Ministru kabineta noteikumi Nr.150

Rīgā 2014.gada 18.martā (prot. Nr.17 22.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
22.panta trīspadsmito daļu un 27.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 110. nr.; 2010, 27. nr.; 2011, 2. nr.; 2013, 208. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, aiz vārdiem "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar skaitli un vārdiem "22. panta trīspadsmito daļu un".

2. Papildināt noteikumus ar 1.9. un 1.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.9. kārtību, kādā nerezidents veic nodokļa aprēķinu par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas Latvijā, iesniedzamā pārskata par nodokļa aprēķinu veidlapu un ar pārskatu iesniedzamos dokumentus;

1.10. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata pārskatu par nodokļa aprēķinu un atmaksā pārmaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli nerezidentam par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijā."

3. Papildināt noteikumus ar 2.² punktu šādā redakcijā:

"2.² Piemērojot likuma 1. panta astoto daļu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro divpusējo starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – nodokļu konvencija) noteikumus. Ja ir saņemts maksājums par paša materializētā darba izmantošanu, kuru aizsargā autortiesības, to neuzskata par maksājumu par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz šo darbu."

4. Aizstāt 5. punktā vārdus "divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – nodokļu konvencija)" ar vārdiem "nodokļu konvencijas noteikumus".

5. Svītrot 15., 16. un 17. punktu.

6. Papildināt noteikumus ar 18.¹, 18.², 18.³ un 18.⁴ punktu šādā redakcijā:

"18.¹ Piemērojot likuma 3. panta 4.⁸ daļu, nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija, un kas guvis likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktā minēto ieņēmumu (tajā skaitā ieņēmumu no likuma 3. panta 4.⁵ daļas nosacījumiem atbilstošas kapitāla daļu atsavināšanas, akciju atsavināšanas vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, no kura izmaksas brīdī ir ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis 2 % apmērā un ieskaitīts budžetā likumā noteiktajā kārtībā), vai tā pilnvarotā persona ir tiesīga Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums).

18.² Šo noteikumu 2.¹ pielikuma "Pārskats par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam" aizpildīšanas kārtība:

18.² 1. 1. tabulas "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas" aizpildīšanas kārtība:

18.² 1.1. 1. ailē "Nekustamā īpašuma kadastra Nr. vai apzīmējums" norāda atsavinātā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā norādīto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu. Ja kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība tiek atsavināta saskaņā ar likuma 3. panta 4.⁵ daļu, norāda datus, kas ļauj identificēt minēto līdzdalību;

18.² 1.2. 2. ailē "Ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas vai līdzdalības atsavināšanas" norāda līgumā noteikto atlīdzības summu par atsavināto nekustamo īpašumu vai par kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanu;

18.² 1.3. 3. ailē "Atlikusī nekustamā īpašuma vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (2. tabulas 6. aile) vai līdzdalības daļas iegādes vērtība" norāda šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulas 6. ailē norādīto nekustamā īpašuma atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā, kurā nekustamais īpašums tika atsavināts. Ja nekustamais īpašums, skaitot no tā iegādes dienas, ir uzskaitīts kā ieguldījumu īpašums un finanšu grāmatvedībā tam netika rēķināts nolietojums, 3. ailē norāda šī īpašuma iegādes vērtību un šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulu neaizpilda. Ja ienākums gūts no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības, vai zemes atsavināšanas, 3. ailē norāda kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības, vai zemes iegādes vērtību un šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulu neaizpilda;

18.² 1.4. 4. ailē "Citi ar nekustamā īpašuma vai līdzdalības atsavināšanu tieši saistītie izdevumi" norāda ar nekustamā īpašuma atsavināšanu tieši saistītus ar attaisnojuma dokumentiem pamatotus izdevumus, piemēram, par zvērināta notāra pakalpojumiem, ja nodokļa maksātājam ir bijuši šādi izdevumi. Nekustamā īpašuma atsavināšanu vērtē kā atsevišķa ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu un izdevumos, par kuriem tiek samazināti ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, netiek iekļauti kārtējie izdevumi, kas saistīti ar šī nekustamā īpašuma uzturēšanu un ekspluatāciju, piemēram, telpu kosmētiskais remonts, komunālie maksājumi, apsaimniekošanas izdevumi, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi;

18.² 1.5. 5. ailē "Ar nodokli apliekamais ienākums" norāda ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, piemērojot šādu formulu: 2. aile – 3. aile – 4. aile;

18.² 1.6. 6. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas ienākuma aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 15 % likmi;

18.² 1.7. 7. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 2 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas ieņēmumiem aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 2 % likmi;

18.² 1.8. 8. ailē "Samaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktu" norāda ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 2 % apmērā no nerezidentam izmaksātās summas;

18.² 1.9. 9. ailē "Pārmaksa" norāda nerezidentam atmaksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas veidojas kā starpība starp ieturēto uzņēmumu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtā ienākuma, piemērojot šādu formulu: 8. aile – 6. aile;

18.² 2. 2. tabulas "Nekustamā īpašuma atlikušās vērtības aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

18.² 2.1. 1. ailē "Taksācijas periods" norāda taksācijas periodu, par kuru tiek veikts nolietojuma aprēķins nekustamajam īpašumam;

18.² 2.2. 2. ailē "Nekustamā īpašuma vērtība" norāda vērtību, par kādu nekustamais īpašums tika iegādāts. Savukārt turpmākajos taksācijas periodos norāda pirmstaksācijas periodā šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulas 6. ailē norādīto nekustamā īpašuma vērtību pēc nolietojuma atskaitīšanas. Nekustamā īpašuma vērtību nepalielina un nesamazina par veiktajām pārvērtēšanām;

18.² 2.3. 3. ailē "Nekustamā īpašuma kapitālās izmaksas" norāda nekustamā īpašuma uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski pagarina nekustamā īpašuma ekspluatācijas laiku;

18.² 2.4. 4. ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda nekustamā īpašuma vērtību taksācijas perioda sākumā, kurai pieskaitītas taksācijas periodā veiktās kapitālās izmaksas attiecīgajā nekustamajā īpašumā, piemērojot šādu formulu: 2. aile + 3. aile;

18.² 2.5. 5. ailē "Taksācijas perioda nolietojums" norāda aprēķināto nolietojumu par taksācijas periodu, piemērojot nolietojuma likmi 10 % apmērā (kas ir vienāds ar koeficientu 0,1). Neatkarīgi no nekustamā īpašuma iegādes datuma nolietojumu rēķina par visu taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums tika iegādāts, un neatkarīgi no nekustamā īpašuma atsavināšanas datuma nolietojumu nerēķina par visu taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums tika atsavināts. Ja kādā no taksācijas periodiem nekustamais īpašums finanšu grāmatvedībā ir uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums, bet kādā no taksācijas periodiem tas ir pārklasificēts par pamatlīdzekli, nolietojumu rēķina arī par periodu, kurā nekustamais īpašums tika uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums. Ja nekustamais īpašums taksācijas periodā, kurā tas atsavināts, finanšu grāmatvedībā tika uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums un tam finanšu grāmatvedībā netika aprēķināts nolietojums, nodokļa aprēķinam nolietojumu nerēķina tikai par tiem taksācijas periodiem, kuros nekustamais īpašums finanšu grāmatvedībā tika uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums;

18.² 2.6. 6. ailē "Atlikusī nekustamā īpašuma vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, piemērojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile;

18.² 3. šo noteikumu 2.¹ pielikumā summas norāda tikai euro. Summu līdz 49 centiem atmet, bet summu, sākot ar 50 centiem, noapaļo uz augšu līdz vienam euro. Ja darījums veikts ārvalstu valūtā, summas naudas izteiksmē ierakstiem šo noteikumu 2.¹ pielikumā pārrēķina euro saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto euro atsauces kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā.

18.³ Vienlaikus ar 18.¹ punktā minēto pārskatu nerezidents iesniedz:

1) attiecīgās valsts uzņēmumu reģistra izsniegtu dokumentu, kas pamato nodokļa maksātāja paraksta tiesības;

2) pilnvaras oriģinālu, kas atbilst šo noteikumu 18.⁴ punktā minētajiem nosacījumiem, ja pārskatu par nodokļa aprēķinu iesniedz pilnvarotā persona;

3) dokumentus, kas apliecina nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības iegādi un atsavināšanu, kā arī apliecina iegādes un atsavināšanas vērtību;

4) dokumentus, kas apliecina ar atsavināšanu tieši saistītos izdevumus;

5) dokumentus, kas apliecina veikto un apmaksāto kapitālo ieguldījumu vērtību attiecīgajā nekustamajā īpašumā (ja tāds ir veikts);

6) nerezidenta apliecinājumu, ka nekustamais īpašums no tā iegādes brīža nav uzskaitīts kā pamatlīdzeklis (izņemot zemi), un apliecina, ka sniegtā informācija ir patiesa. Papildus tam nerezidents iesniedz informāciju par to, kur ir publiski pieejams nerezidenta attiecīgā gada pārskats, kurā minētā uzskaite ir atspoguļota;

7) attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas līdz izziņas izsniegšanas dienai;

8) citu informāciju, kas ietekmē nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības vērtību nodokļa aprēķināšanai.

18.⁴ Nodokļa maksātāja – nerezidenta pilnvarotā persona var būt fiziska vai juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar kādu no šādām pilnvarām:

1) pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu un legalizētu pilnvaru, ja Dokumentu legalizācijas likums nenosaka citādi;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru;

3) pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru atbilstoši līguma nosacījumiem, ja Latvijas Republika ar šo valsti ir noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām."

7. Svītrot 26. punktā skaitļus un vārdu "1., 2. un".

8. Svītrot 34. punktu.

9. Svītrot 38. punktā vārdus un skaitļus "(nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma palielināšanas piemēri likuma 5. panta pirmās daļas piemērošanai – šo noteikumu 5. pielikumā)".

10. Papildināt noteikumus ar 38.¹ punktu šādā redakcijā:

"38.¹ Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielina par to ārkārtas dividenžu daļu, kura iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos."

11. Svītrot 40. punktu.

12. Izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nepalielina par izdevumiem, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem."

13. Svītrot 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61. punktu.

14. Papildināt noteikumus ar 61.¹ punktu šādā redakcijā:

"61.¹ Likuma 6. panta pirmās daļas 8.¹ punkts un likuma 6. panta ceturtās daļas 15. punkts piemērojams Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētiem vērtspapīriem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētā tirgū."

15. Svītrot 65. punktu.

16. Svītrot 77.² punktu.

17. Svītrot 81. un 82. punktu.

18. Svītrot 116., 116.¹ un 116.² punktu.

19. Izteikt 121. punktu šādā redakcijā:

"121. Piemērojot likuma 16. pantā noteikto atlaidi, nodokļu maksātājs, kurš uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis attiecīgu dokumentu, kas apliecina apliekamo ienākumu un nodokļa samaksu ārvalstī, minēto dokumentu var iesniegt vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas labojumu."

20. Aizstāt 125. punktā vārdu "ceturto" ar vārdu "trešo".

21. Izteikt 127. punktu šādā redakcijā:

"127. Piemērojot likuma 22. panta astoto daļu, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, sagatavo deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu, kurā atbilstoši likuma 2. panta 3.¹ daļai iekļauti uz biedru attiecināmie sabiedrības taksācijas perioda izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un nav personificējami, un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu. Minēto deklarāciju 30 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā Gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā."

22. Papildināt noteikumus ar 129.¹ un 129.² punktu šādā redakcijā:

"129.¹ Piemērojot likuma 22. panta divpadsmito daļu, par darījuma brīdi ir uzskatāma diena, kurā tiek veikts maksājums par nekustamo īpašumu vai kapitāla daļām, akcijām vai cita veida līdzdalību, un pārskatu par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz 12 mēnešu laikā, skaitot no maksājuma veikšanas dienas. Ja nerezidents atlīdzību saņem vairākos maksājuma posmos, pārskatu par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmā maksājuma veikšanas dienas, bet par turpmākajiem maksājumiem nerezidents iesniedz minētā pārskata labojumus saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām.

129.² Piemērojot likuma 22. panta trīspadsmito daļu pēc nerezidenta iesniegtā pārskata par nodokļa aprēķinu, kas veikts saskaņā ar likuma 3. panta 4.⁸ daļu, aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa tiek izskatīta un atmaksāta šādā kārtībā:

129.² 1. Valsts ieņēmumu dienests pēc pārskata par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) saņemšanas pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

129.² 1.1. iesniegtais pārskats par nodokļa aprēķinu ir noformēts atbilstoši šo noteikumu prasībām;

129.² 1.2. ir iesniegti šo noteikumu 18.³ punktā minētie dokumenti;

129.² 2. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļa pārmaksas summas atmaksu vai par atteikumu atmaksāt nodokli 30 dienu laikā pēc pārskata par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) iesniegšanas vai minētā pārskata precizējuma iesniegšanas, kas iesniegts turpmākajos periodos saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām;

129.² 3. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šo noteikumu 129.² 2. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne vairāk par 75 dienām, ja Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā rakstiski pieprasa precizētu vai papildu informāciju, kas iesniedzama 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas;

129.² 4. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas."

23. Svītrot 2. pielikumā 4., 5., 6. un 7. punktu.

24. Papildināt noteikumus ar 2.¹ pielikumu šādā redakcijā:

"2.¹ pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 4.jūlija
noteikumiem Nr.556

Pārskats par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam

Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas

1.tabula

Piezīmes.
1. * Ja kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība tiek atsavināta saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3. panta 4.⁵ daļu, norāda datus, kas ļauj identificēt minēto līdzdalību.
2. ** Kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība.

Nekustamā īpašuma atlikušās vērtības aprēķins

2.tabula

Lūdzu pārskaitīt pārmaksas summu uz šādu kontu __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __ __

Bankas SWIFT/BIT kods ________________________________________

Nodokļa maksātāja – nerezidents (pilnvarotās personas) paraksts ________________________________________________".

25. Svītrot 5. pielikumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Andris Vilks