Valdības 3.janvāra sēdē

Otrdien valdības sēdē tika izskatīti un pamatā akceptēti grozījumi un papildinājumi likumā "Par valsts pensijām", kas paredz, sākot ar 1995.gada 1.jūliju, paaugstināt par vienu gadu pensijas saņemšanai nepieciešamo vecumu. Vīriešiem tiesības uz vecuma pensiju būs, sasniedzot 61 gadu un sievietēm — 56 gadus. Turpmāk gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 65 gadu sasniegšanai pensijā aiziešanas vecums ik gadu pieaugs par sešiem mēnešiem. Pensionēšanās vecums netiks palielināts politiski represētajiem. Pensijas vecuma paaugstināšana lielā mērā ir saistīta ar augsto iedzīvotāju novecošanās līmeni Latvijā — vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pensijas vecumā. Rezultātā pieaug darbspējas vecuma iedzīvotāju demogrāfiskā slodze, kas apdraud ekonomisko līdzsvaru starp sociālā nodokļa maksātājiem un pensiju saņēmējiem. Likuma ieviešana ļaus ietaupīt 1995.gadā 1,3 milj. latu. Pēc saskaņošanas koalīcijas padomē grozījumus paredzēts pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā.

Tika pagarināts arī MK 1993.gada 28. decembra noteikumu nr.43 "Par izdienas pensiju izmaksu atsevišķām strādājošo pensionāru kategorijām" darbības termiņš. Līdz jaunas kultūras darbinieku darba samaksas kārtības noteikšanai profesionālie skatuves mākslinieki un cirka aktieri, strādājot pedagoģisko darbu savā specialitātē, arī turpmāk varēs saņemt izdienas pensijas pilnā apmērā.

Tāpat tika izskatīti un pamatā akceptēti grozījumi "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi", likums "Par valsts apdrošināšanas uzraudzību", grozījumi likumā "Par apdrošināšanu" un likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju un bankrotu". Visus minētos likumprojektus valdība plāno pieņemt 5. janvārī Satversmes 81. panta kārtībā.

MK sēdē tika apstiprināts Naturalizācijas pārvaldes pagaidu nolikums. Tajā noteikts, ka pārvalde ir valsts institūcija, kura risina jautājumus, kas saistīti ar personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas ceļā. Līdz šā gada 31. martam Naturalizācijas pārvaldes darbību pārzinās Valsts kanceleja, bet vēlāk to paredzēts nodot Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Naturalizācijas pārvaldē būs 223 štata darbinieki, 73 no kuriem strādās centrālajā aparātā un 150 — 160 pārvaldes teritoriālās nodaļās. Pašlaik ir pabeigta gandrīz visu naturalizācijas procesu regulējošo normatīvo dokumentu projektu izstrāde, un valdībā tos paredzēts izskatīt un apstiprināt janvāra otrajā pusē pēc tam, kad par projektiem tiks saņemti atzinumi no visām ministrijām. Vienlaicīgi sadarbībā ar vietējām pašvaldībām notiek intensīvs darbs pie teritoriālo nodaļu izveides, nokomplektējot tās ar darbiniekiem un nodrošinot ar telpām. Valdība apstiprināja arī Valsts reformu ministrijas nolikumu.

Ņemot vērā Rīgas Latviešu biedrības ieguldījumu mūsu valsts kultūras un izglītības attīstības veicināšanā, MK nolēmis nodot bez atlīdzības Rīgas Latviešu biedrībai nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 13. RLB varēs izmantot šo ēku atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem, taču nevarēs to ieķīlāt vai atsavināt.

Satversmes 81. panta kārtībā pieņemti grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju". Ar to Zemkopības ministrijai tiek piešķirtas tiesības realizēt un izmantot valstij paturamās kapitāla daļas un iegūtos līdzekļus izmantot privatizācijas procesā radušos parādu segšanai piena piegādātājiem.

81. panta kārtībā pieņemti grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju". Tie paredz, ka gadījumā, ja privatizējamā sabiedrība pati uzskata par lietderīgu saglabāt kādu no saviem ražošanas vai apkalpojošās sfēras objektiem saimnieciskās darbības veikšanai, tad šis jautājums jāizšķir ar balsojumu sabiedrības dalībnieku kopsapulcē.

Izmantojot Satversmes 81. panta dotās tiesības, valdība pieņēma grozījumus likumā "Par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Sākot ar 1995.gada 1. jūliju, vīzas iebraukšanai Latvijā tiks izsniegtas tikai tām personām, kuras var uzrādīt dokumentu par savas veselības apdrošināšanu ārvalstīs. Ja veselība ārvalstīs nav apdrošināta, LR diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajās iestādēs ārzemēs pirms vīzas saņemšanas varēs iegādāties veselības apdrošināšanas polisi.Veselības apdrošināšanas iemaksu iekasēšanas un izmantošanas kārtību noteikts Labklājības ministrija.

Konceptuāli tika spriests arī par to, kā panāk Latvijas un Krievijas nolīgumu izpildi attiecībā uz Krievijas atvaļinātajām militārpersonām, kuras turpina uzturēties Latvijā nelikumīgi. Valdība pamatā akceptēja Ārlietu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu, kuru galīgajā variantā paredzēts akceptēt 5. janvārī MK ārkārtas sēdē.

Valdības preses dienests