Ministru kabineta noteikumi Nr.191

Rīgā 2014.gada 8.aprīlī (prot. Nr.20 14.§)

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" īstenošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un
Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda
vadības likuma 15.panta 5. un 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda (turpmāk – finanšu instruments) programmu "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" (turpmāk – programma);

1.2. programmas apsaimniekotāja – Tieslietu ministrijas (turpmāk – programmas apsaimniekotājs) – un tā nacionālā partnera – Iekšlietu ministrijas (turpmāk – nacionālais programmas partneris) – sadarbības kārtību.

2. Programma ietver:

2.1. trīs iepriekš noteiktus projektus (turpmāk – projekti):

2.1.1. Valsts probācijas dienesta projekts "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" (turpmāk – Valsts probācijas dienesta projekts);

2.1.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" (turpmāk – Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts);

2.1.3. Valsts policijas projekts "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana, tai skaitā aktivitātes infrastruktūras uzlabošanai; līdzšinējās prakses administratīvajai aizturēšanai samazināšana/likvidēšana; prakses maiņa, atgriežot apcietinājumā esošos ieslodzītos turpmākai izmeklēšanai; atbilstošu apmācību nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā īslaicīgās aizturēšanas vietās" (turpmāk – Valsts policijas projekts);

2.2. divpusējās sadarbības fondu.

3. Programmas mērķis ir saskaņā ar atbilstošiem starptautisko cilvēktiesību instrumentiem uzlabot korekcijas dienestu sistēmu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas.

4. Programmā plānots sasniegt šo noteikumu pielikumā norādītos rezultāta un iznākuma rādītājus.

5. Programma veicina šādu horizontālo prioritāšu īstenošanu:

5.1. laba pārvaldība;

5.2. videi draudzīga darbība;

5.3. ekonomiskā ilgtspēja;

5.4. sociālā ilgtspēja;

5.5. dzimumu līdztiesība.

6. Kopējais programmas finansējums ir 15 360 000 euro.

7. Programmas finansējumu veido:

7.1. finanšu instrumenta līdzfinansējums 85 % apmērā no kopējā program­mas finansējuma;

7.2. valsts budžeta līdzfinansējums 15 % apmērā no kopējā programmas finansējuma.

8. Programmas finansējums 100 % apmērā sedz programmas apsaimnieko­šanas izmaksas, projektu izmaksas un programmas līmeņa divpusējās sadarbības fonda izmaksas.

9. Programmas apsaimniekotājs nodrošina, ka ne vairāk kā 70 % no programmas izdevumiem ir ieguldījumi infrastruktūrā vai aprīkojuma iegādē.

10. Programmas īstenošanas termiņš ir 2017. gada 30. aprīlis.

11. Programmas ietvaros programmas apsaimniekotājs izveido sadarbības komiteju. Programmas apsaimniekotājs uzaicina piedalīties sadarbības komitejā ar balsstiesībām programmas apsaimniekotāja, nacionālā programmas partnera un donoru programmas partnera pārstāvjus. Programmas apsaimniekotājs uzaicina piedalīties sadarbības komitejā novērotāja statusā Eiropas Padomes, donorvalsts un vadošās iestādes pārstāvjus. Sadarbības komitejas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis.

12. Sadarbības komiteja:

12.1. novērtē iepriekš noteiktos projektus;

12.2. iesaka potenciālos partnerus Norvēģijā divpusējās sadarbības aktivitātēm;

12.3. izvērtē, izvēlas un uzrauga programmas līmeņa divpusējās sadarbības aktivitātes;

12.4. izvērtē programmas mērķa un iznākumu sasniegšanas progresu;

12.5. izvērtē programmas īstenošanas rezultātus;

12.6. izskata ikgadējos programmas pārskatus;

12.7. izskata priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem programmā;

12.8. pieņem lēmumus par finansējuma pārdali starp iepriekš noteiktajiem projektiem, programmas administrēšanas izdevumiem, papildu pasākumiem un programmas līmeņa divpusējās sadarbības fondu;

12.9. izskata domstarpības starp iepriekš noteikto projektu īstenotājiem un projektu partneriem pēc to lūguma;

12.10. veicina Latvijas un Norvēģijas sadarbību programmas darbības jomā.

13. Sadarbības komiteja darbojas saskaņā ar programmas apsaimniekotāja apstiprinātu nolikumu.

II. Iepriekš noteikto projektu novērtēšana

14. Sadarbības komiteja apstiprina projektu novērtēšanas atbilstības un kvalitātes kritērijus. Programmas apsaimniekotājs iepazīstina projektu iesniedzējus ar sadarbības komitejas apstiprinātajiem projektu novērtēšanas atbilstības un kvalitātes kritērijiem.

15. Uzsākot projektu novērtēšanu, balsstiesīgie sadarbības komitejas locekļi paraksta objektivitātes un konfidencialitātes deklarāciju.

16. Sadarbības komitejai ir tiesības pieprasīt projekta iesniedzējam sadarbības komitejas noteiktajā termiņā iesniegt informāciju un paskaidrojumus, kas nepieciešami projekta novērtēšanai.

17. Sadarbības komiteja, pamatojoties uz projektu novērtēšanas atbilstības un kvalitātes kritērijiem un finanšu instrumenta vadības dokumentiem, ja nepieciešams, vienojas par nosacījumiem, kas projekta iesniedzējam jāizpilda, lai saņemtu pozitīvu projekta novērtējumu.

18. Ja projekta iesniedzējs ir izpildījis sadarbības komitejas izvirzītos nosacījumus, sadarbības komiteja pieņem lēmumu, ka programmas apsaimnie­kotājs var sniegt pozitīvu atzinumu par projekta novērtējumu.

19. Programmas apsaimniekotājs, noslēdzot projekta novērtēšanu, sagatavo novērtēšanas ziņojumu par katru projekta iesniegumu.

20. Ja projekta iesniedzējs atsauc iesniegto projekta iesniegumu, sadarbības komitejas noteiktajā termiņā neiesniedz informāciju un paskaidrojumu, atsakās izpildīt sadarbības komitejas izvirzītos nosacījumus vai atsakās slēgt projekta līgumu, programmas apsaimniekotājs aicina projekta iesniedzēju iesniegt jaunu projekta iesniegumu vai iesniedz vadošajā iestādē priekšlikumus par nepiecieša­majiem grozījumiem programmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

21. Projektu iesniedzēji pirms projekta līguma slēgšanas izstrādā partnerības līgumu projektus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, un saskaņo tos ar programmas apsaimniekotāju un projekta partneriem. Projektu īstenotāji nekavējoties informē programmas apsaimniekotāju par partnerības līgumu noslēgšanu. Valsts policija partnerības līgumus saskaņo arī ar nacionālo programmas partneri.

22. Projekta līgumu slēdz 40 darbdienu laikā pēc šādu nosacījumu izpildes:

22.1. programmas apsaimniekotājs ir sniedzis pozitīvu atzinumu par projekta novērtējumu un informējis par to vadošo iestādi;

22.2. Norvēģijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi projekta detalizēto budžetu (tai skaitā projekta partnera detalizētā budžeta saskaņojumu) un apstiprinājusi projekta maksimālo finanšu instrumenta līdzfinansējuma apmēru;

22.3. ir noslēgti partnerības līgumi ar visiem projekta partneriem.

23. Programmas apsaimniekotājs slēdz projekta līgumu ar projekta līdz­finansējuma saņēmēju. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, projekta līguma trešā puse ir nacionālais programmas partneris. Projekta līgumu slēdz atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

24. Projekta iesniegumā norādīto informāciju precizē atbilstoši normatīva­jiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

25. Projektu īstenošanas termiņš ir 2016. gada 30. aprīlis.

III. Iepriekš noteikto projektu īstenošana

26. Projektu ietvaros atbalstāmās darbības (ja tas paredzēts projektā) ir:

26.1. visu projektu ietvaros:

26.1.1. projekta vadība, publicitātes pasākumi un darbības, kas tieši saistītas ar projekta līgumā noteikto prasību izpildi;

26.1.2. jauna aprīkojuma un iekārtu iegāde;

26.1.3. jauna inventāra iegāde;

26.1.4. ieslodzījuma vietu, probācijas un īslaicīgās aizturēšanas vietu darbinieku un citu programmas jomā nodarbināto, kā arī ieslodzīto apmācības programmu izstrāde un apmācības;

26.1.5. pētījumi un dalība starptautiskajās konferencēs programmas jomā;

26.1.6. ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņas vizītes;

26.1.7. konferences un semināri;

26.1.8. citas darbības, kas vērstas uz programmas vai projekta mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas donorvalsts institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību;

26.2. Valsts probācijas dienesta projekta ietvaros:

26.2.1. probācijas programmu izstrāde un īstenošana;

26.2.2. elektroniskās uzraudzības ieviešana;

26.2.3. datorprogrammu izstrāde;

26.3. Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta ietvaros:

26.3.1. projektēšana, būvniecība, rekonstrukcija;

26.3.2. resocializācijas programmu izstrāde un īstenošana;

26.3.3. HIV testi ieslodzītajiem;

26.4. Valsts policijas projekta ietvaros – projektēšana un renovācija.

27. Visi informācijas un publicitātes pasākumi, kurus veic līdzfinansējuma saņēmēji, ir organizēti saskaņā ar finanšu instrumenta vispārējo mērķi – veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu un stiprināt Norvēģijas un saņēmējvalstu divpusējās attiecības.

28. 40 darbdienu laikā pēc projekta līguma parakstīšanas līdzfinansējuma saņēmējs izveido projekta vadības komiteju (turpmāk – vadības komiteja), kuras uzdevums ir uzraudzīt projekta īstenošanu, izvērtēt projekta īstenošanas progresu un riskus un apspriest priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem projektā (turpmāk – grozījumu priekšlikums) pirms to iesniegšanas programmas apsaim­niekotājam. Vadības komitejas vadītāja kandidatūru līdz­finansējuma saņēmējs saskaņo ar programmas apsaimniekotāju.

29. Līdzfinansējuma saņēmējs uzaicina piedalīties vadības komitejas sēdēs novērotāja statusā programmas apsaimniekotāja pārstāvi. Valsts policijas projektā vadības komitejas sēdēs novērotāja statusā uzaicina piedalīties arī nacionālā programmas partnera pārstāvi.

30. Vadības komitejas darba kārtību nosaka līdzfinansējuma saņēmēja apstiprināts un ar programmas apsaimniekotāju (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī ar nacionālo programmas partneri) saskaņots nolikums.

31. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instru­menta vadību.

32. Pēc grozījumu priekšlikuma apstiprināšanas vadības komitejā līdz­finansējuma saņēmējs iesniedz to programmas apsaimniekotājam.

33. Valsts policija grozījumu priekšlikumu vienlaikus elektroniski iesniedz programmas apsaimniekotājam un nacionālajam programmas partnerim. Nacionālais programmas partneris atzinumu par grozījumu priekšlikumu sniedz programmas apsaimniekotājam projekta līgumā noteiktajā termiņā, nosūtot to arī elektroniski.

34. Ja grozījumu priekšlikums skar programmas indikatorus, papildina vai izslēdz projekta aktivitātes un finansējuma sadalījumu starp projektiem, minēto priekšlikumu apstiprina sadarbības komiteja.

35. Ja ierosinātais projekta grozījums nav iespējams bez grozījuma programmā, grozījumu projektā apstiprina pēc tam, kad donorvalsts institūcijās atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, ir apstiprināts attiecīgs grozījums programmā.

IV. Iepriekš noteikto projektu izmaksas

36. Programmas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek noteiktas atbilstoši Norvēģijas Ārlietu ministrijas 2011. gada 11. februārī apstiprinātajiem notei­kumiem par finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014. gadā. Katra projekta ietvaros attiecināmās izmaksas tiek noteiktas projekta detalizētajā budžetā.

37. Netiešās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši to faktiskajam apmēram, ja tās nepieciešamas projekta īstenošanai un paredzētas projekta detalizētajā budžetā. Eiropas Padomes kā Valsts policijas partnera netiešās izmaksas attiecināmas Valsts policijas un Eiropas Padomes partnerības līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

38. Projektā nav attiecināmas šādas izmaksas:

38.1. projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

38.2. personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas vai transporta izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai;

38.3. aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanas izmaksas;

38.4. debeta procentu maksājumi par finanšu darījumiem;

38.5. valūtas maiņas komisijas maksa un valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;

38.6. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesvedības izdevumi;

38.7. zemes un nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

38.8. motorizēto transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

38.9. izmaksas, kas jau tiek finansētas no citiem finanšu avotiem;

38.10. pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi;

38.11. lietota aprīkojuma, iekārtu vai inventāra izmaksas;

38.12. pievienotās vērtības nodoklis, kas atgūstams Latvijas Republikā un programmas vai projekta partnera valstī;

38.13. citas izmaksas, kas nav saistītas ar šo noteikumu 26. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām vai šo noteikumu 36. un 37. punktā nav noteiktas kā attiecināmas.

39. Līdzfinansējuma saņēmējs bez iepriekšējās saskaņošanas ar projekta apsaimniekotāju var veikt izdevumus, kas ne vairāk kā par 15 % pārsniedz konkrētās budžeta izmaksu pozīcijas apmēru, ja netiek palielinātas projekta vadības izmaksas, projektā noteiktais atalgojums, būvniecības un aprīkojuma izmaksas un netiek samazināti projektā paredzētie programmas divpusējās sadarbības fonda izdevumi, kā arī netiek mainīts kopējais projektā attiecināmo izmaksu apmērs.

40. Jauna aprīkojuma un iekārtu iegāde, kā arī ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija projektu ietvaros ir atbalstāma, ja:

40.1. tiek nodrošināta iekārtu un aprīkojuma, kā arī būvēto, renovēto un rekonstruēto ēku uzturēšana un lietošana atbilstoši projekta mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;

40.2. iekārtas un aprīkojums, kā arī būvētās, renovētās un rekonstruētās ēkas tiek apdrošinātas pret zaudējumiem projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;

40.3. aprīkojums un iekārtas, kā arī būvētās, renovētās un rekonstruētās ēkas programmas līdzfinansējuma saņēmēja vai tā partnera īpašumā paliek piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;

40.4. aprīkojuma un iekārtu, kā arī būvēto, renovēto un rekonstruēto ēku uzturēšanai izveido iekārtu, aprīkojuma un ēku uzturēšanas fondu, lai nodrošinātu šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi. Programmas apsaim­niekotājs un līdzfinansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā vienojas par minētā uzturēšanas fonda apmēru.

41. Programmas apsaimniekotājs, izvērtējot apstākļus, var atbrīvot līdz­finansējuma saņēmēju no šo noteikumu 40. punktā minēto nosacījumu izpildes, ja konkrētās iekārtas vai aprīkojuma izmantošana projekta mērķiem piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas nav ekonomiski pamatota.

42. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildes brīža, ja donorvalsts lēmumā nav noteikts citādi.

43. Šo noteikumu 39. punktā minētajā gadījumā līdzfinansējuma saņēmējs kopā ar nākamo projekta starpposma pārskatu par projekta īstenošanu un finanšu izlietojumu (turpmāk – projekta starpposma pārskats) iesniedz programmas apsaimniekotājam grozījumu priekšlikumu un aktualizētu projekta budžetu un izmaksu tāmi, kā arī informāciju par samazinātajām un palielinātajām budžeta pozīcijām un to pamatojumu. Valsts policija iesniedz šajā punktā minēto informāciju arī nacionālajam programmas partnerim.

44. Nacionālais programmas partneris izskata iesniegtos dokumentus un kopā ar savu atzinumu nosūta tos programmas apsaimniekotājam projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

45. 25 darbdienu laikā pēc līdzfinansējuma saņēmēja ierosinātā grozījumu priekšlikuma saņemšanas programmas apsaimniekotājs veic grozījumus projektā vai pieņem lēmumu neveikt grozījumus projektā un informē par to līdzfinan­sējuma saņēmēju (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālo program­mas partneri), pamatojot atteikumu vai norādot informāciju par nepiecie­šamajiem precizējumiem grozījumu priekšlikumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību un termiņu. Lēmumu par attiecīgo izdevumu neattiecināšanu programmas apsaimniekotājs pieņem, ja tiek konstatēts, ka līdzfinansējuma saņēmēja veiktās izmaiņas projekta budžetā un izmaksu tāmē neatbilst normatīvajos aktos vai projekta līgumā noteiktajam.

V. Divpusējās sadarbības fonds

46. Programmas divpusējās sadarbības fonda finansējums ir 230 400 euro jeb 1,5 % no programmas attiecināmajām izmaksām.

47. Divpusējās sadarbības fonda ietvaros izdevumi var būt:

47.1. projektu īstenotājiem – apjomā, kas nepārsniedz projekta detalizētajā budžetā noteikto apmēru;

47.2. programmas apsaimniekotājam – attiecībā uz programmas līmeņa pasākumiem;

47.3. donoru programmas partnerim – attiecībā uz programmas līmeņa pasākumiem, par kuriem starp programmas apsaimniekotāju un donoru program­mas partneri noslēgta vienošanās par divpusējās sadarbības fonda pasākuma organizēšanu vai Latvijas dalību donoru programmas partnera organizētā daudzpusējā pasākumā finanšu instrumenta ietvaros.

48. Lēmumus par divpusējās sadarbības fonda pasākumiem un to finansē­šanu pieņem sadarbības komiteja tās nolikumā noteiktajā kārtībā.

49. Divpusējās sadarbības fonda izdevumu sadalījums pa aktivitātēm:

49.1. 40 % – stratēģiskā līmeņa aktivitāšu risināšanai un atbalstam (konferencēm, semināriem, darba grupām, augsta līmeņa vadības sanāksmēm, līdzdalībai starptautiskajās konferencēs);

49.2. 60 % – divpusējās sadarbības veicināšanas pasākumiem projektu ietvaros starp projekta partneriem (mācību vizītēm, ekspertu konsultācijām, pētījumiem un informatīvajiem pasākumiem, kā arī partnerības attīstībai). Daļa no šiem līdzekļiem, kas nepārsniedz 20 %, ir paredzēta Eiropas Padomes ekspertu līdzdalības finansēšanai Valsts policijas projekta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta ietvaros.

50. Ja projektā paredzētie divpusējās sadarbības izdevumi netiek veikti vai tiek veikti samazinātā apmērā, atlikušo divpusējās sadarbības fonda finansējumu pārdala programmas apsaimniekotājam šo noteikumu 47.2. un 47.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai vai citu iepriekš noteiktajā projektā paredzēto divpusējās sadarbības izdevumu segšanai.

51. Divpusējās sadarbības fonda izdevumu daļu, kas nav plānota iepriekš noteikto projektu ietvaros, plāno Tieslietu ministrijas budžetā. Ja divpusējās sadarbības pasākumu īsteno donoru programmas partneris, programmas apsaim­niekotājs pārbauda un atmaksā radušos izdevumus saskaņā ar vienošanos par divpusējās sadarbības pasākuma organizēšanu.

VI. Pārskatu iesniegšanas, izskatīšanas un pārbaužu veikšanas kārtība

52. Līdzfinansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā iesniedz programmas apsaimniekotājam (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālajam programmas partnerim) projekta īstenošanas pārskatu un aktualizētu projekta maksājumu prognozi atbilstoši projekta līgumā noteiktajai veidlapai.

53. Programmas apsaimniekotājs šo noteikumu 52. punktā minēto projekta īstenošanas pārskatu un aktualizēto projekta maksājumu prognozi izskata un papildu informāciju pieprasa projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

54. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, nacionālais programmas partneris projekta līgumā noteiktajā termiņā izskata iesniegto projekta īstenošanas pārskatu un, ja nepieciešams, nosūta komentārus Valsts policijai un programmas apsaimniekotājam. Programmas apsaimniekotājs izskata iesniegto projekta īstenošanas pārskatu un, ja nepieciešams, nosūta komentārus nacionālajam programmas partnerim un Valsts policijai.

55. Līdzfinansējuma saņēmējs šo noteikumu 53. punktā minētajā kārtībā pieprasīto papildu informāciju iesniedz projekta līgumā noteiktajā kārtībā, nosūtot to programmas apsaimniekotājam (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālajam programmas partnerim).

56. Līdzfinansējuma saņēmējs (izņemot Valsts policiju) projekta līgumā noteiktajā termiņā iesniedz programmas apsaimniekotājam projekta starpposma pārskatu, pievienojot tam visu pārskata periodā veiktos attiecināmos izdevumus pamatojošo dokumentu kopijas, un aktualizētu projekta maksājumu prognozi atbilstoši projekta līgumā noteiktajām veidlapām.

57. Valsts policija projekta līgumā noteiktajā termiņā iesniedz programmas apsaimniekotājam un nacionālajam programmas partnerim projekta starpposma pārskatu un aktualizētu projekta maksājumu prognozi atbilstoši projekta līgumā noteiktajām veidlapām. Valsts policija iesniedz nacionālajam programmas partne­rim visu pārskata periodā veiktos attiecināmos izdevumus pamatojošo dokumentu kopijas. Pamatojošo dokumentu kopijas Valsts policija projekta līgumā noteiktajā kārtībā iesniedz programmas apsaimniekotājam pēc tā pieprasījuma.

58. Programmas apsaimniekotājs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izvērtē projekta starpposma pārskatu (neattiecas uz Valsts policijas projektu) un apstiprina to ar lēmumu, nosūtot minēto lēmumu līdzfinansējuma saņēmējam, vai, ja nepieciešams, nosūta līdzfinansējuma saņēmējam pieprasījumu veikt precizējumus un sniegt papildu informāciju.

59. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, nacionālais programmas partneris projekta līgumā noteiktajā termiņā izskata iesniegto projekta starpposma pārskatu un aktualizēto projekta maksājumu prognozi un, ja nepieciešams, nosūta komentārus Valsts policijai un programmas apsaimniekotājam. Programmas apsaimniekotājs virspārbaudes kārtībā pārbauda Valsts policijas projekta starpposma pārskatu un maksājumu prognozi un komentārus nosūta nacionālajam programmas partnerim un Valsts policijai.

60. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, nacionālais programmas partneris projekta līgumā noteiktajā termiņā izskata līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto papildu informāciju un sniedz atzinumu programmas apsaimniekotājam, apliecinot, ka nacionālā programmas partnera rīcībā nav informācijas par neatbil­stībām projektā, apliecinot Projekta starpposma pārskatā ietverto ziņu patiesumu vai norādot uz konstatētām neatbilstībām vai neatbilstoši veiktiem izdevumiem.

61. Programmas apsaimniekotājs pēc visu nepieciešamo precizējumu veik­šanas un papildu informācijas saņemšanas (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālā programmas partnera atzinuma saņemšanas) apstiprina projekta starpposma pārskatu un nosūta attiecīgo lēmumu līdzfinansējuma saņē­mējam (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālajam programmas partnerim).

62. Ja nepieciešams, programmas apsaimniekotājs pēc savas iniciatīvas vai nacionālā programmas partnera lūguma var paredzēt citus pārskatu veidus, ņemot vērā katra projekta specifiku.

63. Projekta noslēguma pārskatu atbilstoši projekta līgumā noteiktajai veid­lapai līdzfinansējuma saņēmējs iesniedz programmas apsaimniekotājam (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālajam programmas partnerim) mēneša laikā pēc projekta pabeigšanas, izņemot projekta līgumā noteiktu infor­māciju, kuras iegūšanai līdzfinansējuma saņēmējam nepieciešams ilgāks laiks.

64. Programmas apsaimniekotājs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izvērtē projekta noslēguma pārskatu un apstiprina to ar lēmumu, nosūtot minēto lēmumu līdzfinansējuma saņēmējam, vai, ja nepieciešams, nosūta līdzfinansējuma saņēmējam pieprasījumu veikt precizējumus un sniegt papildu informāciju.

65. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, nacionālais programmas partneris projekta līgumā noteiktajā termiņā izskata iesniegto projekta noslēguma pārskatu un, ja nepieciešams, nosūta komentārus programmas apsaimniekotājam. Programmas apsaimniekotājs iekļauj nacionālā programmas partnera komentārus šo noteikumu 64. punktā minētajā informācijas pieprasījumā līdzfinansējuma saņēmējam.

66. Programmas apsaimniekotājs projekta noslēguma pārskatu un lēmumu par tā apstiprināšanu līdzfinansējuma saņēmējam (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālajam programmas partnerim) nosūta projekta līgumā noteiktajā kārtībā pēc visu nepieciešamo precizējumu veikšanas un papildu informācijas iesniegšanas.

67. Visus šajā nodaļā minētos dokumentus līdzfinansējuma saņēmējs, nacionālais programmas partneris un programmas apsaimniekotājs viens otram iesniedz elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz projekta līgumā norādīto elektroniskā pasta adresi. Finanšu tabulas līdzfinansējuma saņēmējs, nacionālais programmas partneris un programmas apsaimniekotājs viens otram iesniedz MS Excel datnes formātā.

68. Programmas apsaimniekotājs pieņem galīgo lēmumu par informāciju, kas iekļaujama atzinumā vai lēmumā, kas pieņemts par projektu pārskatiem.

69. Visas pārbaudes projektos veic normatīvajos aktos par finanšu instru­menta uzraudzību noteiktajā kārtībā.

70. Programmas apsaimniekotājs var veikt pārbaudes attiecībā uz visiem projektiem programmas ietvaros, divpusējās sadarbības fondu un nacionālā programmas partnera programmas administrēšanas izdevumiem.

71. Nacionālais programmas partneris, izvērtējot riskus, veic pārbaudes attiecībā uz Valsts policijas projektu, projekta līgumā noteiktajā kārtībā pieaicinot programmas apsaimniekotāju.

72. Programmas apsaimniekotājs Valsts policijas projekta līgumā noteiktajā kārtībā pieaicina pārbaudēs nacionālo programmas partneri.

73. Nacionālais programmas partneris nodrošina Valsts policijas projektā izvirzīto noslēguma nosacījumu izpildes pārbaudi Valsts policijas projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

74. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, nacionālais programmas partneris izskata projekta iepirkumu plānu un sniedz programmas apsaimnieko­tājam atzinumu projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

75. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, nacionālais programmas partneris veic projekta iepirkuma pirmspārbaudes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, un pārbaudes atzinuma kopiju iesniedz programmas apsaimniekotājam projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

VII. Programmas apsaimniekotāja un nacionālā programmas partnera sadarbības kārtība

76. Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā programmas apsaimniekotājs nacionālajam programmas partnerim uzdod šādus uzdevumus:

76.1. piedalīties programmas sadarbības komitejas darbā (tai skaitā iepriekš noteikto projektu novērtēšanā);

76.2. piedalīties Valsts policijas projekta uzraudzībā šajos noteikumos, programmas līgumā un normatīvajos aktos par finanšu instrumenta vadību un uzraudzību noteiktajā kārtībā;

76.3. uzraudzīt un nodrošināt Valsts policijas projekta atbilstību iekšlietu nozares politikai;

76.4. sniegt programmas apsaimniekotājam atzinumu par Valsts policijas projekta pārskatiem (tai skaitā par finansējuma izlietojuma atbilstību);

76.5. veikt pārbaudes Valsts policijas projekta īstenošanas vietā, pieaicinot programmas apsaimniekotāja pārstāvi, kā arī deleģēt pārstāvi programmas apsaimniekotāja veiktajās pārbaudēs Valsts policijas projekta īstenošanas vietā;

76.6. piedalīties Valsts policijas projekta līguma noslēgšanā kā trešajai pusei;

76.7. piedalīties programmas izvērtējumā attiecībā uz Valsts policijas projekta jomu;

76.8. piedalīties programmas publicitātes nodrošināšanā attiecībā uz nacionālo programmas partneri un Valsts policijas projektu;

76.9. plānot valsts budžetā nacionālā programmas partnera programmas administrēšanas izdevumus un Valsts policijas projekta izdevumus;

76.10. veikt Valsts policijas projekta noslēguma nosacījumu izpildes uzraudzību;

76.11. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus attiecībā uz Valsts policijas projektu.

77. Visa sarakste par Valsts policijas projektu ir trīspusēja – starp Valsts policiju, nacionālo programmas partneri un programmas apsaimniekotāju.

78. Programmas apsaimniekotājs un nacionālais programmas partneris noslēdz vienošanos, kurā nosaka kārtību, kādā nacionālais programmas partneris sniedz pārskatus par programmas administrēšanas izdevumiem, groza nacionālā programmas partnera programmas administrēšanas izdevumu budžetu un iesniedz maksājumu prognozes par nacionālā programmas partnera izdevumiem.

79. Nacionālais programmas partneris nodrošina, ka programmas apsaim­niekošanas izdevumiem ir izveidots atsevišķs konts Valsts kasē.

80. Nacionālais programmas partneris pēc programmas apsaimniekotāja pieprasījuma iesniedz tam sākotnējo nacionālā programmas partnera iepirkumu plānu. Ja nacionālā programmas partnera iepirkumu plānā tiek veiktas izmaiņas, pirms iepirkumu uzsākšanas nacionālais programmas partneris iesniedz programmas apsaimniekotājam apstiprināšanai precizētu nacionālā programmas partnera iepirkumu plānu.

81. Nacionālais programmas partneris nosaka nacionālā programmas partnera uzdevumu īstenošanas iekšējos noteikumus un vadības un kontroles sistēmu un iesniedz minētos dokumentus programmas apsaimniekotājam atzinuma sniegšanai.

82. Lai pārliecinātos par vadības un kontroles sistēmas darbību, program­mas apsaimniekotājs var veikt pārbaudes un auditus, vismaz trīs darbdienas iepriekš informējot nacionālo programmas partneri par pārbaudi vai auditu. Nacionālais programmas partneris sniedz visu tā rīcībā esošo informāciju (tai skaitā elektroniskā veidā uzkrāto), kas nepieciešama pārbaudes vai audita veikšanai.

83. Programmas apsaimniekotājs nosaka projekta līgumā noteikto pārskatu, iepirkumu plāna, iepirkumu pirmspārbaužu un grozījumu priekšlikuma pārbaudes veidlapas.

84. Nacionālais programmas partneris sniedz visu programmas apsaimnie­kotāja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Valsts policijas projekta uzraudzībai, kā arī programmas ikgadējā ziņojuma, programmas uzraudzības ziņojuma, programmas starpposma ziņojuma, programmas noslēguma ziņojuma un programmas izvērtējuma ziņojuma sagatavošanai, šādos termiņos:

84.1. Valsts policijas projekta uzraudzībai nepieciešamo informāciju – pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim darbdienām;

84.2. programmas ikgadējā ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo infor­māciju – līdz 15. janvārim;

84.3. programmas uzraudzības ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju – līdz 15. janvārim;

84.4. programmas starpposma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju – līdz 15. janvārim, 15. maijam un 15. septembrim;

84.5. programmas noslēguma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju – līdz 2017. gada 1. aprīlim;

84.6. programmas izvērtējuma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju – pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim darbdienām.

85. Nacionālais programmas partneris nodrošina Valsts policijas projekta atbilstību iekšlietu nozares politikai un programmas mērķiem.

86. Nacionālais programmas partneris nodrošina, ka informācija par Valsts policijas projekta īstenošanu tiek ievietota nacionālā programmas partnera mājas­lapā, norādot interneta adresi, kur iespējams iegūt informāciju par programmu.

87. 10 darbdienu laikā pēc iespējamās neatbilstības konstatēšanas projektā nacionālais programmas partneris informē programmas apsaimniekotāju par Valsts policijas projekta īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, norādot neatbilstoši veikto izdevumu summu (ja iespējams), iespējamās neatbilstības būtību (tai skaitā izmaksu pozīciju) un veidu, kādā iespējamā neatbilstība atklāta, kā arī iesakot nepieciešamās darbības to novēršanai (ja attiecināms).

88. Programmas apsaimniekotājs, konstatējot neatbilstību Valsts policijas projektā vai nacionālā programmas partnera programmas administrēšanas izdevumos, informē nacionālo programmas partneri par konstatētajām neatbilstībām, norādot neatbilstoši veikto izdevumu summu (ja iespējams), iespējamās neatbilstības būtību (tai skaitā izmaksu pozīciju) un veidu, kādā iespējamā neatbilstība atklāta, kā arī iesakot nepieciešamās darbības to novēršanai (ja attiecināms).

89. Programmas apsaimniekotājs veic tos līgumslēdzēja pienākumus attiecībā uz neatbilstību konstatēšanu, korekcijas piemērošanu, ieturēšanu, norakstīšanu vai atgūšanu un ziņojumu sniegšanu, kas noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta uzraudzību, izvērtēšanu un kontroli un ziņo par finanšu instrumenta vadībā konstatētajām neatbilstībām, kā arī atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus.

90. Programmas apsaimniekotājs sniedz nacionālajam programmas partnerim uzdevumu īstenošanai nepieciešamo informāciju.

91. Visu informāciju donorvalsts izveidotajā Elektroniskajā dokumen­tēšanas, ziņošanas un informācijas sistēmā (DoRIS) ievada programmas apsaimniekotājs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Tieslietu ministra vietā –
kultūras ministre Dace Melbārde

Pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 8.aprīļa
noteikumiem Nr.191

Programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" rezultāta un iznākuma rādītāji

1. Programmas mērķi un indikatori

1.1. Programmas joma un mērķis (plānotā ietekme)

Programmas joma: Korekcijas pakalpojumi, tai skaitā ar ieslodzījumu nesaistītās sankcijas

Programmas mērķis: Saskaņā ar atbilstošiem starptautisko cilvēktiesību instrumentiem uzlabota korekcijas dienestu sistēma

1.2. Plānotais programmas rezultāts

Iepriekš noteiktie projekti tabulās apzīmēti šādi:

Projekts Nr. 1: "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)"

Projekts Nr. 2: "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību". Šai nodaļai jāaizstāj līdzšinējās standartiem neatbilstošās vietas cietumos citviet Latvijā un jābalstās uz pētījumiem un progresīvas soda izpildes principiem

Projekts Nr. 3: "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana, tai skaitā aktivitātes infrastruktūras uzlabošanai; līdzšinējās prakses administratīvajai aizturēšanai samazināšana/likvidēšana; prakses maiņa, atgriežot apcietinājumā esošos ieslodzītos turpmākai izmeklēšanai; atbilstošu apmācību nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā īslaicīgās aizturēšanas vietās"

Rezultāta rādītāji izvēlēti, lai parādītu programmas rezultātus šādās jomās:

- rezultāti, kas saistīti ar infrastruktūru (atrisināt problēmas saistībā ar pieaugošo cietumnieku skaitu un pārblīvētajiem cietumiem);

- rezultāti, kas saistīti ar cietuma darbinieku kompetenču paaugstināšanu (ieslodzīto un cietuma darbinieku kompetenču uzlabošana);

- rezultāti, kas saistīti ar mazāk aizsargātajām grupām cietumā (pastiprināta uzmanība mazāk aizsargātajām grupām cietumā);

- rezultāti, kas tieši saistīti ar ieslodzījuma alternatīvu izmantošanas palielināšanu (palielināta ieslodzījuma alternatīvu izmantošana).

1. tabula

Apmācīto personu skaits atbilst plānotajai dalībnieku skaita kopsummai katrā atsevišķā apmācību kursā.

1.3. Programmas iznākums

Norādītie indikatori izvēlēti tā, lai sniegtu ieskatu programmas kopējā ieguldījumā, raksturojot programmas ietekmes mērogu Latvijā.

2. tabula

2. Divpusējo attiecību indikatori

3. tabula

¹ Projekts Nr. 2

² Projekts Nr. 3

³ Projekts Nr. 3

⁴ Projekts Nr. 1

⁵ Projekts Nr. 1

⁶ Projekts Nr. 1

⁷ Projekts Nr. 2

⁸ Projekts Nr. 2 un projekts Nr. 1

⁹ Projekts Nr. 3

¹⁰ Projekts Nr. 2

¹¹ Projekts Nr. 2

¹² Projekts Nr. 3

¹³ Projekts Nr. 3

¹⁴ Projekts Nr. 3

¹⁵ Projekts Nr. 3

¹⁶ Projekts Nr. 3

¹⁷ Projekts Nr. 3

¹⁸ Projekts Nr. 1

¹⁹ Projekts Nr. 1

²⁰ Projekts Nr. 2

²¹ Projekts Nr. 2

²² Projekts Nr. 3

²³ Projekts Nr. 3

²⁴ Projekts Nr. 3

²⁵ Projekts Nr. 3

²⁶ Projekts Nr. 3

²⁷ Projekts Nr. 3

²⁸ Projekts Nr. 1

Tieslietu ministra vietā –
kultūras ministre Dace Melbārde