā, kultūraugu audzēšanā, pļavu un ganību apsaimniekošanā, ražas novākšanā un uzglabāšanā dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai augkopim nepieciešama A un D kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Augkopis strādā augkopības uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvērtēt augsnes piemērotību augsnes apstrādes darbu veikšanai.

2. Spēja atbildīgi veikt augsnes ielabošanu, kultūraugu kopšanas pasākumus, mēslošanu un kaitīgo organismu ierobežošanu atbilstoši ekonomiski pamatotām audzēšanas tehnoloģijām.

3. Spēja novākt ražu atbilstoši ražas gatavības pakāpei un tās izmantošanas veidam.

4. Spēja organoleptiski noteikt ražas kvalitāti un veikt produkcijas pirmapstrādi un uzglabāšanu.

5. Spēja ievērot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus, veicot dabisko pļavu un ganību apsaimniekošanu.

6. Spēja atbildīgi sagatavot kvalitatīvu zāles lopbarību.

7. Spēja saimnieciski izmantot augkopībā nepieciešamos materiālus un līdzekļus atbilstoši tehnoloģijām.

8. Spēja informēt darba vadītāju par darba procesu, pamatojot un aizstāvot savu viedokli.

9. Spēja patstāvīgi veikt darba pienākumus un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

10. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības atbilstoši labas lauksaimniecības praksei, veicot augkopības produkcijas ražošanu.

11. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

12. Spēja lietot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru.

16. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības lauka apstākļos.

2. Novērtēt kultūraugu audzēšanu ietekmējošos vides faktorus.

3. Noteikt augsnes gatavību apstrādei.

4. Lietot augsnes ielabošanas materiālus un izmantot augsnes ielabošanai nepieciešamo tehniku.

5. Izvēlēties, lietot un regulēt darbu veikšanai piemērotu augsnes apstrādes tehniku un iekārtas.

6. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus.

7. Lietot kultūraugu mēslošanas tehniku un izmantot kultūraugu mēslošanas līdzekļus.

8. Sagatavot sēklas un stādāmo materiālu.

9. Lietot, kalibrēt sējmašīnas un stādāmās mašīnas.

10. Lietot mēslošanas līdzekļu iekārtas piemērotā lietošanas laikā.

11. Atpazīt un novērtēt augu attīstības stadijas, to piemērotību noteiktu darbu veikšanai.

12. Atpazīt nezāles, kaitēkļus un augu slimības, izvēlēties un lietot atbilstošas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes.

13. Aprēķināt un sagatavot devas augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

14. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai.

15. Sagatavot kvalitatīvu zāles lopbarību.

16. Lietot ražas novākšanas tehniku.

17. Sagatavot telpas ražas uzglabāšanai.

18. Veikt ražas pirmapstrādi, izmantojot atbilstošas iekārtas.

19. Novērtēt un uzturēt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus.

20. Sagatavot un transportēt produkciju atbilstoši iepakošanas un transportēšanas prasībām.

21. Lietot lauksaimniecības tehniku pļavu ielabošanai, kopšanai un zāles lopbarības sagatavošanai.

22. Ievērot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus.

23. Lietot lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu ganību ierīkošanai, ielabošanai un kopšanai.

24. Lietot sēklu, stādāmā materiāla, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

25. Ievērot augkopības produkcijas ražošanā izmantojamo izejvielu un materiālu glabāšanas un lietošanas noteikumus.

26. Savākt un šķirot augkopības produkcijas ražošanas procesā un uzglabāšanā radušos atkritumus.

27. Sadarboties ar darba vadītāju un citiem darbiniekiem, saprast darba uzdevumus.

28. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

29. Veikt mantisko vērtību uzskaiti un ievērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

30. Veikt darbus saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

31. Lietot darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.

32. Ievērot personīgās higiēnas prasības.

33. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai, uzturēt telpas un darba vidi atbilstoši instrukcijām.

34. Nodrošināt mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un degvielas ekonomisku izlietojumu, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru augkopības darbu veikšanai.

36. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas.

37. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus.

38. Sniegt pirmo palīdzību.

39. Glabāt un lietot ķīmiskās vielas atbilstoši noteikumiem.

40. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.

41. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

42. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

43. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumus latīņu valodā.

44. Pārvaldīt valsts valodu.

45. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

4.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. augkopības ietekme uz vidi;

1.2. kultūraugu morfoloģija un fizioloģija;

1.3. meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumi;

1.4. augkopības produkcijas iepakojuma prasības un marķējums;

1.5. produkcijas transportēšanas nosacījumi;

1.6. atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas prasības;

1.7. ķīmiskās vielas, to lietošanas un uzglabāšanas noteikumi;

1.8. ķīmisko vielu absorbenti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. kultūraugu piemērotība agroklimatiskajiem apstākļiem;

2.2. augu attīstības stadijas, etapi;

2.3. augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo materiālu īpašības;

2.4. augsne un tās īpašību piemērotība kultūraugu audzēšanai un augsnes apstrādes veidiem;

2.5. augsnes ielabošanas pasākumi un materiāli;

2.6. augsnes fizikālās īpašības;

2.7. kultūraugu mēslošanas līdzekļi, to īpašības un lietošanas laiki;

2.8. kultūraugu kaitēkļi;

2.9. augu slimības;

2.10. zālaugu veidi;

2.11. nezāles;

2.12. kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumi;

2.13. augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana;

2.14. ekonomiski pamatoti kultūraugu audzēšanas principi;

2.15. ganību ierīkošanas veidi, izmantojamie materiāli un aprīkojums;

2.16. zāles lopbarības sagatavošanas veidi;

2.17. ražas uzglabāšanas prasības atkarībā no saražotās produkcijas veida;

2.18. noliktavu telpu sagatavošanas paņēmieni ražas uzglabāšanai;

2.19. augkopības produkcijas uzglabāšanas noliktavu telpu aprīkojums;

2.20. lauksaimniecības tehnikas un iekārtu izmantošanas ietekme uz vidi;

2.21. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

2.22. saskarsmes pamati;

2.23. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumi latīņu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augkopības produkcijas ražošanas procesā nepieciešamo dokumentu aizpildīšanas prasības;

3.2. A un D kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.3. augsnes apstrādes veidi un tehnoloģijas;

3.4. sēklas un stādāmā materiāla sagatavošanas veidi un apstrādei izmantojamie materiāli;

3.5. kultūraugu sēšanas un stādīšanas tehnoloģijas;

3.6. kultūraugu mēslošanas tehnoloģijas;

3.7. ražas novākšanas tehnoloģijas atbilstoši produkcijas izmantošanas veidam;

3.8. ražas pirmapstrādes paņēmieni un sasniedzamie rādītāji;

3.9. organoleptiski nosakāmie kultūraugu ražas kvalitātes rādītāji;

3.10. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības lauksaimniecības produkcijas ražošanā un nepieciešamo materiālu uzglabāšanā;

3.11. augkopības mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumi;

3.12. informācijas tehnoloģijas;

3.13. personīgās higiēnas prasības;

3.14. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.15. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.38. Lopkopja profesijas standarts

4.38.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lopkopis.

2. Profesijas kods – 6121 01.

4.38.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lopkopis veic lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu, ēdināšanu, atražošanu un lopkopības produkcijas iegūšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu realizācijai; veic darba pienākumus lopkopības produkcijas ražošanā atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai lopkopim nepieciešama A kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Lopkopis strādā uzņēmumā, kurā audzē lauksaimniecības dzīvniekus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt un uzturēt kārtībā sanitāro stāvokli lauksaimniecības dzīvnieku novietnē.

2. Spēja apkopt un pabarot lauksaimniecības dzīvniekus.

3. Spēja iegūt un dokumentēt informāciju par lauksaimniecības dzīvniekiem, to veselības stāvokli, uzvedību un novirzi no normas.

4. Spēja nodrošināt pārtikas nekaitīguma un higiēnas prasību ievērošanu lopkopības produkcijas ražošanas procesā.

5. Spēja nodrošināt saražotās lopkopības produkcijas nemainīgu un atbilstošu kvalitāti.

6. Spēja lietot speciālo lopkopības tehniku, iekārtas, aprīkojumu, instrumentus atbilstoši lietošanas instrukcijām.

7. Spēja īstenot mērķtiecīgu ganāmpulka atražošanu un veikt sākotnējās informācijas uzskaiti par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes rādītājiem.

8. Spēja sagatavot lopkopības produkciju un blakusproduktus uzglabāšanai un realizācijai.

9. Spēja veikt vidi saudzējošus un uzlabojošus pasākumus, sagatavojot un uzglabājot lopbarību, kūtsmēslus un strādājot ar iekārtām un tehniku.

10. Spēja uzturēt labas ražošanas vides stāvokli lauksaimniecības uzņēmumā.

11. Spēja strādāt komandā un individuāli, veicot darba pienākumus.

12. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja pieņemt un izpildīt lēmumus savas kompetences ietvaros un izpildīt darba vadītāja norādījumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

14. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un ugunsdrošības noteikumus.

16. Spēja lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

17. Spēja lietot lopkopībā izmantojamās ķīmiski un bioloģiski aktīvās vielas.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem, dot tiem zāles un veikt citas vienkāršas veterinārmedicīniskas manipulācijas atbilstoši veterinārārsta norādījumiem.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Reģistrēt notikumus ar lauksaimniecības dzīvniekiem un ziņot atbildīgajām personām atbilstoši uzņēmumā noteiktajai kārtībai.

2. Atpazīt lopkopības produkcijas ražošanai nepieciešamos barības līdzekļus.

3. Informēt lauksaimniecības uzņēmuma atbildīgās personas par barības līdzekļu atlikumu.

4. Novērtēt lopbarības un dzeramā ūdens patēriņu un ziņot atbildīgajām personām par konstatētajām neatbilstībām.

5. Ievērot lopbarības un papildbarības uzglabāšanas, izēdināšanas un izlietošanas prasības.

6. Veikt lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanu un dzirdināšanu atbilstoši sastādītajai receptūrai.

7. Uzturēt tīrus lauksaimniecības dzīvniekus, nodrošināt tīrību un labu mikroklimatu novietnēs.

8. Kopt, dezinficēt un uzturēt kārtībā barības uzglabāšanas un sagatavošanas tehniskās būves.

9. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku novietnes tehnisko stāvokli, iekārtu un aprīkojuma atbilstību darba veikšanai, ziņot atbildīgajām personām par konstatētajām neatbilstībām.

10. Uzglabāt, lietot un uzturēt aprīkojumu atbilstoši lietošanas instrukcijām un uzņēmumā noteiktajām prasībām.

11. Lietot speciālo aprīkojumu un iekārtas lopkopības produkcijas ieguvei.

12. Nodrošināt lopkopības tehnikas un lopkopības iekārtu ekspluatācijas noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

13. Novērtēt un novērst novirzes no dzīvnieku labturības normām.

14. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku uzvedību, veselību un ziņot atbildīgajām personām par konstatētajām izmaiņām.

15. Nodalīt slimos lauksaimniecības dzīvniekus no veselajiem.

16. Veikt vienkāršas veterinārmedicīniskās manipulācijas.

17. Veikt sievišķo lauksaimniecības dzīvnieku novērošanu un reģistrēt dzīvniekus ar meklēšanās pazīmēm.

18. Realizēt sastādīto lauksaimniecības dzīvnieku pārojumu plānu.

19. Atšķirt fizioloģiskas lauksaimniecības dzīvnieku dzemdības no apgrūtinātām.

20. Uzraudzīt un vadīt dzemdību procesu lauksaimniecības dzīvniekiem.

21. Lietot aprīkojumu lauksaimniecības dzīvnieku apaugļošanai, grūsnības noteikšanai un dzemdību palīdzībai.

22. Reģistrēt lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes rādītājus.

23. Identificēt, reģistrēt izmaiņas produktivitātes rādītājos un informēt lauksaimniecības uzņēmuma atbildīgās personas par novērotajām pārmaiņām.

24. Grupēt un apzīmēt lauksaimniecības dzīvniekus.

25. Atlasīt un sagatavot realizācijai lauksaimniecības dzīvniekus.

26. Pārvietot lauksaimniecības dzīvniekus un lietot speciālo aprīkojumu.

27. Ražot kvalitatīvu lopkopības produkciju un nodrošināt produkcijas nemainīgas kvalitātes saglabāšanu.

28. Atpazīt un nodalīt ražošanas procesā iegūtu vai radušos nederīgu lopkopības produkciju.

29. Atpazīt un novērst iespējamā piesārņojuma avotus un veidus lopkopības produkcijai un blakusproduktiem.

30. Nepieļaut zooantroponožu (cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem kopīgas infekcijas slimības) izplatību.

31. Fasēt lopkopības produktus un blakusproduktus.

32. Izvākt, uzglabāt kūtsmēslus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

33. Noteikt un reģistrēt kūtsmēslu daudzumu.

34. Veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, identificēt un novērst iespējamos riskus.

35. Sadarboties ar lauksaimniecības uzņēmuma atbilstošo personu un citiem darbiniekiem.

36. Patstāvīgi organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

37. Veikt sava darba, nostrādātā laika un mantisko vērtību uzskaiti.

38. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru lopkopības darbu veikšanai.

39. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

40. Identificēt individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu bojājumus un ziņot par to atbildīgajai personai.

41. Šķirot, uzglabāt un reģistrēt darba procesā radušos atkritumus.

42. Ievērot darba aizsardzības noteikumus darbā ar bīstamajiem atkritumiem.

43. Lietot un glabāt ķīmiskās un bioloģiski aktīvās vielas atbilstoši lietošanas instrukcijām.

44. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

45. Sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem.

46. Sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

47. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

48. Saprast un izpildīt lauksaimniecības uzņēmuma atbilstošo personu norādījumus.

49. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

50. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

51. Pārvaldīt valsts valodu.

52. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

53. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ciltsdarbs;

1.2. veterinārijas pamati (lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģija un veselība, lauksaimniecības dzīvnieku ginekoloģijas un dzemdniecības pamati);

1.3. etoloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. pārtikas nekaitīguma un higiēnas prasības;

2.2. produkcijas kvalitātes rādītāji un piesārņojumu veidi;

2.3. lopkopības produktu un blakusproduktu pirmapstrāde un fasēšana;

2.4. lopkopības atkritumu, t.sk. bīstamo atkritumu, apsaimniekošana;

2.5. ķīmisko un bioloģiski aktīvo vielu uzglabāšanas noteikumi;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.7. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lauksaimniecības dzīvnieku labturība;

3.2. zoohigiēna;

3.3. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana;

3.4. lopbarības sagatavošana izēdināšanai (veidi, tehnika, process);

3.5. lopkopībā izmantojamo barības līdzekļu lietojums;

3.6. barības uzglabāšanas un sagatavošanas tehnisko būvju kopšana, dezinfekcija un uzturēšana;

3.7. kūtsmēslu apsaimniekošana;

3.8. fermu mehanizācija;

3.9. lopkopības tehnikas, iekārtu un aprīkojuma darbība;

3.10. A kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.11. cilvēka uzturam nederīgās lopkopības produkcijas iznīcināšana;

3.12. dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļu lietošanas prasības;

3.13. lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības noteikumi;

3.14. dokumentācijas aizpildīšanas un uzskaites principi;

3.15. personīgās un darba higiēnas prasības;

3.16. informācijas tehnoloģijas;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. ugunsdrošības noteikumi un ugunsdzēsības līdzekļi;

3.19. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.20. saskarsmes pamati;

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. pirmā palīdzība lauksaimniecības dzīvniekiem;

3.23. valsts valoda;

3.24. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.39. Grāmatsējēja profesijas standarts

4.39.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – grāmatsējējs.

2. Profesijas kods – 7323 06.

4.39.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– grāmatsējējs veic poligrāfijas produkcijas apstrādi un iesiešanu; izmanto poligrāfijas apstrādes iekārtas un instrumentus; sagatavo darbam nepieciešamos materiālus un ievēro veicamo darbu izpildes secību.

Grāmatsējējs strādā uzņēmumos, kas veic iespieddarbu iespiešanu, apstrādi un iesiešanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt darba uzdevumu atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam un citai tehniskajai dokumentācijai, neskaidrību gadījumā precizēt iegūto informāciju.

2. Spēja sagatavot un lietot darba procesā iespieddarbu apstrādes iekārtas un instrumentus, ievērojot lietošanas instrukcijās noteiktās prasības.

3. Spēja sagatavot darba uzdevumam atbilstošus iespieddarbu apstrādes materiālus nepieciešamajā kvalitātē, gramāžā, izmēros un apjomā.

4. Spēja izvēlēties tehnoloģiskajai kartei un darba maketam atbilstošu iespiedlokšņu locījuma veidu un locīt iespiedloksnes.

5. Spēja veikt dažādus iespiedloksnes virsmas apdares darbus atbilstoši tehnoloģiskajiem norādījumiem vai iespieddarba maketam.

6. Spēja atbilstoši sējuma veidam veikt bloka izgatavošanu un apdari, izgatavot mīksto vai cieto vāku, veikt vāku apdari un ievākot iespieddarbu.

7. Spēja plānot veicamo darbu secību un termiņus, noformēt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

8. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti, sagatavot atskaiti par veikto darbu un uzņemties atbildību par darba rezultātiem.

9. Spēja strādāt komandā vai individuāli.

10. Spēja ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

11. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

12. Spēja papildināt savas profesionālās zināšanas, sekot līdzi iespieddarbu apstrādes tehnoloģiju attīstībai, jaunākajiem materiāliem un iekārtām.

13. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un sniegt pirmo palīdzību.

4.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar tehnoloģisko karti, iespieddarba maketu un citu tehnisko dokumentāciju.

2. Ievērot tehnoloģiskās kartes, iespieddarba maketa un citas tehniskās dokumentācijas prasības par iespiedprodukcijas iesiešanu un apstrādi.

3. Sagatavot darba uzdevumam atbilstošus iespieddarba apstrādes materiālus.

4. Sagatavot darbam un lietot iespieddarbu apstrādes iekārtas, izvēlēties un lietot atbilstošus instrumentus.

5. Rīkoties saskaņā ar iespieddarbu apstrādes iekārtu un instrumentu lietošanas instrukcijām, darba drošības un veselības aizsardzības noteikumiem.

6. Veikt iespiedloksnes virsmas apstrādes darbus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam vai citai tehniskajai dokumentācijai.

7. Veikt bloka izgatavošanas un apstrādes darbus, izgatavot vāku un ievākot iespieddarbu.

8. Plānot savu darbu un dokumentēt uzdevuma izpildi.

9. Vērtēt paveiktā darba kvalitāti un atbilstību darba uzdevumam.

10. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, ievērojot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

11. Iegūt, vērtēt, atlasīt un izmantot profesionālo informāciju.

12. Pilnveidot profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

4.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iespieddarbu sagatavošana iespiešanai un iespiešana;

1.2. informācijas ieguves paņēmieni;

1.3. arodveselības pamati;

1.4. ergonomikas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iespieddarbu apstrādes iekārtas;

2.2. iespieddarbu apstrādes materiāli, to sastāvs, īpašības un lietošana apstrādes procesos;

2.3. iespiedlokšņu veidi un elementi, papildelementu veidi, to piestiprināšana blokam;

2.4. tehnoloģiskās dokumentācijas noformēšana;

2.5. kompozīcijas pamati;

2.6. saskarsmes psiholoģija;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. iespieddarbu apstrādes procesu tehnoloģijas;

3.2. papīra un kartona formāti;

3.3. iespiedlokšņu virsmas apstrādes tehnoloģijas;

3.4. bloka izgatavošanas, sastiprināšanas un apdares tehnoloģijas;

3.5. vāku izgatavošanas un ievākošanas tehnoloģijas;

3.6. valsts valoda;

3.7. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.8. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.9. darba aizsardzības prasības;

3.10. vides aizsardzības prasības;

3.11. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.12. darba tiesisko attiecību normas;

3.13. pirmā palīdzība."

6. Svītrot 3. un 4. pielikumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis