Ekonomikas ministrs:

— intervijā Latvijas Radio trešdien, 25.jūlijā

Intervija Latvijas Radio 25.jūlija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Lielākā daļa jautājumu ir par sertifikātiem, tātad temats pietiekami aktuāls. Sākšu ar pirmo jautājumu, kāds man te ir. Vai ir ekonomiski pamatots un vai valsts ko iegūs no tā, ka ļoti daudzi ir uzpirkuši sertifikātus, izmantojot to, ka cilvēkiem vajadzēja naudu, un tālāk par santīmiem iegādājās ļoti svarīgus uzņēmumus.

Aigars Kalvītis: — Diemžēl tāda kārtība ir bijusi iepriekšējos gados, un šobrīd šo situāciju, protams, vairs nav iespējams labot, jo sertifikāti ir valsts izdots vērtspapīrs, tos bija atļauts tirgot brīvā tirgū, un šobrīd no atlikušajiem apmēram 12 miljoniem sertifikātu apmēram 4 miljoni nonākuši juridisko personu rokās. Kaut kā tos tagad nacionalizēt nav vienkārši iespējams.

Tādā gadījumā valdībai, izdalot sertifikātus, vajadzēja pieņemt arī lēmumu, ka sertifikāti nav pārdodami un pērkami, bet ir tikai izmantojami privatizācijai katrai fiziskai personai. Diemžēl tāda situācija ir, un labojama tā nav.

— Man te gan tieši ieteica — vajadzētu nacionalizēt vai vismaz neļaut tiem, kam ir tie miljoni, kā jūs teicāt, tos izmantot, tā.

A.Kalvītis: — Tas praktiski nav iespējams, jo valsts, izdodot sertifikātus, ir uzņēmusies atbildību, un beigu beigās mēs varam nonākt dažādās tiesvedībās, ka mums vēl nāksies samaksāt šīm juridiskajām personām pēc nomināla šo sertifikātu vērtību, tā ka, es domāju, ir jāsamierinās ar tādu situāciju, kāda šobrīd ir. Labot tur neko nevar, ir jāmēģina vienkārši godprātīgi turpināt un pabeigt privatizācijas procesus.

— Valsts ir ieguvusi vai zaudējusi, vai tai īstenībā ir vienalga, kurš pērk un kā pērk?

A.Kalvītis: — Nu, šis jautājums, protams, ir arī tāds vairāk filozofisks. Protams, valstij, izdodot sertifikātus, mērķis tomēr bija iedzīvotājus iesaistīt privatizācijas procesā, nevis juridiskas personas, kas sertifikātus nopērk, bet diemžēl tāda situācija izveidojusies. No valsts viedokļa, no Valsts ieņēmumu viedokļa nav lielas atšķirības, sertifikāts jau nemaina savu vērtību — vai tas pieder fiziskai vai juridiskai personai. Galvenais, ka tas ir atprečots un izmantots…

— Jautājums — no morāles un godīguma viedokļa.

A.Kalvītis: — Protams, jā.

— Jautājums līdz ar to vispār par sertifikātu derīguma termiņu. Man te vairākkārt zvanīja cilvēki un jautāja: kā būs ar derīguma termiņu, tas tiks pagarināts vai netiks?

A.Kalvītis: — Es jau minēju skaitļus, ka šobrīd mums apmēram 12 miljoni sertifikātu, kas derīgi privatizācijai, ir apritē. Dez vai Saeimai izdosies pārtraukt sertifikātu izmantošanas termiņu, jo pagaidām, liekas, tikai viena partija deklarējusi visos savos balsojumos, ka ir par pārtraukšanu. Tautas partija gan pagājušā gada rudenī, gan arī nupat Saeimā nodeva atkal priekšlikumu pagarināt sertifikātu termiņu. Tā ka, domāju, šeit politisks kompromiss diez vai būs iespējams, un sertifikātu derīguma termiņš tiks pagarināts pēc jaunā gada. Bet es kā ekonomikas ministrs divu triju nedēļu laikā griezīšos valdībā ar konkrētu priekšlikumu, ko darīt ar privatizācijas sertifikātiem — vai tiešām tie būs bezgalīgi vai ne, un piedāvāšu atlikušo uzņēmumu sarakstu, kurā varētu paredzēt, kāda daļa no šo uzņēmumu privatizācijas tiks veikta par sertifikātiem, tādā veidā valdība uzņemtos atbildību un apsolītu sabiedrībai, ka to tiešām nodos privatizācijai par sertifikātiem, un, kad savus solījumus būs izpildījusi, tad sertifikātu termiņš tiks pārtraukts un tie, kas nepaspēs sertifikātus izmantot, tad arī vairs nevarēs tos izmantot. Ar šādu priekšlikumu Ekonomikas ministrija griezīsies valdībā, jo pretējā gadījumā es saskatu diezgan lielu risku nākotnē, jo pie var būt sliktākas Saeimas konjunktūras var dabūt arī tādus populistiskus lēmumus cauri, ka sertifikāti tiek atprečoti, teiksim, par naudu tādēļ, ka valsts nav izpildījusi savas saistības pret iedzīvotājiem. Lai šādus lēmumus ierobežotu, valdībai ir jāatrod risinājumi, ir jāpasaka: privatizēsim "Lattelekom" — tik daudz par sertifikātiem, kuģniecību — tik daudz par sertifikātiem, citus uzņēmumus — tik daudz, un, kad valsts savas saistības izpilda, tajā datumā arī sertifikātu derīguma termiņš beidzas.

— Jūs minējāt šo atprečošanu par naudu. Ir vairākkārt zvanījuši arī klausītāji un šodien zvanīja: kad tad beidzot atprečos par naudu...?

A.Kalvītis: — Jā, sabiedrība jau to gaida, bet tā ir katastrofa Latvijas valstij, un to nav iespējams realizēt, jo šobrīd sertifikātu nominālvērtība ir 580 miljoni latu, tas ir gandrīz tikpat daudz, cik valsts pamatbudžets. Tas nav iespējams, un par to vispār nevar runāt. Bet sabiedrībā tādas vēsmas virmo — ja valsts nevar nodrošināt sertifikātu izmantošanu, tad dodiet naudu. Līdz šim, cik man zināms, mēs jau esam atprečojuši gan politiski represētām personām, gan arī kompensācijas sertifikātos 22 miljonus latu no valsts budžeta. Šī nauda, protams, daudz labāk varētu būt izmantota citiem mērķiem — veselībai vai izglītībai un tā tālāk. Tā ka tas valstij ir ļoti dārgi, un galu galā ir jādod beidzot atbilde uz to, ko darīt ar privatizācijas sertifikātiem un cik tie būs derīgi.

— Jūs minējāt, ka vajadzētu noteikt šo uzņēmumu sarakstu, kuri un kādā veidā tiek privatizēti. Ir parādījies jautājums par "Latvijas kuģniecību", un tam mēs arī tā vairāk varētu pievērsties. Vispirms, runājot par šiem sertifikātiem — tur tika piedāvāts diezgan liels procents, vienā no variantiem – 32 procenti, ja nemaldos. Vai pārdodot par sertifikātiem, valsts no tā iegūst vai zaudē? Runājot par "Latvijas gāzi", 3 procentu pārdošana par sertifikātiem tika ļoti asi nosodīta.

A.Kalvītis: — Tieši tā, tas ir tiešā kontekstā ar to, ko es minēju iepriekš, un, kas attiecas uz kuģniecību, protams, lēmums par 32 procentiem vēl nav pieņemts, tas ir tikai viens no priekšlikumiem. Ko mēs kuģniecībā darīsim attiecībā uz sertifikātiem? Mēs negribētu pieļaut situāciju, kad kāds no privatizētājiem, kas nav kontrolpaketes īpašnieks, nav investors, varētu iegūt privatizācijas gaitā 26 procentus. Tātad mums ir jānodrošina — un to arī Pasaules banka mums rekomendē — kuģniecības atlikuš0 49 procentu pārdošana tā, lai mēs neiegūtu vienu akcionāru, kas tur 26 procentus. Tas ir viens no nosacījumiem, kuru mēs noteikti ņemsim vērā. Bet, vai tur būs 32 procenti par sertifikātiem vai 23, vai 25, par to, protams, vēl lems koalīcija. Šobrīd darba grupa strādā, un es ceru, ka divu nedēļu laikā mēs spēsim pie kāda kopīga viedokļa darba grupā nonākt, lai pēc tam to jautājumu izskatītu arī koalīcijas padomē. Bet, kas attiecas uz sabiedrības attieksmi pret sertifikātu izmantošanu privatizācijā, nu, ar "Latvijas gāzi" piemērs bija tiešs. Protams, "Latvijas gāzē" situācija bija nedaudz savādāka, jo valsts ļoti veiksmīgi par ļoti lielām naudas summām savas akcijas šobrīd pārdod atšķirībā no kuģniecības, ko jau četras reizes mēģināts pārdot un vispār nevar pārdot. Tā ka "Latvijas gāze" varbūt nav veiksmīgs piemērs, tur, protams, ir iespējams iegūt ļoti lielus naudas līdzekļus. Tās akcijas droši vien ir jāmēģina pārdot, lai iegūtu naudu, nevis lai atprečotu sertifikātus. Bet tādos uzņēmumos, kur privatizācija galīgi neveicas, protams, droši vien lielāks uzsvars tomēr ir jāliek uz sertifikātiem, jo ko tad mēs ar tiem beigās darīsim — naudu maksāsim?

— Uzreiz vairāki jautājumi. Viena klausītāja zvanīja un sacīja tā: ko tad jūs iesakāt, kādas akcijas pirkt, jo beigu beigās šobrīd privatizācijā par sertifikātiem tiek nodoti tikai tie uzņēmumi, kā jūs teicāt, kurus neviens negrib pirkt?

A.Kalvītis: — Nu jā, pēdējā laikā vispār tā īsti nekas nav nodots no lieliem uzņēmumiem, privatizācija ir iestrēgusi, un mēs zinām gan "Lattelekom" problēmas, ka nespējam vienoties ar stratēģisko investoru un atrodamies tiesvedības procesā, gan "Latvijas kuģniecībā", kur mēs varētu būt diezgan tuvu privatizācijas uzsākšanai. Tiešām daudz nekas nav atlicis, un es domāju, ka lielajos uzņēmumos, kā "Latvijas kuģniecībā", tur vajadzētu noteikti izmantot iespējas iegādāties akcijas.

— Klausītāja vaicāja tā: vai šodien jūs varat pateikt klausītājai priekšā, kur varētu pārdot — viņai 88 sertifikāti pāri palikuši.

A.Kalvītis: — Man gan tikai, man laikam bija tikai kādi 45 sertifikāti un laikam septiņi palikuši, es privatizēju savu dzīvokli kādreiz. Man ir grūti ieteikt, bet, kas attiecas uz pašreizējo situāciju, tad ir izveidojusies situācija, ka pat kuģniecības gadījumā var iznākt tā, ka, pērkot akcijas par naudu, akcija var iznākt lētāka nekā pērkot par sertifikātiem. Jo šobrīd sertifikātu tirgū cenas ir pietiekami augstas, sertifikātu atlikums ir pietiekami liels, un, ja ne pēkšņi, bet nodosim kuģniecību privatizācijai, tad beigu beigās var izrādīties, ka tā solīšana būs tik augsta, ka akcija par sertifikātiem naudas izteiksmē būs dārgāka nekā akcija par naudu. Šeit ir ļoti uzmanīgi jāspēlē ar vērtspapīriem, tā nav tik vienkārša lieta, un šobrīd pateikt, vai uz kuģniecību vai kādu uzņēmumu varēs ļoti daudz nopelnīt, arī mēs nevaram. Tur jāskatās vienkārši, kāds būs pieprasījums pēc šīm akcijām.

— Ko jūs iesakāt cilvēkiem— finansu konsultantus meklēt?

A.Kalvītis: — Protams, turot 70—80 sertifikātus, nav tik liels risks pazaudēt naudu, bet tiem, kam ir vairāk sertifikātu, droši vien ir jāseko tirgus konjunktūrai līdzi.

— Tad, kad tika sāktas runas par "Latvijas kuģniecību" un 32 procentiem, tika minēts presē Aivars Lembergs un Andris Šķēle, kuri varētu būt lieli sertifikātu turētāji, līdz ar to viņus interesētu, lai pēc iespējas vairāk šo uzņēmumu akciju nonāktu izsolē par sertifikātiem, kur viņi varētu šos sertifikātus izmantot un nopelnīt.

A.Kalvītis: — Es domāju, ka tās ir vairāk tādas publiskas spekulācijas. Es jau tikko minēju piemēru, ka nopelnīšanas iespējas šobrīd ir stipri apgrūtinātas, jo sertifikātu atlikumi ir pietiekami lieli un piedāvājumu izmantot sertifikātus nav. Es domāju, ja var nopelnīt kaut ko, tad drīzāk pērkot par naudu akcijas. To arī pierādīja pēdējā "Latvijas gāzes" akciju izsole, kur bija gatavi maksāt četrreiz lielāku cenu, nekā valsts bija gatava pārdot. Tā ka tur par peļņu nevarētu būt runa. Bet, kas attiecas uz sertifikātu turētājiem, es jau esmu šodien pieprasījis šādu informāciju, un ceru, ka mēs Ekonomikas ministrijā drīz nonāksim pie pirmā desmitnieka sertifikātu turētāju vidū, bet to nu es pilnīgi skaidri varu pateikt, ka Andris Šķēle nav lielākais sertifikātu turētājs Latvijā, ka tās ir publiskas spekulācijas.

— Vai mēs to sarakstu redzēsim, tas būs publiski pieejams?

A.Kalvītis: — Es domāju, lai šīs spekulācijas sabiedrībā vienreiz pārtrauktu, mēs arī piedāvāsim risinājumu, ko darīt ar sertifikātiem, un arī šo sarakstu pievienosim materiāliem, ko iesniegsim valdībā.

— Runājot par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, es sapratu, ka jūs esat vienojušies par to, ka 51 procents akciju varētu tikt pārdots investoram. Tā bija darba grupas vienošanās. Kas notiek tālāk?

A.Kalvītis: — Pirmām kārtām mums jau nepietiek tikai ar šo vienu lēmumu, ka esam apstājušies pie 51 procenta, mums vēl jāpieņem lēmums, ko darīt ar atlikušajiem 49, un, kad mēs spēsim par to vienoties, tad mēs piedāvāsim koalīcijas padomē savu darba grupas variantu. Un koalīcijā tas jāpieņem ar konsensa principu.

— Kāpēc 51 procents tomēr?

A.Kalvītis: — Kādēļ mēs izvēlējāmies 51, nevis 68? Šobrīd tur ir vairāki argumenti. Pirmām kārtām, izanalizējot iepriekšējo privatizācijas mēģinājumu, tika secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc šis mēģinājums nebija veiksmīgs, bija tas, ka bija noteikta pārāk liela cena par akciju paketi, nevis par akciju. Es pat pieļauju, ka 51 procenta akciju ir iespējams vienas akcijas pārdošanas cenu palielināt augstāku nekā pārbaudot 68 procentus, jo akciju sabiedrībās būtiski mainās uzņēmēja vai investora ietekme — vai nu viņam pieder 51 procents, vai 75 procenti. Šinī iepriekšējā mēģinājumā sanāca tā, ka viņiem nācās pārmaksāt par to pašu ietekmi, kāda būtu ar 51 procentu akciju — vairāk nekā 10 miljonus latu, pērkot 68 procentus. Tur ir tā atšķirība, mēs katrā ziņā esam šo situāciju nopietni analizējuši un secinājuši, ka noteikti saglabāsim to pašu akcijas pārdošanas cenu, kas bija iepriekšējā pārdošanas reizē, tādā veidā saglabājot valdības lēmumu pārmantojamību, bet ceram, ka paketes kopējā vērtība līdz ar to nedaudz samazināsies, un tad investori tiešām reāli varētu piedalīties izsolē un solīt samaksāt varbūt tuvu tai pašai naudai, ko mēs prasījām par 68 procentiem.

— Tā ka kopā vienalga tiek pārdotas visas akcijas, tad kopējā summā valsts nezaudē.

A.Kalvītis: — Par kopējo summu — tas būs jautājums, cik beigu beigās viņi uzsolīs, ja vispār būs interesenti. Bet katrā ziņā mans pieņēmums ir un arī eksperti tā uzskata, ka akcijas cena varētu pat pieaugt, jo par pašu paketi, par ietekmi nebūs jāmaksā tā summa, kas bija iepriekšējā reizē.

— Vēl viena klausītāja jautā: kā ar tiem kompensācijas sertifikātiem? Vai, jūsuprāt, to cena varētu pieaugt?

A.Kalvītis: — Kompensācijas sertifikātiem cena šobrīd ir ar augošu tendenci, un, jo lielāku piedāvājumu valsts spēs piedāvāt, šī cena varētu augt. Šobrīd jau ar izmantošanu ir problēmas.

— Par papildu atprečošanu naudā nav runas?

A.Kalvītis: — Nekādā gadījumā, mūsu budžetā ir ļoti daudz citu prioritāšu, kur naudu izmantot.

— Par pilnvarniekiem man te jautāja: kā tā lieta beigsies, visam trūkst naudas, bet pilnvarnieki joprojām lielas naudas saņem.

A.Kalvītis: — Es domāju, ka ar pilnvarniekiem es tikšu galā, to es varētu apsolīt, jo es esmu tiešām stingri to apņēmies. Man ir pietiekami daudz problēmu pilnvarnieki sagādājuši pa šo laiku, kamēr es ar pilnvarniekiem esmu tiešā saistībā, vismaz ar "Latvenergo" un tā tālāk, tā ka es ar viņiem tikšu galā. Likums pirmdien tiks izskatīts Ministru kabineta Komitejas sēdē pēc lieliem strīdiem un neskaidrībām, es gan pats šinī sēdē nepiedalīšos, bet ceru, ka ministri būs tik godprātīgi, ka šis likums tiks virzīts uz valdību, ka mēs spēsim to valdībā aizstāvēt, un tad arī Saeima līdz gada beigām varētu pieņemt lēmumu.

— Tas skars arī pašvaldību uzņēmumus?

A.Kalvītis: — Nu tur notiek šobrīd politiskās varas pārdale, laikam vecie pilnvarnieki, kuri bija no citām partijām, tiek nomainīti ar jauniem.

— Ar lielākām algām.

A.Kalvītis: — Droši vien tas arī skars pašvaldību pilnvarniekus.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā