Ministru prezidents Tukuma rajonā
Jaunpils izmēģinājumu stacijas direktors Juris Mūrnieks debatē ar Ministru prezidentu Māri Gaili.
Ministru prezidenta Māra Gaiļa iepazīšanās ar Tukuma rajonu sākās ar Jaunpils valsts lopkopības izmēģinājumu stacijas Holandes un Dānijas melnraibās šķirnes piena lopu kompleksa "Raibaļa" apmeklējumu. Tajā patlaban uzturas 400 šķirnes piena lopu, kuru vidējais izslaukums pagājušajā gadā, kā teica izmēģinājuma stacijas galvenā zootehniķe Vija Ozola, bija 5137 kg, kaut arī bijuši gadi, kad no melnraibās šķirnes govīm izslaukti 6500 kg. Kā uzsvēra V.Ozola, lai nodrošinātu augstu izslaukumu, ir nepieciešama precīza un regulāra barošana, kā arī daudzpusīga barība. Pagājušajā gadā izmēģinājuma stacijā izmēģināti pieci jauni lopbarības veidi, lai secinātu, kādu ražību iespējams panākt, pilnveidojot lopbarību. Kā augstvērtīgu un daļēji piemirstu var minēt kukurūzu. Kaut vēsturiski tās reputācija visādi grauta, speciālistu viedoklis — kukurūza ir augstvērtīga barības sastāvdaļa.
Pēc kompleksa apmeklējuma Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Jaunpils izmēģinājumu stacijas vadību un speciālistiem. Stacijas direktors Juris Mūrnieks klātesošos iepazīstināja ar stacijas vēsturi, tās izaugsmi un pašreizējo situāciju. 1922. gadā dibinātā valsts šķirnes lopu audzētava Jaunpilī ir nozīmīgs Latvijas lauksaimniecības atbalsta punkts.
Tikšanās laikā Ministru prezidents Māris Gailis uzklausīja jaunpilnieku viedokli par to, kas būtu darāms, lai Latvijā varētu realizēt Jaunpilī audzētos šķirnes piena lopus un Beļģijas landrasa šķirnes cūkas, kas vietējiem lauksaimniekiem ir būtiski nepieciešami. Sakarā ar zemes īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem arī Jaunpils izmēģinājumu stacija šobrīd izjūt zemes trūkumu. Ministru prezidents tika iepazīstināts ar teritoriju, kuru vēsturiski ir piederējusi stacijai. Tās kopējā platība bija 764,3 ha, patlaban stacija apsaimnieko 464 ha, bet optimāli nepieciešami būtu 1800 ha. Tikšanās nobeigumā J.Mūrnieks pateicās par Ministru prezidenta Māra Gaiļa izrādīto interesi par Jaunpils lopkopības izmēģinājumu staciju, jo kopš Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa jaunpilnieki tik augstas amatpersonas apmeklējumu nav pieredzējuši.
Jaunpilī Ministru prezidents Māris Gailis apmeklēja vietējo katlumāju, kas veiksmīgi jau otro apkures sezonu, veicot apkures sistēmas pārbūvi, izmanto vietējos kurināmā resursus, tādējādi būtiski samazinot apkures izmaksas tiem jaunpilniekiem, kuri izmanto centralizēto siltumapgādi.
Tālāk Ministru prezidenta Māra Gaiļa ceļš veda uz Kandavu. Kandavas internātskolai aprit 36 gadi. Šobrīd skolā tiek veikti remontdarbi, kas sparīgi sākti, atjaunojot Latvijai neatkarību 1991. gadā. Tie virzās uz priekšu, pateicoties pašu darbinieku neatlaidībai un enerģijai. Šovasar skola kopīgi ar PBLA plāno Kandavā organizēt vasaras skolu. Kā domā skolas pedagogi, tad, viņuprāt, šī varētu būt pastāvīga vasaras skolas vieta daudziem ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem.
Tiekoties ar Kandavas pilsētas vadību, Ministru prezidents Māris Gailis atzīmēja, ka vērā ņemama kandavnieku iniciatīva, interesanti risinot vietējās apkures problēmas, par kuras iespējām un priekšrocībām būtu jāinformē arī citas republikas pašvaldības. Atzīmējama ir kandavnieku pieredze, organizējot sabiedriskos darbus, jo daudzviet Latvijā šī iespēja netiek izmantota pietiekami lietderīgi.
Engure ir bijusi, arī pašlaik ir zvejnieku osta. Taču šobrīd nepieciešams veikt ostas kapitālo remontu, jāatjauno kuģu ceļš, jāveic ostas būvju rekonstrukcija. Šobrīd vietējā pašvaldība strādā pie nepieciešamās projekta dokumentācijas izstrādes, taču engurnieki cer, ka tuvākajā Ostu padomes sēdē tiks izdalīti nepieciešamie līdzekļi, lai iztīrītu kuģu ceļu, tādējādi paverot iespējas Engures ostu apmeklēt dziļākas iegrimes kuģiem.
Vakarpusē Ministru prezidents Māris Gailis atgriezās Tukumā, kur apmeklēja rajona centrālo slimnīcu, apskatīja slimnīcas nodaļas, iepazinās ar to aprīkojumu. Tiekoties ar slimnīcas un poliklīnikas personālu, Ministru prezidents uzklausīja mediķu viedokli par medicīnas reformu, kuras nepieciešamībai piekrita arī tukumnieki, bet atzīmēja tās nepilnības, kuras būtu novēršamas jau tuvākajā laikā. Mediķus neapmierina darba apmaksas pašreizējā sistēma. Ministru prezidents uzsvēra, ka būtiskas pārmaiņas dos apdrošināšanas medicīnas ieviešana.
Tukuma rajona apmeklējuma noslēgumā Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Tukuma rajona padomes deputātiem un izpildinstitūciju vadību. Šīs tikšanās laikā tika izteikta vēlme, lai jau tuvākās nedēļas laikā Saeimā tiktu apstiprināts trešajā lasījumā valsts budžets, jo tādējādi būtu iespējas reāli pārzināt savas vietējā budžeta iespējas.
Tikšanās nobeigumā Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs Agris Jaunkļaviņš teica, ka arī viņš daudz guvis no šī brauciena. Jo esot līdzās Ministru prezidentam visā brauciena laikā, uz daudzām lietām tika gūts cits skatījums.
Valdības preses dienests,
Aivis Freidenfelds
Foto: Uldis Pāže, VPD