Lai gods dejai un dziesmai!

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Skaistā tradīcija no atsevišķiem balsu ziediem savīt krāšņus dziesmu vainagus jau no sensenām dienām ir latviešu lepnums un goda lieta. Un šī ir reize, kad prieks par skaņo dziesmu un vieglo dejas soli vienos mūs visus lepnumā par mūsu tautu un zemi Rīgas astoņsimtgades svētkos. Es sveicu visus, kas šeit kopā sanākuši no visām Latvijas malām, lai dziesmā pieskandinātu, lai dejā piedimdinātu mūsu sirmo Rīgu. Lai labi skan!

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir viena no tām tautas tradīcijām, ar kurām mēs pamatoti lepojamies. Tā ir tradīcija, kuru mēs rūpīgi kopām neatkarības gados un nosargājām okupācijas laikā. Dziesmu svētki mums deva iespēju nākt kopā un justies kā vienotai tautai - kā latviešiem. Esmu daudzkārt bijis tur iekšā - mēģinājumos, dziesmu karos, kora kolektīvu pasākumos un zinu, kāda tā ir neaprakstāma sajūta.

Par tradīciju arī kļuvis, ka svētku norises vieta ir valsts galvaspilsēta Rīga - skaistā pilsēta, kas šogad plaši atzīmēs savu astoņsimtgadi. Un Dziesmu svētkos, kuri sniedzas pusotrā gadu simtā Rīgā, lepni skanējusi arī latviešu dziesma.

Rīga, par spīti savam cienījamajam vecumam, joprojām tur cieņā un prot novērtēt jauno. Pilsētai nav svešas novatoriskas idejas un risinājumi. Lai to apliecinātu, es savulaik uzsvēru, ka šiem astoņsimtgades svētkiem jābūt īpašiem - ar mūsdienīgāku repertuāru, vērstiem uz jau esošo tradīciju kuplināšanu. Līdzās sen pārbaudītām vērtībām skatītāju un klausītāju vērtējumam tiks nodotas dziesmas un dejas, kas atklāj jaunas nianses. Varbūt tā ir svētku rīkotāju uzdrīkstēšanās, varbūt kādam tā nebūs pa prātam, bet esmu pārliecināts, ka dalībnieki un skatītāji to pratīs novērtēt.

Novēlu visiem skanīgas balsis, raitu dejas soli un pilnvērtīgi izbaudīt neatkārtojamo iespēju būt atkal kopā, izjust neaprakstāmo svētku noskaņojumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Rīga, būdama mūsdienīga un dinamiska pilsēta, vienmēr bijusi arī droša mājvieta latviešu tautas skaistākajām - dziesmu un deju - tradīcijām. Nekur citur pasaulē mūsu dziedātāju un dejotāju gājiens nevar izskatīties tik dižens kā Rīgā, Brīvības ielā.

Šogad, jubilejas gadā, pienākusi tā reize, kad no malu malām sabraukušie svētku dalībnieki godinās pašu Rīgu - seno un nepabeigto, daudzvalodīgo, skaisto un mainīgo...

"...viskvēlākos uzslavas vārdus vēlos tev, Rīga, es teikt dziesmā šai bijības pilns." Bazīlijs Plīnijs "Slavas dziesmā Rīgai" rakstīja pirms četriem gadsimtiem. To pašu kopkoris un ikviens no mums teiksim Rīgai arī šovasar.

Lai Dziesmu un deju svētki izskan kā cieņas un mīlestības apliecinājums pilsētai, kurai mēs katrs savā veidā esam piederīgi!