Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio ceturtdien, 26. jūlijā

— Mūsu intervija gan notiek vienu dienu iepriekš, trešdienas pēcpusdienā. Tas ir tāpēc, ka jūs arī beidzot cerat nopelnīt kādu atpūtu. Bet galvenais šīs nedēļas notikums, kam jūs valdībā esat pievērsuši uzmanību, laikam ir budžets.

Andris Bērziņš: — Jā, mēs vakar apstiprinājām budžeta griestus. Ir palikusi virkne neatrisinātu problēmu, bet, kopumā budžeta griesti ir apstiprināti,un tagad ministrijas var izstrādāt budžeta projektu, kas mums ir jāskata 13.septembrī valdībā, lai mēs to precizētu līdz 1.oktobrim jau varētu iesniegt Saeimā.

— Galvenais ir tas, ka nauda piešķirta aizsardzībai — diezgan liela summa.

A.Bērziņš: — Faktiski palielinājums ir pilnīgi visām ministrijām, tātad visas ministrijas saņem vairāk; institūcijas, iestādes saņem vairāk nekā citas. Ir trīs prioritātes oficiāli. Tātad pirmā prioritāte ir izglītība — izglītībai pieaugums, ja nemaldos, ir 27 procenti pret pagājušā gada budžetu. Otra prioritāte ir aizsardzība — tur 34 procenti pieaugums. Trešā prioritāte bija Eiropas Savienība (ES), un šeit prioritāte ir "izklīdināta" pa visu ministriju budžetiem un skar visu ministriju budžetus. Kopējā summa, kas mums bija jāasignē, lai prioritātes realizētu, ir apmēram 9 miljoni latu.

— Līdz ar to tā summa naudas izteiksmē liela pietiekoši, mēs te procentus minējām.

A.Bērziņš: — Tā skaitīt kopā nebūtu pareizi, jo mums faktiski jārunā par tādiem kopējiem makroekonomiskajiem rādītājiem kā, teiksim, budžeta deficīts. Pēc šī pieņemtā budžeta budžeta deficīts tīri teorētiski ir 2,42 procenti...

— Un nevis 2,76?

A.Bērziņš: — Katrs analītiķis vērtē citādi, bet mūsu filozofija šobrīd ir tāda — mēs gaidīsim septembra sākumu tad redzēsim astoņu mēnešu faktisko izpildi — budžeta ieņēmumu daļas izpildi. Tas ļaus mums precīzāk prognozēt nākošā gada budžeta apjomu un runāt galvenokārt par budžeta ieņēmumu prognozi. Šobrīd mēs ejam ar tādu ļoti konservatīvu budžeta prognozi. Mēs, protams, nesasniegsim viena procenta budžeta deficītu, bet mērķis varētu būt tāds, ka neveidosim budžeta deficītu lielāku, nekā tas bija šogad.

— Vispirms, runājot par šo budžeta deficītu, viens procents — tas bija solījums, un to nevar izpildīt...

A.Bērziņš: — Tas ir mērķis, jā, bet mēs to reāli nevarēsim izpildīt, jo, lai arī valsts attīstības tempi pieaug, tie ir pietiekoši strauji, mums tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt valsts ilgtspējīgas attīstības modeli, un, lai sasniegtu šo mērķi, mums ir jāiet uz šīm trijām prioritātēm, kuras minēju.

— Vai to pirms pusgada nevarēja prognozēt — tad, kad bija runas ar Starptautisko valūtas fondu?

A.Bērziņš: — Sarunas mums ir bijušas, bet vēl jau mēs nevaram runāt par konkrēto skaitli; par budžeta deficītu mēs varēsim runāt tikai tad, kad mums būs sagatavots konkrēts budžeta projekts un nosūtīts uz Saeimu. Pagaidām tas ir viens no projektiem.

— Runājot par tiem pašiem ieņēmumiem, jau šogad Valsts ieņēmumu dienests ar mokām tur spiež ārā un saka, ka tās prognozes bija ļoti lielas, grūti izpildīt.

A.Bērziņš: — Nu, visiem ir grūti izpildīt — Valsts ieņēmumu dienestam ir šī nepateicīgā jeb pateicīgā lieta — iekasēt nodokļus, un nodokļus iekasēt nevienam nekad nekur nav bijis viegli; Valsts ieņēmumu dienestam vienkārši vairāk jāsasprindzinās. Tās prognozes nav uzpūstas, tās ir iespējams realizēt, un mēs ļoti labi to redzam: ka tad, kad sākam prasīt no Valsts ieņēmumu dienesta vairāk, arī rezultāti ir labāki — burtiski nākamajās pāris nedēļās. Un izskatās, ka Valsts ieņēmumu dienests ir nopietni saņēmies, it īpaši ņemot vērā pēdējā laika aktivitātes, kas saistītas ar kontrabandas apkarošanu, ar korupcijas apkarošanu, ar liela apjoma degvielas konfiskācijām, kas acīmredzot ir ienākušas Latvijā nekontrolēti un bez akcīzes nodokļa nomaksas.

— Ja jūs minējāt šīs daudzās atklāsmes par kontrabandas lietām, vai tas viss nozīmē, ka labāk sācis strādāt Valsts ieņēmumu dienests?

A.Bērziņš: — Jā, tas ir labs liecinājums tam, ka Valsts ieņēmumu dienests strādā nopietnāk. Protams, droši vien vēl ir pietiekoši daudz rezervju, kuras vajadzētu izmantot. Mēs savukārt no savas puses esam pateikuši vienu — ka 80 procenti no Valsts ieņēmumu dienesta iekasētās naudas, ko viņi iekasē kā soda sankcijas par dažādiem pārkāpumiem un citām lietām, varētu palikt pašā Valsts ieņēmumu dienestā — un galvenokārt nevis tik daudz pabalstu vai algu izmaksai, kā paša Valsts ieņēmumu dienesta iekšējai attīstībai. Piedevām mēs esam šā gada budžetā paredzējuši arī līdzekļus Valsts ieņēmumu dienesta tīkla informācijas sistēmas modernizācijai.

— Jā, arī Valsts ieņēmumu dienests ir teicis: lai viņi varētu tiešām sekmīgāk strādāt, viņiem vajadzīgas arī zināmas investīcijas.

A.Bērziņš: — Tieši tā, tieši tā! Pašlaik katrs lats, ko mēs iekasējam..., laikam par katru latu tiek samaksāti divi santīmi — tā ir ļoti maza naudas summa, salīdzinot ar to, kā citās valstīs maksā, teiksim, katra dolāra vai kādas citas naudas vienības iekasēšana.

— Soda nauda — 80 procenti — tas patiešām tā arī darbosies?

A.Bērziņš: — Jā.

— No kura brīža?

A.Bērziņš: — Jā, tāds lēmums tika pieņemts. Ja es pareizi atceros, tad tas jau ir iestrādāts līdz ar budžeta grozījumiem.

— Un līdz ar to ir cerības, ka dienestam būs lielāka ieinteresētība?

A.Bērziņš: — Protams, protams! Jādomā ir par motivācijas veidiem, kā ieinteresēt, lai dienests labāk strādātu, jo darbs jau viņiem arī nav viegls.

— Tagad tomēr par to pašu deficītu. Mēs arī šorīt sazinājāmies ar Latvijas Banku un dažiem speciālistiem, kuri uzskata, ka tas tomēr būtu diezgan riskants moments, ja šo deficītu palielinātu.

A.Bērziņš: — Jā, protams, tas nav pats labākais, bet es gribētu teikt tā, ka atkal par to mēs varēsim konkrēti runāt tikai tad, kad 13.septembrī būsim akceptējuši budžetu galīgā redakcijā un nosūtījuši Saeimai. Man ir diezgan liels pamats optimistiski cerēt, ka šis deficīta līmenis būs zemāks. Taču šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka ir jāizšķiras, kā rīkoties tālāk, kā nodrošināt valsts tālāku attīstību, kā atrisināt pietiekoši sasāpējušas problēmas, teiksim, sociālajā sfērā vien 24 miljoni ir nākuši klāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Bet mēs ļoti labi apzināmies, ka sociālās problēmas, tai skaitā veselības un pārējās, ir jārisina un nevar teikt: nedosim naudu.

— Jūs teicāt, ka budžeta deficītam nevajadzētu pārsniegt šī gada budžeta deficīta līmeni. Jūs esat pārliecināts, ka tas izdosies; vai jūs to sakāt tikai tādā vēlamības formā?

A.Bērziņš: — Zināt, man ir nopietns pamats optimismam tāpēc, ka valsts attīstības tempi ir ļoti labi, iekšzemes kopprodukta pieauguma temps 1.ceturksnī bija 8,2 procenti. Izskatās, ka 2.ceturksnī šī tendence varētu saglabāties un faktiski augusta beigas jau mums norādīs uz to, kas būs 3.ceturksnī, jo pastāv zināma saistība starp to, kas notiek pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī.

— Ja šis deficīts tomēr nebūs tāds, kā bija solīts Starptautiskajam valūtas fondam, vai, jūsuprāt, jums izdosies pārliecināt, vienoties? Vai tas šobrīd vairs nav tik ļoti svarīgi ?

A.Bērziņš: — Starptautiskais valūtas fonds jau, tāpat kā visas citas organizācijas, ļoti nopietni skatās, kas notiek kopumā visā valstī, kāda ir ekonomikas attīstība, un, ja tiek veidots deficīts, tad uz kāda rēķina tas veidots — vai tiek veidots patēriņam, vai tiek veidots, lai valsts pēc tam gūtu vēl lielākus ienākumus. Un šajā gadījumā man liekas, ka mēs ejam otru ceļu.

— Bet tādā gadījumā, teiksim, izglītība — tā vispār "nenes uz sitienu".

A.Bērziņš: — Izglītība ir investīcija nākotnē, man liekas, neviens to neapšaubīs, un tā ir absolūti svēta lieta — jāinvestē mūsu nākotnē. Ja mēs tagad neinvestēsim nākotnē, ko tad mēs sagaidīsim no valsts nākotnē? Otra lieta ir sociālās problēmas — tās tīri objektīvi eksistē un ir jārisina.

— Aizsardzība?

A.Bērziņš: — Tā valsts, kas nebaro savu armiju, parasti baro svešu armiju — ir tāds sakāmvārds.

— Tas tiesa, bet līdz ar to jautājums, cik daudz no tā visa deficīta, kas tiek palielināts, tiek investīcijām. Tas tomēr nav tas lielākais.

A.Bērziņš: — Nu ko nozīmē investīcijas? Šajā gadījumā,es runāju tiešā nozīmē par tādiem izdevumiem, kā, pieņemsim, mēs iedodam naudu lauksaimniekiem, lai Zemkopības ministrija varētu radīt atbalsta sistēmu, teiksim, "Sapard" naudas saņemšanai. Ja šīs sistēmas nebūs, "Sapard" nauda Latvijā neienāks. Ja šī sistēma būs, tad ienāks Latvijā nopietns apjoms "Sapard" naudas, kas ir 12 miljoni latu katru gadu. 12 miljonus latu pieliekam klāt, teiksim, pie esošām subsīdijām lauksaimniecībā — un tā ir ļoti nopietna summa, kas reāli ienāk kā investīcijas. Tātad investīcijas var skaitīt kā tiešās investīcijas un var skaitīt kā netiešās investīcijas, un šajā gadījumā mums ir jāizdara tā, lai šīs tiešās investīcijas tiešām valstī ienāktu.

— Ko jūs darīsit ar tiem 10 miljoniem, kuri tika ietirgoti par "Latvijas gāzi"?

A.Bērziņš: — Tie šobrīd aiziet budžeta deficīta dzēšanai — atbilstoši visām mūsu programmām.

— Es saprotu, ka tiks tirgots vēl tālāk laikam nākotnē.

A.Bērziņš: — Trīs procenti "Latvijas gāzes" tiks pārdoti par naudu kaut kad augusta beigās.

— Arī tas ies budžeta deficīta dzēšanai?

A.Bērziņš: — Jā, protams.

— Piektdien, Saeimas ārkārtas plenārsēdē, tiks runāts par brīvostām un nodokļu atlaidēm, kuras skar arī zināmas zonas. brīvostas — Ventspili un Rīgu...

A.Bērziņš: — Jā, ir tāda Eiropas Savienības prasība jeb pozīcija, kuru mēs esam faktiski akceptējuši, un tā ir sekojoša: lai varētu slēgt sadaļu "Konkurence", mums ir jāpieņem izlīdzināts likums attiecībā uz visām šīm brīvajām ekonomiskajām zonām un ostām, mēs esam saskaņojuši viedokļus un it kā visu izdarījuši. Tas nozīmē — mēs varēsim slēgt atkal kādu vienu sadaļu sarunās ar Eiropas Savienību, nekaitējot Latvijas valsts nacionālajām interesēm un nodrošinot to, ka salīdzinoši vienveidīga kārtība tiks piemērota gan ostās, gan brīvajās ekonomiskajās zonās.

— Finansu ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka tas varētu atkal radīt zaudējumus budžetā 12 miljonus gadā.

A.Bērziņš: — Šeit ir paredzēta tāda pārejas norma, ka visi šie nodokļu atvieglojumi attieksies tikai uz no jauna izdarītajām investīcijām, tas nozīmē, ka tām nav atpakaļejoša spēka. Ja kāds nāks, investēs, tad uz to attieksies tikai šie nodokļu atvieglojumi.

— Mums bija arī vairāki jautājumi no pagājušās reizes. Viena no klausītājām zvanīja un interesējās par represētajiem. Viņai ir piešķirts Pretošanās kustības dalībnieka statuss, un devusies normāli uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai pārrēķinātu savu pensiju, bet tur paskaidrots, ka viņa ir nokavējusi, jo līdz 1999.gada decembrim bijis jāpiesakās; viņa saka: man to statusu iedeva tikai šogad, līdz ar to muļķīga situācija.

A.Bērziņš: — Nu, šim cilvēkam ir vai nu personīgi jāaiziet uz Lāčplēša ielu 70a, vai jāpiezvana pa telefonu 8001015, tur Sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir bezmaksas telefons, viss tiks precīzi izskaidrots.

— Un visbeidzot — mēs savulaik runājām arī par krāsaino metālu zādzībām. Te atkal ir kārtējo reizi viena traģēdija bijusi.

A.Bērziņš: — Tur gan prokuratūra un izmeklētāji saka, ka ne jau tā lūka bijusi vainīga, faktiski šis cilvēks braucis ar palielinātu ātrumu. Bet tai pašā laikā — jā, šīs metāla zādzības tiek apkarotas pašā pamatā, šobrīd tikai divām kompānijām ir licences, lai varētu eksportēt metālus uz ārzemēm. Savukārt policija nopietni uzrauga, lai sadzīves metāls jeb sadzīves atkritumi būtu pilnīgi atsevišķi no tā kaut kāda ražošanas metāla.

— Un tomēr — dienā divas lūkas vismaz pazūd, turklāt vienā un tajā pašā vietā.

A.Bērziņš: — Grūti teikt, vai tā ir ļaunprātība, vai vienkārši zādzība, jo es domāju, ka tādas lūkas nemaz nevar tik vienkārši nodot metāla pieņemšanas punktos. Ir pilnīgi skaidrs, ka tās nekur nemētājas tās nav metāllūžņi.

— Un tomēr pazūd. Es pieļauju, ka šis jautājums varbūt tiešām ir vairāk iekšlietu ministram — cik ilgi vēl un kā tas turpināsies?

Pēc ieraksta "LV" diktofonā