22. decembra stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.283.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Dz.Ābiķis (LC). (Turpinājumā.) Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu nedaudz padomāt par zināmām konsekvencēm mūsu darbā, jo aptuveni mēnesi atpakaļ mēs šeit, Saeimā, bez neviena deputāta iebildes, bez neviena deputāta papildinājuma vai ierosinājuma nobalsojām par Nacionālā biroja satversmi, par UNESCO Nacionālā biroja satversmi. Jā, es varu piekrist, un mēs arī komisijā daudzkārt esam par šo jautājumu sprieduši gan ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, gan ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem, gan ar mūsu ārlietu speciālistiem, ka tiešām UNESCO ir samērā birokratizējusies organizācija, kam ir milzīgs aparāts. Tāpat — es neesmu rasists, bet tas ir vienkārši fakts, — UNESCO ir drīzāk dzeltena un melna nekā balta. Bet es negribētu teikt, ka tas ir slikti, tā ir vienkārši pasaules realitāte. Bet šajā gadījumā ko es gribētu teikt. Pirmkārt, līdz šim mēs maksājuši UNESCO esam mazāk nekā esam dabūjuši dažādām attīstības programmām, piemēram, "Jugendstils Latvijā", un tā tālāk. Kādām deviņām programmām mēs esam no UNESCO dabūjuši aptuveni 130 tūkstošus. Bet pats galvenais ir tas, ka UNESCO ir viena no tām organizācijām, kas arī tad, ja šī maksājumu bilance būtu uz nullēm, ja tā varētu teikt, ja mēs iemaksātu tik daudz, cik tā mums caur programmām iedotu atpakaļ, tomēr rada lielas starptautisku kontaktu iespējas. Tā ir mūsu Latvijas lielāka iespēja integrēties tajā pasaulē, kurā mēs tiešām gribam integrēties. Un tāpēc, ņemot vērā tās konsekvences, par ko es runāju, ka nepilnu mēnesi atpakaļ mēs šeit vienbalsīgi, es atkārtoju, vienbalsīgi nobalsojām par Nacionālā biroja satversmi un ka tiešām mums šīs kontaktu iespējas šobrīd visās starptautiskajās institūcijās, lai varētu propagandēt savu Latviju, savu Latvijas kultūru, ir ārkārtīgi nepieciešama, es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt, respektīvi, neatbalstīt deputātu Gundara Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu. Es izteicu, es domāju, mani komisijas locekļi piekritīs, arī savas komisijas simtprocentīgu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Andrejs Krastiņš, un pēc tam — Dainis Stalts.

M.Virsis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Šeit ir tas gadījums, kad mums, Latvijai, ir iekrājies parāds, un tieši tā summa, varbūt ne gluži tieši, bet aptuveni tā summa, ko piedāvā noņemt mums cienījamie Zemnieku savienības deputāti, ir tā, kas atļauj mums iziet no situācijas ar pietiekoši normālu seju. Mēs varam nobalsot tieši tā, kā to prasa cienījamie deputāti, bet, nu, tad mums jārēķinās ar to, ka mēs UNESCO, tas ir, vienā no Apvienoto Nāciju organizācijām, figurēsim jau kā trešās vai ceturtās pasaules valsts. Mēs to varam darīt, bet es domāju, ka vismaz Eiropā, ja mēs runājam šeit tik kaismīgi par kultūru, par visām citām lietām, tad šī summa nav tā, kas mums būtu upurējama, nezinu kādu motivāciju dēļ. Es domāju, ka, tāpat kā aizsardzības jautājumos, kaut arī mēs pārsteidzīgi tur nosvītrojam kaut ko, attiecīgi mūs uztver tikai tad, ja mēs paši sevi uztveram nopietni. Un, ja mēs gribam sevi nopietni pārstāvēt kaut kur pasaulē, tad mums arī ir jārēķinās ar to, ka ir UNESCO, ir tāda organizācija, un ka tur nemaz nav tā, ka mums visi tikai prasa maksāt un neko mums nedod pretī. Un tā ir tā situācija, kurā mēs esam. Protams, Ārlietu ministrija būs apzinīga un disciplinēta, ja jūs nobalsosiet pretēji tam. Tas nozīmē, ka mēs izkāpjam ārā no šīs organizācijas. Protams, tālākās diskusijas par kultūru un tā tālāk, es domāju, ir gan politiski, gan ētiski, gan arī morāli problemātiskas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Dainis Stalts.

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi! Šī mana uzstāšanās laikam ir pierādījums, ka mums ir demokrātija, jo es taisos uzstāties kategoriski pret savu kolēģu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa ierosinājumu. Šī situācija ir tāda, ka mēs, ja labi atceramies vēl no visiem atmodas laikiem, centāmies ieiet pasaulē un prasījām savu atzīšanu. Tagad mēs esam tur ienākuši. Un tagad mēs negribam maksāt īri. Bet mēs ļoti labi zinām, ka civilizētajā pasaulē īres nemaksātājus izliek no mājām. Un, es domāju, nevar pieiet šim jautājumam ar galēju provinciālismu, es pat domāju, ka šis ierosinājums ļoti plaši izskanēs pasaulē jau tikai ierosinājuma līmenī, izskanēs, ka Latvija ir tā valsts, kas taisās izstāties no UNESCO. Jā, var būt kavējumi maksājumos, arī citas valstis ir aizkavējušās, bet es domāju, ka šis pierādījums ir tas vissliktākais, kas mums varētu būt. Un arī tālāk pārskatot, es redzēju tur vēl dažus labojumus, kas paredz svītrot dalības maksu starptautiskajās organizācijās. Es tomēr ļoti lūgtu savus kolēģus domāt nevis partejiski, bet valstiski šobrīd. Un arī atsaukt šos pārējos labojumus par dalības maksu dažādās starptautiskās organizācijās. Jā, tas ir dārgi! Bieži vien var būt, ka kaut kur mēs nevarēsim samaksāt kaut ko citu, bet tas ir absolūti nepieciešami, ja mēs tiešām gribam būt pasaules apritē un prasīt kaut ko no pasaules. Šāda dalības maksa ir jāmaksā tāpat, kā jāmaksā par īri, kā jāmaksā par ēdienu un visu pārējo, kā jāmaksā nodokļi. Tā ir svēta patiesība. Un es domāju, ka šinī gadījumā varbūt tiešām, apspriežot tālāk budžetu, var strīdēties par dažādu nozaru prioritātēm Latvijā, bet nevar strīdēties par Latvijas vietu pasaulē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK). Paldies! Godājamais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Protams, izprotot visā pilnībā to, ka parādā palikt ir ļoti neglīti un tā diez vai vajadzētu darīt un diez vai vajadzētu līdzināties pasaules lielvalstīm, kuras ir neiedomājami lielas summas parādā šai starptautiskajai organizācijai, es tomēr vēlētos jūs vienkārši aicināt padomāt līdzi par lietderības koeficientu. UNESCO Latvijas nacionālā komisija tātad 1995.gadam ir paredzējusi tikai divus niecīgus komandējumus. Bet šo komandējumu izdevumu kopējā summa ir 18 tūkstoši latu. Vienreiz uz Parīzi, vienreiz uz Pekinu. Varbūt tomēr mēs varam aicināt šo Nacionālo komisiju kaut vai sakarā ar šiem izdevumiem, kas ir prognozēti, lūk, šādiem komandējumiem un varbūt ļoti nepieciešamām sarunām, teiksim, par kultūras mantojuma aizsargāšanu un dažādām citām svarīgām lietām Pekinā, piedomāt pie tā, ka mūsu pašu kultūras mantojums šobrīd ir aizsargājams un ka mums par to ir jārūpējas pirmkārt. Un varbūt šīs summas ir ieteicams novirzīt tieši šai vajadzībai. Jo mēs nebūsim vajadzīgi nedz UNESCO, nedz pārējai pasaules kultūras sabiedrībai, ja mums nebūs mūsu kultūras mantojuma, mūsu kultūras pieminekļu. Tie patlaban ir glābjami no pazušanas. Jūs visi redzat, kas notiek Rīgā. Rīga taisās būt par pasaules jūgendstila galvaspilsētu. Bet ko dara šīs firmas, firmiņas un dažnedažādās organizācijas? Kā tās izrīkojas ar mūsu kultūras mantojumu? Kā tiek lauztas šīs fasādes! Kā tiek varmācīgi izmainīti visi šī kultūras mantojuma parametri! Piedomāsim pie šīs lietas un pie tā, kur mēs izlietojam līdzekļus, vai vienmēr to darām mērķtiecīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents runās? Lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es saprotu zināmus iebildumus pret šo organizāciju, tajā pašā laikā iestāšanās tajā notika ar augstākā likumdevēja orgāna piekrišanu, un nemaksāt biedru naudu, ja ir iestājies... Tad labāk ir jāizstājas un pēc tam nav jāmaksā biedru naudu, bet ne otrādi. Tā kā summa, man liekas, nemaz nav tik liela, es aicinātu tomēr atbalstīt, lai šī summa paliek tajā variantā, ko ir iestrādājusi valdība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim — iemaksas UNESCO — mīnus 48 810 lati! Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 41, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Kods 12 — Ekonomikas ministrija.

A.Piebalgs. Tātad vispirms par atdeves fondu. Ir palikuši divi priekšlikumi — deputātu Tomiņa un Bērziņa priekšlikums un Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Runātāju nav. Lūdzu, balsosim! Ekonomikas ministrijas atdeves fonds - mīnus 100 tūkstoši, deputātu Zigurda Tomiņa un Gundara Bērziņa priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 37, atturas - 2. Nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikums - mīnus 40 tūkstoši. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Līdz ar to Saeima akceptē Ekonomikas ministrijai atdeves fonds - mīnus 40 tūkstoši latu. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - samazināt valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumus Ekonomikas ministrijā par 500 tūkstošiem latu. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Ekonomikas un Finansu ministriju paspārnē ir arī Statistikas komiteja, ir arī Monopoldarbības uzraudzības komiteja un vesela virkne iestāžu, kas ir būtiski nepieciešamas Latvijas valstij, un šajā gadījumā šis samazinājums, protams, negatīvi atsauksies uz Latvijas valsts ekonomikas tālāko attīstību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumu samazinājumu kopā par 500 tūkstošiem latu, ko ierosina frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Darba algu fonda samazinājums par 55 673 latiem. Ministru kabinets ierosina. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Līdz ar to Saeima ar savu lēmumu Ekonomikas ministrijai darba algu fondu samazina par 55 673 latiem.

Nākamais ir deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums — Monopoluzraudzības komitejai samazināt par 12 tūkstošiem latu. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es gribētu teikt, ka te nav precīzi ierakstīts mūsu priekšlikums, jo priekšlikums bija mazliet savādāk formulēt šo pantu ar konkrētu summu - 45 tūkstošus atstājot un par 12 samazinot no bāzes izdevumiem pilnīgi likvidējot attīstības izdevumus. Bet Monopoldarbības uzraudzības komitejai budžets ir 200 procenti pret šo gadu. Tā ir prioritāšu prioritāte šī gada budžetā.

Otrs. Ir paredzēti attīstības izdevumi 19 tūkstoši latu četrām štata vietām — 4 500 latu uz vienu štata vietu, 350 latu alga mēnesī. Es tomēr aicinātu atbalstīt šo 12 tūkstošu samazinājumu, jo Monopoldarbības uzraudzības komiteja no tās atklātajiem pāridarījumiem 20 procentus atstāj sev. Ja ir pusotras reizes augstāka alga nekā vispār valsts pārvaldes iestādēs, ap 150 latu alga, 20 procenti, es neredzu šeit saprātīgu risinājumu tādā milzīgā palielinājumā un sevišķi vēl attīstībai uz trūcīgā budžeta rēķina. Mēs, protams, varam tēlot, kā saka, ka mēs esam bagāti, un maksāt UNESCO un tā tālāk, tikai diemžēl bagātās valstis dara savādāk. Protams, trūcīgajiem ir jātēlo, ka mums tam nauda atliek, bet medicīnai un citiem pasākumiem, trūcīgo finansēšanai - neatliek. Es tomēr aicinātu atbalstīt, tas ir ļoti mērens samazinājums, mūsu priekšlikums reāli bija ievērojami lielāks - 31 tūkstotis. Ja tas tiek noraidīts, tad es tomēr lūgtu valdību tā arī pasludināt to par prioritāšu prioritāti.

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs. Lūdzu!

J.Zvanītājs (ekonomikas ministrs). Cienījamie deputātu kungi! Es gribētu paskaidrot šo skaitli. Manuprāt, process notiek ļoti normāli, jo mēs saprotam, ka Monopoluzraudzības departaments ir ļoti neērts, tas dara ļoti smagu darbu. Bet šī gada laikā mēs domājam tā darbinieku statusu pielīdzināt valsts ierēdņu statusam. Tātad pacelt viņu atbildību. Līdz ar to arī mainās algu likmes.

Otrām kārtām, ir domāts šī departamenta darbību izvērst ne tikai Rīgā, bet arī visas republikas teritorijā. Tādēļ ir ideja veidot reģionālo grupu. Tādēļ ir šīs četras darba vietas. Jums ir jāizšķiras, vai šī nauda ir jādod. Taču es domāju, ka šis ir viens no svarīgākajiem virzieniem mūsu nesakārtotajā ekonomikā. Runāsim godīgi, šis departaments strādā pilnīgi individuāli. Tas dod, teiksim, neatkarīgu viedokli par daudziem procesiem, kas ir mūsu valstī. Tādēļ tomēr es aicinātu noraidīt šo te piedāvājumu un balsot par to, kā tas ir ielikts budžeta projektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es arī tomēr aicinātu ļoti uzmanīgi izskatīt šo sadaļu Ekonomikas ministrijā par monopoluzraudzības komiteju, jo, kā jau Gundars Bērziņš minēja, šogad budžets šai monopoluzraudzības komitejai palielināts ir gandrīz divas reizes jeb, precīzāk, tuvu pie 180 procentiem. Attīstības izdevumiem 31 tūkstotis latu. Un šis priekšlikums - samazinājums par 12 tūkstošiem latu — ir apmēram 9 procenti no pašreizējā budžeta. Ja mēs samazinām Valsts prezidenta kancelejai, Ministru kabinetam, ministrijām, bet nesamazinām attiecīgi Ekonomikas ministrijai šo atdeves fondu un citus izdevumus, tad varbūt tiešām apsvērt šo nelielo summu, bet apsvērt iespēju to samazināt, jo, kā jau minēja Zvanītāja kungs, šī institūcija strādā atsevišķi un arī uz to attiecas Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti 1994.gada 22.martā. Un tie skan tā: "Par kārtību, kādā monopoluzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas darbības attīstīšanai izlietojami 20 procenti no līdzekļiem, kas atstāti tās rīcībā no valsts budžetā ieskaitāmām piedzenamām soda naudām." Tātad runa tiešām ir par to, ka viņiem attīstībai ir arī jānopelna, jāstrādā. Monopoluzraudzības komitejas rīcībā tiek atstāti 20 procenti no līdzekļiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā kā soda nauda saskaņā ar likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" 4.panta piekto daļu un 14.panta trešo daļu. Tie tiek novirzīti šīs institūcijas ārpusbudžeta kontā. Varbūt no turienes vajadzēja paņemt tos 12 tūkstošus latu. Un arī šajos Ministru kabineta noteikumos ir arī teikts, ka Monopoldarbības uzraudzības komiteja savu darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai izmanto vienu ceturto daļu līdzeļu no 20 procentu atskaitījumiem ārpusbudžeta kontā. Pārējie 80 procenti paredzēti materiāli tehniskajai apgādei, saimniecības izdevumiem, nodokļu maksājumiem, darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai un ar to saistītiem komandējumiem, metodoloģisko materiālu pavairošanai un publicēšanai. Tad varbūt tieši šīs summas samazināšana tieši liks monopoluzraudzības komitejai aktivizēt savu darbību, lai arī pēc tam attīstītos Un iespējas, es domāju, ir. Problēmas, ar kurām jānodarbojas šai institūcijai, ir ļoti lielas. Tāpēc es tomēr arī aicinātu atbalstīt šo samazinājumu par 12 tūkstošiem latu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu to 100 000 latu samazinājumu Ekonomikas ministrijai un ierosinu šo naudu piešķirt mūsu lauku slimnīcām. Kā jūs šodien redzējāt no tām demonstrācijām ārpusē, medicīnas darbiniekiem ir tiešām lielas grūtības taisni uz laukiem. Un nav nekāda pamatojuma Ekonomikas ministrijai tik daudz naudas atvēlēt, kā viņa šodien ir paredzēta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Piebalgs. Es gribētu piebilst, ka Ekonomikas ministrijai, tāpat kā visām citām ministrijām, algas tiek rēķinātas atbilstoši civildienesta likumam, un šis samazinājums manā skatījumā ietekmēs negatīvi Monopoldarbības uzraudzības komitejas darbu. Un, kā jūs zināt, īpaši pēdējā laikā mums ir radušās būtiskas problēmas ar monopolsituācijām, kuras negatīvi ietekmē gan cenas, gan visu tirgu. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa ierosinājumu - Monopoldarbības uzraudzības komitejai - mīnus 12 tūkstoši latu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 27, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk — iemaksas Starptautiskajā finansu korporācijā.

A.Piebalgs. Šis priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bērziņš un Tomiņš, ir saistīts ar to, ka 1992.gadā atbilstoši Augstākās padomes lēmumam Latvija iestājās Starptautiskajā finansu korporācijā. Starptautiskā Finansu korporācija ir starptautiska organizācija, kas finansē tiešās investīcijas vai kreditē tiešās investīcijas. Tā kā nav šo iemaksu, mēs neesam iemaksājuši savu daļu, tad, dabiski, šīs starptautiskās Finansu korporācijas darbība Latvijā ir ļoti vārga. Un šajā gadijumā, izdarot šīs iemaksas, mums būs pietiekami lielas investīcijas, kas tieši saistītas ar šo starptautisko finansu korporāciju, jo tā parasti nāk kā trešā dalībniece investīcijās. Tātad vietējais ieguldītājs, ārzemju ieguldītājs un Starptautiskā finansu korporācija. Un viņi šajā gadījumā neprasa valdības garantijas. Tāpēc Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).Es saprotu, ka šī nauda līdz šim neatradās. Tikai gribu norādīt analogu, ka šī summa ir apmēram tik, cik nepieciešams, lai paceltu algas visiem kultūras darbiniekiem, vismazāk apmaksātajai kategorijai šobrīd valstītī. Ja skolotājiem ir atrisināts. Te tikai vairāk vajadzīgs.

Otrs jautājums - ko dos? Šobrīd Piebalga kungs teica, bet nepateica, ko dos. Mēs iemaksājam 700 tūkstošus latu. Ko tas dos nākošajā periodā? Nāks šeit kaut kas? Jautājums par ārvalstu kredītu investīcijām, klimata radīšanu ir pavisam savādāks un šobrīd principā nav izskatīts. Iespējams, ka ir ejami pavisam citi ceļi, investīciju aprošināšana. Ja šī summa būtu paredzēta investīciju apdrošināšanai starptautiski atzītos apdrošināšanas fondos, tad tas garantētu, ka, šos 700 tūkstošus ieguldot, ienāk 7 miljoni investīciju. Šādam plašam žestam — nabadzīgai valstij 700 tūkstošus iespiest šinīs finansu korporācijās — es neredzu pamatojumu, neredzu, ka šeit būs atdeve. Es tomēr gribu, lai jūs apzinātos, ka jūs nebalsojat šobrīd par mūsu priekšlikumu samazināt, jūs balsojat par 700 tūkstošu latu iesviešanu nezināmā procesā. Manuprāt tā ir naudas izšķērdēšana. Ja Saeimai ir citāds viedoklis, tad tas ir jāizsaka balsojot.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC). Godātie deputāti un jo īpaši godātais Bērziņa kungs! Jūs laikam bijāt aizgājis, kad mēs komisijā diezgan pamatīgi izskatījām šo jautājumu. Un man diemžēl ir jāsaka tāpat kā vakar jautājumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, ka jūs kļūdāties un jūs sajaucat ļoti vienkāršas lietas. Starptautiskā finansu korporācija ir organizācija, kas nodarbojas gan ar kreditēšanu, gan ar apdrošināšanu tieši uzņēmējiem, bez valsts līdzdalības. Šajā organizācijā Latvija ir iestājusies ar tās likumdevēja, ar Augstākās padomes lēmumu. Un mūsu — nu, es šeit minu kā piemēru — mūsu kaimiņvalsts Igaunija, jau samaksājot arī šo iestāšanās maksu, tiešajās investīcijās, tas ir, bez valsts garantijām, bez valsts garantētiem kredītiem, ir saņēmusi apmēram septiņus astoņus miljonus un, iespējams, jau līdz šī gada beigām būs saņēmusi 10 miljonus dolāru. Un tāpēc šī summa kā līdzdalība, kura jau ir nokavēta un kurai bija jābūt iepriekšējā gada budžetā, manuprāt, ir uz iepriekšējās valdības, arī uz Finansu ministrijas sirdsapziņas. Tāpēc šis būtu tiešām pareizākais laiks, kad mums atbalstīt šo priekšlikumu, šo valdības priekšlikumu, nevis iesniegt priekšlikumus to noraidīt, jo ne jau mums - ne valdībai, ne Saeimai - ir jālemj par šiem projektiem, bet tā ir iespēja privātajam biznesam, mūsu valstī esošajiem uzņēmumiem bez valsts līdzdalības tikt tieši pie šiem kredītiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es arī gribētu aicināt. Diemžēl vajadzēja varbūt daudz plašāk Kehra kungam izskaidrot, jo cilvēki nezina. Cik es esmu runājis, tad šīs iemaksas Starptautiskajā finansu korporācijā nav tās iemaksas, kas ir līdzīgas, teiksim, dažādiem valsts garantētiem parādiem. Un, ja mēs gribam saņemt kaut kādus aizdevumus normālai, ātrai saimniecības attīstīšanai, nevis par 30, par 40, par 20 vai par 15 procentiem, bet ja mēs reāli gribam dabūt šos aizdevumus par zemiem procentiem, tad ir jāatbalsta šī iemaksa, jo tas ir vienīgais veids, var atdzīvinat Latvijā mazos, vidējos un varbūt perspektīvos uzņēmumus ar zemiem kredīta procentiem. Vienkārši citas iespējas pašreiz nav, jo cilvēki domā - ir šie G-24 kredīti, kurus garantē valdība, tie iet , teiksim, caur valsts banku, caur komercbankām un tā tālāk. Šis ir otrs process, kur ir privātajiem ražotājiem pašiem jāizstrādā projekti un jāstrādā kopā ar šo Sarptautisko finansu korporāciju un kopā ar Pasaules banku. Bet es šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt šo iemaksu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, lūdzu! Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP). Godātie deputāti! Tas būtu ļoti skaisti, un mēs to varētu visi atbalstīt, ja kontekstā mums tūlīt Kehra kungs kā bijušais ekonomikas ministrs, Piebalga kungs kā bijušais Budžeta komisijas priekšsēdētājs un Kiršteina kungs, kas, cik es saprotu, labi pārzina biznesu, paskaidrotu, kas tagad notiek ar tiem sliktajiem kredītiem, ar to G-24 kredītu, ko valsts ir garantējusi un ko mēs tagad maksājam. Es vēlreiz jums gribu nocitēt valsts budžeta paskaidrojumu, Bērziņa kungs, Induļa kungs cienītais, ka mums pat krājbankā ir sliktie kredīti, un es ļoti gribētu zināt, kā valsts banka praktiski varētu viņus izdot un kam viņi ir izdoti. Un mēs šobrīd par viņiem maksāsim valsts budžetā, dosim viņiem dotāciju. Ja to visu mums varētu paskaidrot un ja mums pateiktu, ka Lagzdiņa kungs antikorupcijas komisijā ir saucis pie atbildības tos, kam ir izdoti sliktie kredīti, un kā no viņiem piedzīs, tad es arī aicinātu jūs balsot par. Bet par cik tādas informācijas mums šobrīd nav, es atbalstītu Tomiņa un Bērziņa priekšlikumu un balsotu pret. Paldies! (No zāles: "Balsot pret.")

Sēdes vadītājs. Debates ir beigušās. Referent, lūdzu!

A.Piebalgs. Es tikai gribēju paskaidrot, ka Starptautiskā finansu korporācija savus kredītus neizsniedz caur valdību, tātad te nevajag valdības garantijas, un tas ir kaut kas cits nekā G-24 kredīti. Tas ir tiešais ieguldījums, kurā nav valdības garantiju. Un tas ir tas plus šajā lietā. Protams, ir ļoti pievilcīgi, ka mēs šo naudu ieliekam algās. Tajā pašā laikā arī jādomā arī par nākotnes attīstību, jo nodokļus var savākt tikai no tiem, kas ražo, un diemžēl, ja mums neattīstās ražošana un ekonomika, tad mums jau nebūs tās nodokļu masas. Es ļoti labi saprotu Bērziņa kunga nākošā gada ideju, bet vajag skatīties kādus pāris gadus uz priekšu. Un neapšaubāmi jau Kehra kungs minēja argumentu, ka Igaunijā tomēr ir bijuši šie kredīti. Un tie ir tiešie kredīti, kuri neiet ar valdības garantiju, kas mums līdz šim ir lielākā problēma, ka vienmēr ir valdības garantija pa vidu. Tā ka es atbalstītu tomēr valdības, šajā gadījumā Budžeta un finansu komisijas, priekšlikumu un aicinātu neatbalstīt Bērziņa kunga un Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim - iemaksas Starptautiskajā finansu korporācijā — mīnus 689 tūkstoši! Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa iesniegtais priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Kods 13. Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam, Latvijas Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Kā jau es iepriekš minēju, Budžeta un finansu komisijā finansu ministrs Andris Piebalgs argumentēja paredzamo šo līdzekļu izlietojumu no atdeves fonda un tāpēc es savu priekšlikumu noņemu.

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš pievienojas? Ministru kabineta priekšlikums - mīnus 40 tūkstoši. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nē. Līdz ar to Saeima nolemj: Finansu ministrija - atdeves fonds - mīnus 40 tūkstoši.

Nākamais. Valsts investīcijas - mīnus 2 miljoni 330 tūkstoši - frakcija "Tēvzemei un brīvībai".

A.Piebalgs. Es vienīgi gribētu paskaidrot, kas tie ir par objektiem. Šeit ir divi objekti pēc būtības vai divu objektu grupa. Pirmā grupa tātad ir Valsts prezidenta pils restaurācija, tas ir 1,43 miljoni latu, un otrs objekts ir muitas punktu celtniecība - 900 tūkstoši. Saeimai, protams, jāizšķiras, vai atstāt šos objektus vai neatstāt, bet tie nav tiešie Finansu ministrijas objekti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Valsts investīcijas — mīnus 2 miljoni 330 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 13. Nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikums — darba algu fonda samazinājums - 398 984 lati. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nē. Līdz ar to Saeima nolemj Finansu ministrijai darba algu fonda samazinājumu par 398 984 latiem.

Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, lūdzu!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es gribētu nedaudz izskatīt tās izmaiņas, kuras šeit jau iesniegtas. Par atdeves fondu, es domāju, ļoti labi pateica arī Ministru prezidents. Es gribētu atgādināt, ka šobrīd man steidzami ir nepieciešami naudas līdzekļi, lai ieviestu dzīvē atsevišķus projektus, un tur šis atdeves fonds man ir steidzami nepieciešams. Tāpēc arī lūgums atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu par mīnus 40 tūkstošiem.

Rezerve likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai. Šeit pirmajā lasījumā, kad vēl nebija skolotāju streika, Ministru kabinets lūdza atstāt 650 tūkstošus latu, kas nepieciešami, lai ieviestu civildienesta reformu, kura ir saistīta ar Pilsonības un imigrācijas departamentu un Naturalizācijas pārvaldi. Un tagad šeit ir runa par to, ka var tikt noņemti 1,4... praktiski 1,5 miljoni latu.

Tātad ļoti lūdzu, lai paliktu 650 tūkstoši latu Iekšlietu ministrijai. Ja Tomiņa kungs un Bērziņa kungs varētu pateikt, kur es dabūšu 2 miljonus kā rezervi drošības kā valsts prioritātes realizācijai, dabiski, es viņus atbalstītu, bet gribētu tikai pateikt, ka nauda man ir nepieciešama šodien, bet nevis nākošā gada beigās.

Lūdzu noraidīt priekšlikumus, kuri skar Naturalizācijas pārvaldi. Nākošā gada budžetā Naturalizācijas pārvaldei ir paredzēti 840 tūkstoši latu. Šajā gadā Igaunijā naturalizācijas ciklu, ja tā varētu teikt, ir izgājuši apmēram 48 tūkstoši cilvēku. Tātad Igaunijā ir kļuvuši par pilsoņiem 48 tūkstoši iedzīvotāju. Ja mēs samazinām Naturalizācijas pārvaldei līdzekļus par jebkuru summu, kā frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piedāvā, — par 630 tūkstošiem, tas nozīmē, ka Naturalizācijas pārvalde vispār neeksistē. Vai arī, kā LNNK piedāvā — par 160 tūkstošiem, tad praktiski process tiek palēnināts. Nepieciešamā summa naturalizācijas pārvaldei , kuru tā pieprasīja, bija 1,2 miljoni. Ministru kabinets no sākuma bija atradis iespēju dot 900 tūkstošus, pēc tam, pārrēķinot sakarā ar pēdējiem notikumiem, maksimums, ko mēs varam iedalīt reāli,ar ko viņi varētu iesākt savu darbību, ir 840 tūkstoši latu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Janeks, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

J.Janeks (TPA). Cienītie deputāti! Nesen mēs apskatījām mūsu ārkārtējā sēdē kriminogēno situāciju Latvijā. Un pieņēmām tādu lēmumu "plēnuma lēmumu" stilā, neko faktiski Iekšlietu ministrijai labu nedarīdami. Un, ja mēs šodien gribam Iekšlietu ministriju apcirpt šajos pasākumos, kurus ir paredzējis Ādamsona kungs, tad man liekas, ka tas nav nopietni. Šī ir tā ministrija, kurai mēs nedrīkstētu samazināt budžetu. Varbūt atsevišķās vietās ir jāmeklē iespējas palīdzēt. Jūs jau dzirdējāt to, ka, teiksim, šie Iekšlietu ministrijas policisti, zaudējot savu veselību vai kļūstot par invalīdiem, saņem 30 latus. Un mēs šeit, protams, varam ļoti tā spriest, jo mēs esam attālumā no tā, ko, teiksim, veic policisti. Un, manuprāt, šodien šeit mūsu godaprāts būtu tāds, ka ir jāatbalsta Iekšlietu ministrija, ja mēs vēlamies , lai mēs varētu droši atrasties savās dzīves vietās un arī atrasties šeit, Rīgā. Paldies par uzmanību! Un ierosinu attiecībā uz atdeves fondu arī Ministru kabinetu neatbalstīt un fondu nesamazināt, un arī pārējo. Tātad ko iesniedza Ādamsona kungs, to arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

G.Bērziņš (LZS). Es savā un Zigurda Tomiņa vārdā noņemu priekšlikumu samazināt par 100 tūkstošiem atdeves fondu Iekšlietu ministrijai.

Otrs, ko es gribētu teikt, es ļoti piekristu Janeka kungam, ka nav iedomājama šīs prioritātes realizācija bez finansu palielinājuma. Šeit tikko runāja. Mēs izšķiedām 700 tūkstošus iemaksām starptautiskā korporācijā, bet investīciju klimats ir atkarīgs arī no iekšējās drošības situācijas. Ne jau tāpēc Igaunijā nauda nāca, ka tur ieguldīja naudu šinī fondā. Tāpēc, ka ir radīts investīciju klimats - stabila nodokļu bāze, ko es nevarētu teikt par mūsu valsti. Mēs tikko izskatījām likumus, bet paši nezinām, atklāti sakot, kurā brīdī tie stāsies spēkā. Pakete ir absolūti nepilnīga, puse likumu ir, puse nav. Ne ar iemaksām. Investīcijas šeit var nākt tikai tad, ja ir radīts investīciju klimats. Viena no investīciju klimata sastāvdaļām ir drošības sistēma. Ja firmām, kas mēģina godīgi strādāt, nemaksājot "jumtiem", ieņēmumu dienests uzliek soda naudu par to, ka kasieris strādā ar kases aparātu, uz kuru viņš nav izgājis kursus, mēs sodām par to ārzemju investorus, tad ir jautājums, vai tā ir investīciju veicināšana. Un ar šādiem primitīviem soļiem, ar naudas izšķērdēšanu mēs investīciju ienākšanu Latvijā neatrisināsim. Es uzsveru, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir drošības radīšana valstī. Un kāpēc arī mūsu priekšlikums ir par šiem 2 miljoniem? Es runāšu uzreiz par visu pantu, es vairāk nenākšu runāt. Tātad 2 miljoni kā valsts prioritātei. Es uzskatu, ka līdzekļiem ir jābūt ministra rīcībā, lai viņam varētu dot uzticību, no viņa prasīt atbildību un operatīvu reaģēšanu uz situāciju. Pat tad, ja tie ir ielikti 2 miljoni 100 tūkstoši civildienesta reformai, tā ir mehāniska kaut kādas sistēmas izmaiņa, tās nav iespējas operatīvi reaģēt uz situāciju, analizēt un ieguldīt šos līdzekļus vājākās vietās un risināt nopietni problēmas.

Par to, kur ir šī nauda? Protams, kad mēs esam noraidījuši, ka ieņēmumu daļu mēs neskatām, jo tā, redz, visās valstīs apstiprina, mēs te esam atkal visām civilizētajām valstīm tālu tālu priekšā, mēs līdz viena lata precizitātei apstiprinām Saeimā ieņēmumus un izdevumus, bet izdevumu daļā pa nodokļiem nedalām, jo tas ir ļoti loģiski. Kā Panteļējeva kungs atzina — viņam ir matemātiķa loģika, — tātad ieņēmumus no nodokļiem mēs prognozēt nevaram, bet līdz lata precizitātei budžetu noteikt - to mēs varam.

Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo, jo ir akcīzes ieņēmumi, kur ir 15 miljonu rezerve, minimāli 15 miljonu rezerve, pie kam lielākā daļa ir importa alkohols. Ja netiek maksāta akcīze, netiek maksāts arī apgrozījuma nodoklis. Kopumā uzlabojot alkohola akcīzes iekasēšanu, importa alkohola, palielinājums ir gan apgrozījuma nodoklī, gan muitas nodoklī, gan akcīzē. Un pie tam ievērojams. Ja drošības sistēma nesāks nopietni strādāt, šeit nekas nemainīsies un nevar mainīties. Es aicinātu balsot tomēr par attīstību. Mēs, Saeima, esam dāvājuši uzticību jaunajam iekšlietu ministram, un es gribētu uzticēt viņam arī līdzekļus, lai viņš varētu realizēt drošību kā valsts prioritāti, nevis kā "Latvijas ceļa" vai koalīcijas valdības prioritāti, kuras ir vairākas un kuras es nesaprotu - kāds ir to segums, realizācijas mehānisms un mērķi. Es uzskatu, ka drošībai ir jābūt valsts prioritātei, un aicinu balsot par to arī līdzekļos. Ir ieekonomēti jau kancelejā 460 tūkstoši, un, protams, sliktākajā gadījumā, ja neatbalsta visu šo summu, tad varbūt vismaz to daļu, kas budžetā tiek ieekonomēta, jo tad arī radīsies alga gan skolotājiem, gan medicīnai, gan kultūrai.

Par sociālo pabalstu un pensiju izmaksām. Šeit arī ir tas absurds. Šodien saka: drošība ir prioritāte. Vai, Gaiļa kungs, valdība ir painteresējusies, kā iet tām ģimenēm, kuru apgādnieki zaudējuši dzīvību vai veselību, stāvot šajā drošības sardzē. Šobrīd likumdošana paredz vienreizēju ļoti minimālu izmaksu. Cilvēks, kas ir zaudējis darbaspējas, kad bandīts viņam iedūris ar nazi mugurā, saņem 20 līdz 30 latu mēnesī. Vai tā ir prioritāte? Vai mēs atradīsim cilvēkus, kas riskēs ar dzīvību un stāvēs šajā valsts interešu sardzē? Ja mēs viņus ignorējam, nolīdzinām viņus līdz ar zemi. Tāpēc es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, jo tikai vienreizējas, Kristovska kungs te gan kliedza, bet tikai vienreizējas izmaksas par drošību ir paredzētas. Speciālas sociālo pensiju izmaksas nevienā likumdošanas aktā un summās nav paredzētas. Tikai vienreizējās, ja iekšlietu darbinieks iet bojā. Es tomēr aicinu apzināties, ka tā ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, un atspoguļot to budžetā. Jo nevaram mēs ar tukšiem solījumiem aizstāt darbus. Ja ir solījumi un nav darbu, tad es neredzu, kā tas realizējas dzīvē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums vajag tomēr zināmu kārtību apspriešanā, jo tā mēs runāt par visu nevaram. Konkrēti ir runa par atdeves fondu. Un deputāti Zigurds Tomiņš un Gundars Bērziņš savu priekšlikumu - 100 tūkstoši — ir noņēmuši.

Tagad 40 tūkstoši — Ministru kabinets. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu! Ilga Grava, Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Grava (DP). Es gribētu atbalstīt Janeka kunga teikto un aicināt atdeves fondu Iekšlietu ministrijā vispār neaiztikt un atstāt tādā summā, kā ir. Es zinu, ka tūlīt būs iebildums — ja jūs kaut ko dodat, no kurienes to ņemt? Es jums varu pateikt. To var ņemt, un par to mēs runāsim, kad runāsim par reformu ministriju. Gaiļa kungs jau pats teica, ka tā strādās tikai līdz jūlijam, tātad no 12 mēnešiem tikai sešus. Un pusgadu nestrādās. Un tur summa ir pietiekami liela, lai segtu šo deficītu, kas veidojas, ja mēs nedzēšam Iekšlietu ministrijā 40 tūkstošus. Jo es domāju, ka šodien vienkārši, kā lai saka, ir absurda situācija. Ja ministrs ir sācis darbu un visa Saeima ir apmierināta ar to, kā notiek reformas, tad noņemt viņam naudu, pašiem apzinoties un uzsverot, ka šī ministrija nosaka visu ekonomisko attīstību, ir absurds. Tāpēc es aicinu balsot pret šo Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas par atdeves fondu. Referent, lūdzu!

A.Piebalgs. Saprotot visu Iekšlietu ministrijas svarīgumu, tomēr es gribu atzīmēt, ka Iekšlietu ministrijas izdevumi nākošajā gadā pieaug no 39,5 miljoniem latu uz 52,9 miljoniem. Kas attiecas tieši uz šo atdeves fondu. Es arī būtu laimīgs neņemt nost, bet ir zināma solidaritāte. Jebkurai valdības institūcijai ir uzdevumi. Visi ir vienlīdz svarīgi manā skatījumā. Un šis bija priekšlikums, kas saistīts tieši ar to, ko valdība ierosināja kā seguma avotu, vienu no seguma avotiem skolotāju algām. Tātad visas sfēras dod savu ieguldījumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu sagatavoties balsošanai! Balsojam par Ministru kabineta priekšlikumu — Iekšlietu ministrijai atdeves fonds — mīnus 40 tūkstoši latu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 19, 7 — atturas. Pieņemts.

Tagad sākam izskatīt nākošo šā koda sadaļu, Iekšlietu ministrijas sadaļu — rezerve, likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai.

A.Piebalgs. Jā, ja es drīkstētu varbūt izdarīt precizējumu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir nevis mīnus 650 tūkstoši, bet šajā pozīcijā paliek 650 tūkstoši. Tāpēc mīnus šeit ir 1485576 lati. Ministru kabinets piekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam un noņem savu priekšlikumu. Jo, neraugoties uz to, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, ka ir likumprojekts, teiksim, kurš iesniegts Saeimā, par civildienesta reformas palēnināšanu, paliek vairākas pārvaldes, kā Naturalizācijas pārvalde, kā Pilsonības un imigrācijas dienests, kur šī reforma ir jāveic. Tā kā šajā gadījumā ir balsojami divi priekšlikumi — frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums samazināt par 2153576 latiem un Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinātais samazinājums par 1485576 latiem. (Zālē troksnis.) (No zāles: "Te ir tas dokuments, ko negribēja.")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēlreiz nosauciet! 1 miljons...

A.Piebalgs. Varētu to pavisam vienkārši definēt. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir, ka šajā pozīcijā paliek 650 tūkstoši latu. Tātad samazinājums ir līdz šiem 650 tūkstošiem latu, kuri paliek rezervē likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai. Tātad mīnus vietā ir jāliek plus. Lai tas paliek. Un samazinājums tad ir 1485576.

Sēdes vadītājs. 1485576 lati. Līdz ar to 650 tūkstoši paliek plus.

A.Piebalgs. Jā, nu vienkārši tad, ja realizē Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, tad paliek šajā pozīcijā budžetā 650 tūkstoši. Tāpēc šī kļūda radās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti! Vai ir iebildumi pret valdības priekšlikumu? Un tad balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu.

Ministru kabineta priekšlikums — mīnus 1485576 lati un tad Aizsardzības un iekšlietu komisijas — plus 650 tūkstoši. Šīs divas pozīcijas paliek.

A.Piebalgs. Tas ir tas pats priekšlikums. Viņi ir pilnīgi vienādi, šie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Ja tur nav mīnus, tad plus nevar būt.

A.Piebalgs. Principā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir uzdevusi summu, kurai jāpaliek budžetā, kurai būtu jāpaliek budžetā šajā pozīcijā. Mēs balsojām par izmaiņām. Tāpēc izmaiņa būtu mīnus 1485576 lati.

Sēdes vadītājs. Un Aizsardzības un iekšlietu komisiju tad svītrot vispār?

A.Piebalgs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ivars Silārs — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC). Cienījamie kolēģi un cienījamais priekšsēdētāj! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.1347, kurā mīnus 2135576 vietā ir ierakstīta summa mīnus 1485576. Šeit ir kļūdaini ierakstīta trešā aile, tās vietā ir jābūt nevis mīnus 650, bet šim mīnus 1485756.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Šeit tehniski tātad ir jāizkārto tā lieta tā, ka svītro Aizsardzības un iekšlietu komisijai šos 650 000. Un pirmajā ailē Ministru kabineta priekšlikums ir mīnus 1485576. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Saeima akceptē.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums. Rezerve drošības kā valsts prioritātes realizācijai. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo vienkārši nav līdzekļu rezervēm šobrīd ko atlikt. Tad ir jāsamazina izdevumi. Mēs esam nobalsojuši gan par izdevumu daļas, gan ienākumu daļas kopējo summu, gan par deficītu. Es domāju, atgriezties pie šīs pozīcijas ir pilnīgi nepareizi. Tā kā šim priekšlikumam nav seguma, es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles: "Mēs noņemam to.")

Sēdes vadītājs. Deputāti noņem. Deputāt Dz. Ābiķi, tātad atkrīt vajadzība runāt. Jā, paldies!

A. Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. Ierēdņu kandidātu darba algas pieauguma samazinājums pret vidējo algu — mīnus 150 tūkstoši. Tas ir kopīgais ieguldījums, ko Iekšlietu ministrija arī dod skolotāju problēmas risinājumā.

Turpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Deputāti uzstāj uz balsojumu. Ierēdņu kandidātu darba algas pieauguma samazinājums — mīnus 150 tūkstoši! Lūdzu balsot par Ministru kabineta ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret—- 10, atturas — 5. Pieņemts.

Tagad pārejam pie Naturalizācijas pārvaldes.

A.Piebalgs. Tātad par Naturalizācijas pārvaldi ir trīs dažādi priekšlikumi. Es gribu teikt, ka Naturalizācijas pārvaldes izveidošana un tās darbības realizācija ir vitāli svarīga, lai realizētu likumu "Par pilsonību". Šajā summā, kas protams, nav varbūt šogad tik precīzi atšifrēta, ir arī summa, kas vajadzīga dokumentiem tiem cilvēkiem, kuri nav pilsoņi. Jo acīmredzot mums būs vajadzīgi šādi dokumenti, un šeit ir šī summa, kura būs nepieciešama. Tas šobrīd tiek precizēts, bet katrā ziņā es varu pateikt tikai vienu — naudas dēļ šī problēma netiks atlikta. Tātad nauda šim jautājumam ir. Jautājums varbūt ir cits. Tas attiecas uz likumdošanu un pašas sistēmas sakārtošanu. Bet naudas dēļ šī lieta neapstāsies. Tāpēc man ir personīgs priekšlikums, neraugoties uz to, ka Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi priekšlikumu samazināt par 160 tūkstošiem, nepiekrist šīs summas samazinājumam, jo Naturalizācijas pārvaldes izveidošana un tās darbības realizācija ir ārkārtīgi svarīga Latvijai. Es vēlreiz saku — mēs nevaram šobrīd precizēt pilnīgi izdevumus līdz vienam latam, bet tajā pašā laikā es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visa šī summa mums būs vajadzīga nākošgad, un iespējams, ka būs vajadzīgas vēl.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Redziet, ja mēs nobalsojam frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, tad faktiski pārvalde vispār savu darbu nevar uzsākt. Diemžēl, tad likums vispār nevar tikt pildīts. Es domāju, mums šeit par naudu, kas tiek izdalīta Naturalizācijas pārvaldei, lai tā vispār varētu uzsākt savu darbu, jo šai pārvaldei darbs ir jāuzsāk no nulles punkta, īpaši diskutēt nevajadzētu viena iemesla dēļ. Mums tā summa ir samazināta, es pats personīgi pat iestātos par to summu, kas vispār bija budžetā paredzēta. Sākotnēji bija pārvaldes vadītāji aprēķinājuši, ka vajag apmēram 1 miljonu 300 tūkstošus. Ministru kabinets tomēr neizšķīrās par tik lielu summu un to ievērojami samazināja — uz 840 tūkstošiem. Bet es jums gribu pateikt vienu lietu, kāpēc es runāju, ka par naudu īpaši nevajadzētu uztraukties. Mēs šeit ieliekam sākotnējo kapitālu. Un Ministru kabinets noteiks naturalizēšanas nodevas, jo katram naturalizējamam būs jāsamaksā, kā tas ir Pilsonības likumā noteikts, Ministru kabineta noteiktā nodeva. Es ceru, ka Ministru kabinets noteiks pietiekami saprātīgu nodevu, kas vēlāk pārvērtīs šo naturalizācijas procesu par procesu, kas darbosies pēc pašfinansēšanās principa. Tā kā šeit vajag ielikt