Rīgas domes lēmums Nr.954

Rīgā 2014.gada 1.aprīlī (prot. Nr.27, 9.§)

Izskatījusi atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22.panta pirmajai daļai iesniegto sabiedrības ar ierobežotu atbildību kopuzņēmuma "Baltic Oil Terminal" (turpmāk – SIA KU "Baltic Oil Terminal") 10.01.2012. iesniegumu Nr.2A par paredzētās darbības – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveides Flotes ielā 2, Rīgā – akceptēšanu, Rīgas dome konstatēja:

1. Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk – VPVB), izvērtējot SIA KU "Baltic Oil Terminal" 25.05.2009. iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.274 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai, pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.pantu un šī likuma 1.pielikuma "Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" 27.punktu. VPVB 03.06.2009. pieņēma lēmumu Nr.285 par pārrakstīšanās kļūdas labojumu VPVB lēmumā Nr.274.

2. Informatīvie materiāli par naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Flotes ielā 2, Rīgā, bija pieejami Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijā (Dzirciema ielā 26, Rīgā), SIA KU "Baltic Oil Terminal" (Katrīnas dambī 14, Rīgā), Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – LRVP) (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), VPVB (Rūpniecības ielā 23, Rīgā).

3. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika 15.06.2009. Rīgas tirdzniecības centra "Sabīna" telpās (Stūrmaņu ielā 29, Rīgā). Šo normatīvajos aktos paredzēto iespēju piedalīties sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 60 interesenti.

4. VPVB 02.07.2009. izsniedza programmu ietekmes uz vidi novērtējumam naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidei Flotes ielā 2, Rīgā.

5. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir apskatīti un salīdzināti 6 iespējamie varianti, no kuriem divi pamatvarianti atšķiras ar pārkraušanai paredzēto sortimentu – 1.variantā paredzēts pārkraut līdz 5,625 miljoniem t/gadā gaišos naftas produktus (dīzeļdegvielu 2 812 500 t/gadā un benzīnu 2 812 500 t/gadā), līdz 3,75 miljoniem t/gadā tumšos naftas produktus (mazutu 1 855 000 t/gadā, naftu 1 855 000 t/gadā, bitumu 40 000 t/gadā), līdz 550 000 t/gadā naftas ķīmijas produktus, līdz 50 000 t/gadā bunkurēšanas mazutu un līdz 25 000 t/gadā bunkurēšanas (marķēto) dīzeļdegvielu, savukārt 2.variantā paredzēts pārkraut līdz 9,375 miljoniem t/gadā gaišos naftas produktus (dīzeļdegvielu 4 687 500 t gadā un benzīnu 4 687 500 t gadā), līdz 550 000 t/gadā naftas ķīmijas produktus, līdz 50 000 t/gadā bunkurēšanas mazutu un līdz 25 000 t/gadā bunkurēšanas (marķēto) dīzeļdegvielu, bet pārējie varianti atšķiras tikai ar atsevišķām modifikācijām:

5.1. 1.variants – tumšie un gaišie naftas produkti, slāpekļa spilveni rezervuāriem, viadukta izbūve Parādes ielā, skaņas aizsargbarjeras gar dzelzceļu;

5.2. 2.variants – tikai gaišie naftas produkti, slāpekļa spilveni rezervuāriem, viadukta izbūve Parādes ielā, skaņas aizsargbarjeras gar dzelzceļu;

5.3. 3.variants – tumšie un gaišie naftas produkti, bez slāpekļa spilveniem rezervuāriem, viadukta izbūve Parādes ielā, skaņas aizsargbarjeras gar dzelzceļu;

5.4. 4.variants – tikai gaišie naftas produkti, bez slāpekļa spilveniem rezervuāriem, viadukta izbūve Parādes ielā, skaņas aizsargbarjeras gar dzelzceļu;

5.5. 5.variants – tumšie un gaišie naftas produkti, bez slāpekļa spilveniem rezervuāriem, bez viadukta izbūves Parādes ielā, bez skaņas aizsargbarjerām gar dzelzceļu;

5.6. 6.variants – tikai gaišie naftas produkti, bez slāpekļa spilveniem rezervuāriem, bez viadukta izbūves Parādes ielā, bez skaņas aizsargbarjerām gar dzelzceļu.

6. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu (turpmāk – Darba ziņojums) naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidei Flotes ielā 2, Rīgā, sagatavoja SIA "Vidrūpe", un SIA KU "Baltic Oil Terminal" 11.05.2010. iesniedza to izvērtēšanai VPVB.

7. Darba ziņojums sabiedrībai bija pieejams Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā (Amatu ielā 4, Rīgā), Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotekā (Gaigalas ielā 3, Rīgā), VPVB birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), kā arī Darba ziņojums bija pieejams interneta vietnēs www.dinaz.lv un www.vpvb.gov.lv.

8. Darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana klātienē notika 24.05.2010. Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotekā (Gaigalas ielā 3, Rīgā). Šo normatīvajos aktos paredzēto iespēju piedalīties Darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 62 interesenti.

9. VPVB, pieaicinot ekspertus, izvērtēja iesniegto Darba ziņojumu un, pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 20.panta otro daļu, sagatavoja un 02.08.2010. izsniedza atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidei Flotes ielā 2, Rīgā, norādot, kādu sniegto informāciju nepieciešams precizēt un papildināt.

10. Ņemot vērā VPVB, institūciju un sabiedrības izteiktās prasības un priekšlikumus, tika sagatavots un 26.10.2010. iesniegts VPVB izvērtēšanai noslēguma ziņojums. Noslēguma ziņojums sabiedrībai bija pieejams Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā (Amatu ielā 4, Rīgā), LRVP (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), VPVB (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), kā arī noslēguma ziņojums bija pieejams interneta vietnēs www.dinaz.lv un www.vpvb.gov.lv.

11. 15.06.2011. VPVB tika iesniegts SIA "Vidrūpe" atkārtoti sagatavotais noslēguma ziņojums. Atkārtoti sagatavotais noslēguma ziņojums par paredzēto darbību sabiedrībai bija pieejams Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā (Amatu ielā 4, Rīgā), LRVP (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), VPVB (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), kā arī noslēguma ziņojums bija pieejams interneta vietnēs www.balticoilterminal.lv un www.vpvb.gov.lv.

12. Paziņojumu par naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveides Flotes ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā noslēguma ziņojuma iesniegšanu VPVB un sabiedrības iespējām iesniegt rakstiskus priekšlikumus par noslēguma ziņojumu SIA KU "Baltic Oil terminal" publicēja 17.06.2011. laikrakstā "Diena", kā arī VPVB ievietoja interneta vietnē www.vpvb.gov.lv.

13. Secinot, ka papildinātajā noslēguma ziņojumā vēl joprojām nav ietverta visa nepieciešamā informācija, 29.07.2011. VPVB, pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 20.panta pirmo daļu, pieprasīja SIA KU "Baltic Oil Terminal" novērst noslēguma ziņojuma nepilnības un iesniegt noslēguma ziņojumam nepieciešamo papildu informāciju. 04.10.2011. VPVB tika iesniegts SIA "Vidrūpe" atkārtoti sagatavotais aktualizētais naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveides Flotes ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums (turpmāk – Ziņojums). Ziņojums sabiedrībai bija pieejams VPVB (Rūpniecības ielā 23, Rīgā), kā arī interneta vietnēs www.balticoilterminal.lv un www.vpvb.gov.lv. Paziņojumu par Ziņojuma iesniegšanu VPVB ievietoja savā interneta vietnē www.vpvb.gov.lv. Paziņojums 25.11.2011. tika publicēts arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta interneta vietnē http://www.rdpad.lv/services/press_release/article.php?id=101782.

14. VPVB 06.01.2012. izdeva atzinumu Nr.1 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizēto noslēguma ziņojumu naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidei Flotes ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā" (turpmāk – Atzinums). Atzinumā norādīts, ka 5. un 6.varianta realizācija nav pieļaujama, jo nenodrošina normatīvajos aktos noteiktās prasības. VPVB nerekomendē 3. un 4.varianta realizāciju, jo no drošības aspekta 3. un 4.varianta realizācija ir ar mazāku drošības pakāpi gaistošajiem naftas produktiem un naftas ķīmijas produktiem un tādējādi, ņemot vērā riska aprēķinus, ir ar lielāku potenciālo ietekmi nekā 1. un 2.variants, no kuriem 3. un 4.variants atšķiras tikai ar slāpekļa spilvenu neizmantošanu ugunsbīstamības samazināšanai rezervuāros. VPVB norāda, ka kravu apjoma un transporta ziņā 1. un 2.variants ir līdzvērtīgi, bet gaišie naftas produkti ir uguns- un sprādzienbīstamāki nekā tumšie naftas produkti, savukārt tumšo naftas produktu noplūdes gadījumā ūdenī sekas var būt ilgstošākas un smagākas nekā gaišo naftas produktu noplūdes gadījumā, tāpēc viennozīmīgu priekšrocību no vides aspekta nav ne 1.variantam, ne arī 2.variantam.

15. Paredzētās darbības – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveide Flotes ielā 2, Rīgā, – raksturojums Ziņojumā:

15.1. SIA KU "Baltic Oil Terminal" terminālī plānotais kravu apgrozījums būs 10 miljoni t/gadā, no tiem 20% ķīmiskās vielas un maisījumus plānots importēt, bet 80% eksportēt. Paredzēts pārkraut šādus naftas ķīmijas produktus – izobutanolu līdz 50 000t/gadā, butanolu līdz 50 000 t/gadā, benzolu – līdz 50 000 t/gadā, metanolu – līdz 50 000 t/gadā, akrilnitrilu – līdz 50 000 t/gadā, metiltercbutilēteri – līdz 50 000 t/gadā, stirolu – līdz 50 000 t/gadā, monoetilēnglikolu – līdz 50 000 t/gadā, šķīdinātāju (Ziņojumā acetons pieņemts kā bīstamākais) – līdz 100 000 t/gadā, bitumenu – līdz 40 000 t/gadā. Lielākā daļa no pārkraušanai paredzētajām kravām ir bīstamās vielas un to maisījumi, savukārt avārijas gadījumā akrilnitrils raksturots kā visbīstamākais;

15.2. summārā rezervuāru parka ietilpība plānota 483 000 m³. Paredzēts uzstādīt:

15.2.1. 4 x 50 000 m³ rezervuārus gaišo naftas produktu (dīzeļdegvielai un benzīnam) uzglabāšanai;

15.2.2. 4 x 50 000 m³ rezervuārus tumšo naftas produktu (nafta, mazuts) (1.variants) vai gaišo naftas produktu (2.variants) uzglabāšanai;

15.2.3. vienu avārijas rezervuāru ar ietilpību 50 000 m³;

15.2.4. vienu rezervuāru ar ietilpību 5000 m³ bunkurēšanas mazuta uzglabāšanai;

15.2.5. vienu rezervuāru ar ietilpību 5000 m³ dīzeļdegvielas un katlumājas rezerves kurināmā uzglabāšanai;

15.2.6. 9 x 2000 m³ rezervuārus naftas ķīmijas produktu uzglabāšanai;

15.2.7. 2 x 2000 m³ rezervuārus bituma uzglabāšanai;

15.2.8. vienu rezervuāru ar ietilpību 1000 m³ naftas produktu tīrīšanai;

15.3. naftas produktu rezervuārus plānots nodrošināt ar tērauda drošības apvalkiem jeb tā saucamo "glāze glāzē" sistēmu, kā arī tiek paredzēta benzīna tvaiku savākšana un pārstrāde. Rezervuārus, kuros paredzēts uzglabāt benzīnu, paredzēts nodrošināt ar peldošiem pontoniem ar divkāršo blīvējumu. Atbilstoši Ziņojumā norādītajam, lai samazinātu avāriju iespējamību, visus naftas un naftas ķīmijas produktu (arī benzīna) uzglabāšanas rezervuārus paredzēts nodrošināt ar slāpekļa spilveniem;

15.4. termināļa būvniecībai paredzētā teritorija dienvidaustrumos robežojas ar Ziemas ostas akvatoriju, ar SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" teritoriju, dienvidrietumos ar dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu "Daugavgrīva". Savukārt uz rietumiem, ziemeļrietumiem no termināļa būvniecībai paredzētās teritorijas atrodas kāpu un pludmales zona, kā arī valsts nozīmes vēstures piemineklis "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (valsts aizsardzības Nr.8538) un vietējas nozīmes vēstures piemineklis "Komētforts" (valsts aizsardzības Nr.8539);

15.5. gultnes padziļināšanas darbus plānots veikt pieejas kanāla akvatorijā – Daugavas grīvā, Rīgas līča bārā un Ziemas ostā, kā arī plānots nojaukt molu, kurš atdala Ziemas ostu no Daugavas galvenās gultnes;

15.6. plānotā termināļa drošības aizsargjosla daļēji iesniedzas SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" teritorijā. Tāpēc, lai pilnībā varētu nodrošināt naftas produktu pārkraušanu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" dokus DG-19 un DG-20 paredzēts pārvietot uz Ziemas ostas dienvidu daļu, kas atrodas ārpus normatīvajos aktos noteiktās drošības aizsargjoslas;

15.7. daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās;

15.8. 20% produktu (imports) plānots piegādāt ar tankkuģiem un pārkraut rezervuāros, bet pēc tam dzelzceļa vagoncisternās. Savukārt 80% produktu (eksports) plānots piegādāt pa dzelzceļu un pārkraut rezervuāros, bet pēc tam tankkuģos;

15.9. lai nodrošinātu plānoto naftas produktu apgrozījumu, terminālī plānots izbūvēt divas segtas dzelzceļa divpusējas noliešanas-uzpildīšanas estakādes, paredzot uz katras estakādes vienlaicīgi izliet pilnu sastāvu – 60 vagoncisternas ar 60 t ietilpību. Paredzētais viena sastāva garums būs 800 m. Atbilstoši Ziņojumā norādītajam plānotā termināļa celtniecībai atvēlētā teritorija un tai tuvākie dzelzceļa pievedceļi neļauj izbūvēt dzelzceļu ar lietderīgo garumu, kas nepieciešams pilna sastāva maršruta pieņemšanai un pieņemšanas-izkraušanas operāciju veikšanai pirms uzbraukšanas uz izliešanas-uzpildīšanas estakādēm, tāpēc uzpildīšanas cisternas grupās pa 30 vagoniem tiks pārvietotas uz Bolderājas parku, bet vēlāk nosūtītas uz ārējo tīklu. Savukārt vagoni, kuri nonāks Bolderājas parkā, tiks sadalīti daudzgrupu vilcienos, kas tiks uzkrāti Bolderājas parkā (līdz 30 četrasu cisternām sastāvā), bet pēc tam padotas, izkrautas terminālī un nosūtītas uz ārējo tīklu. Vagonu nogādāšanu uz termināli un no termināļa veiks manevrēšanas lokomotīve.

16. Ziņojumā identificētā un izvērtētā plānotās darbības iespējamā ietekme uz vidi:

16.1. nozīmīga ietekme var būt saistīta ar avāriju risku, ko var radīt rūpnieciska rakstura objekti, ar kuriem robežojas termināļa būvniecībai paredzētā teritorija, – rūpniecisks objekts SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" un paaugstinātas bīstamības objekts SIA "AGA". Uzņēmuma SIA "AGA" rūpniecisko avāriju bīstamība saistīta ar sašķidrināto gāzu noplūdi no transportējamām vai stacionārām kriogēnām spiedtvertnēm ar gāzes (tvaika) mākoņa izveidošanos, tā migrāciju vēja ietekmē un vides ar paaugstinātu ugunsbīstamību (O₂ noplūdē) vai skābekļa deficītu (CO₂, Ar, N₂ noplūdē) radīšanu, kā arī rūpniecisko avāriju bīstamība ir saistīta ar toksisko gāzu (SO₂, N₂O, NO, Cl₂, NH₃, HCl) noplūdi no gāzes balona ar toksiska (veselībai kaitīga) gāzes – gaisa mākoņa izveidi un tā migrāciju;

16.2. ņemot vērā, ka naftas produktu transportēšana paredzēta caur blīvi apdzīvotām Rīgas pilsētas teritorijām, pakļaujot avāriju riskam dzelzceļa tuvumā dzīvojošos iedzīvotājus, naftas produktu transportēšana pa dzelzceļu Ziņojumā ir novērtēta ar visaugstāko varbūtības avāriju risku;

16.3. ņemot vērā, ka daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās, plānotā darbība nozīmīgi var ietekmēt valsts nozīmes vēstures pieminekli "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (valsts aizsardzības Nr.8538) un vietējas nozīmes vēstures pieminekli "Komētforts" (valsts aizsardzības Nr.8539);

16.4. naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas rezultātā dzelzceļa satiksmes plūsma atkarībā no faktiskā kravu apgrozījuma pieaugs vairākas reizes. Tādējādi, palielinoties dzelzceļa pievedceļu noslogotībai, būs apgrūtināta autotransporta kustība Rīgas pilsētā (samazināsies dzelzceļa pārbrauktuvju caurlaidspēja, kas radīs būtiskus autotransporta sastrēgumus), īpaši Daugavgrīvas dzīvojamā rajonā. Lai mazinātu plānoto ietekmi un vienlaicīgi realizētu naftas un naftas produktu piegādi terminālim, ir nepieciešams veikt kompleksus transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves pasākumus, kas galvenokārt attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras pārplānošanu posmā no Torņakalna stacijas līdz termināļa teritorijai Flotes ielā 2. Pilsētvides situācijas uzlabošanai un plānotās ietekmes samazināšanai ir nepieciešama daudzu privāto zemes īpašnieku piekrišana, kā arī paredzētās darbības ierosinātāja SIA KU "Baltic Oil Terminal", Rīgas pilsētas pašvaldības, VAS "Latvijas dzelzceļš", Rīgas brīvostas pārvaldes mērķtiecīga sadarbība infrastruktūras plānveida attīstībā gan saistībā ar dzelzceļa attīstību, gan tā šķērsošanas risinājumiem, gan vides ietekmi mazinošiem pasākumiem;

16.5. naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas dēļ tiek prognozētas gaisu piesārņojošo vielu emisijas un izmaiņas gaisa kvalitātē termināļa un tam piegulošajā teritorijā. Ņemot vērā plānotos izmešu samazināšanas pasākumus, kopējais izmešu apjoms termināļa darbības rezultātā būs: 1.variantā CO₂ – 18 061,5 t/gadā, ogļūdeņraži, NO₂, CO – 1059,3 t/gadā, no tiem ogļūdeņraži 1030,7 t, benzols – 26,7 t/gadā, akrilnitrils – 22,3 t/gadā, 2.variantā CO₂ – 111,6 t/gadā, ogļūdeņraži, NO₂, CO – 397,7 t/gadā, no tiem ogļūdeņraži 397,5 t/gadā, benzols – 26,7 t/gadā, akrilnitrils – 22,3 t/gadā. Konkrētais izmešu apjoms var atšķirties no Ziņojumā norādītā, jo izmešu apjoms ir atkarīgs no faktiski pārkrauto vielu apjoma un sortimenta;

16.6. naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas dēļ radušos smaku piesārņojošo vielu koncentrācija uzņēmuma teritorijā ievērojami var palielināties (piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgos laikapstākļos), tādēļ smaku traucējumus varēs izjust tuvāko dzīvojamo ēku iedzīvotāji un apkārtējo uzņēmumu darbinieki;

16.7. plānotās darbības realizācijas gadījumā tiek prognozēta trokšņa līmeņa paaugstināšanās, radot trokšņa diskomfortu dzīvojamo ēku telpās. Vislielāko ietekmi uz dzīvojamiem rajoniem radīs nevis paša termināļa ekspluatācija, bet gan kravu transportēšana pa dzelzceļu;

16.8. plānotā termināļa darbība, radot vides piesārņojumu (troksnis, smakas, vibrācija), var negatīvi ietekmēt cilvēkus, viņu veselību, drošību un dzīves apstākļus, jo tuvākais dzīvojamais nams atrodas aptuveni 200 m attālumā no termināļa teritorijas, blakus Daugavgrīvas bākai, tuvākais dzīvojamais rajons – Daugavgrīvas dzīvojamais rajons atrodas aptuveni 1 km attālumā no termināļa teritorijas. Savukārt dienvidaustrumu virzienā aptuveni 2,5 km attālumā no plānotā termināļa atrodas Bolderājas dzīvojamais rajons, bet pāri Daugavai austrumu virzienā – Mangaļsalas dzīvojamais rajons;

16.9. Daugavas upes padziļināšanas darbi ietekmēs līdzšinējo potenciālo zivsaimniecisko produktivitāti vēl aptuveni trīs gadus pēc padziļināšanas darbu beigām;

16.10. gultnes padziļināšanas un grunts izgāšanas jūrā dēļ ir iespējama šāda ietekme uz ūdensobjektiem:

16.10.1. piedibena un virsmas "duļķu šļūču" izveidošanās, kurās smilts, mālu, dūņu, organisko vielu un citu suspendētu cieto daļiņu koncentrācija pārsniedz fona koncentrāciju;

16.10.2. ūdens piesātināšana ar paaugstināta daudzuma biogēniem elementiem, naftas produktiem, fenolu un citām piesārņojošām vielām, kuras nonāk ūdens slānī no gultnes sedimentiem (tā saucamā otrreizējā ūdens vides piesārņošana);

16.10.3. ūdens mikrobioloģiskā stāvokļa pasliktināšanās;

16.10.4. ūdens optisko īpašību pasliktināšanās;

16.10.5. izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanās;

16.10.6. ūdenskrātuves morfoloģiskās (dziļuma, straumju, gultnes virsmas) izmaiņas;

16.10.7. hidrobiontu bojāeja daudzkausu zemes smēlēja kausu ķēdes detaļu, mezglu un kausu iedarbības dēļ un "duļķu šļūcē", iesūcot ūdeni zemessūcēju grunts pieņēmējos, kā arī izgāžot grunti jūras zemūdens izgāztuvē;

16.10.8. trokšņu, kuri negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, sevišķi naktī, rašanās, elektromagnētisko impulsu izplatīšanās apkārtējos ūdens slāņos, zivju migrācijas (sevišķi nārsta ceļu) bloķēšana;

16.11. terminālis ar savām specifiskajām būvēm, kuras drošības apsvērumu dēļ tiks krāsotas baltā krāsā, būs ļoti nozīmīgs objekts, kas ne tikai pārveidos ainavu, kurā tas tiks izbūvēts, bet arī būtiski ietekmēs tuvāko un tālāko apkārtni un papildus radīs gan ekoloģiskos, gan vizuālos, gan psiholoģiskos efektus. Ziņojumā identificēta šāda ietekme:

16.11.1. vizuāli mainīsies uztveramās telpas mērogi, kā arī relatīvi samazināsies pašreizējo būvju, piemēram, bākas kā vizuāla orientiera nozīme;

16.11.2. mainīsies piekrastes siluets, skatoties gan no jūras, gan no Daugavas puses;

16.11.3. termināļa būves ietekmēs dabas parka "Piejūra" uztveri;

16.11.4. termināļa būves būs saskatāmas gan no Rīgas augstceltnēm, gan no augstām dzīvojamām ēkām, gan no Daugavas krastiem, terminālis būs dominējošs objekts Daugavas lejteces ainavā;

16.11.5. plānotā darbība negatīvi var ietekmēt aizsargājamās dabas teritorijas, jo paredzētās darbības vieta tieši robežojas ar Eiropas nozīmes "Natura 2000" īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu "Daugavgrīva", paredzētās darbības vietas tuvumā atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā dabas parkā "Piejūra" ietilpstošā Mangaļu pussala, dabas lieguma zona "Vakarbuļļi"; īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zona "Mīlestības sala", dabas liegums "Vecdaugava", bet netiešā tās tuvumā atrodas īpaši aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas līča rietumu piekraste", "Selga uz rietumiem no Tūjas" un "Vitrupe – Tūja".

17. Ziņojumā norādīts, ka sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji galvenokārt ir pauduši negatīvu un noraidošu attieksmi pret paredzēto darbību, kā arī izteikuši savu sašutumu par paredzētā termināļa būvniecību.

18. Rīgas dome 30.03.2010. pieņēma lēmumu Nr.1157 "Par naftas produktu pārkraušanas termināļa Rīgā, Flotes ielā 2 (kadastra Nr.01001032001), būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem". Lēmumam pievienotajā ziņojumā minēts, ka būvniecības ieceres projekta prezentācija notika 10.09.2009. Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā par būvniecības ieceri kopumā izteikušies 3685 iedzīvotāji un 3 organizācijas – kopumā būvniecības ieceri atbalsta 235 iedzīvotāji, bet noraida 3450 iedzīvotāji un 3 organizācijas.

19. SIA KU "Baltic Oil Terminal" 10.07.2013. iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūgts atzīt par prettiesisku Rīgas domes faktisko rīcību, kā arī uzlikt par pienākumu Rīgas domei pieņemt lēmumu par paredzētās darbības – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Flotes ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā – akceptēšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 15.07.2013. lēmumu iepriekšminētais pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420419613 par labvēlīga administratīvā akta – lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu – izdošanu. Administratīvā rajona tiesa 07.02.2014. taisīja pilnu spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420419613, nolemjot:

1) apmierināt SIA KU "Baltic Oil Terminal" pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta – lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu – izdošanu;

2) uzlikt par pienākumu Rīgas domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās pieņemt lēmumu par 10.01.2012. Rīgas pilsētas būvvaldē saņemto SIA KU "Baltic Oil Terminal" iesniegumu, kurā lūgts akceptēt paredzēto darbību – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Flotes ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā;

3) uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atmaksāt SIA KU "Baltic Oil Terminal" samaksāto valsts nodevu 28,46 euro (Ls 20) apmērā.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22.panta otro daļu Rīgas domei, vispusīgi izvērtējot Ziņojumu un sabiedrības viedokli un ievērojot VPVB Atzinumu par Ziņojumu, jāpieņem lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.

Izvērtējusi Ziņojumu, sabiedrības viedokli, kā arī VPVB Atzinumu, Rīgas dome secināja, ka paredzētā darbība nav akceptējama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Paredzētā darbība – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa Flotes ielā 2, Rīgā, izveide var būtiski ietekmēt vidi, izraisot nozīmīgas pārmaiņas vidē, kas var ietekmēt cilvēkus, viņu veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību, tāpēc paredzētā darbība nav akceptējama.

Naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa būvniecībai paredzētā teritorija dienvidaustrumos robežojas ar Ziemas ostas akvatoriju, ar SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" teritoriju, dienvidrietumos ar dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu "Daugavgrīva". Savukārt uz rietumiem, ziemeļrietumiem no termināļa būvniecībai paredzētās teritorijas atrodas kāpu un pludmales zona, kā arī valsts nozīmes vēstures piemineklis "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (valsts aizsardzības Nr.8538) un vietējas nozīmes vēstures piemineklis "Komētforts" (valsts aizsardzības Nr.8539).

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23.panta pirmo daļu, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu zonas, kas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 5.panta pirmajai daļai ir vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla, kura tiek noteikta ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem (Aizsargjoslu likuma 8.panta pirmā daļa). Konkrētajā gadījumā atbilstoši SIA KU "Baltic Oil Terminal" izstrādātajam termināļa ģenerālplānam daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās. Turklāt SIA KU "Baltic Oil Terminal" paredzētā darbība ir pretrunā ar Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 43.punktu, saskaņā ar kuru kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju, un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā nodrošināma ugunsdrošība, optimāla hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju tīrība. Nav pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tajā skaitā gruntsūdens līmeņa maiņa), kas var apdraudēt kultūras pieminekli. Tāpat plānotā darbība ir pretrunā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 19.pantā noteikto, ka kultūras pieminekļu izmantošana saimnieciskajai darbībai pieļaujama vienīgi tad, ja tā nekaitē piemineklim, nemazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, un Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 35.punktā noteikto, ka saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās veicama, saglabājot kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī nodrošinot kultūras pieminekļa vizuālo uztveri, jo paredz ļoti apjomīgus darbus kultūras pieminekļu tuvumā, turklāt daļu no kultūras pieminekļa ir plānots demontēt.

Ņemot vērā to, ka daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās, kā arī to, ka ietekme uz Daugavgrīvas cietoksni nav vērtēta vispār, lai gan tā tiešā tuvumā paredzēts Parādes ielas un Flotes ielas krustojuma daudzlīmeņu šķērsojums, rodas pamatotas šaubas, vai darbības ierosinātāji kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā spēs nodrošināt atbilstošus vides apstākļus – optimālu hidroģeoloģisko situāciju, gaisa un ūdenskrātuvju tīrību, neradot negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekļiem, un vai plānotais terminālis negatīvi neietekmēs pieminekļa integritāti, uztveres spēju, pieejamību, ainavu un attīstības iespēju. Fakts, ka daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās, norāda, ka plānotā darbība nozīmīgi var ietekmēt valsts nozīmes vēstures pieminekli "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (valsts aizsardzības Nr.8538) un vietējas nozīmes vēstures pieminekli "Komētforts" (valsts aizsardzības Nr.8539).

Jānorāda, ka, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23.panta pirmo daļu, kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Tāpat saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 38.panta 1.punktu jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju. Ziņojumam tādas atļaujas nav pievienotas.

Tāpat būtisks apstāklis, kas ir pamats paredzētās darbības neakceptēšanai, ir tas, ka termināļa teritorija robežojas ar dabas parka "Piejūra" teritoriju (Ministru kabineta 14.03.2006. noteikumi Nr.204 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"). Šajā daļā dabas parkam "Piejūra" ir dabas lieguma zona (dabas liegums "Daugavgrīva"), kurai ir noteikti visstingrākie ierobežojumi salīdzinājumā ar pārējām dabas parka funkcionālajām zonām.

Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumu dabas parks "Piejūra" ietverts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" sarakstā. Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.panta ceturtajā daļā noteikts, ka paredzētajai darbībai vai plānošanas dokumentiem, kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000", veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Arī likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.¹panta trešā daļa nosaka – ja paredzētajai darbībai veic ietekmes novērtējumu un šīs darbības īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000", veic novērtējumu par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" un novērtējuma ziņojumu ietver ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā saskaņā ar normatīvajos aktos par ietekmes novērtējumu noteikto kārtību.

Kā redzams no Ziņojuma (4.10.2.punkts), dīzeļdegvielas rezervuāri novietoti 35 m attālumā no dabas lieguma "Daugavgrīva" robežas. Termināļa projektētā drošības aizsargjosla (Ziņojuma 4.11.8.punkts, attēls "Aizsargjoslu karte") iesniedzas dabas parka "Piejūra" teritorijā, kas nozīmē to, ka šī aizsargājamā dabas teritorija var tikt būtiski ietekmēta paredzētās darbības īstenošanas gadījumā, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 29.panta pirmo daļu drošības aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt vides un cilvēku drošību attiecīgā objekta ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un tā tuvumā esošo objektu drošību.

Tāpat arī būtiska ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" ir saistīta ar to, ka drošības aizsargjoslas esamība aizsargājamā dabas teritorijā ir saistīta ar ļoti būtiskiem aprobežojumiem darbībai drošības aizsargjoslas teritorijā, kas izriet no Aizsargjoslu likuma.

Tādējādi ir nesaprotams un apšaubāms Ziņojumā izdarītais secinājums, ka nav pamata uzskatīt, ka avārija terminālī varētu blakus esošajai Eiropas nozīmes aizsargājamajai dabas teritorijai "Natura 2000" nodarīt jebkādus kaitējumus vai to negatīvi ietekmētu ilgtermiņā. Proti, Ziņojuma 12.2.punktā ir izdarīts secinājums, ka avārijas gadījumā terminālī nav paredzamas tik lielas un nekontrolējamas naftas un naftas produktu noplūdes, kas varētu skart īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Šāds apgalvojums balstīts tikai uz pieņēmumu, ka visas noplūdes būs iespējams apturēt jau to agrīnā stadijā. Taču jānorāda, ka šādam vispārīgam pieņēmumam nav nekāda pamata, jo pretējā gadījumā šādiem objektiem vispār nebūtu nepieciešams noteikt drošības aizsargjoslas. Tas pats attiecināms arī uz Ziņojumā minēto apgalvojumu, ka ugunsgrēka ekspansijas ārpus termināļa teritorijas nebūs.

Pastāvot šādiem apstākļiem, uzskatāms, ka novērtējums par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" faktiski nav veikts. Turklāt vērtējums ir veikts tikai saistībā ar iespējamo avāriju, par kuras seku novēršanu un ietekmi viedoklis izteikts pieņēmumu formā, lai gan drošības aizsargjoslas mērķis nav saistīts tikai ar avārijas riskiem, bet arī pašu objekta ekspluatāciju kā tādu.

Tāpēc Ziņojumā bija nepieciešams iekļaut izvērtējumu arī attiecībā uz termināļa ekspluatācijas ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000", kas nav veikts, tādēļ nevar uzskatīt, ka ietekmes uz vidi novērtējums vispār ir veikts atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.¹panta trešajai daļai.

Rīgas domes ieskatā konkrētajā gadījumā ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, kas nevar radīt tiesisku rezultātu.

Savukārt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.¹panta trešajā daļā noteikts, ka, ja paredzētajai darbībai veic ietekmes novērtējumu un šīs darbības īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000", veic novērtējumu par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" un novērtējuma ziņojumu ietver ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā saskaņā ar normatīvajos aktos par ietekmes novērtējumu noteikto kārtību. Tādējādi paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000" ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Nepienācīgi veicot ietekmes uz vidi novērtējumu attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000", nav pamata secināt, ka paredzētā darbība ir atļaujama.

Nozīmīga būs termināļa darbības netiešā ietekme, kas saistīta ar naftas un naftas ķīmijas produktu specifisku un ugunsbīstamu kravu transportēšanu, termināļa darbību un avārijas situāciju iespējamību terminālī. Būtisku ietekmi radīs dzelzceļa transporta intensitātes pieaugums, it sevišķi ņemot vērā pašreizējo dzelzceļa pievedceļu stāvokli, kas negatīvi ietekmēs iedzīvotāju dzīves apstākļus, radīs pastiprinātus autotransporta satiksmes traucējumus un avāriju riska pieaugumu Rīgas pilsētas teritorijā.

Svarīgs ir apstāklis, ka teritorijas plānojuma līmenī nav atrisināti ar šīs darbības īstenošanu saistīti jautājumi. Lielākā mērā tas ir saistīts ar publisko infrastruktūru, kuru ir nepieciešams ne tikai plānot teritorijas plānojuma līmenī, bet arī īstenot dabā, izbūvējot to.

Naftas un naftas ķīmijas produktu apjoms, ko iecerēts pārkraut Daugavgrīvā, ir lielāks nekā šobrīd Rīgas brīvostā kopā (saskaņā ar Rīgas brīvostas datiem lejamkravu apjoms 2012.gadā bija 7772,8 tūkstoši t un 2013.gadā – 7111,4 tūkstoši t). Gadā plānots pārkraut 10 miljonus t naftas un naftas ķīmijas produktu. Esošā infrastruktūra nav atbilstoša un piemērota plānotā apjoma pārkraušanai, kas ir secināts arī VPVB Atzinumā, būtiskos nosacījumus izvirzot tieši saistībā ar infrastruktūras plānošanu un izveidi (Atzinuma 7.3.punkts). Runa ir ne tikai par kravu nogādāšanu terminālī, bet arī par ietekmi uz blakus esošo uzņēmumu un privātpersonu piekļūšanas iespējām, ja ir jāšķērso dzelzceļš, jo tiks būtiski palielināta dzelzceļa noslodze un tātad samazināsies dzelzceļa pārbrauktuvju caurlaides spējas. Paredzētā darbība paredz izbūvēt 2 viaduktus vai arī 1 viaduktu un 1 ielu. Tādējādi paredzētā darbība ir saistīta ar ietekmi ne tikai uz termināļa teritoriju, bet uz daudz lielāku teritoriju, tajā skaitā saistībā ar nepieciešamību izbūvēt atbilstošu infrastruktūru – dzelzceļu, viaduktus, tiltu, ielu. Šādi jautājumi ir risināmi teritorijas plānošanas procesa ietvaros, jo ir saistīti ar teritorijas atļautās izmantošanas precizējumiem vietās, kur tiek paplašināta dzelzceļa teritorija, kā arī apgrūtinājumu precizēšanu attiecībā uz jaunbūvējamām ielām un viaduktiem. Dzelzceļam nepieciešamā teritorija, ietverot nodalījumu joslu, teritorijas plānojumā tiek noteikta kā tehniskā teritorija. Paplašinot dzelzceļa teritoriju, faktiski vienlaikus ir jāprecizē arī tehniskās teritorijas robežas, jo dzelzceļa būvniecība nav starp tām izmantošanām, kuras ir atļautas jebkurā Rīgas pilsētas teritorijā.

Kaut gan paredzētā darbība var tikt akceptēta ar nosacījumiem, taču šādiem nosacījumiem ir jābūt objektīvi īstenojamiem, proti, tiem jābūt izpildāmiem, kā arī tādiem, kas tiešā veidā attiecas uz konkrētā administratīvā akta adresātu, jo pretējā gadījumā var vispār rasties šaubas par šāda administratīvā akta spēkā esamību (Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 4.punkts).

Konkrētajā gadījumā nosacījums par nepieciešamību izstrādāt plānošanas dokumentus pēc savas būtības nevar tikt iekļauts kā administratīvā akta nosacījums, jo teritorijas plānošanas process (izņemot detālplānojumu) ir pašvaldības prerogatīva, kur lēmumu pieņemšana lielā mērā var būt atkarīga no politiskās gribas. Tātad, lai arī teritorijas plānojumu reglamentējošie normatīvie akti paredz iespēju izstrādāt lokālplānojumu pēc privātpersonas iniciatīvas (gan kā teritorijas plānojuma precizējumus, gan kā tā grozījumus), jebkurā gadījumā šis process paliek pašvaldības kontrolē, kura izvērtē plānoto precizējumu un grozījumu lietderību un pieļaujamību, tajā skaitā no sabiedrības interešu, vides aizsardzības un teritorijas plānošanas principu viedokļa.

Tādējādi, pat ierosinot un izstrādājot lokāplānojuma projektu, privātpersonai faktiski nav tiesību pieprasīt šāda lokāplānojuma apstiprināšanu, jo tā ir pašvaldības ekskluzīva kompetence izstrādāt un izdot ārējos normatīvos aktus, samērojot dažādas, bieži vien pretējas intereses.

Turklāt konkrētajā gadījumā ir būtiska ne tikai teritorijas plānošanas dokumentu izstrāde, bet arī šo dokumentu īstenošana dabā – attiecīgās infrastruktūras izbūve, kuru SIA KU "Baltic Oil Terminal" vienpersoniski nevar īstenot, jo daļēji tas ir pašvaldības kompetencē, daļēji – VAS "Latvijas dzelzceļš" kompetencē, kā tas arī norādīts VPVB Atzinuma 7.3.3.punktā. Bet arī šajā punktā ietvertais nosacījums faktiski ir tāds, kas var nebūt izpildāms, kā arī tiešā veidā neattiecas uz SIA KU "Baltic Oil Terminal", tātad kopumā nav pieļaujams atbalstīt darbību, ja nav pietiekamas skaidrības par šādas darbības iespējamību attiecīgajā teritorijā.

Arī jautājumu par kuģu remonta rūpnīcas pārvietošanas nepieciešamību paredzētās darbības īstenošanai SIA KU "Baltic Oil Terminal" vienpersoniski atrisināt nevar. Savukārt no pašvaldības puses nebūtu pieļaujams akceptēt darbību, kuras īstenošana pēc būtības ir apšaubāma. Šādā gadījumā ietvertie nosacījumi par infrastruktūras plānošanu un izbūvi ir tieši tik nenoteikti un neskaidri, lai šādus nosacījumus vispār nebūtu pamata iekļaut administratīvajā aktā, radot šķietamu iespaidu, ka paredzētā darbība tiek akceptēta, lai gan faktiski tās īstenošanai ir tik daudz tiesisku un faktisku šķēršļu, ka pēc savas būtības šādas darbības īstenošana nekad nebūs iespējama.

Rīgas dome norāda, ka naftas un naftas ķīmijas produktu apjoms, ko iecerēts pārkraut Daugavgrīvā, ir tikpat liels kā šobrīd visā Rīgas ostā, kopā ņemot, tomēr teritorija un esošā infrastruktūra nav atbilstoša un piemērota plānoto apjomu pārkraušanai.

Ziņojumā nav sniegta pārliecinoša un nepārprotama informācija, kādi prettrokšņa pasākumi tiks veikti un kā tie atbilst Rīgas teritorijas plānojumam.

Rīgas dome norāda, ka galvenās vides problēmas nebūs saistītas ar naftas produktu pārkraušanu terminālī, jo ar mūsdienu modernajām pārkraušanas tehnoloģijām ir iespējams minimizēt ietekmi uz vidi pārkraušanas laikā. Lielākās iespējamās problēmas saistās ar gaisa piesārņojumu. Piemēram, Daugavas pretējā krastā, Kundziņsalā, atrodas SIA "MAN-TESS" terminālis, kur, salīdzinot ar SIA KU "Baltic Oil Terminal" plāniem, pārkrauj salīdzinoši mazu naftas produktu apjomu. Kundziņsalā smaku problēma ir aktuāla jau daudzus gadus. Kundziņsalas iedzīvotāji ikdienā ir spiesti samierināties ar smaku noplūdēm, ar intensīvu vilcienu kustību un pārkraušanas darbu radītajiem trokšņiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumu Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 7.pielikumā noteikto benzola robežlielums cilvēku veselības aizsardzībai ir pieļaujams 5 µg/m³. Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes informāciju gaisa kvalitātes monitoringa stacijā Tvaika ielā 7, Rīgā, kas atrodas SIA "MAN-TESS" teritorijā, vidējais benzola robežlielums pēdējos 14 mēnešos bija 17,45 µg/m³, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz cilvēka veselības aizsardzībai pieļaujamo robežvērtību. Robežlielumu stundas pārsniegumi ir katastrofāli, jo tie pārsniedz cilvēka veselības aizsardzībai pieļaujamo robežvērtību 60 reizes. Tā kā SIA "MAN–TESS" teritorijai tuvumā atrodas dzīvojamā apbūve, iedzīvotāji ikdienā izjūt naftas produktu radīto smaku traucējumus. Atrisināt jautājumu par smakas un atmosfēras piesārņojuma minimizēšanu šobrīd nav ne uzņēmuma, ne pašvaldības spēkos. Tādēļ, ņemot vērā pilsētā esošo situāciju gaisa kvalitātes jomā, Rīgas dome secina, ka mērījumu rezultāti monitoringa stacijās bieži vien uzrāda ievērojami augstāku benzola koncentrāciju nekā izkliedes aprēķinos, kas pirms piesārņojošās darbības uzsākšanas tiek prognozēts. Faktiskās gaistošo organisko savienojumu, tajā skaitā benzola, emisijas mēdz būt ievērojami lielākas par aprēķinātajām, tādēļ, par spīti Ziņojumā iekļautajiem emisiju aprēķiniem, kas liecina, ka, ņemot vērā fona piesārņojumu, gaisa kvalitātes normatīvi cilvēka veselības aizsardzībai ārpus termināļa teritorijas netiks pārsniegti, Rīgas domei ir pamatotas šaubas, vai, apzinoties plānoto SIA KU "Baltic Oil Terminal" naftas produktu pārkraušanas apjomu, uzņēmums spēs nodrošināt ārpus termināļa teritorijas gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tā kā naftas produktiem ir raksturīga spēcīga, specifiska degvielas smaka, kuru rada tādi savienojumi kā benzols, heptāns, metilcikloheksāns, oktāns, etilbenzols, ksiloli un trimetilbenzols, piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgos apstākļos smaku traucējumus izjutīs apkārtējo uzņēmumu darbinieki un tuvumā dzīvojošo ēku iedzīvotāji. Minētie savienojumi attiecīgā koncentrācijā cilvēkam izraisa ilgstošas un stipras galvassāpes un elpošanas ceļu alerģiskus iekaisumus, tie specifiski iedarbojas uz asinsrades orgāniem, var izraisīt bojājumus kaulu smadzenēs, samazināt sarkano asinsķermenīšu daudzumu, veicināt vēža šūnu attīstību, var izraisīt pastiprinātu asiņošanu, samazināt imūnsistēmas aizsargreakcijas pret infekcijām. Ņemot vērā, ka naftas produktos esošie savienojumi negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti un attiecīgi arī iedzīvotāju veselību, cilvēki būs spiesti dzīvot kaitīgos apstākļos, kas ietekmēs viņu pašsajūtu un veselību, psiholoģisko veselību un labklājību. Regulāras smakas cilvēkam rada psiholoģisko diskomfortu, kas var būt par pamatu somatiskām un citām slimībām. Ņemot vērā, ka Rīgā dominē divi vēja virzieni – dienvidrietumu (no pilsētas uz līci) un ziemeļrietumu (no līča uz pilsētu), iespējams, ka SIA KU "Baltic Oil Terminal" radītais piesārņojums nonāks pat līdz Rīgas centram.

Rīgas dome secina, ka, lai arī SIA KU "Baltic Oil Terminal" terminālī tiek paredzēti daudzveidīgi negatīvo ietekmi mazinoši pasākumi, paredzētā darbība, ņemot vērā tās apjomu un izvietojumu, jebkurā gadījumā kopumā vidi ietekmēs negatīvi, radot nozīmīgu negatīvu ietekmi vairākos aspektos. Negatīva ietekme uz vidi var būt saistīta ar termināļa izvietojumu, jo plānotais objekts robežojas ar paaugstināta riska objektu SIA "AGA" un daļēji bīstamu objektu SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca". Termināļa būvniecības laikā negatīvā ietekme uz vidi būs galvenokārt saistīta ar vispārēju būvniecības ietekmi, gultnes padziļināšanas procesa radīto kaitējumu ūdens bioloģiskajiem resursiem un piesārņojuma izplatīšanos. Termināļa darbības laikā nozīmīgākā ietekme var būt saistīta ar naftas produktu noplūdi Daugavā, tādējādi izplūdusī nafta vai naftas produkti radīs nopietnus draudus ūdensputnu ziemošanas vietām un koncentrācijas vietām to migrācijas laikā. Negatīvu ietekmi uz vidi var radīt pārkraujamo naftas un naftas ķīmijas produktu (viegli uzliesmojoši, ūdenī šķīstoši, ar augstu toksicitāti un kancerogenitāti) noplūde, jo izplūdušie produkti, nonākot saskarsmē ar vidi, var iztvaikot, radot toksisku ugunsbīstamu tvaiku koncentrāciju. Produktu ugunsbīstamo tvaiku aizdegšanās gadījumā avārija var izraisīt produkta tvaiku mākoņa sprādzienu vai šī produkta mākoņa ugunsgrēku. Nozīmīga būs termināļa darbības netiešā ietekme, kas saistīta ar naftas un naftas ķīmijas produktu specifisku un ugunsbīstamu kravu transportēšanu, termināļa darbību un avārijas situāciju iespējamību terminālī. Būtisku ietekmi radīs dzelzceļa transporta intensitātes pieaugums, it sevišķi ņemot vērā pašreizējo dzelzceļa pievedceļu stāvokli, kas negatīvi ietekmēs iedzīvotāju dzīves apstākļus, radīs pastiprinātus autotransporta satiksmes traucējumus un avāriju riska pieaugumu Rīgas pilsētā, un plānotās darbības ierosinātāja nespēja bez citu atbildīgo pilsētas institūciju piesaistes realizēt kompleksus transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves pasākumus plānotās ietekmes mazināšanai, bez kuriem termināļa darbība nav iespējama, jo infrastruktūra nenodrošina iespēju šāda apjoma kravu (turklāt specifisku un ugunsbīstamu) transportēšanai.

Rīgas dome secina, ka būtisks ietekmes novērtējuma trūkums ir tas, ka Ziņojumā netika meklēta cita alternatīva naftas termināļa izvietojumam, tāda alternatīva vieta, kurai nepiemīt trīs galvenās Daugavgrīvas problēmas, kuras nevar atrisināt ar drošu, jaunāko tehnoloģiju ieviešanu:

1) dzelzceļa sastāvi ar naftas produktiem, tajā skaitā benzīnu, mazutu un akrilskābes nitrilu, nav jāved cauri biezi apdzīvotiem rajoniem, kā tas notiek Rīgā;

2) netiek apdraudētas Rīgas jūras līča pludmales, zivju nārsta vietas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un vēsturiskie kultūras pieminekļi;

3) tankkuģiem nav jāšķērso navigācijai sarežģītais Irbes jūras šaurums.

Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot vides aizsardzības principu – piesardzības principu, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu.

Tāpat minētā likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot arī tādu vides aizsardzības principu kā izvērtēšanas principu, saskaņā ar kuru jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 3.panta 5.punktu ietekmes uz vidi novērtējumu veic arī saskaņā ar piesardzības principu, proti, ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ievērojot piesardzības principu un izvērtēšanas principu, ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, minēto darbību var aizliegt un pašvaldība var pieņemt lēmumu par paredzētās darbības neakceptēšanu.

Izvērtējot lietderības apsvērumus, Rīgas dome secina, ka aizliegums akceptēt paredzēto darbību ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides aizsardzību. Rīgas domes ieskatā šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo SIA KU "Baltic Oil Terminal" tiesības vai tiesiskās intereses.

Tādējādi Rīgas dome uzskata, ka ir pietiekams pamats neakceptēt SIA KU "Baltic Oil Terminal" paredzēto darbību – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Flotes ielā 2, Rīgā.

Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 2. un 4.punktu, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 19.pantu, 23.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 35. un 43.punktu, likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 3.panta 5.punktu, 4.¹panta trešo daļu, 22.panta otro daļu, Aizsargjoslu likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 29.panta pirmo daļu, 38.panta 1.punktu, likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.panta ceturto daļu, Rīgas dome, balsojot "par" – 54 balsis, "pret" – 0 balsis, "atturas" – 0 balsis, nolemj:

1. Neakceptēt SIA KU "Baltic Oil Terminal" paredzēto darbību – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Flotes ielā 2, Rīgā.

2. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 26.panta trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu, 188.panta otro daļu un 189.pantu lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Rīgas domē vai uzreiz pārsūdzēt tiesā, pieteikumu iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.

3. Lēmums stājas spēkā piecpadsmitajā dienā pēc tā pieņemšanas.

4. Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai 3 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ievietot to Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv, kā arī 5 darbdienu laikā pieņemto lēmumu nosūtīt publicēšanai vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā.

5. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir atbildīgs par lēmuma izpildi.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs