Par bezdarbniekiem darba tirgū

Pirmdien, 23. jūlijā, Nodarbinātības valsts dienests (NVD) rīkoja semināru "Bezdarbnieku problēmgrupu iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos". Seminārā piedalījās Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas nodarbinātības dienestu direktori. Pēc semināra notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas NVD direktors Alvis Vītols, Igaunijas Nodarbinātības pārvaldes ģenerāldirektors Mati Ilisons, Lietuvas Darba biržas ģenerāldirektora vietniece Nijola Mackevičiene un Kaļiņingradas apgabala Valsts nodarbinātības dienesta vadītājs Anatolijs Voļiks.

Preses konferences ievadā A. Vītols pastāstīja, ka bezdarbnieku problēmgrupā ietilpst ilgstošie bezdarbnieki (ilgāk par vienu gadu), jaunieši no 18 līdz 25 gadiem un pirmspensijas vecuma bezdarbnieki. Semināra galvenā tēma bija trīs jauni aktīvās nodarbinātības pasākumi bezdarbnieku problēmgrupām, kas atšķirīgās formās tiek realizēti Baltijas valstīs, — "Jauniešu darba prakses pie darba devēja", "Subsidētās darba vietas invalīdiem" un "Sociālie uzņēmumi ilgstošajiem un pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem".

Pēc 2001. gada 1. jūlija datiem, Latvijā no 93659 NVD reģistrētajiem bezdarbniekiem ilgstošie bezdarbnieki bija 25985, jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem — 12925, pirmspensijas vecuma sievietes bezdarbnieces — 8766 un pirmspensijas vecuma vīrieši bezdarbnieki — 5410.

Par jauniešu praksi pie darba devēja. Pasākuma mērķis ir sešus mēnešus nodarbināt jauniešus bezdarbniekus speciāli izveidotā darba vietā, tādējādi radot šiem cilvēkiem iespēju apgūt praktiskā darba iemaņas.

A. Vītols pastāstīja, ka 2001. gadā izmēģinājumprojektā paredzēts iesaistīt 50 jauniešus bezdarbniekus. NVD ik mēnesi pārskaitīs darba devējam vai amata meistaram konkrētajam jaunietim domāto darba samaksu minimālās darba algas apmērā un piemaksu darba devējam vai amata meistaram — 25 latus par darba prakses vadītāja nodrošināšanu.

Par subsidētajām darba vietām invalīdiem bezdarbniekiem. Pasākuma mērķis ir deviņus mēnešus nodarbināt invalīdus bezdarbniekus. Šī gada projektā plānots iesaistīt 30 invalīdus bezdarbniekus. NVD finansējums ir tāds pats kā jauniešiem bezdarbniekiem.

Sociālajos uzņēmumos ilgstošajiem bezdarbniekiem, kā arī pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem šogad plānots iesaistīt 50 bezdarbniekus. Pirmajā sociālā uzņēmuma darbības gadā NVD ik mēnesi pārskaita darba devējam samaksu bezdarbniekam 100% minimālās darba algas, otrajā uzņēmuma darbības gadā — 90% minimālās darba algas, trešajā darbības gadā — 75% minimālās darba algas, ceturtajā darbības gadā — 60% minimālās darba algas un piektajā uzņēmuma darbības gadā — 50% minimālās darba algas. Sociālā uzņēmuma finansēšanas maksimālais laiks ir pieci gadi. Pēc trešā finansēšanas gada finansējums tiek turpināts tikai tad, ja pēc NVD ekspertu atzinuma sociālais uzņēmums sedz vismaz 55% no kopējām darbības izmaksām.

Visi projektos iesaistītie bezdarbnieki ir beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus.

Lietuvas Darba biržas ģenerāldirektora vietniece N. Mackevičiene pastāstīja, ka situācija Lietuvas darba tirgū joprojām ir saspringta. Augstākais bezdarba līmenis 2001. gada 1. ceturksnī reģistrēts februārī un martā — 13,2%. 1. jūlijā valstī bija reģistrēti 217 176 bezdarbnieki. Katru mēnesi 18 — 20 tūkstoši bezdarbnieku vēršas rajonu darba biržās. Sieviešu bezdarbnieku vidū ir 46,6%, vīriešu — 53,4%, jauniešu — 13%, ilgstošo bezdarbnieku — 31%.

Viena no programmām, kas veicina integrāciju darba tirgū, ir darbā iekārtošana pēc kvotām vai jaunu darba vietu izveide bezdarbnieku problēmgrupām. Problēmgrupu kvotas tiek noteiktas pašvaldībās un nepārsniedz 5% no kopējā darbinieku skaita. Lai izveidotu jaunas darba vietas, darba devēji saņem kompensāciju no Nodarbinātības fonda. Izveidotās darba vietas nedrīkst likvidēt trīs gadus un darbā pieņemtās personas nedrīkst būt izvēlētas pēc darba devēja iniciatīvas.

2000. gadā Lietuvas Darba biržā tika ieviesta programma "Talantu banka". Internetā izveidota kvalificētu speciālistu datu bāze. 2001. gada 1. jūlijā "Talantu bankā" bija reģistrējušies 1500 cilvēku. N. Mackevičiene minēja, ka bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajās darba tirgus programmās 2001. gadā pieaugusi par 12 000.

Igaunijas Nodarbinātības pārvaldes ģenerāldirektors M. Ilisons pastāstīja, ka bezdarbs pēdējos gados ir pieaudzis arī Igaunijā. Īpaši bezdarba līmenis audzis jauniešu vidū, sasniedzot 24%. M. Ilisons uzsvēra, ka reģionos ar augstu bezdarba līmeni ir lielākas problēmas ar narkomāniju un AIDS nekā citur valstī. Bezdarba līmenis 2001. gada 1. jūlijā Igaunijā bija 12%. Lai uzlabotu situāciju, tiek izsniegtas subsīdijas darba devējiem, kas rada jaunas darba vietas bezdarbniekiem ar zemu konkurētspēju darba tirgū.

Kaļiņingradas apgabala Valsts nodarbinātības dienesta vadītājs A. Voļiks pastāstīja, ka Kaļiņingradas apgabalā tieši lauku rajonos ir visaugstākais bezdarba līmenis. Šajā grupā ietilpst 20% no visiem iedzīvotājiem. Bezdarba līmenis gan ir zemāks nekā Baltijas valstīs, apmēram 6%. Kaļiņingradā ir vēl viena bezdarbnieku problēmgrupa, kas nav raksturīga Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, — no karadienesta atvaļinātās personas un viņu ģimenes locekļi. Šobrīd Krievijā notiek liela bruņoto spēku samazināšana, ir jādomā arī par šo cilvēku nākotni. Jāņem vērā arī tas, ka adaptācija pēc karadienesta civilajā dzīvē ir smags process. Ar šo cilvēku pārkvalifikāciju nodarbojas ne tikai nodarbinātības dienests, bet arī citas valsts institūcijas.

Semināra nobeigumā NVD direktors Alvis Vītols parakstīja nodomu protokolus par sadarbību ar Lietuvas un Kaļiņingradas dienestiem.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore