Ministru kabineta noteikumi Nr.192

Rīgā 2014.gada 8.aprīlī (prot. Nr.20 27.§)

1. Noteikumi nosaka lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanas, šo līgumu izpildes kontroles un neizpirktās zemes nodošanas pašvaldību īpašumā uzdevuma deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", vienotais reģistrācijas numurs 40003132437, juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV-1977, Latvija (turpmāk – sabiedrība "Altum"), un kārtību, kādā tiek segti sabiedrības "Altum" izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

2. Sabiedrībai "Altum" deleģētais valsts pārvaldes uzdevums ietver lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldību īpašumā (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums).

3. Sabiedrība "Altum" attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma izpildi atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

4. Ekonomikas ministrija ir pilnvarota valsts vārdā parakstīt līgumu (pielikums) par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi (turpmāk – līgums).

5. Valsts Ekonomikas ministrijas personā, sabiedrība "Altum" un Finanšu ministrija kā sabiedrības "Altum" valsts kapitāla daļu turētāja noslēdz līgumu.

6. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē sabiedrība "Altum" ievēro Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", uz minēto likumu pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, kā arī citus normatīvos aktus saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

7. Finanšu ministrija kopīgi ar Ekonomikas ministriju, ievērojot līgumā noteikto kārtību, saskaņo sabiedrības "Altum" izdevumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā saskaņotie sabiedrības "Altum" izdevumi tiek segti no ieņēmumiem par zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds).

9. Maksājumi no rezerves fonda tiek veikti kā priekšapmaksa, reizi ceturksnī sedzot šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā saskaņotos sabiedrības "Altum" izdevumus par kārtējā gada nākamajiem trim mēnešiem.

10. Ja atbilstoši sabiedrības "Altum" sniegtajiem pārskatiem par iepriekšējā ceturksnī veiktajiem izdevumiem un gūtajiem ienākumiem no zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanas tiek konstatēts naudas līdzekļu pārpalikums, minētie līdzekļi tiek pārcelti uz nākamo ceturksni, attiecīgi samazinot saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu veiktās priekšapmaksas apmēru.

11. Ekonomikas ministrija ar lēmumu apstiprina no rezerves fonda sabiedrībai "Altum" izmaksājamo līdzekļu apmēru par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un nosūta minēto lēmumu Privatizācijas aģentūrai.

12. Privatizācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc Ekonomikas ministrijas lēmuma saņemšanas sedz sabiedrības "Altum" izdevumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

13. Tieslietu ministrija nodrošina Valsts zemes dienesta sadarbību ar sabiedrību "Altum" tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildē.

14. Ja sabiedrība "Altum" atkāpjas no līguma, Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts pārvaldes uzdevuma izpildes deleģēšanu citai valsts pārvaldes institūcijai vai privātpersonai un noteiktā kārtībā iesniedz minēto projektu Ministru kabinetā.

15. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 7. maijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 8.aprīļa
noteikumiem Nr.192

Rīgā, 2014. gada ___. _____________

Latvijas Republika, Ekonomikas ministrijas (vienotais reģistrācijas Nr. _____; adrese: ____________) personā, kuras vārdā saskaņā ar Ministru kabineta ____. gada ___. ______________ noteikumiem Nr. _____ "Ekonomikas ministrijas nolikums" rīkojas ___________________________ (turpmāk – Ekonomikas ministrija), no vienas puses, un

Finanšu ministrija (vienotais reģistrācijas Nr. _____; adrese: ____________) kā valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" valsts kapitāla daļu turētāja, kuras vārdā saskaņā ar Ministru kabineta ____. gada ___. ______________ noteikumiem Nr. _____ "Finanšu ministrijas nolikums" rīkojas ___________________________ (turpmāk – Finanšu ministrija), no otras puses, un

valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003132437; juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV-1977, Latvija), kuras vārdā saskaņā ar valdes ____. gada ___. ______________ lēmumu (protokols Nr. _______) rīkojas tās valdes priekšsēdētājs _________________________________ (turpmāk – Pakalpojuma sniedzējs), no trešās puses (turpmāk – Puses),

pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 192 "Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā" 2. punktu, saskaņā ar kuru Pakalpojuma sniedzējam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, kas ietver lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldību īpašumā, kā arī citus ar to saistītus pakalpojumus (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums), noslēdz šādu līgumu (turpmāk – Līgums):

Līgums paredz kārtību, kādā Pakalpojuma sniedzējs par Līgumā paredzēto samaksu izpilda tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, vienojoties par konkrētu valsts pārvaldes uzdevuma izpildes kārtību, noteikumiem un termiņiem.

2.1. Pakalpojuma sniedzējam, pildot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādas tiesības:

2.1.1. Līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā saņemt samaksu par valsts pārvaldes uzdevuma pienācīgu izpildi;

2.1.2. saņemt no valsts pārvaldes institūcijām informāciju, kas nepieciešama valsts pārvaldes uzdevuma izpildei;

2.1.3. iesniegt saskaņošanai Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā precizētu Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, ja gada ietvaros stājas spēkā normatīvie akti, kas maina valsts pārvaldes uzdevuma izpildes apjomu, vai valsts pārvaldes uzdevuma izmaksas kļūst dārgākas. Pakalpojuma sniedzējs attiecīgi paskaidro sadārdzinājuma veidošanos.

2.2. Pakalpojuma sniedzējam, pildot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādi pienākumi:

2.2.1. pildīt valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē ar valsts pārvaldes uzdevumu saistītos jautājumus;

2.2.2. katru gadu līdz 1. novembrim iesniegt Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā prognozējamo nākamā gada izdevumu tāmi un tās pamatojumu, kā arī ienākumu prognozi par lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu. Minētais pienākums neattiecas uz 2014. gada izdevumu tāmi;

2.2.3.  15 dienu laikā pēc kārtējā ceturkšņa beigām iesniegt Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, finanšu līdzekļu izlietojumu un ieņēmumiem no pakalpojuma maksas;

2.2.4. nekavējoties informēt Ekonomikas ministriju par jebkurām procedūras vai organizācijas izmaiņām, kas var ietekmēt Līguma īstenošanu, kā arī par visiem notikumiem, kas var būtiski kaitēt veiksmīgai valsts pārvaldes uzdevuma izpildei;

2.2.5.  10 darbdienu laikā pēc valsts pārvaldes uzdevuma izpildes deleģējuma beigšanās iesniegt Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes pārskatu un ziņojumu par finanšu līdzekļu izlietojumu par pēdējo darbības gadu;

2.2.6. nodrošinot valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību, nodot visu ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saistīto informāciju un dokumentus personai vai institūcijai, kurai Ministru kabinets deleģē vai nosaka valsts pārvaldes uzdevuma tālāku izpildi;

2.2.7.  10 darbdienu laikā iesniegt Ekonomikas ministrijā Līguma 3.1.2. apakšpunktā minēto informāciju;

2.2.8.  10 darbdienu laikā iesniegt Finanšu ministrijā Līguma 3.3.2. apakšpunktā minēto informāciju.

3.1. Ekonomikas ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, ir šādas tiesības:

3.1.1. pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un par tā izpildei piešķirtā finansējuma izlietojumu;

3.1.2. pieprasīt papildu informāciju par Līguma 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.5. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

3.2. Ekonomikas ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, ir šādi pienākumi:

3.2.1. mēneša laikā pēc izdevumu tāmes saņemšanas vai 10 dienu laikā pēc Līguma 2.2.7. apakšpunktā minētās papildu informācijas saņemšanas izskatīt un apstiprināt Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, nosūtot rakstisku apstiprinājumu Pakalpojuma sniedzējam;

3.2.2.  10 darbdienu laikā pēc Līguma spēkā stāšanās ar lēmumu apstiprināt 2014. gada pirmā ceturkšņa pārvaldes uzdevuma izpildes izdevumu segšanu Pakalpojuma sniedzējam no valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objekta privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds);

3.2.3.  10 darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.3. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.7. apakšpunktā minētās papildu informācijas saņemšanas ar lēmumu apstiprināt kārtējā ceturkšņa izdevumu segšanu Pakalpojuma sniedzējam no rezerves fonda;

3.2.4. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajām sūdzībām saistībā ar Pakalpojuma sniedzējam deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, kā arī citu informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi;

3.2.5. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ekonomikas ministrijā saņemtu privātpersonas pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Atlīdzināšanas likums);

3.2.6. līdz kārtējā gada 15. oktobrim sniegt Pakalpojuma sniedzējam rakstisku informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nosacījumiem nākamajā kalendāra gadā. Minētais pienākums neattiecas uz 2014. gada izdevumu tāmi.

3.3. Finanšu ministrijai kā Pakalpojuma sniedzēja valsts kapitāla daļu turētājai, pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, ir šādas tiesības:

3.3.1. pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un par tā izpildei piešķirtā finansējuma izlietojumu;

3.3.2. pieprasīt papildu informāciju par Līguma 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.5. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

3.4. Finanšu ministrijai kā Pakalpojuma sniedzēja valsts kapitāla daļu turētājai, pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, ir pienākums mēneša laikā pēc izdevumu tāmes saņemšanas vai 10 dienu laikā pēc Līguma 2.2.8. apakšpunktā minētās papildu informācijas saņemšanas izskatīt un apstiprināt Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, nosūtot rakstisku apstiprinājumu Pakalpojuma sniedzējam un Ekonomikas ministrijai.

4.1. Pakalpojuma sniedzēja izdevumi par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi tiek saskaņoti ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.

4.2. Līguma 4.1. apakšpunktā minētajā kārtībā saskaņotie Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek segti no ieņēmumiem par lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un rezerves fonda līdzekļiem.

4.3. Līguma 4.2. apakšpunktā minēto izdevumu apmaksai Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Ekonomikas ministrijā Līguma 2.2.2. un 2.2.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī 3.1.2. apakšpunktā minēto papildinformāciju.

4.4. Ekonomikas ministrija atbilstoši Līguma 3.2.2. un 3.2.3. apakšpunktā minētajai kārtībai sagatavo un apstiprina lēmumu par priekšapmaksas veikšanu Pakalpojuma sniedzējam saistībā ar kārtējā ceturkšņa valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, kā arī nosūta minēto lēmumu valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" apmaksas veikšanai no rezerves fonda.

4.5. Ekonomikas ministrija Līguma 3.2.3. apakšpunktā minētajā lēmumā koriģē izdevumu tāmes saskaņoto apmēru par kārtējo ceturksni, attiecīgi samazinot veicamās priekšapmaksas apmēru, ja saskaņā ar Līguma 2.2.3. apakšpunktu sniegtajā pārskatā par Pakalpojuma sniedzēja iepriekšējā ceturksnī veiktajiem izdevumiem un gūtajiem ienākumiem no lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanas tiek konstatēta pārmaksa.

4.6. Ekonomikas ministrija Līguma 3.2.3. apakšpunktā minētajā lēmumā norāda ieturējuma apmēru par Pakalpojuma sniedzēja radītajiem izdevumiem valstij saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, pamatojoties uz Līguma 5.3. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

4.7. Piešķirtais finansējums, atskaitot Līguma 4.6. apakšpunktā minētajā kārtībā noteikto ieturējumu, piecu darbdienu laikā pēc Līguma 3.2.2. un 3.2.3. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas tiek pārskaitīts Pakalpojuma sniedzēja norādītajā kontā.

5.1. Ja Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmis privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, Pakalpojuma sniedzējs nekavējoties pārsūta minēto pieteikumu Ekonomikas ministrijai, kā arī sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, norādot, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.2. Ja Ekonomikas ministrija atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmusi privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, Ekonomikas ministrija minēto pieteikumu nekavējoties pārsūta Pakalpojuma sniedzējam skaidrojumu sniegšanai. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, norādot, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.3. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes gaitā trešajai personai radītie Atlīdzināšanas likumā noteiktie zaudējumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz spēkā stājušos Ekonomikas ministrijas lēmumu un tiesas nolēmumu.

5.4. Līguma 5.3. apakšpunktā minētie valsts budžeta izdevumi tiek kompensēti kā ieturējums no finanšu līdzekļiem, ko paredzēts maksāt Pakalpojuma sniedzējam no rezerves fonda atbilstoši Līguma 4.4., 4.5., 4.6. un 4.7. apakšpunktā noteiktajai kārtībai. Šā punkta nosacījumi nav piemērojami, ja trešajai personai zaudējumi radušies Ekonomikas ministrijas vai citas valsts pārvaldes institūcijas darbības vai bezdarbības dēļ.

5.5. Ja Pakalpojuma sniedzējam ir beidzies valsts pārvaldes uzdevuma izpildes deleģējums, bet Līguma 5.4. apakšpunktā minētajā kārtībā nav segti visi valsts budžeta izdevumi, Pakalpojuma sniedzējs neatlīdzinātos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

6.1. Puse tiek atbrīvota no atbildības par daļēju vai pilnīgu Līgumā paredzēto saistību neizpildi, ja saistību neizpilde radusies nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc Līguma parakstīšanas un kurus Puse nevarēja iepriekš paredzēt un novērst (piemēram, ugunsnelaime, karadarbība, epidēmija, dabas stihija, kā arī citi apstākļi, kas neiekļaujas Puses iespējamās kontroles un ietekmes robežās).

6.2. Puse, kas atsaucas uz nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu darbību, triju dienu laikā par tiem paziņo pārējām Pusēm, norādot iespējamo saistību izpildes termiņu.

7.1. Informācijas pieejamība attiecībā uz Līguma nosacījumu izpildi tiek nodrošināta, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

7.2. Attiecībā uz informācijas sniegšanu trešajām personām par zemes izpircēju noslēgtajiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem tiek piemēroti Kredītiestāžu likuma noteikumi. 

8.1. Valsts pārvaldes uzdevums tiek veikts no Līguma noslēgšanas brīža līdz valsts pārvaldes uzdevuma izbeigšanai Līgumā noteiktajā kārtībā vai līdz zemes reformas procesa pabeigšanai.

8.2. Ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi, kas ietekmē valsts pārvaldes uzdevuma izpildi vai finansēšanas kārtību un Līgumā noteikto saistību izpildi, Puses pēc iespējas savlaicīgi izdara grozījumus Līgumā.

8.3. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē spēku normatīvo aktu izmaiņu dēļ, Līgums nezaudē spēku tā pārējos noteikumos. Šādā gadījumā Pusēm ir pienākums piemērot Līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi var izbeigt, ja Puse sešus mēnešus iepriekš par to rakstiski informē pārējās Puses.

8.5. Ja Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Līguma 8.4. apakšpunktā minēto paziņojumu, Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz noteikt citu valsts pārvaldes institūciju vai privātpersonu par atbildīgo valsts pārvaldes uzdevuma izpildē, un noteiktā kārtībā iesniedz minēto projektu Ministru kabinetā.

9.1. Puses apliecina, ka tām ir attiecīgās pilnvaras, lai slēgtu Līgumu un uzņemtos tajā noteiktās tiesības un pienākumus, kā arī iespējas veikt Līgumā noteikto pienākumu izpildi.

9.2. Jautājumi, kas nav noteikti Līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

9.3. Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina pārrunu ceļā, bet, ja 30 darbdienu laikā vienošanās nav panākta, – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.4. Visi Līguma grozījumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noformēti rakstiski un Puses tos ir parakstījušas. Šādi Līguma grozījumi un papildinājumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

9.5. Ar Līguma slēgšanu tiek apstiprināta izdevumu tāme 2014. gadam (pielikums), kas kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

9.6. Līguma 3.2.1. un 3.4. apakšpunktā minētā Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas rakstiski apstiprinātā izdevumu tāme ir uzskatāma par neatņemamu Līguma sastāvdaļu.

9.7. Ja kādai no Pusēm tiek mainīts juridiskais statuss, atrašanās vieta vai citi rekvizīti, tā nekavējoties par to paziņo pārējām Pusēm.

9.8. Līgums ir saistošs Pusēm un to tiesību un saistību pārņēmējiem.

9.9. Līgums ir sastādīts latviešu valodā trijos eksemplāros, katrs – uz _____ lapām, no tiem viens glabājas pie Pakalpojuma sniedzēja, otrs – Ekonomikas ministrijā, trešais – Finanšu ministrijā.

10.1. no Ekonomikas ministrijas puses:

10.2. no Finanšu ministrijas puses:

10.3. no Pakalpojuma sniedzēja puses:

Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss