Iesniegumi

Likumprojekti:

Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās

Saeimas dok. Nr.2634; likumprojekts Nr.777

Finansu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2000. gada 28. novembra sēdē akceptēts (prot. Nr.56, 33.§)

un 29. decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Šajā likumā tiek lietoti Rīgas brīvostas likumā, Ventspils brīvostas likumā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā, likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli", Muitas likumā, likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" un likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" lietotie termini, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā tiek lietoti arī šādi termini:

1) atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus — Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai izsniegta apliecība par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus un īpašu kārtību valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai izsniegta atļauja par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus un īpašu kārtību valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai;

2) brīvostas pārvalde — Rīgas ostas pārvalde vai Ventspils ostas pārvalde;

3) licencēta uzņēmējsabiedrība — uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas noslēgusi līgumu ar brīvostas pārvaldi par uzņēmējdarbību Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas teritorijas brīvās zonas teritorijā;

4) netiešie nodokļi — muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis;

5) tiešie nodokļi — uzņēmumu ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis;

6) uzkrātā ieguldījumu summa — visu zonas uzņēmējsabiedrības ieguldījumu summa, kuri veikti, sākot ar to taksācijas periodu, kurā zonas uzņēmējsabiedrībai ir izsniegta atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus, līdz taksācijas periodam (ieskaitot), par kuru tiek veikts aprēķins;

7) uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa — visu saskaņā ar šo likumu izmantoto tiešo nodokļu atlaižu summa, sākot ar to taksācijas periodu, kurā zonas uzņēmējsabiedrībai ir izsniegta atļauja saņemt tiešo nodokļu atlaides, līdz taksācijas periodam (neieskaitot), par kuru tiek veikts aprēķins;

8) zonas pārvalde — Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība;

9) zonas teritorija — Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktā speciālās ekonomiskās zonas teritorija;

10) zonas uzņēmējsabiedrība — Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrība un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrība, ar kuru zonas pārvalde ir noslēgusi līgumu par uzņēmējdarbību un ieguldījumu izdarīšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

11) zonas uzņēmējsabiedrības veiktie ieguldījumi — zonas uzņēmējsabiedrības, kā arī zonas pārvaldes pamatlīdzekļos (ēkās, būvēs, tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās, nepabeigtās celtniecības objektos) veikto ilgtermiņa ieguldījumu kopējā vērtība, ja minētie pamatlīdzekļi ir izmantojami uzņēmējdarbībā zonas teritorijā un ieguldījumi ir paredzēti zonas pārvaldes un zonas uzņēmējsabiedrības līgumā.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka kārtību, kādā piemērojami:

1) netiešie nodokļi Rīgas brīvostā, Ventspils brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā;

2) tiešo nodokļu atvieglojumi Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā.

3.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību var reglamentēt Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija nodokļu atvieglojumu un atlaižu piemērošanas gadījumos un skaidrojoši piemēri.

 

II nodaļa

Netiešo nodokļu piemērošana

4.pants. Netiešo nodokļu piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem

(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai vai zonas uzņēmējsabiedrībai, kā arī brīvostas pārvaldei vai zonas pārvaldei brīvās zonas teritorijā piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

(2) Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības vai zonas uzņēmējsabiedrības brīvās zonas teritorijā no ārvalstīm un izvešana no tās uz ārvalstīm ir atbrīvota no muitas nodokļa.

(3) No akcīzes nodokļa atbrīvo naftas produktus, kurus licencētas uzņēmējsabiedrības vai zonas uzņēmējsabiedrības brīvās zonas teritorijā izmanto:

1) kuģos un citos peldošajos objektos, kuri netiek izmantoti atpūtas un izklaides vajadzībām;

2) celtņos, ceļamkrānos un citos tamlīdzīgos objektos, kurus izmanto tikai brīvās zonas teritorijā.

5.pants. Ierobežojumi mazumtirdzniecībā

(1) Licencētas uzņēmējsabiedrības un zonas uzņēmējsabiedrības brīvās zonas teritorijā ir aizliegta preču piegāde un pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām (turpmāk — mazumtirdzniecība), izņemot:

1) pārtikas un medicīnas preču piegādi;

2) sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, sakaru un finansu pakalpojumus;

3) tirdzniecību beznodokļu tirdzniecības veikalos, kuri izveidoti saskaņā ar Muitas likumu un darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Mazumtirdzniecībā piegādātās preces uzņēmējsabiedrību brīvās zonas teritorijā apliekamas ar pievienotās vērtības nodokļa 18 procentu likmi, izņemot tās preces, kuras atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pantu.

(3) Piegādāt šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās preces un sniegt pirmās daļas 2.punktā minētos pakalpojumus fiziskajām personām atļauts tikai licencētām uzņēmējsabiedrībām vai zonas uzņēmējsabiedrībām, kuras ar brīvostas pārvaldi vai zonas pārvaldi ir noslēgušas līgumu par mazumtirdzniecību zonas teritorijā vai brīvostas teritorijā. Līgumā jānorāda mazumtirdzniecībai, kā arī attiecīgo preču uzglabāšanai paredzētās telpas un cita teritorija.

 

III nodaļa

Tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošana un

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana

6.pants. Atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus

(1) Atļauju saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktajā kārtībā piešķir zonas pārvalde.

(2) Atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus zaudē spēku, ja:

1) ir izbeidzies speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņš;

2) ir izbeidzies šīs atļaujas derīguma termiņš;

3) zonas pārvalde un zonas uzņēmējsabiedrība vienojas, ka tiek lauzts līgums par uzņēmējdarbības veikšanu zonas teritorijā;

4) tiesa lauž zonas pārvaldes un zonas uzņēmējsabiedrības līgumu par uzņēmējdarbības veikšanu zonas teritorijā un anulē šai uzņēmējsabiedrībai izsniegto atļauju saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus;

5) tiek likvidēta zonas uzņēmējsabiedrība, kā arī izbeigta uzņēmējdarbība citos likumos noteiktajos gadījumos.

7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide

(1) Zonas uzņēmējsabiedrība un zonas pārvalde par tās īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas zonas teritorijā, ir tiesīga piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas, ja šā likuma 11.pantā nav noteikts citādi.

(2) Ar pašvaldības lēmumu zonas uzņēmējsabiedrība un zonas pārvalde par tās īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas zonas teritorijā, ir tiesīga piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas, ja šā likuma 11.pantā nav noteikts citādi.

(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā pašvaldība norāda taksācijas periodā samaksājamo nekustamā īpašuma nodokļa summu, ņemot vērā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide tiek ņemta vērā, nosakot pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, kuru izmanto pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinā, nākamajam saimnieciskajam gadam.

8.pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi

(1) Zonas uzņēmējsabiedrība ir tiesīga piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.

(2) Zonas uzņēmējsabiedrība, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus, ņem vērā šā panta pirmajā daļā paredzēto nodokļa atlaidi un avansa maksājumus aprēķina likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā.

(3) Zonas uzņēmējsabiedrība, izmaksājot nerezidentam dividendes, kā arī atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem un samaksu par intelektuālo īpašumu, uzņēmumu ienākuma nodokli no šiem maksājumiem ietur ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās nodokļa summas.

(4) Zonas uzņēmējsabiedrība samazina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par valsts, pašvaldību, speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, infrastruktūras vai sociālās jomas objektos veiktajiem ieguldījumiem saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar zonas pārvaldi.

(5) Visām pamatlīdzekļu kategorijām, kuras zonas uzņēmējsabiedrība saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu izmanto uzņēmējdarbībai zonas teritorijā zonas darbības laikā, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām zonas uzņēmējsabiedrība gada laikā var piemērot divkāršo nolietojuma likmi — līdz 100 procentiem.

(6) Ja zonas uzņēmējsabiedrība, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, kādai pamatlīdzekļu kategorijai piemēro nolietojuma likmi, kas atšķiras no likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētās, šī likme jāpiemēro visā zonas darbības laikā, sākot ar zonas uzņēmējsabiedrības dibināšanu vai uzņēmuma pārveidošanu par šādu uzņēmējsabiedrību.

9.pants. Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai

(1) Zonas uzņēmējsabiedrība šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā un 8.panta pirmajā daļā noteiktās atlaides taksācijas periodā piemēro, ja uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa un taksācijas periodā saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un otro daļu un 8.panta pirmo daļu aprēķinātās atlaides kopā nepārsniedz 50 procentu no zonas uzņēmējsabiedrības uzkrātās ieguldījumu summas.

(2) Ja uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa un taksācijas periodā saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un otro daļu un 8.panta pirmo daļu aprēķinātās atlaides kopā pārsniedz 50 procentu no zonas uzņēmējsabiedrības uzkrātās ieguldījumu summas, nodokļa atlaides taksācijas periodā piemēro, ņemot vērā šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.

10.pants. Tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas nosacījumi

(1) Tiesības saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus zonas uzņēmējsabiedrība iegūst ar to taksācijas periodu, kurā ir izsniegta atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus.

(2) Tiesības saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus izbeidzas ar taksācijas periodu, kurā atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus ir zaudējusi spēku.

(3) Zonas uzņēmējsabiedrībai un zonas pārvaldei uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendāra gads. Pirmais taksācijas periods var būt īsāks par kalendāra gadu, bet nevar būt garāks par 12 mēnešiem.

11.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanas kārtība

Ja uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa kopā ar šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto taksācijas perioda nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi pārsniedz 50 procentu no uzkrātās ieguldījumu summas, taksācijas perioda nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi samazina šī pārsnieguma summas apmērā un zonas uzņēmējsabiedrība samaksā nekustamā īpašuma nodokli tādā apmērā, kas ir vienāds ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaides samazinājumu.

12.pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošana

(1) Ja zonas uzņēmējsabiedrība, nosakot šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ir piemērojusi 11.pantu, tā nav tiesīga piemērot šā likuma 8.pantā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi.

(2) Ja uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa un taksācijas periodā saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un otro daļu piemērotās atlaides un saskaņā ar 8.panta pirmo daļu aprēķinātās atlaides kopā pārsniedz 50 procentu no zonas uzņēmējsabiedrības uzkrātās ieguldījumu summas, šī pārsnieguma summas apmērā samazina taksācijas perioda aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā zonas uzņēmējsabiedrības taksācijas periodā veikto avansa maksājumu samazinājums, kas aprēķināts kā starpība starp avansa maksājumiem, kuri būtu veicami, piemērojot nodokļa atlaidi saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu, un avansa maksājumiem saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu, ir uzskatāms par nokavēto nodokļa maksājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

13.pants. Informācijas sniegšana par tiešo nodokļu atlaižu piemērošanu

(1) Zonas uzņēmējsabiedrība Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē un pašvaldībā līdz pēctaksācijas gada 1.martam iesniedz:

1) pārskatu par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto ieguldījumu summu;

2) pārskatu par nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanu taksācijas periodā.

(2) Zonas uzņēmējsabiedrība kopā ar uzņēmumu gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pārskatu par tiešo nodokļu atlaižu piemērošanu taksācijas periodā.

(3) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde līdz pēctaksācijas gada 1.oktobrim šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz Valsts atbalsta uzraudzības komisijā.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu veidlapu paraugu apstiprina Ministru kabinets, bet to aizpildīšanas metodiku — Valsts ieņēmumu dienests.

(5) Zonas pārvalde līdz pēctaksācijas gada 1.martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, pašvaldībā un Valsts atbalsta uzraudzības komisijā informāciju par zonas uzņēmējsabiedrībām:

1) kurām taksācijas periodā ir piešķirtas atļaujas saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus;

2) kurām izsniegtās atļaujas saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus taksācijas periodā ir zaudējušas spēku;

3) kuras pārtrauc uzņēmējdarbību vai kuru darbība izbeidzas saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību".

14.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana

(1) Zonas uzņēmējsabiedrība par saviem darbiniekiem un zonas uzņēmējsabiedrības nodarbinātās personas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja zonas uzņēmējsabiedrībā nodarbinātā persona — ārvalstnieks, kurš maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vai tam pielīdzināmos maksājumus savā mītnes zemē, — pieprasa, zonas uzņēmējsabiedrība pēc rakstveida vienošanās ar šo personu var ik mēnesi maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kas ir mazāka par sociāli apdrošinātās personas mēneša darba ienākumu, bet nav mazāka par piecpadsmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Zonas uzņēmējsabiedrības nodarbinātās personas, par kurām tiek maksātas samazinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, var saņemt visas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citos likumos noteiktās garantijas un pakalpojumus atbilstoši veiktajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem par šīm personām.

 

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

2. Būvniecības pakalpojumiem, kurus ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona ārpus brīvo zonu teritorijām sniedz brīvostas pārvaldei vai zonas pārvaldei līdz 2002.gada 31.decembrim, piemērojama pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme.

3. Atļaujas saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus, kas zonas uzņēmējsabiedrībām ir izsniegtas līdz 2000.gada 31.decembrim, ir uzskatāmas par spēkā esošām.

4. Uz zonas uzņēmējsabiedrībām, kuras līdz 2000.gada 31.decembrim ieguvušas zonas uzņēmējsabiedrības statusu un kurām līdz 2000.gada 31.decembrim izsniegta atļauja saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus, ar 2001.gada 1.janvāri attiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai. Minētās uzņēmējsabiedrības, šajā likumā noteiktajā kārtībā uzskaitot uzkrātās ieguldījumu summas, ņem vērā visus ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar līgumu starp zonas pārvaldi un zonas uzņēmējsabiedrību, sākot ar brīdi, kad tās ir reģistrētas kā speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības.

5. Līdz 2001.gada 31.decembrim zonas uzņēmējsabiedrības — nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas — par ēkām un būvēm taksācijas gadā budžetā maksājamo nodokļa summu aprēķina, ņemot vērā šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto atlaidi, kā arī šā likuma 11.pantā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošanas kārtību.

 

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija;

b) likumprojekta koncepcija.

a) Pašreiz spēkā esošajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rīgas brīvostas likumā noteiktie kritēriji tiešo nodokļu atvieglojumu saņemšanai neatbilst Eiropas Savienības valsts atbalstu reglamentējošiem dokumentiem (Eiropas Savienības Reģionālā atbalsta vadlīnijas 4.8.punktam, kas Latvijai ir saistošs saskaņā ar Eiropas līguma 64.pantu), jo netiek ievērots nosacījums, ka tiešo nodokļu atvieglojumu saņemšanai jābūt sasaistītai ar uzņēmumu veiktajiem ieguldījumiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā iestrādātais kritērijs, atbilstoši kuram nodokļu atvieglojumus tiesīgas izmantot vienīgi uzņēmējsabiedrības, kuras vairāk nekā 80% preču eksportē, ir pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma par subsīdijām un pretsubsīdijām 3.pantu.

Grozījumi likumā arī nepieciešami, lai muitas lietu tiesiskais regulējums netiktu dublēts vairākos tiesību aktos un nebūtu pretrunā ar Muitas likumu, kas satura, struktūras un terminoloģijas ziņā atbilst Eiropas Savienības Muitas kodeksam un tā ieviešanas noteikumiem. Atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām muitas režīms Latvijas Republikā jāregulē tikai Muitas likumā.

Atšķiras Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā, Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas likumā lietotā terminoloģija, tādējādi radot likumu normu interpretācijas problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Turklāt, kamēr netiek sakārtoti minētie jautājumi attiecībā uz speciālajām ekonomiskajām zonām, Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā nevar tikt slēgta sadaļa "Konkurences politika".

b) Uz šo likumprojektu no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma, Rīgas brīvostas likuma un Ventspils brīvostas likuma ir pārceltas tās normas, kuras ir saistītas ar nodokļu atvieglojumu piemērošanu, izslēdzot tās no minētajiem likumiem.

Tādējādi tiek unificēti nodokļu atvieglojumi un to piemērošanas kārtība Latvijas brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, kā arī saskaņoti ar Eiropas Savienības prasībām tiešo nodokļu atvieglojumu piešķiršanas kritēriji speciālo ekonomisko zonu uzņēmumiem. Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām galvenais kritērijs tiešo nodokļu atvieglojumu saņemšanai ir speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības veiktie ieguldījumi. Saņemtās tiešo nodokļu atlaides nedrīkst pārsniegt 50% no veikto ieguldījumu apmēra. Savukārt brīvostās atbilstoši starptautiskajai praksei netiek piešķirtas tiešo nodokļu atlaides, tādēļ likumprojektā nav paredzēts piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi nevienā brīvostā.

Paredzēts, ka likumprojektā lietotie termini tiks saskaņoti ar Muitas likumā lietotajiem terminiem.

 

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību? Ietekme uz:

a) tautsaimniecības konkurētspēju;

b) eksporta attīstību;

c) nodarbinātību;

d) investīciju pieplūdi;

e) uzņēmējdarbību;

f) vidi.

Likumprojekta ietekme uz tautsaimniecību ir līdzvērtīga līdzšinējā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma, Ventspils brīvostas likuma un Rīgas brīvostas likuma radītajai ietekmei uz tautsaimniecību, jo speciālās ekonomiskajās zonās un brīvostās pamatā tiek saglabāts līdzšinējais nodokļu režīms. Ieviešot kritēriju, ka saņemtās tiešo nodokļu atlaides nedrīkst pārsniegt 50% no veikto ieguldījumu apmēra, speciālās ekonomiskās zonas darbības nosacījumi reāli nemainītos. Piemēram, 1998.gadā saņemto nodokļu atvieglojumu summa svārstās 0,1—34% robežās no veikto ieguldījumu apmēra, vidēji sastādot 7,5%.

a) Likumprojekts tautsaimniecības konkurētspēju veicinās netieši, stimulējot ieguldījumu piesaisti speciālo ekonomisko zonu uzņēmumos;

b) Likumprojekts neietekmēs eksporta attīstību. Taču atsakoties no eksporta apjoma kā tiešo nodokļu atlaides saņemšanas kritērija Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, tiks izslēgta iespēja, ka pret Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām varētu tikt veikti pretsubsīdiju pasākumi;

c) Likumprojekts tādā pašā mērā kā līdz šim veicinās nodarbinātības līmeņa pieaugumu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Viens no galvenajiem kritērijiem, lai uzņēmējsabiedrība varētu uzsākt darboties speciālajā ekonomiskajā zonā ar atvieglotu nodokļu režīmu, ir esošā nodarbinātības līmeņa saglabāšana un jaunu darbavietu radīšana. Brīvostās kravu apgrozījuma pieaugums un uzņēmējdarbības attīstība veicinās jaunu darbavietu rašanos ostu apkalpojošās nozarēs;

d) Likumprojekts veicinās investīciju pieplūdi Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībās, kā arī speciālo ekonomisko zonu infrastruktūrā, jo tiešo nodokļu atlaižu piešķiršanas pamatkritērijs ir uzņēmējsabiedrības veiktie ieguldījumi;

e) Likumprojekts veicinās uzņēmējdarbības attīstību, jo tiks sakārtota tirdzniecības vide, ieviešot skaidrus un starptautiskajai praksei atbilstošus muitošanas noteikumus;

f) Likumprojekts vidi tieši neietekmēs.

 

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

a) Saistībā ar likumprojekta ieviešanu nav prognozējami neparedzēti izdevumi.

b) Saistībā ar likumprojektā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa atlaides atcelšanu Rīgas brīvostai sagaidāms, ka likumprojekts novērsīs Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumu samazināšanos par aptuveni 1,5 milj. latu gadā.

c) Saistībā ar likumprojektā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa atlaides atcelšanu Rīgas brīvostai sagaidāms, ka likumprojekts novērsīs Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumu samazināšanos turpmākajos gados aptuveni par 1,5 milj. latu gadā.

 

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Lai īstenotu likumprojektā paredzēto koncepciju, nepieciešams izdarīt grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā, izslēdzot no šiem likumiem normas, kuras reglamentē nodokļu atvieglojumu piešķiršanas kārtību. Minēto likumu grozījumu projekti vienotā paketē pievienoti šim likumprojektam.

 

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām:

a)atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību;

b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām;

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

a) Likumprojekts ir tieši saskaņots ar Eiropas līguma prasībām, kā arī atbilst Eiropas Savienības prasībām valsts atbalstu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

b) Likumprojekts atbilst Eiropas Kopienu tiesībām.

c) Likumprojekts novērš pretrunas ar Latvijas saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

d) Likumprojekts neskar citas Latvijas starptautiskās saistības.

 

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

a) likuma izpildes nodrošinājums no valsts puses;

b) kontroles nodrošinājums no indivīda puses.

a) Likuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības kā nekustamā īpašuma nodokļa administrētājs. Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

b) Likumprojekts neierobežo nodokļa maksātāja tiesības, kuras reglamentē likums "Par nodokļiem un nodevām".

Finansu ministrs G. Bērziņš