Augstais viesis

Žaks Širaks ( Jacques Chirac ) dzimis 1932. gada 29. novembrī Parīzē. Izglītību ieguvis Parīzes Politisko studiju institūtā un ASV Hārvarda universitātes Vasaras skolā... Ir precējies, ir divi bērni.

Sešdesmitajos gados strādājis premjerministra Žorža Pompidū kabinetā, bijis sociālo lietu valsts sekretārs, atbildot par nodarbinātības jautājumiem. Pēc tam bijis valsts sekretārs ekonomikas un finansu jautājumos vēl trīs Francijas valdībās. Septiņdesmito gadu sākumā pildījis ministra pienākumus sakaros ar parlamentu, bijis iekšlietu ministrs un divas reizes — lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs. Divas reizes — no 1974. līdz 1976. gadam un no 1986. līdz 1988. gadam — bijis Francijas premjerministrs. No 1977. līdz 1995. gadam — Parīzes mērs. 1979. gadā ievēlēts arī par franču valodā runājošo valstu galvaspilsētu mēru starptautiskās asociācijas prezidentu. No 1979. līdz 1980. gadam bijis Eiropas Parlamenta deputāts. 1995. gadā ievēlēts par Francijas prezidentu.

Šodien Latvijas zemē

Šodien, 27.jūlijā, pēc augstā viesa oficiālās sagaidīšanas Rīgas pilī, notiks sarunas ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un citām mūsu valsts augstākajām amatpersonām. Francijas prezidents teiks runu Saeimā un piedalīsies diskusijā ar Latvijas parlamenta deputātiem, paredzēts, ka tajā būs klāt arī V.Vīķe–Freiberga. Diskusiju tiešraidē translēs Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Latvijas un Francijas prezidenti kopīgi noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā notiks arī abu valstu prezidentu preses konference viesnīcā "Reval Hotel Latvija’’. Pievakarē augstais viesis Francijas vēstniecībā tiksies ar Latvijas franču kopienu, bet šo dienu noslēgs svinīga dineja Melngalvju namā, ko Francijas prezidentam par godu rīko Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs.

Rīt, 28. jūlijā, Francijas prezidents no Rīgas izlidos uz mūsu kaimiņvalsts galvaspilsētu Tallinu.

Žaku Širaku pavada apmēram divsimt divdesmit cilvēku liela delegācija, kurā ir arī četrdesmit žurnālistu. Oficiālajā delegācijā ir Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskovisi, valsts sekretārs mazo un vidējo uzņēmumu jautājumos Fransuā Patriā, Francijas vēstniece Latvijā Luīze Avona, prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Žans Marks de la Sabljērs un citas oficiālas personas. Pavadošajā delegācijā ir arī Francijas Nacionālās asamblejas deputāts un Latvijas –Francijas draudzības grupas vadītājs Gijs Tesjē, Senāta priekšsēdētāja vietnieks Žaks Valads, seši senatori, valodnieki, kā arī pazīstamais franču vēsturnieks Īvs Plasero. Prezidentu pavada arī ietekmīgu franču uzņēmēju grupa.

Francijas prezidenta valsts vizīte Latvijā neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijas ārpolitikā. Iepriekšējā abu valstu prezidentu tikšanās bija 2000. gada maijā, kad Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ieradās oficiālā vizītē Francijā.

Pamācoša ir Latvijas un Francijas attiecību vēsture. Vēl 1919. gadā Francijas karakuģi Daugavā kopīgi ar angļu flotes vienību ar savu artilēriju atbalstīja Latvijas armijas karavīrus, tiem forsējot Daugavu un uzbrūkot bermontiešiem. Francija bija arī viena no pirmajām valstīm, kas diplomātiski atzina jauno Latvijas valsti. 1920. gada 28. aprīlī Francija atklāja savu diplomātisko misiju Rīgā, tai pašā Raiņa bulvāra namā, kur tagad atrodas Francijas Republikas vēstniecība. Pirmskara gados Francijai bija liela nozīme arī Latvijas armijas apbruņošanā. Piemēram, Francijā tika uzbūvētas tam laikam ļoti modernās Latvijas jūras kara flotes zemūdenes "Spīdola" un "Ronis".

Francija, tāpat kā vairums citu rietumvalstu, nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju. Jau 1991. gada septembrī Rīgā tika atjaunota Francijas vēstniecība.

Francijas iepriekšējais prezidents Fransuā Miterāns valsts vizītē Latvijā bija 1992. gada 15. maijā, tātad tikai nepilnu gadu pēc faktiskās Latvijas neatkarības atjaunošanas. Francijas prezidents tādējādi kļuva par pirmo Rietumu lielvalsts vadītāju, kas apmeklēja Latviju pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Latvijas Valsts prezidentes kanceleja vizītes priekšvakarā uzsvērusi, ka Latvijas un Francijas attiecības attīstās ar kopīgu mērķi — vienotu, ekonomiski un politiski stabilu un labklājīgu Eiropu. Labās Latvijas un Francijas attiecības ieguvušas jaunu kvalitāti un drošu perspektīvu, jo abas valstis turpmāk var kļūt par partnerēm Eiropas Savienībā un NATO.

Latvijas un Francijas kontakti attīstījušies dažādās jomās. Izveidota abu valstu attiecību līgumtiesiskā bāze. Tirdzniecībā un ekonomiskajās attiecībās vērojams lēns, taču noteikts pieaugums, kam gan vēl ir ievērojamas potenciālās attīstības iespējas — īpaši ņemot vērā to, ka Francijas ekonomika ir ceturtā lielākā pasaulē. Piemēram, 1999. gadā Francija ar 1,8 procentiem no Latvijas eksporta kopapjoma bija tikai vienpadsmitajā vietā un ar 3,2 procentiem importa — divpadsmitajā vietā.

Pēdējā laikā pieaugusi Francijas ekonomiskā klātbūtne Latvijā investīciju jomā. Latvijā savas tirdzniecības filiāles vai pārstāvniecības izveidojušas apmēram četrdesmit Francijas uzņēmējsabiedrības. Piemēram, Francijas kompānija "Rhodia" nopirkusi bijušo uzņēmumu "Tolaram", bet Daugavpilī darbību sākusi kabeļu ražošanas kompānija "Axon".

Starp Latviju un Franciju notiek intensīva sadarbība izglītībā, kultūrā un zinātnē. Franču puse Latvijai piedāvā daudzveidīgas franču valodas apguves iespējas. Aktīva ir arī abu valstu sadarbība aizsardzībā, iekšlietās un tieslietās. Latvijas Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs vakar vizītes priekšvakarā preses īssaietā Rīgas pilī, uzsvēra Francijas lielo nozīmi pasaules politikā. Francija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, kā arī Eiropas Savienības un NATO dibinātājvalsts. Francijai ir arī novērotājas statuss Baltijas jūras valstu padomē, ko tā deviņdesmito gadu vidū ieguva tieši Latvijas prezidentūras laikā šajā organizācijā. A.Pildegovičs izteica arī viedokli, ka pēdējā laikā jūtami pieaugusi Francijas interese par Ziemeļeiropas reģionu, tai skaitā Baltijas valstīm. Pērn prezidents Širaks apmeklēja Zviedriju un Somiju, šogad viņš ierodas vizītēs Baltijas valstīs.

A.Pildegovičs žurnālistiem pastāstīja, ka NATO un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas jautājumi būs viena no prioritātēm Latvijas un Francijas prezidentu un oficiālo delegāciju sarunās. Mūsu valsts ārpolitikas stratēģisko mērķu — iestāties ES un NATO — kontekstā ļoti būtisks ir nesenais Francijas prezidenta paziņojums, kurā viņš pauda atbalstu abu šo organizāciju paplašināšanai. Latvijas Valsts prezidentes padomnieks uzsvēra: "Mēs šo vizīti uzskatām par vislabāko iespēju Francijai paust savu atbalstu Latvijas virzībai uz ES un NATO."

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors