Saeimas priekšsēdētājs:

— tiekoties ar jauno Vācijas vēstnieku Latvijā

Trešdien, 25.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ekartu Heroldu ( Eckart Herold ), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, neraugoties uz vasaras periodu, parlamentā turpinās aktīvs darbs. Tas saistīts ne tikai ar tiešo likumdošanas darbu, bet arī ar gaidāmajām Rīgas 800.gadadienas svinībām un pasākumiem, atzīmējot konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas desmitgadi. Runājot par Latvijas un Vācijas divpusējām attiecībām, Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka tās vērtējamas kā veiksmīgas — par to liecina sekmīgā sadarbība gan starp Saeimu un Bundestāgu, gan Saeimu un atsevišķu federālo zemju landtāgiem, kā arī vairākas augsta līmeņa amatpersonu vizītes abās valstīs.

Pārrunātas arī sadarbības iespējas tautsaimniecībā. J.Straume informēja, ka Vācija ir lielākā Latvijas partnere ārējās tirdzniecības un investīciju apjoma ziņā. Savukārt Vācijas vēstnieks Latvijā sacīja, ka mūsu valsts dinamiskā ekonomiskā attīstība nosaka Vācijas ieinteresētību intensificēt savstarpējās attiecības visos līmeņos un visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. Kā īpaši perspektīvu E.Herolds minēja sadarbību vides aizsardzībā un vides politikā. "Šajā jomā Vācijai ir liela kapacitāte, jo daudzi mazie un vidējie uzņēmumi var piedāvāt izdevīgus un interesantus projektus," teica vēstnieks.

J.Straume pastāstīja arī par Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju ES. Viņš sacīja, ka iestāšanās sarunu process norisinās sekmīgi, un pateicās par Vācijas sniegto atbalstu šī mērķa īstenošanai. Savukārt pārrunājot jautājumus, kas skar NATO paplašināšanas iespējas, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ASV jaunās administrācijas nostāja, it īpaši pēdējos mēnešos, ļauj cerīgi raudzīties uz šī procesa sekmīgu virzību un nākamā gada beigās paredzētā Prāgas sammita norisi. "Es ceru, ka Vācija izpratīs Baltijas valstu centienus iekļauties Ziemeļatlantijas aliansē un, neraugoties uz dažādajiem viedokļiem, kādi ir atsevišķiem politiķiem, atbalstīs mūsu centienus šī mērķa īstenošanai," sacīja J. Straume.

Saeimas priekšsēdētājs un Vācijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka ES paplašināšanas procesā būtiska loma ir sabiedrības informēšanai par šiem jautājumiem un iedzīvotāju nostājai ne tikai kandidātvalstīs, bet arī dalībvalstīs. Abas puses bija vienisprātis, ka sabiedrības informēšana par ES paplašināšanas norisi un tās rezultātiem ir viens no būtiskākajiem valstu parlamentu un valdību uzdevumiem.

— tiekoties ar Ķīnas parlamentāriešiem

Vakar, 26.jūlijā, Saeimas frakciju pārstāvji un Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) parlamentu sadarbības grupas deputāti tikās ar Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (ĶKP CK) Starptautiskās daļas vadītāju Cai U un viņa vadīto delegāciju.

Frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvis Oļegs Deņisovs iepazīstināja viesus ar parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām un Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupas darbu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību aspektus, tostarp sadarbības iespējas ekonomikā.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Ķīnas kontakti parlamentu līmenī veidojas ļoti sekmīgi. Par to liecina nesenā Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes viesošanās Ķīnas Tautas Republikā un Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētāja Li Pena vizīte Latvijā pagājušā gada septembrī. ĶKP CK Starptautiskās daļas vadītājs Cai U akcentēja starptautisko sakaru lielo nozīmi attiecību veidošanā starp valstīm, valdībām un parlamentiem. Viņš arī informēja, ka Ķīnas Komunistiskā partija attīstīta sakarus ar citu valstu politiskajām partijām, cenšoties atklāt kopīgus saskarsmes punktus. Viesis izteica cerību, ka tiks atrastas sadarbības formas arī ar Saeimas dažādajām frakcijām.

Pārrunājot abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas, Latvijas parlamentārieši interesējās par Āzijas un Eiropas transkontinentālā tilta projekta īstenošanu un Latvijas iespējamo dalību tajā. Cai U pastāstīja, ka Ķīnas posmā jau ir sagatavota šim tranzītceļam uz Eiropu nepieciešamā infrastruktūra un tehnoloģijas. Darba vēl ir daudz, jo mūsu kopējie kaimiņi savas valsts posmā vēl maz ko paveikuši, sacīja ĶKP CK Starptautiskās daļas vadītājs.

Vaicāts par Ķīnas ārvalstu investīciju politiku, Cai U paskaidroja, ka Ķīna cenšas piesaistīt ilgtermiņa investīcijas, kuras arī veido lielāko daļu no 640 miljardu ASV dolāru vērtajiem ārvalstu ieguldījumiem Ķīnas tautsaimniecībā. Nozīmīgi faktori ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana un labvēlīga nodokļu politika. Kā pastāstīja ĶKP CK Starptautiskās daļas vadītājs, Ķīnā ir izveidots ļoti daudz speciālo ekonomisko zonu, lai veicinātu ārvalstu uzņēmējdarbību.

Pārrunāti arī jautājumi, kas skar narkotiku izplatības apkarošanu.

Saeimas preses dienests