• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Deputāti arī vasaras tveicē ir tautas priekšstāvji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.07.2001., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26494

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājs: - tiekoties ar jauno Vācijas vēstnieku Latvijā - tiekoties ar Ķīnas parlamentāriešiem

Vēl šajā numurā

27.07.2001., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Deputāti arī vasaras tveicē ir tautas priekšstāvji

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Jums pašam laikam līdz šim nekas no vasaras atvaļinājuma, ko citi Saeimas deputāti vairāk vai mazāk izmanto, nav sanācis?

— Pagaidām patiešām nekas nav sanācis.

— Tikko atgriezāties no Somijas. Ar kādu nolūku uz turieni devāties?

— Somijā no 17.līdz 19.jūlijam notika kārtējā Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanās. Tā norisinās reizi divos gados. Iepriekšējā bija Tallinā. Bet šoreiz mūs uzņēma Somijas parlamenta vadītāji. Tikšanās pamattēmas bija saistītas ar jautājumiem, kas skar Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas turpmāko sadarbību, ņemot vērā Baltijas valstu virzību uz Eiropas Savienību. Tāpat tika apspriesti jautājumi, kas attiecas uz mūsdienīgo informācijas tehnoloģiju izmantošanu parlamentu darbā, kā arī parlamentu un valdību saikne ar iedzīvotājiem. Tika pārrunāti arī tādi jautājumi, kas aizvien ir aktuāli ikvienā parlamentā, proti, kā tiek organizēts darbs gan tā frakciju, gan komisiju līmenī. Runājot par konsultantu un deputātu palīgu līdzdalību, apmainījāmies ar informāciju par to, kā šis darbs tiek organizēts katrā no astoņām valstīm.

Jāteic, ka gaisotne šīs tikšanās laikā bija gluži neformāla. Sarunās piedalījās cilvēki, kas tik tiešām cits citu ļoti labi saprot, kam turklāt ir vienota izpratne par Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu turpmāko sadarbību, īpaši Eiropas Savienības paplašināšanās skatījumā. Līdz ar to šī tikšanās bija ļoti interesanta. Turklāt man bija iespēja vēlreiz uzaicināt it visus parlamenta priekšsēdētājus jeb spīkerus uz mūsu valsts neatkarības atjaunošanas atzīšanas desmitās gadadienas svinībām 21.augustā.

Nākamo piecu Ziemeļeiropas valstu un trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanos paredzēts sarīkot Viļņā 2003.gadā. Uz šo tikšanos Helsinkos kopā ar mani bija arī Saeimas sekretāre Silvija Dreimane.

— Šajā Saeimas sesiju starplaikā tomēr jau ir notikušas divas ārkārtas sēdes — 27.jūnijā un 5.jūlijā. Ko uzskatāt par nozīmīgāko to norisē?

— Domāju, ka būtiskākie likumprojekti, kuru pieņemšanu nevarēja atlikt uz vēlāku laiku, neapšaubāmi bija likums par grozījumiem šā gada valsts budžetā.

Nacionālās bibliotēkas būves likumprojekts, kas pēc diezgan asām debatēm tika pieņemts otrajā lasījumā, likums par Sabiedrības integrācijas fondu, protams, arī valsts un pašvaldību iepirkumu likums, kas jau ir izraisījis visai plašas un pretrunīgas diskusijas sabiedrībā — gan parlamentā, gan ārpus tā.

— Cik vēl ārkārtas sēdes šovasar iespējamas?

— Jau 27.jūlijā paredzēta Saeimas sēde, kurā acīmredzot deputāti izskatīs likumprojektu, kas saistīts ar ostu statusu un to darbību, kā arī iesniegtos grozījumus likumā par pensijām. Turklāt šajā piektdienā, 27.jūlijā, oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks. Un tas ir ļoti zīmīgi, ka, apmeklējot visas trīs Baltijas valstis, viņš tikai Latvijā uzstāsies ar uzrunu mūsu parlamentam jeb Saeimai. Paredzētas arī Saeimas deputātu diskusijas ar Francijas prezidentu. Domāju, ka tas būs īpaši nozīmīgs notikums, pat bezprecedenta gadījums, kad tiek rīkotas šāda veida debates.

Tā ka neapšaubāmi šovasar garāka pārtraukuma Saeimas darbā droši vien nebūs. Jo būs notikušas vismaz četras ārkārtas sesijas, ieskaitot to, kas ieplānota 21.augustā, kad svinīgi atzīmēsim Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas atzīšanas desmito gadadienu.

— Rodas iespaids, ka šovasar Saeima strādā rosīgāk un intensīvāk nekā citkārt sesiju starplaikos. Ar ko tas izskaidrojams?

— Šī vasara ir raksturīga ar to, ka Saeima patiešām aktīvi strādā. Tajā pašā laikā tā ir īpatnēja ar to, ka ir iezīmējusies politiskā stabilitāte valstī. Kā mēs atceramies, līdz šim pie mums vasarās parasti ir notikušas valdības maiņas. Laikam gan šī vasara būs patīkams izņēmums. Patiešām rodas gandarījums par to, ka Latvijā ir jūtama politiskā stabilitāte. Tas, lūk, varētu būt tas labvēlīgais faktors mūsu valsts sekmīgai tālākvirzībai visās jomās — gan ekonomiskajā, gan sociālajā, gan kultūras, gan drošības, gan politiskajā, gan etnisko attiecību sfērā.

— Nupat Latvijā ieradās Eiropas Komisijas paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens. Arī jums bija saruna ar viņu. Kādi varētu būt šīs vizītes rezultāti?

— Gribētu teikt, ka jāņem vērā tas apstāklis, ka pēc jūnija sarunu raunda Ferhoigena kungs preses konferencē īpaši uzteica Latvijas taktiku ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistīto sarunu procesā, uzsverot to, ka Latvija ļoti rūpīgi izskata visas sarunu sadaļas un godprātīgi, bet bez pārmērīgas steigas organizē veicamos darbus. Šī vizīte neapšaubāmi bija svarīga arī tāpēc, ka Ferhoigena kungs, būdams Eiropas Komisijas augsta līmeņa oficiāla amatpersona, apmeklēja ne tikai Rīgu, bet arī Liepāju, Kandavu un Talsus, iepazīstoties ar situāciju ārpus galvaspilsētas. Pēc mūsu abu sarunas varu teikt, ka viņa gūtie iespaidi ir ļoti pozitīvi, vairākkārt viņš uzsvēra, ka Latvijas progress gan likumdošanas jomā, gan arī likumu izpildes jomā ir skaidri redzams un nenoliedzams. Līdz ar to Latvijai paveras visas iespējas būt to kandidātvalstu vidū, kas pirmās tiks uzņemtas Eiropas Savienībā. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs signāls, kas ir nācis no Gintera Ferhoigena, kurš tieši nodarbojas ar Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.

— Pēdējā laikā sabiedrībā izpaužas tāds viedoklis, ka 21.augusts kā atzīmējams datums vērtējams augstākā valstiskā līmenī nekā 4.maijs. Acīmredzot ir runa par valsts neatkarību de jure un de facto. Kā jūs raugāties uz šīm atšķirībām spriedumos?

— Domāju, ka abi šie datumi mūsu jaunāko laiku vēsturē ir nozīmīgi. 4.maijs — tā bija skaidra parlamenta un tautas valstiskās neatkarības deklarēšanas izpausme. Savukārt 21.augusts, kā mēs atceramies, bija datums, kad pilnīgi noskaidrojās tas, ka apvērsums toreizējā Padomju Savienībā ir izgāzies un ir sākusies reāla valsts neatkarības atgūšana, kas drīz vien pēc 21.augusta faktiski tika starptautiski atzīta. Līdz ar to, manuprāt, abi šie datumi ir vienlīdz nozīmīgi, jo tie abi savulaik ir saistīti ar notikumiem, kas ir būtiski mūsu Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā.

— Kādi vēl ir paredzami Saeimas ārpolitiskie kontakti tuvākajā laikā?

— Parasti jau vasaras mēnešos tādas nozīmīgas starpparlamentāro attiecību aktivitātes nav vērojamas, jo gandrīz visās valstīs parlamentu deputātiem ir brīvdienas. Acīmredzot šīs aktivitātes atsāksies septembrī. Paredzams, ka septembra vidū Stokholmā pirmo reizi notiks Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītāju sanāksme. Turklāt septembra beigās vai oktobra sākumā notiks Saeimas delegācijas oficiālā vizīte Nīderlandē.

— Vai ir iespējams, ka augustā, izņemot 21.augusta svinīgo sēdi, varētu notikt vēl kāda Saeimas ārkārtas sēde?

— Jā, tas tā varētu būt. Neko nevar darīt — Saeimas deputātiem aizvien jāstrādā, arī vasaras karstumā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors — aizvadīto piektdien, 20.jūlijā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!