Deklarācija Par masu saziņas līdzekļiem demokrātiskā sabiedrībā
1. Valstu ministri, kuri piedalījās 4. Eiropas Ministru konferencē par politiku masu saziņas līdzekļu jomā, Prāgā 1994.gada 7.—8. decembrī,
2. Atsaucoties uz to, ka tādas plurālistiskas demokrātijas pastāvēšana, kurā valda likums un cilvēka tiesības, ir pamatnoteikums uzņemšanai Eiropas Padomē, un ievērojot to, ka piederēt šai organizācijai nozīmē svēti ievērot un attīstīt šīs pamatvērtības;
3. Atsaucoties uz Eiropas Padomes dalībvalstu pienākumu aizstāvēt un balstīt masu saziņas līdzekļu brīvību un plurālismu šajā jomā saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas 10.pantu, kā to interpretē konvencijas izpildorgāni, kā arī valstu pienākumu, kas apstiprināts 1982.gada 29.aprīlī Ministru komitejas pieņemtajā Deklarācijā par vārda un informācijas brīvību;
4. Atsaucoties uz to, ka EP dalībvalstu valstu un valdību vadītāji virsotņu konferencē 1993.gada oktobrī Vīnē svinīgi paziņoja, ka izteikšanās brīvības garantēšana, jo īpaši masu saziņas līdzekļu jomā, ir viens no visizšķirošākajiem kritērijiem, kuru vērtē, uzņemot jaunus šīs organizācijas biedrus, un uzsverot to, ka šis ir dalībvalstu pastāvīgs pienākums;
5. Apņemoties garantēt un tālāk stiprināt masu saziņas līdzekļu brīvību sniegt informāciju, idejas un viedokļus bez jebkādiem ierobežojumiem, kā arī cilvēka tiesību un patiesas demokrātijas attīstību;
6. Apstiprinot to, ka plurālisms un daudzveidīgo masu saziņas līdzekļu pārskatāmība ( transparency — angl.) ir būtiski demokrātijai un ir nozīmīgs līdzeklis, kā palīdzēt attiecīgajām nacionālajām institūcijām novērtēt to koncentrācijas ietekmi uz pamatvērtībām, kā arī to, ka tā sniedz iespēju sabiedrības locekļiem veidot savu viedokli, balstoties uz sniegto informāciju;
7. Nosodot saskaņā ar Vīnes Deklarāciju rasu naida, ksenofobijas, antisemītisma un visu veidu neiecietības izpausmes, jo tās ir postošas demokrātijas stabilitātei, vienotai kultūrai un plurālismam;
8. Apstiprinot to, ka masu saziņas līdzekļi var palīdzēt veicināt savstarpējo saprašanos un iecietību starp indivīdiem, grupām un valstīm un Vīnes Deklarācijā izvirzīto mērķu — demokrātijas, sociālās un kultūras vienotības — sasniegšanu;
9. Izsakot bažas par to, ka daži masu saziņas līdzekļi, jo īpaši tas attiecināms uz raidorganizācijām, demonstrē vardarbības paraugus, kuri ietekmē sabiedrību, un atzīmējot to, ka šīs problēmas regulēšanā ir nepieciešams veidot vienotus noteikumus visas Eiropas līmenī;
10. Atzīmējot to, ka demokrātiskajās sabiedrībās masu saziņas līdzekļu darbībai ir jābūt skaidri noteiktai tā, lai ekonomikas, tehnoloģijas un likumdošanas attīstība neliktu šķēršļus to neatkarībai, plurālismam, cilvēka tiesībām, intelektuālajam īpašumam vai politikai kultūras un sociālajā jomā;
11. Apstiprinot to, ka Eiropas Padome ar tās īpašo sūtību cilvēka tiesību nodrošināšanas jomā, tās īpašo kompetenci masu saziņas līdzekļu jomā, tās plašajiem ģeogrāfiskajiem mērogiem ir tieši tā struktūra, kura var izstrādāt politiku, kas veicina šo līdzekļu darbību demokrātiskā sabiedrībā;
12. Nolemj
— pieņemt Darbības plānu, Deklarāciju un tai pievienotās divas Rezolūcijas kā galvenos uz masu saziņas līdzekļu jomu attiecināmos politiskos instrumentus;
— aizsargāt sabiedriskās raidīšanas neatkarību un panākt tās drošu un pietiekamu finansēšanu, kas ļautu sabiedriskajiem raidītājiem pildīt to misiju saskaņā ar Rezolūcijas nr.1 apstiprinātajiem principiem;
— nodrošināt saskaņā ar Rezolūcijas nr.2 principiem praktiskajā žurnālistikā iesaistīto tiesības un brīvības, kā arī atzīt to, ka žurnālistiem ir tiesības izstrādāt pašregulējošus principus, piemēram, uzvedības (ētikas) kodeksus;
— pastiprināt atbalstu demokrātiskajām reformām masu saziņas līdzekļu jomā Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras veido apstākļus, lai uzsāktu ciešāku sadarbību šajā sfērā plašākas Eiropas integrācijas kontekstā;
— nodrošināt šī mērķa sasniegšanas labā koordināciju starp dažādu iniciatīvu autoriem, lai palīdzētu gan politiķiem, gan profesionāļiem, kuri darbojas masu saziņas līdzekļu jomā šajās valstīs;
13. Apsveicot Eiropas konvencijas "TV—bez robežām" stāšanos spēkā un akcentējot nepieciešamību saskaņoti realizēt Konvenciju un "TV—bez robežām" Direktīvu, ņemot vērā diskusijas, kas uzsāktas Eiropas Savienībā šajā sakarā;
14. Uzskatot, ka vispiemērotākais veids, kā nodrošināt šādu saskaņotu attīstību, būtu nepieciešamība Eiropas Komisijai regulāri informēt Eiropas Padomi par šo darbu, kas tiek veikts Eiropas Savienībā minētās Direktīvas izvērtēšanas jomā, izpētot jebkuru Eiropas Padomes viedokli un ieteikumus;
15. Piekrītot veicināt pārskatāmības izveidošanu masu saziņas līdzekļu laukā un apsveicot Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņemto Rekomendāciju nr.R/94/13 par pasākumiem, kas veicinātu šo procesu;
16. IESAKOT Eiropas Padomes Ministru komitejai instruēt tās Komiteju masu saziņas līdzekļu jomā, izsvērt ieteikumus, sagatavot saistošus likumdošanas aktus vai citus dokumentus, kuros būtu ietverti pamatprincipi, saskaņā ar kuriem nosaka sabiedrības tiesības iegūt informāciju no sabiedrības institūcijām;
17. Uzsverot Eiropas Padomes pozitīvo ieguldījumu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu masu saziņas līdzekļu reformu procesā un jo īpaši to, kas attiecas uz profesionāļu apmācību;
18. Apsveicot vairāku valdību paziņojumu par to gatavību brīvprātīgi sniegt finansiālu atbalstu šo programmu īstenošanā un mudinot citas valdības sekot šim paraugam;
19. Stingri pieprasot, lai Eiropas Padomes Ministru komiteja šai Deklarācijai pievienotā Darbības plāna realizēšanā cieši sadarbotos ar profesionāļiem masu saziņas līdzekļu jomā un likumdošanas institūcijām, ņemot vērā jau veikto darbu reģionālajā un starptautiskajā mērogā;
20. Aicina Ministru komiteju šī Darbības plāna realizēšanā pievērst uzmanību nepieciešamībai radīt vienādas iespējas Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un citām Eiropas valstīm, kurām ir vāja audiovizuālās produkcijas bāze, ierobežota ģeogrāfiskā vai valodas izplatība.