Rīgā 2014.gada 21.martā

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Altāra, Kanceles, Ērģeļu luktas, Ērģeļu prospekta un Baznīcēnu solu (35) (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2013.gada 5.decembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/25;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina to iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar 2013.gada 20.decembra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/2847 informēts par ierosinājumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 13.1.punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktā noteiktajam kritērijam.

4.1. Altāris ir reģionam raksturīgs, tipoloģiski izplatīts baznīcas interjera iekārtas priekšmets, darināts historismam raksturīgajās formās. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, rentabls, mensa, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare un dekoratīvi rotājošie elementi.

4.2. Kancele ir tipoloģiski izplatīts un reģionam raksturīgs baznīcas interjera iekārtas priekšmets, darināta historisma laikam raksturīgās formās. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas priekšmets, balsts, korpuss, jumtiņš, uzejas kāpnes, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare un dekoratīvi rotājošie elementi.

4.3. Ērģeļu luktas ir tipoloģiski izplatīts un reģionam raksturīgs baznīcas interjera priekšmets, darināts historisma stilistikā. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināla baznīcas iekārtas sastāvdaļa, balsti, balkons, margas, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare un dekoratīvi rotājošie elementi.

4.4. Ērģeļu prospekts ir tipoloģiski izplatīts un reģionam raksturīgs baznīcas interjera priekšmets, darināts izmantojot 19.gs. II pusē izplatītās neogotikas formas. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināla baznīcas iekārtas sastāvdaļa, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare un dekoratīvi rotājošie elementi.

4.5. Baznīcēnu soli (35) ir reģionam raksturīgi, tipoloģiski izplatīti baznīcas interjera iekārtas priekšmeti, darināti izmantojot historismam raksturīgās formas. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmetu kopums, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls un virsmas apdare.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 13.1.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV–3007).

Kultūras ministre D.Melbārde