Valsts prezidente:
— komponista Jāņa Kalniņa pārbedīšanā
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar piedalījās komponista Jāņa Kalniņa un viņa dzīvesbiedres Hermīnes pārbedīšanas ceremonijā Doma baznīcā.
Piemiņas runā prezidente atzīmēja lielo ieguldījumu, ko J.Kalniņš devis latviešu mūzikas attīstībā Latvijā pirms Otrā pasaules kara un ilgajos trimdas gados Kanādā. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra J.Kalniņa talantīgo darbu Latvijas Nacionālā teātra muzikālā vadītāja amatā un diriģenta statusā Latvijas Nacionālajā operā. Izbraucot trimdā, sacīja prezidente, J.Kalniņš bija spilgta, spēcīga personība, kura darbus pazīst un augstu novērtē. J.Kalniņš pamazām kļuvis par ievērojamu Kanādas simfoniskās mūzikas attīstītāju, viņš arī daudz darījis, lai latviskās klasiskās mūzikas tradīcijas būtu pazīstamas Kanādā. Prezidente augstu novērtēja J.Kalniņa ieguldījumu Kanādas un ASV latviešu dziesmu svētku un latviešu komponistu simfonisko koncertu rīkošanā.
"Dziesmu svētku priekšvakarā varam priecāties par to, ka J.Kalniņa pēdējā vēlēšanās ir piepildījusies — viņš un viņa dzīvesbiedre ir atgriezušies mājās, viņa mūzika ir atgriezusies mājās, dziedējot tās brūces, kas latviešu tautai pagājušajā gadsimtā ir cirstas," sacīja prezidente.
Valsts prezidenta preses dienests
Jāņa Kalniņa "Rekviēma" pirmatskaņojuma laikā Doma baznīcā nepārtraukti stājās tuvinieku un draugu, kā arī Latvijas mūziķu godasardze |
Brāļi Gido un Imants Kokari nesa pēdējo sveicienu Latvijas diriģentu un kordziedātāju vārdā |
Doma baznīcā no Jāņa un Hermīnes Kalniņiem atvadījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, "LV" |
|||
Rīgas I Meža kapos blakus tēvam Alfrēdam Kalniņam, mātei Amandai un māsai Birutai tika guldītas Jāņa Kalniņa un viņa dzīvesbiedres Hermīnes pelnu urnas. Pēdējo atdusas vietu iesvētī mācītājs Elijs Godiņš, viņam blakus Jāņa Kalniņa Kanādas draugs un līdzgaitnieks Alfons Kalns |