Valsts prezidents Daugavpils rajonā

Sestdien, 14.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, arī kultūras ministrs Jānis Dripe un daudzas personas, kas viņus pavadīja, apmeklēja Daugavpils rajona Salienu, kur piedalījās Salienas kultūras nama atklāšanā. Kultūras nama celtniecība sākusies 1990.gadā, pēc diviem gadiem pārtraukta līdzekļu trūkuma dēļ, un tikai pagājušajā gadā, pateicoties Daugavpils rajona pašvaldībai, celtniecības darbi atsākās.

Valsts prezidents apsveica sanākušos pagasta iedzīvotājus jaunajā 1995.gadā un pareizticīgos vecajā Jaunajā gadā. Savā uzrunā Valsts prezidents teica, ka viņš kultūras namus vēlētos saukt par tautas namiem, jo šajā vārdā ir ietverta dziļāka doma. Te tagad ir plašas sabiedrības saiešanas iespējas, ne tikai lai klausītos kādu koncertu vai piedalītos citos atpūtas pasākumos, bet lai paplašinātu savu redzesloku un veidotu sabiedriskās sadzīvošanas tradīcijas. Gan atdzīvinot tās, kas bija iedibinātas vēl trīsdesmito gadu beigās, kad šajā pagastā vairums iedzīvotāju bija latvieši un poļi, arī krievi un lietuvieši, gan domājot par to jauno, kas ienācis pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas, tagad, kad Salienā vairākumā ir krievu tautības iedzīvotāji.

Prezidents runāja par sabiedriskās saskaņas jautājumiem, par pilsoņu un nepilsoņu problemātiku un dažādu tautu nacionālās kultūras un valodas izkopšanas nepieciešamību. Atklājot tautas namu, Guntis Ulmanis pieminēja arī Draudzīgā aicinājuma 60.gadadienu un 1935.gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa vēlējumu: "Dāviniet cits citam grāmatas, godiniet senču piemiņu, mīliet Tēvzemi!" Valsts prezidents dāvāja Salienas vidusskolai izdevniecības "Liesma" jaunākās grāmatas un dažādu uzziņu literatūru. Atsaucoties Draudzīgajam aicinājumam, Kultūras fonds ar prezidenta Kancelejas palīdzību nogādāja Salienas vidusskolai "Likteņarhīva" grāmatas, arī izdevumus no sērijas "Tēvzemes mācība" un citas. Kā dāvanu jaunuzceltajam Salienas kultūras namam Guntis Ulmanis pasniedza Jāzepa Pīgožņa dabas skatu, bet Raimonds Pauls bija ieradies ar bērnu ansambļa "Dzeguzīte" koncertu.

Salienā prezidents tikās ar Daugavpils rajona pašvaldību un pilsētu vadītājiem. Viens no jautājumiem, kas visvairāk satrauc vietējo iedzīvotāju prātus, ir apdraudētība no 30 kilometrus attālās Ignalinas atomstacijas. Guntis Ulmanis uzklausīja pagastu vadītāju domas un priekšlikumus par kļūdām zemes reformā, tika runāts par paradoksālo situāciju ar graudiem, par zemnieka darba rezultātu. Pretēji procesam visā Latvijā, šeit, Daugavpils rajonā, izrādās, nākas atjaunot divplūsmu skolas, jo rajonā daudzos pagastos latviešu skolu aizvadītajos gados vairs nav bijis.

Vēl Salienā Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar 34.Daugavpils zemessardzes bataljona zemessargiem. Prezidents interesējās arī par zemessargu bruņojumu un tehnisko stāvokli.

Atceļā no Salienas Guntis Ulmanis Daugavpils Borisa Gļeba katedrālē piedalījās aizlūgumā par Latviju un Latvijas tautu, ko vadīja Latvijas pareizticīgo baznīcas galva tēvs Aleksandrs. Vēlāk tika pārrunātas baznīcas problēmas, kas galvenokārt saistās ar tās bijušajiem īpašumiem.

Salienas pagasts bija pirmais, ko šajā gadā apmeklēja Guntis Ulmanis. Tas ir viens no mazākajiem Latvijā un atrodas piecu kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. Šobrīd pagastā dzīvo 976 iedzīvotāji, no kuriem tikai 14 procenti ir latvieši.

Valsts prezidenta Kanceleja, A.B.