Saeima  ir  pieņēmusi  un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses

1.pants. 2013.gada 10.jūnijā parakstītais Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā un piemērojams pagaidu kārtībā tā 30.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 8.maijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 22.maijā

 

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU AVIĀCIJAS NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, no vienas puses,
UN IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBU, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis", un

 EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBA, turpmāk "Izraēla",

 no otras puses,

VĒLOTIES veicināt starptautisku aviācijas sistēmu, pamatojoties uz godīgu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem tirgū ar minimālu valdības iejaukšanos un regulāciju;

VĒLOTIES atvieglināt starptautiskā gaisa transporta iespēju paplašināšanos, tostarp attīstot gaisa satiksmes tīklus, lai apmierinātu pasažieru un kravu nosūtītāju vajadzības pēc ērtiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem;

ATZĪSTOT gaisa transporta nozīmi tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā;

VĒLOTIES radīt iespēju gaisa pārvadātājiem piedāvāt ceļotājiem un kravu nosūtītājiem un saņēmējiem konkurētspējīgas cenas un pakalpojumus atvērtos tirgos;

ATZĪSTOT iespējamās priekšrocības, ko sniedz regulatīvā konverģence un, ciktāl tas praktiski nepieciešams, noteikumu saskaņošana;

VĒLOTIES, lai visi gaisa transporta nozares sektori, tostarp gaisa pārvadātāju darbinieki, gūtu labumu no liberalizētas vides;

VĒLOTIES panākt visaugstāko drošuma un drošības līmeni starptautiskajā gaisa transportā un atkārtoti apliecinot savas nopietnās bažas par rīcību vai draudiem, kas vērsti pret gaisa kuģu drošību un kas apdraud personu vai īpašuma drošumu, negatīvi ietekmē gaisa transporta darbību un mazina sabiedrības uzticēšanos civilās aviācijas drošumam;

ATZĪSTOT vajadzības drošības jautājumos saistībā ar Eiropas Savienības un Izraēlas attiecībām gaisa satiksmes jomā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju;

ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī;

ATZĪSTOT, ka šis Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums saskan ar jomu, uz kuru attiecas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība, kas paredzēta 1995. gada 28. novembra Barselonas deklarācijā;

ATZĪMĒJOT Pušu vienoto gribu sekmēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas telpas izveidi, pamatojoties uz regulatīvās konverģences principiem, sadarbību regulatīvā jomā un piekļuves tirgum liberalizāciju;

VĒLOTIES nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kas ir priekšnoteikums tam, lai gaisa pārvadātājiem būtu vienlīdzīgas iespējas sniegt gaisa pārvadājumus;

ATZĪSTOT, ka subsīdijas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp gaisa pārvadātājiem un apdraudēt šā nolīguma galvenos mērķus;

APLIECINOT vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā un atzīstot suverēno valstu tiesības veikt šai ziņā piemērotus pasākumus;

ATZĪMĒJOT patērētāju aizsardzības nozīmīgumu, tostarp aizsardzību, ko sniedz 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītā Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, ciktāl Līgumslēdzējas puses ir šīs Konvencijas dalībnieces;

 ATZĪMĒJOT, ka saistībā ar šā nolīguma īstenošanu ir paredzama personas datu apmaiņa, attiecībā uz ko tiks piemēroti personas datu aizsardzības noteikumi, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses un kas noteikti Komisijas 2011. gada 31. janvāra Lēmumā (2011/61/EK) par personas datu pienācīgu aizsardzību Izraēlā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi;

VĒLOTIES pamatoties uz esošajiem gaisa transporta nolīgumiem, lai atvērtu piekļuvi tirgiem un maksimāli palielinātu patērētāju, gaisa pārvadātāju, strādājošo un sabiedrības ieguvumus Līgumslēdzējās pusēs;

ATZĪMĒJOT, ka šo nolīgumu ir paredzams piemērot pakāpeniski, bet pilnībā, un ka piemērots mehānisms var nodrošināt tādu līdzvērtīgu regulatīvo prasību un standartu ieviešanu civilās aviācijas jomā, kuru pamatā ir visaugstākie Līgumslēdzēju pušu piemērotie standarti,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

 1. PANTS

Definīcijas

Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi:

1) "saskaņotie pakalpojumi" un "konkrētie maršruti" ir starptautiskie gaisa pārvadājumi atbilstīgi šā nolīguma 2. pantam un I pielikumam;

2) "nolīgums" ir šis nolīgums, tā pielikumi un jebkādi to grozījumi;

3) "gaisa pārvadātājs" ir gaisa pārvadājumu uzņēmums, kuram ir derīga darbības licence;

4) "gaisa transports" ir pasažieru, bagāžas, kravu un pasta sūtījumu pārvadājumi ar civilās aviācijas gaisa kuģi vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas tiek piedāvāti sabiedrībai par atlīdzību vai īres maksu un kas, lai izvairītos no šaubām, ietver regulāru un neregulāru (līgumreisu) gaisa transportu un pilnu kravas pakalpojumu spektru;

5) "asociācijas nolīgums" ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, kas parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī;

6) "kompetentās iestādes" ir valdības aģentūras vai subjekti, kas atbildīgi par administratīvu funkciju veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu;

7) "Līgumslēdzējas puses" ir Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Izraēla, no otras puses;

8) "Konvencija" ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī un ietver:

a) jebkurus grozījumus, kas stājušies spēkā saskaņā ar Konvencijas 94. panta a) apakšpunktu un kurus ir ratificējusi gan Izraēla, gan Eiropas Savienības dalībvalsts vai dalībvalstis, un

b) jebkuru pielikumu vai jebkuru tā grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Konvencijas 90. pantu, ciktāl šis pielikums vai grozījums jebkurā laikā ir spēkā gan Izraēlā, gan Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs, kā tas piemērojams attiecībā uz konkrēto jautājumu;

 9) "ES līgumi" ir Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību;

10) "piektās brīvības tiesības" ir tiesības vai privilēģijas, ko viena valsts ("piešķīrēja valsts") piešķir otras valsts ("saņēmēja valsts") gaisa pārvadātājiem starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai starp piešķīrējas valsts teritoriju un trešas valsts teritoriju, ar nosacījumu, ka šādi pārvadājumi sākas vai beidzas saņēmējas valsts teritorijā;

11) "sagatavotība" nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs ir sagatavojies starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai, proti, vai tam ir apmierinošas finansiālās iespējas un piemērota vadības pieredze un vai tas ir gatavs izpildīt normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu veikšanu;

12) "pilnas izmaksas" ir pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kurām pieskaitīta samērīga maksa par administratīvajām pieskaitāmajām izmaksām un, attiecīgā gadījumā, jebkāda piemērojama maksa, kas atspoguļo vides aizsardzības izmaksas un ko piemēro neatkarīgi no valstspiederības;

13) "starptautiskie gaisa pārvadājumi" ir gaisa pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāku valstu teritorijai;

14) "IATA" ir Starptautiskā Gaisa transporta asociācija;

15) "ICAO" ir Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;

16) "valstspiederīgais" ir:

a) visas personas, kam ir Izraēlas pilsonība, Izraēlas gadījumā vai kādas dalībvalsts valstspiederība — Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā; vai

b) visi tiesību subjekti, i) kuri tieši vai ar vairākuma īpašumtiesībām pieder un kurus jebkurā laikā faktiski kontrolē personas vai subjekti, kam ir Izraēlas pilsonība, Izraēlas gadījumā, vai personas vai subjekti, kam ir dalībvalsts vai kādas no III pielikumā minēto citu valstu valstspiederība Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā, un ii) kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Izraēla Izraēlas gadījumā, vai arī kāda dalībvalsts — Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā;

17) "valstspiederība", runājot par kādu gaisa pārvadātāju, nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs atbilst prasībām attiecībā uz tādiem aspektiem kā īpašumtiesības, faktiskā kontrole un galvenā uzņēmējdarbības vieta;

18) "neregulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir visi komerciāli gaisa pārvadājumi, kas nav regulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi;

19) "darbības licence" i) Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā ir darbības licence vai jebkurš cits attiecīgs dokuments vai sertifikāts, kas izsniegts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1008/2008, un jebkurš tiesības pārņemošs instruments, un ii) Izraēlas gadījumā — ekspluatācijas licence ("Air Operating License") vai jebkurš cits attiecīgs dokuments vai sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar Izraēlas 2011. gada Likuma par aeronavigāciju 18. pantu, un jebkurš tiesības pārņemošs instruments;

20) "cena" ir:

a) "gaisa pārvadājumu maksas", kas jāmaksā gaisa pārvadātājiem vai to pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu ar gaisa transportu, un visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojamas minētās maksas, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem; un

b) "gaisa pārvadājumu tarifi", kas jāmaksā par kravu pārvadāšanu, un visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojami minētie tarifi, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem.

Šī definīcija attiecīgā gadījumā ietver arī virszemes transporta pārvadājumus saistībā ar starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem un nosacījumus, kas attiecas uz to piemērošanu;

21) "galvenā uzņēmējdarbības vieta" ir gaisa pārvadātāja galvenais birojs vai Līgumslēdzējā pusē reģistrēts birojs, kurā veic gaisa pārvadātāja galvenās finanšu darbības un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu lidojumderīguma uzraudzību, kā norādīts šā gaisa pārvadātāja darbības licencē;

22) "sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības" ir visas saistības, ko gaisa pārvadātājiem uzliek, lai konkrētā maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu minimālo apjomu, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas un minimālās kapacitātes standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savas komerciālās intereses. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse var gaisa pārvadātājiem nodrošināt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu;

23) "regulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir lidojumu sērijas, kam piemīt visi šie raksturojumi:

a) uz katru lidojumu ikviens (vai nu tieši no gaisa pārvadātāja, vai arī no tā pilnvarotajiem pārstāvjiem) var atsevišķi iegādāties vietas un/vai iespēju pārvadāt kravu un/vai pastu;

b) tos veic, lai apkalpotu satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām lidostām:

‑ vai nu saskaņā ar publicētu sarakstu, vai arī

‑ organizējot lidojumus tik regulāri vai bieži, ka tie veido atpazīstamu, sistemātisku lidojumu kopumu;

24) "SESAR" (Single European Sky ATM Research) nozīmē Eiropas vienotās gaisa telpas tehnisko īstenošanu, kas nodrošina saskaņotu un sinhronizētu jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu pētniecību, izstrādi un ieviešanu;

 25) "subsīdijas" ir jebkāds finansiāls ieguldījums, ko piešķīrušas kompetentās iestādes, valdība vai kāda reģionāla vai cita sabiedriska organizācija, t. i., ja

 a) kompetento iestāžu, valdības, reģionālas iestādes vai citas sabiedriskas organizācijas praksē ietilpst tieša finansējuma piešķiršana, piemēram, dotācijas, aizdevumi vai ieguldījums pašu kapitālā, iespējams tiešs finansējuma piešķīrums komercsabiedrībai, komercsabiedrības saistību pārņemšana, piemēram, aizdevuma garantijas, kapitāla iepludināšana, īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai apdrošināšana;

 b) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija atsakās no ieņēmumiem, kas tai parasti pienākas, vai tos neiekasē;

 c) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija nodrošina preces vai pakalpojumus, kas neattiecas uz vispārējo infrastruktūru, vai pērk preces un pakalpojumus, vai

 d) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija veic maksājumus finansēšanas mehānismam vai uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju veikt vienu vai vairākas a), b) un c) apakšpunktā minētās funkcijas, kas parasti būtu valdības kompetencē un kas praksē būtiski neatšķiras no funkcijām, ko valdības parasti veic;

 un ja tādējādi tiek nodrošinātas priekšrocības;

 26) "teritorija" — attiecībā uz Izraēlu — ir Izraēlas Valsts teritorija un — attiecībā uz Eiropas Savienību — sauszemes teritorijas (kontinentālās un salas), iekšējie ūdeņi un teritoriālā jūra, kur tiek piemēroti ES līgumi, ievērojot ES līgumu un jebkura to tiesības pārņemoša instrumenta nosacījumus. Šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju domstarpībās par to, kā suverenitātē ir teritorija, kurā atrodas lidosta, un pastāvīgo Gibraltāra lidostas neiekļaušanu ES pasākumos aviācijas jomā, kas ir spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu starpā saskaņā ar nosacījumiem ministru paziņojumā par Gibraltāra lidostu, par ko vienojās Kordovā 2006. gada 18. septembrī. Šā nolīguma piemērošana ir saprotama tādējādi, ka tā neskar to teritoriju statusu, kuras pēc 1967. gada jūnija tika iekļautas Izraēlas pārvaldībā;

 27) "lietošanas maksa" ir maksa, ko gaisa pārvadātājiem uzliek par lidostas, lidostas vides, aeronavigācijas vai aviācijas drošības iekārtu vai pakalpojumu izmantošanu, tostarp par saistītu pakalpojumu un iekārtu izmantošanu.

 I sadaļa

Ekonomiskie noteikumi

 2. pants

Satiksmes tiesības

1. Katra Līgumslēdzēja puse piešķir otrai Līgumslēdzējai pusei saskaņā ar I un II pielikumu šādas tiesības veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko īsteno otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji:

 a) tiesības lidot pāri tās teritorijai bez nosēšanās;

 b) tiesības nolaisties tās teritorijā nolūkos, kas nav pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšana gaisa transportā vai izkāpšana/izkraušana no tā (nolūki, kas nav saistīti ar satiksmi);

 c) veicot saskaņoto pakalpojumu konkrētā maršrutā, tiesības nolaisties tās teritorijā pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšanai gaisa transportā vai izkāpšanai/izkraušanai no tā starptautiskajā satiksmē, atsevišķi vai kopā, un

 d) citas šajā nolīgumā norādītās tiesības.

 2. Neviens šā nolīguma nosacījums nepiešķir:

 a) Izraēlas gaisa pārvadātājiem — tiesības jebkuras dalībvalsts teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts minētās dalībvalsts teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību;

 b) Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem — tiesības Izraēlas teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts Izraēlas teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību.

 3. PANTS

Atļauju piešķiršana

No vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja saņemot darbības atļaujas pieteikumus, otras puses kompetentās iestādes piešķir attiecīgās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo kavēšanos, ar noteikumu, ka: 

a) attiecībā uz Izraēlas gaisa pārvadātāju: 

‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Izraēlā un tas ir saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; un

 ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un uztur Izraēla, un

 ‑ gaisa pārvadātājs ir Izraēlas un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma līdzdalību, un faktiskā kontrolē;

 b) attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju:

 ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemēroti ES līgumi, un tas ir saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un

 ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un uztur Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, un ir precīzi norādīta kompetentā iestāde, un

 ‑ gaisa pārvadātājs — tieši vai ar vairākuma līdzdalību — ir Eiropas Savienības dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo, vai III pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā kontrolē;

 c) gaisa pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus parasti piemēro par starptautiskā gaisa transporta darbību atbildīgā kompetentā iestāde, un

 d) tiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti 13. un 14. pantā.

 3.a PANTS

Normatīvo konstatējumu savstarpēja atzīšana
attiecībā uz gaisa pārvadātāja sagatavotību un valstspiederību

Saņemot atļaujas pieteikumu no vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja, otras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes atzīst visus sagatavotības un/vai valstspiederības konstatējumus, ko par minēto gaisa pārvadātāju sagatavojušas pirmās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, tā, it kā šādus konstatējumus būtu sagatavojušas pašas otrās puses kompetentās iestādes, un neveicot šo jautājumu papildu izmeklēšanu, izņemot sekojošajā a) apakšpunktā norādītos gadījumus.

 a) Ja pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas no gaisa pārvadātāja vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm — uz argumentētu šaubu pamata — ir konkrētas bažas par to, ka, neraugoties uz otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu sagatavoto konstatējumu, nav izpildīti šā nolīguma 3. pantā izklāstītie nosacījumi attiecīgo atļauju piešķiršanai, tās nekavējoties informē minētās iestādes, pienācīgi pamatojot savu šaubu iemeslus. Minētajā gadījumā jebkura Līgumslēdzēja puse var lūgt apspriešanos, tostarp ar Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu, un saskaņā ar 22. panta 7. un 9. punktu var pieņemt pienācīgus aizsargpasākumus atbilstīgi 24. pantam.

 b) Šīs procedūras neattiecas uz konstatējumu atzīšanu saistībā ar:

 i) drošības apliecībām vai licencēm,

 ii) drošības pasākumiem vai

 iii) apdrošināšanas segumu.

 4. PANTS

Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana

1. Jebkuras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot darbības atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja darbību gadījumos, ja:

a) attiecībā uz Izraēlas gaisa pārvadātāju:

 ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Izraēlā un tas nav saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; vai

 ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli neīsteno un neuztur Izraēla, vai

 ‑ gaisa pārvadātājs nav Izraēlas un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma līdzdalību, un faktiskā kontrolē;

 b) attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju:

 ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemēroti ES līgumi, un tas nav saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem; vai

 ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli neīsteno vai neuztur Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, vai nav precīzi norādīta attiecīgā kompetentā iestāde; vai

 ‑ gaisa pārvadātājs — tieši vai ar vairākuma līdzdalību — nav Eiropas Savienības dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo, vai III pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā kontrolē;

 c) gaisa pārvadātājs nav izpildījis šā nolīguma 6. pantā minēto normatīvo aktu prasības;

 d) netiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti 13. un 14. pantā; vai

 e) Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 7. pantu ir konstatējusi, ka nav izpildīti nosacījumi par konkurences vidi.

 2. Ja vien tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai novērstu turpmāku neatbilstību 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības īsteno tikai pēc apspriešanās ar otras Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm.

 5. PANTS

Ieguldījumi

1. Neatkarīgi no šā nolīguma 3. un 4. panta, pēc tam, kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 22. panta 10. punktu ir pārbaudījusi, ka ir pieejamas vienošanās atbilstīgi savstarpības principam, Līgumslēdzējas puses atļauj, ka Izraēlas gaisa pārvadātāji var būt Eiropas Savienības dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām un/vai faktiskā kontrolē un, attiecīgi, — Eiropas Savienības gaisa pārvadātāji var būt Izraēlas vai tās valstspiederīgo īpašumā un/vai faktiskā kontrolē, atbilstoši šā panta 2. punkta nosacījumiem.

 2. Saistībā ar šā panta 1. punktu atļauj veikt specifiskus Līgumslēdzēju pušu ieguldījumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi, saskaņā ar iepriekšēju Apvienotās komitejas lēmumu atbilstoši šā nolīguma 22. panta 2. punktam.

 Šajā lēmumā var precizēt nosacījumus, kas saistīti ar saskaņotajiem pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam un ar pakalpojumiem starp trešām valstīm un Līgumslēdzējām pusēm. Šāda veida lēmumiem šā nolīguma 22. panta 9. punkta noteikumi nav piemērojami.

 6. PANTS

Atbilstība normatīvo aktu prasībām

1. Ielidojot vai atrodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izlidojot no tās, otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu tās teritorijā vai izlidošanu no tās, vai starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu ekspluatāciju un navigāciju.

 2. Ielidojot vai atrodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāju pasažieriem, apkalpi vai kravu ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes vai kravas uzņemšanu tās teritorijā vai aizceļošanu no tās (tostarp noteikumus par ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai — pasta sūtījumu gadījumā — pasta noteikumus).

 7. PANTS

Konkurences vide

1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina, ka šim nolīgumam piemēro asociācijas nolīguma IV sadaļas 3. nodaļas ("Konkurence") noteikumus.

 2. Līgumslēdzējas puses apliecina, ka to kopīgais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu jomā. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka godīga gaisa pārvadātāju konkurence ir visreālāk iespējama tad, ja gaisa pārvadātāji pilnībā darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un nesaņem subsīdijas un ja tiem ir nodrošināta neitrāla un nediskriminējoša pieeja lidostu objektiem, pakalpojumiem, un ja ir nodrošināta laika nišu piešķiršana.

 3. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otras Līgumslēdzējas puses teritorijā pastāv apstākļi, it sevišķi subsīdijas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt tās gaisa pārvadātāju iespējas godīgi un vienlīdzīgi konkurēt, tā var iesniegt savus novērojumus otrai Līgumslēdzējai pusei. Turklāt atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu. Apspriešanās sākas 30 dienās pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja 30 dienās pēc apspriešanās sākuma netiek panākta apmierinoša vienošanās, Līgumslēdzēja puse, kas pieprasīja apspriešanos, var atteikt, aizturēt, atsaukt vai apturēt attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) atļaujas vai noteikt tām piemērotus nosacījumus saskaņā ar 4. pantu.

 4. Šā panta 3. punktā minētās darbības ir piemērotas, samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam, kas ir obligāti nepieciešams. Tām ir jābūt vērstām vienīgi pret gaisa pārvadātāju vai gaisa pārvadātājiem, kas gūst labumu no 3. punktā minētajiem režīmiem, un tās neskar nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības veikt 23. pantā minētās darbības.

 5. Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka Izraēlas valdības līdzdalība, kuras nolūks ir segt papildu drošības izmaksas, kas radušās Izraēlas gaisa pārvadātājiem Izraēlas valdības norādījumu rezultātā, nav negodīgas konkurences prakse un nav uzskatāma kā subsīdija šā panta piemērošanas nolūkā, ar noteikumu, ka:

 a) šāds atbalsts sedz vienīgi tās izmaksas, kas neizbēgami rodas Izraēlas gaisa pārvadātājiem, piemērojot tos Izraēlas iestāžu pieprasītos papildu drošības pasākumus, kas nav noteikti Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem un, attiecīgi, tiem nav jāievieš; un

 b) Izraēla skaidri norāda, kādas ir šīs drošības izmaksas un kāds ir to apjoms; un

 c) Apvienotā komiteja reizi gadā saņem ziņojumu, kurā ir skaidri aprakstīta drošības izmaksu kopsumma, kā arī Izraēlas valdības līdzdalības apjoms šajās izmaksās iepriekšējā gadā.

 6. Katra Līgumslēdzēja puse, sniedzot otrai Līgumslēdzējai pusei paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām valdības institūcijām otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.

 7. Šā panta noteikumus piemēro, neskarot Līgumslēdzēju pušu normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām Līgumslēdzēju pušu teritorijās.

 8. PANTS

Komerciālās iespējas

Gaisa pārvadātāja pārstāvji

 1. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības otras Līgumslēdzējas puses teritorijā izveidot birojus un objektus, kas nepieciešami gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un tam, lai reklamētu un pārdotu gaisa pārvadājumu pakalpojumus, tostarp palīgpakalpojumus vai papildpakalpojumus.

 2. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ir tiesīgi saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem par ieceļošanu, uzturēšanos un strādāšanu ievest un uzturēt otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vadības, pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu personālu, kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu.

 Apkalpošana uz zemes

 3. a) Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, katram gaisa pārvadātājam saistībā ar apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ir:

 i) tiesības nodrošināt pašam savus apkalpošanas uz zemes pakalpojumus ("pašpakalpojumus") vai — pēc izvēles —

 ii) tiesības izvēlēties starp konkurējošiem piegādātājiem, kas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus kopumā vai daļēji, ja šādiem piegādātājiem ir atļauta pieeja tirgum, pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, un ja šādi piegādātāji tirgū ir pārstāvēti.

 b) Šādām apkalpošanas uz zemes pakalpojumu kategorijām, t. i., bagāžas apkalpošana, rampas apkalpošana, degvielas un eļļas apkalpošana, kravu un pasta sūtījumu apkalpošana attiecībā uz kravu un pasta sūtījumu fizisku pārvietošanu starp terminālu un gaisa kuģi, uz šā punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā paredzētajām tiesībām attiecas tikai fiziski vai darbības ierobežojumi saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Gadījumos, kad šādi ierobežojumi aizliedz pašpakalpojumus un kad nav faktiskas konkurences starp piegādātājiem, kas nodrošina apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, visiem šiem pakalpojumiem uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem pamatiem jābūt pieejamiem visiem gaisa pārvadātājiem; šādu pakalpojumu cenas nepārsniedz to kopējās izmaksas, kurās ietverta samērīga, aktīvu nesta peļņa pēc amortizācijas atskaitījumiem.

 Pārdošana, vietējie izdevumi un naudas līdzekļu pārskaitījumi

 4. Ikviens jebkuras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanā otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tieši un/vai, pēc gaisa pārvadātāja izvēles, ar tā pārdošanas aģentu vai citu gaisa pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību, vai internetā, vai ar jebkuru pieejamu līdzekli. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus pārvadājumu pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus pārvadājumu pakalpojumus minētās teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās.

 5. Ikvienam gaisa pārvadātājam — jebkurā laikā, jebkādā veidā, brīvi, bez ierobežojumiem vai nodokļiem, jebkurā brīvi konvertējamā valūtā un ar oficiāli piemēroto maiņas likmi — ir tiesības konvertēt un pārskaitīt vietējos ieņēmumus no otras Līgumslēdzējas puses teritorijas uz savas valsts teritoriju un, izņemot gadījumus, kad tas neatbilst vispārēji piemērojamiem normatīvajiem aktiem, uz paša izraudzītu valsti vai valstīm pēc pieprasījuma.

 6. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir atļauts segt vietējos izdevumus, tostarp degvielas pirkšanu, otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vietējā valūtā. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji pēc saviem ieskatiem drīkst segt šādus izdevumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējo regulējumu attiecībā uz valūtu.

 Vienošanās par sadarbību

 7. Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ikviens katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājs drīkst noslēgt vienošanās par sadarbību, piemēram, vienošanās par vietu rezervēšanu tālākpārdošanai vai kopīgiem lidojumiem, ar:

a) jebkuru Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem; un

 b) jebkuru trešās valsts gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem, un

 c) jebkuru virszemes, sauszemes vai jūras pārvadātāju

 ar noteikumu, ka i) apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir attiecīgo satiksmes tiesību turētājs un ii) līgumpārvadātājiem ir attiecīgā atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā atbilstīgi attiecīgajiem divpusējiem noteikumiem, un iii) vienošanās atbilst prasībām attiecībā uz drošību un konkurenci, kas parasti tiek piemērotas šādiem pasākumiem. Attiecībā uz pārdošanā piedāvātajiem pasažieru pārvadājumiem, kuros ietverti sadarbības ("code-share") lidojumi, pārdošanas vietā vai jebkurā gadījumā pie reģistrācijas vai iekāpšanas laikā, ja attiecīgā savienotā lidojuma gadījumā reģistrācija nav vajadzīga, pircēju informē par to, kuri pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji darbosies katrā pakalpojuma sektorā.

 Virszemes transports

  8. a) Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem uz virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem neattiecas normatīvie akti, kas reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties vienīgi uz to, ka šos virszemes pārvadājumus piedāvā gaisa pārvadātājs, izmantojot savu nosaukumu. Virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst izlemt, vai slēgt vienošanos par sadarbību. Pieņemot lēmumu par ikvienu konkrētu vienošanos, virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji var cita starpā apsvērt patērētāju intereses un tehniskus, ekonomiskus, telpas un kapacitātes ierobežojumus.

 b) Turklāt neatkarīgi no jebkuriem citiem šā nolīguma noteikumiem Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātājiem un netiešiem kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem bez ierobežojumiem ir atļauts saistībā ar starptautisko gaisa transportu izmantot jebkādu virszemes transportu kravu pārvadājumiem uz jebkuru punktu Izraēlā un Eiropas Savienībā vai trešās valstīs un no tā, tostarp pārvadājumiem uz un no visām lidostām ar muitas iestādēm un attiecīgā gadījumā ietverot tiesības pārvadāt kravas, kas atrodas muitas kontrolē, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šādām kravām, ko pārvadā ar virszemes transportu vai ar gaisa transportu, lidostā ir pieejamas muitas procedūras un telpas. Gaisa pārvadātāji drīkst izvēlēties paši veikt virszemes transportēšanu vai nodrošināt to, izmantojot vienošanos ar citiem virszemes pārvadātājiem, tostarp izmantot virszemes pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz citi gaisa pārvadātāji un netieši kravu gaisa transporta pakalpojumu sniedzēji. Šādus intermodālus kravas pārvadājumu pakalpojumus drīkst piedāvāt par vienu kopīgu cenu par apvienoto gaisa un virszemes pārvadājumu, ar noteikumu, ka kravu nosūtītāji netiek maldināti par faktiem, kas saistīti ar šādiem pārvadājumiem.

 Noma

  9. a) Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības sniegt saskaņotos pakalpojumus, izmantojot gaisa kuģi, kas ar apkalpi vai bez tās iznomāts no jebkura, tostarp trešo valstu, gaisa pārvadātāja, ar noteikumu, ka visi šādu vienošanos dalībnieki atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Līgumslēdzējas puses parasti piemēro šādiem pasākumiem.

 b) Neviena no Līgumslēdzējām pusēm nepieprasa, lai gaisa pārvadātājiem, kas iznomā savu aprīkojumu, būtu tiesības veikt satiksmi saskaņā ar šo nolīgumu.

 c) Ja kāds Izraēlas gaisa pārvadātājs vai Eiropas Savienības gaisa pārvadātājs nolūkā izmantot šajā nolīgumā paredzētās tiesības iznomā gaisa kuģi ar apkalpi ("wet-leasing") no tādas trešās valsts, kas nav minēta III pielikumā, tas ir uzskatāms par izņēmuma gadījumu vai risinājumu pagaidu nepieciešamību apmierināšanai. Šādas iznomāšanas ar apkalpi gadījumā i) ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums no iestādes, kas izsniegusi licenci gaisa pārvadātājam, kurš savu gaisa kuģi iznomā, ii) un par to informē tās otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, kur nomāto gaisa kuģi (attiecīgi, ar apkalpi) paredzēts ekspluatēt.

 Šā apakšpunkta piemērošanas nolūkā termins "gaisa kuģis" ir tāda trešās valsts gaisa pārvadātāja gaisa kuģis, kam Eiropas Savienībā un/vai Izraēlā ekspluatācijas aizliegums nav noteikts.

 Franšīze un marķējums

 10. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai marķēšanas nolīgumus ar jebkuras Līgumslēdzējas puses vai trešo valstu komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ar noteikumu, ka gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Līgumslēdzējas puses piemēro šādiem pasākumiem, jo sevišķi tiem, kuros pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa pārvadātāja identitāti.

 Laika nišu piešķiršana

 11. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka procedūras, vadlīnijas un noteikumi attiecībā uz laika nišu pārvaldību tās teritorijā esošajās lidostās tiek piemēroti bez diskriminācijas, efektīvā un pārredzamā veidā.

 Apspriešanās Apvienotajā komitejā

 12. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse pārkāpj šā panta noteikumus, tā savus apsvērumus dara zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei un pieprasa apspriešanos atbilstīgi 22. panta 4. punktam.

 9. PANTS

Muitas nodokļi un maksājumi

1. Ierodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, gaisa kuģi, kurš iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, ko veic otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji, tā parasto aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos palīgmateriālus patēriņam, lidlauka aprīkojumu, rezerves daļas (tostarp dzinējus), gaisa kuģa krājumus (tostarp, bet ne tikai tādas preces kā pārtika, dzērieni un alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un citi ražojumi, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru patēriņam) un citus priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai tiek izmantoti tikai saistībā ar starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu, uz savstarpības pamata atbrīvo no visiem importa ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējās iestādes vai Eiropas Savienība un b) kas nav balstītas uz sniegto pakalpojumu izmaksām, ar noteikumu, ka šāds aprīkojums un krājumi paliek gaisa kuģī.

 2. Uz savstarpības pamata atbrīvojumu no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā, izņemot maksājumus, kas balstīti uz sniegtā pakalpojuma izmaksām, piemēro šādos gadījumos:

 a) gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti Līgumslēdzējas puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas;

 b) lidlauka aprīkojumam un rezerves daļām (tostarp dzinējiem), kas ievesti Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai apkalpotu, veiktu tehnisko apkopi vai remontētu tādu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģi, kas tiek izmantots starptautiskajos gaisa pārvadājumos;

 c) degvielai, smērvielām un tehniskajiem palīgmateriāliem patēriņam, kas ir ievesti vai piegādāti Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas;

 d) iespieddarbiem — kā noteikts katras Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktos —, kas ir ievesti vai piegādāti vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā un iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas, un

 e) drošuma un drošības aprīkojumam izmantošanai lidostās vai kravas terminālos.

 3. Nekas šajā nolīgumā neliedz Līgumslēdzējai pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus degvielai, kas tās teritorijā nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp diviem punktiem tās teritorijā. Vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem, kad tie ierodas, uzturas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā un kad atstāj šo teritoriju, jāievēro minētās otras Līgumslēdzējas puses tiesību akti un noteikumi attiecībā uz gaisa kuģu degvielas pārdošanu, piegādi un izmantošanu.

 4. Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī šā panta 1. un 2. punktā minētos materiālus, krājumus un rezerves daļas, kas parasti paliek Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja ekspluatētā gaisa kuģī, drīkst izkraut otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vienīgi ar minētās Līgumslēdzējas puses muitas dienestu atļauju, un var prasīt, lai tie tiktu uzglabāti minēto iestāžu uzraudzībā vai kontrolē uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.

 5. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī gadījumos, kad vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra Līgumslēdzēja puse līdzīgi piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, par 1. un 2. punktā minēto priekšmetu nomu vai pārvietošanu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

6. Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Līgumslēdzējai pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus precēm, ko pārdod citādā veidā nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana.

 7. Šā nolīguma noteikumi neietekmē PVN jomu, izņemot nodokli importam. Šis nolīgums neietekmē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Izraēlu noslēgto spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

 10. PANTS

Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu lietošanas maksas

1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var uzlikt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem par aeronavigācijas un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, saistītas ar izmaksām un nav diskriminējošas. Jebkurā gadījumā šāda veida lietošanas maksas otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam.

 2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var uzlikt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem par lidostas, aviācijas drošības pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, nav netaisnīgi diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Šīs maksas var atspoguļot, bet nevar pārsniegt pilnas izmaksas, kas kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu minētajā lidostā vai minētās lidostas sistēmā. Šīs maksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā šīs maksas otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam maksu aprēķināšanas brīdī.

 3. Katra Līgumslēdzēja puse atbalsta apspriešanos starp tās teritorijā esošajām kompetentajām maksājumu noteikšanas iestādēm vai struktūrām un tiem gaisa pārvadātājiem vai tos pārstāvošajām struktūrām, kuri izmanto pakalpojumus un objektus, kā arī aicina, lai kompetentās iestādes vai struktūras katram lidostas izmantotājam vai lidostas izmantotāju pārstāvjiem vai asociācijām sniegtu informāciju par komponentiem, pamatojoties uz kuriem tiek noteikta visu to maksu sistēma vai apjoms, ko katrā lidostā iekasē lidostas administrācija, jo šāda informācija var būt nepieciešama, lai varētu precīzi izanalizēt to, cik pamatoti ir maksājumi, ievērojot šā panta 1. un 2. punktā noteiktos principus. Katra Līgumslēdzēja puse aicina maksas iekasētājas kompetentās iestādes sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai minētās iestādes varētu ņemt vērā lietotāju pausto viedokli pirms šādu izmaiņu veikšanas.

 4. Strīdu atrisināšanas procedūrās saskaņā ar 23. pantu nevar uzskatīt, ka kāda no Līgumslēdzējām pusēm pārkāpusi šā panta noteikumus, izņemot gadījumus, kad a) tā pietiekamā laika posmā nav pārskatījusi lietošanas maksas vai praksi, kas ir otras Līgumslēdzējas puses sūdzības priekšmets, vai b) pēc tādas pārskatīšanas tā nav veikusi visus tai iespējamos pasākumus, lai labotu jebkādu lietošanas maksu vai praksi, kas nav saskaņā ar šo pantu.

11. PANTS

Cenas

1. Līgumslēdzējas puses ļauj gaisa pārvadātājiem brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.

 2. Līgumslēdzējas puses nepieprasa reģistrēt cenas.

 3. Kompetentās iestādes var savstarpēji apspriest jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu, kā arī citus jautājumus.

 12. PANTS

Statistika

1. Katra Līgumslēdzēja puse sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un — pēc pieprasījuma — citu pieejamo statistikas informāciju, kas var būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības rādītājus atbilstīgi šim nolīgumam.

 2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 22. pantu sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu attīstības pārraudzībai atbilstīgi šim nolīgumam.

 II SADAĻA

Sadarbība regulējuma jomā

 13. PANTS

Lidojumu drošība

1. Neskarot Līgumslēdzēju pušu likumdošanas iestāžu diskrecionāro varu, Līgumslēdzējas puses cieši sadarbojas lidojumu drošības jomā, lai, ciktāl tas praktiski iespējams, ieviestu saskaņotus noteikumus un panāktu, ka puses savstarpēji atzīst viena otras ieviestos drošības standartus. Šo sadarbības procesu pārrauga Apvienotā komiteja ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras palīdzību.

 2. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu līmeņa izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma A daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 3. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes šajā nolīgumā noteikto gaisa satiksmes līdzekļu ekspluatācijas nolūkā atzīst par derīgām vienas otrai izsniegtas vai par derīgām atzītas un joprojām spēkā esošas lidojumderīguma apliecības, lidošanas pieredzes apliecības un licences, ar noteikumu, ka šādas apliecības vai licences atbilst vismaz minimālajiem standartiem, kādus ir iespējams noteikt saskaņā ar Konvenciju. Tomēr kompetentās iestādes var atteikties atzīt par derīgām lidojumu veikšanas nolūkos virs savas valsts teritorijas lidošanas pieredzes apliecības un licences, ko to valsts pilsoņiem ir piešķīrušas vai atzinušas par derīgām citas šādas iestādes.

4. Katra Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var pieprasīt apspriešanos par otras Līgumslēdzējas puses uzturētajiem drošības standartiem jomās, kas saistītas ar aeronavigācijas iekārtām, lidojuma apkalpi, gaisa kuģiem un gaisa kuģu ekspluatāciju. Šādas apspriešanās notiek trīsdesmit (30) dienās pēc minētā pieprasījuma iesniegšanas.

 5. Ja pēc šādas apspriešanās viena Līgumslēdzēja puse konstatē, ka 4. punktā minētajās jomās otra puse faktiski neuztur un nepiemēro drošības standartus atbilstīgi tajā laikā piemērojamajiem standartiem, kas izriet no Konvencijas, otra Līgumslēdzēja puse ir jāinformē gan par šiem apsvērumiem, gan par pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem nolūkā nodrošināt atbilstību ICAO standartiem. Otra Līgumslēdzēja puse noteiktā termiņā pieņem piemērotus korektīvus pasākumus.

 6. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka vienā Līgumslēdzējā pusē reģistrētam gaisa kuģim, par kuru pastāv aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem lidojumu drošības standartiem, kas noteikti saskaņā ar Konvenciju par nosēšanos starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās, otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tās kompetentās iestādes veic perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa kuģa ārpusē, lai pārbaudītu gan gaisa kuģa un apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa un tā aprīkojuma faktisko stāvokli.

 7. Jebkuras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes veic piemērotus un tūlītējus pasākumus, ja tās konstatē, ka gaisa kuģis, kāda gaisa kuģa sastāvdaļa vai darbība, iespējams,

 a) neatbilst standartu minimumam, kas noteikts saskaņā ar Konvenciju, vai

 b) rada nopietnas bažas, kā tiek konstatēts šā panta 6. punktā minēto pārbaužu rezultātā saskaņā ar Konvencijas 16. pantu, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija neatbilst ar Konvenciju noteiktajam standartu minimumam, vai

 c) rada nopietnas bažas, ka saskaņā ar Konvenciju noteiktais standartu minimums netiek efektīvi uzturēts un pārvaldīts.

 8. Ja vienas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar 7. punktu, tās savlaicīgi informē otras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes par šādas rīcības uzsākšanu, minot tās iemeslus.

 9. Kad ir svarīgi steidzami rīkoties, lai nodrošinātu kāda gaisa pārvadātāja darbības drošumu, katra Līgumslēdzēja puse patur tiesības nekavējoties apturēt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja vai gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai manīt šādas atļaujas nosacījumus.

 10. Ja pasākumi, kas tiek veikti, piemērojot 7. vai 9. punktu, netiek pārtraukti, pat ja pamatojums to uzsākšanai vairs nepastāv, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā.

14. pants

Aviācijas drošība

1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apliecina to savstarpējās saistības rūpēties par civilās aviācijas drošību pret nesankcionētas iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības saskaņā ar Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, kas parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokolu par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī, ciktāl Līgumslēdzējas puses ir šo konvenciju, kā arī citu konvenciju un protokolu, kas saistīti ar civilās aviācijas drošību, dalībnieces.

 2. Līgumslēdzējas puses pēc attiecīga lūguma sniedz viena otrai visu vajadzīgo palīdzību, lai novērstu civilo gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības, kas ir vērstas pret gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu, un jebkādus citus draudus aviācijas drošībai.

 3. Līgumslēdzējas puses to savstarpējās attiecībās rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības standartiem un saskaņā ar Konvencijas pielikumos ietverto ICAO noteikto ieteicamo praksi, ciktāl tā ir piemērojama, tādā mērā, kādā šie drošības noteikumi Līgumslēdzējām pusēm ir piemērojami. Līgumslēdzējas puses pieprasa, lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti, uzņēmēji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas to teritorijā, un lidostu ekspluatanti to teritorijā darbotos vismaz saskaņā ar šiem aviācijas drošības noteikumiem.

 4. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka to teritorijā tiek veikti efektīvi pasākumi, lai aizsargātu gaisa kuģus, pārbaudītu pasažierus un to rokas bagāžu un īstenotu apkalpes, kravas (tostarp nododamās bagāžas) un gaisa kuģa krājumu piemērotas pārbaudes pirms iekāpšanas un iekraušanas, kā arī tās laikā, un to, ka minētie pasākumi tiek pielāgoti pieaugošu draudu gadījumā. Katra Līgumslēdzēja puse piekrīt, ka to gaisa pārvadātājiem drīkst pieprasīt ievērot aviācijas drošības noteikumus, kas minēti 3. punktā un ko pieprasa otra Līgumslēdzēja puse, kad tie ierodas vai atrodas minētās otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izbrauc no tās. Ja Līgumslēdzēja puse ir informēta par konkrētiem draudiem kādam konkrētam lidojumam vai konkrētu lidojumu sērijai, kuru izlidošanas punkts vai galamērķis ir otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, tā šo faktu dara zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei, un pirmā Līgumslēdzēja puse var pieņemt lēmumu piemērot īpašus drošības pasākumus atbilstīgi minētajiem draudiem, ievērojot 6. panta noteikumus.

 5. Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, lai panāktu Līgumslēdzēju pušu pieņemto drošības standartu savstarpēju atzīšanu. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses izstrādā administratīvu kārtību apspriežu organizēšanai par pastāvošajiem un plānotiem aviācijas drošības pasākumiem un par sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar Līgumslēdzēju pušu īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem. Līgumslēdzēja puse var arī pieprasīt sadarbību ar otru Līgumslēdzēju pusi, lai novērtētu, vai minētās otras Līgumslēdzējas puses īpašie drošības pasākumi atbilst prasībām, kuras izvirzījusi prasītāja Līgumslēdzēja puse. Ņemot vērā novērtējumu rezultātus, pieprasījuma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse var izlemt, vai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tiek piemēroti līdzvērtīga standarta drošības pasākumi, lai tranzīta pasažieri, tranzīta bagāža un/vai tranzīta krava varētu tikt atbrīvota no atkārtotas pārbaudes pieprasījuma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Par šādu lēmumu ir jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei.

 6. Katra Līgumslēdzēja puse pozitīvi reaģē uz jebkuru otras Līgumslēdzējas puses prasību pamatotu, īpašu drošības pasākumu veikšanai, lai novērstu konkrētus draudus. Izņemot ārkārtas situācijās, katra Līgumslēdzēja puse iepriekš informē otru Līgumslēdzēju pusi par visiem īpašajiem drošības pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt būtisku finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu šādus drošības pasākumus.

 7. Civilo gaisa kuģu nelikumīgas sagrābšanas incidenta vai šāda incidenta draudu gadījumā, vai citādu pret šādu gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu vērstu nelikumīgu aktu gadījumā Līgumslēdzējas puses palīdz cita citai, atvieglinot saziņu un citus atbilstīgus pasākumus, kuru nolūks ir ātri un droši izbeigt šādu incidentu vai tā draudus.

 8. Katra Līgumslēdzēja puse veic visus pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis, kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas citas nelikumīgas darbības, un kurš atrodas uz zemes tās teritorijā, tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa izlidošanas nepieciešamību nerada primārais pienākums aizsargāt cilvēku dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi, šādus pasākumus veic uz savstarpējas apspriešanās pamata.

 9. Ja Līgumslēdzējai pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka otra Līgumslēdzēja puse neievēro šajā pantā minētos aviācijas drošības noteikumus, minētā Līgumslēdzēja puse var pieprasīt tūlītēju apspriešanos ar otru Līgumslēdzēju pusi.

 10. Neskarot 4. pantu, gadījumā, ja piecpadsmit (15) dienās pēc šādas prasības izteikšanas nav panākta apmierinoša vienošanās, tas ir pamats, lai aizturētu, atsauktu vai ierobežotu otras Līgumslēdzējas puses viena vai vairāku gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai noteiktu nosacījumus šādām atļaujām.

 11. Ja to prasa tūlītēji un ārkārtas draudi, Līgumslēdzēja puse drīkst veikt pagaidu pasākumus pirms piecpadsmit (15) dienu termiņa beigām.

 12. Neskarot gadījumus, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu pārvadājumu drošību, Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka, apsverot drošības pasākumu ieviešanu, Līgumslēdzējai pusei ir jānovērtē to iespējamā nelabvēlīgā ekonomiskā un funkcionālā ietekme uz gaisa pārvadājumu norisi atbilstīgi šim nolīgumam un, ja vien tiesību akti to neaizliedz, šādi faktori ir jāņem vērā, nosakot nepieciešamos un atbilstīgos pasākumus minēto drošības jautājumu risināšanai.

 13. Jebkāda rīcība saskaņā ar 10. vai 11. punktu tiek pārtraukta, kad otra Līgumslēdzēja puse ir izpildījusi šā panta noteikumus.

 14. Neatkarīgi no šā panta puses vienojas par to, ka ne vienai, ne otrai Līgumslēdzējai pusei nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas varētu kaitēt katras Līgumslēdzējas puses valsts drošībai.

15. PANTS

Gaisa satiksmes pārvaldība

1. Līgumslēdzējas puses vienojas cieši sadarboties gaisa satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu, tajā iekļaujot Izraēlu, nolūkā pastiprināt drošību un celt vispārējo gaisa satiksmes efektivitāti, optimizēt jaudu un pēc iespējas mazināt aizkavēšanos. Šajā nolūkā Izraēla novērotāja statusā iesaistās Eiropas vienotās gaisa telpas komitejas darbā. Apvienotā komiteja pārrauga šo sadarbības procesu.

 2. Ar mērķi atvieglināt Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu piemērošanu to teritorijās:

 a) Izraēla veic nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu savas satiksmes pārvaldības institucionālās struktūras Eiropas vienotajai gaisa telpai, jo īpaši izveidojot tādu attiecīgu pārraudzības valsts struktūru, kas būtu vismaz funkcionāli neatkarīga no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem; un

 b) Eiropas Savienība piesaista Izraēlu attiecīgajām funkcionālajām iniciatīvām tādās jomās kā aeronavigācijas pakalpojumi, gaisa telpa un savietojamība, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas, jo īpaši izvēršot pienācīgu koordināciju SESAR programmas ietvaros.

 3. a) Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma B daļas A sadaļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 b) Līgumslēdzējas puses pieliek pūliņus, lai rīkotos saskaņā ar Eiropas Savienības regulatīvajām prasībām un standartiem attiecībā uz gaisa transportu, kuri noteikti IV pielikuma B daļas B sadaļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 16. PANTS

Vide

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā ir vides aizsardzībai.

2. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka nolūkā samazināt civilās aviācijas ietekmi uz vidi ir nepieciešama faktiska rīcība vispasaules, reģionālā, nacionālā un/vai vietējā mērogā.

 3. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik svarīgi ir sadarboties un daudzpusējās sarunās apspriest un censties mazināt aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku, un nodrošināt, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi savietojami ar šā nolīguma mērķiem.

 4. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, lai ierobežotu kādas Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu vai citādi risinātu jautājumu par gaisa transporta ietekmi uz vidi, ar noteikumu, ka šādi pasākumi tiek piemēroti neatkarīgi no valstspiederības.

 5. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma C daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 17. PANTS

Gaisa pārvadātāju atbildība

1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apliecina savas saistības, ko tās uzņēmušās atbilstīgi Konvencijai par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, kas parakstīta Monreālā 1999. gada 28. maijā (Monreālas konvencija).

 2. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma D daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 18. PANTS

Patērētāju tiesības un personas datu aizsardzība

Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma E daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 19. PANTS

Datorizētas rezervēšanas sistēmas

Līgumslēdzējas puses taisnīgi un bez diskriminācijas piemēro savus normatīvos aktus, tostarp konkurences noteikumus, datorizēto rezervēšanas sistēmu darbībai. Uz vienas Līgumslēdzējas puses datorizētajām rezervēšanas sistēmām, gaisa pārvadātājiem un ceļojumu aģentūrām attiecas tikpat labvēlīgs režīms kā tas, ko piemēro datorizētās rezervēšanas sistēmām, gaisa pārvadātājiem un ceļojumu aģentūrām, kas darbojas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

 20. PANTS

Sociālie aspekti

 Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma F daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

III SADAĻA

Institucionālie noteikumi

 21. PANTS

Interpretācija un īstenošana

1. Līgumslēdzējas puses veic visus attiecīgos pasākumus, vispārējos vai īpašos, lai nodrošinātu no nolīguma izrietošo saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt nolīguma mērķu sasniegšanu.

 2. Katra Līgumslēdzēja puse tās teritorijā ir atbildīga par šā nolīguma pienācīgu īstenošanu un jo īpaši par to regulatīvo prasību un standartu pienācīgu piemērošanu attiecībā uz gaisa transportu, kas precizēti IV pielikumā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.

 3. Katra Līgumslēdzēja puse sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei, ievērojot attiecīgās Līgumslēdzējas puses piemērojamos tiesību aktus, visu vajadzīgo informāciju un palīdzību gadījumā, ja minētā otra Līgumslēdzēja puse atbilstoši savām šajā nolīgumā paredzētajām pilnvarām veic izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem.

 4. Kad vien Līgumslēdzējas puses rīkojas atbilstīgi ar šo nolīgumu piešķirtajām pilnvarām jautājumos, kuros otra Līgumslēdzēja puse ir ieinteresēta un kas attiecas uz otras Līgumslēdzējas puses iestādēm vai uzņēmumiem, otras Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm jābūt pilnīgi informētām un tām jābūt iespējai paust savus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

 22. PANTS

Apvienotā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota komiteja, kuru veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji (turpmāk — "Apvienotā komiteja"), kas ir atbildīga par šā nolīguma administrēšanu un nodrošina tā pareizu izpildi. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, ko paredz šis nolīgums.

 2. Apvienotās komitejas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi un ir saistoši abām Līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējas puses tos īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.

 3. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

 4. Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības un vismaz vienreiz gadā. Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

 5. Līgumslēdzēja puse arī drīkst pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai censtos atrisināt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Šādai sanāksmei ir jānotiek iespējami nekavējoties un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas par sanāksmes sasaukšanu, ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi.

6. Šā nolīguma pareizas īstenošanas nolūkā Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

 7. Ja pēc kādas Līgumslēdzējas puses ieskatiem otra Līgumslēdzēja puse pienācīgi nepilda Apvienotās komitejas lēmumu, tā var prasīt, lai šo jautājumu izskata Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotā komiteja nespēj atrisināt šo jautājumu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas, pieprasītāja Līgumslēdzēja puse drīkst īstenot attiecīgus aizsargpasākumus saskaņā ar 24. pantu.

 8. Apvienotās komitejas lēmumos jāmin datums, kad tos īstenos Līgumslēdzējas puses, un jebkāda cita informācija, kas var attiekties uz uzņēmējiem.

 9. Neskarot 2. punktu, ja Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par kādu tai iesniegto jautājumu sešu mēnešu laikā pēc jautājuma iesniegšanas datuma, Līgumslēdzējas puses drīkst veikt piemērotus pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 24. pantu.

 10. Apvienotā komiteja izskata jautājumus saistībā ar divpusējām investīcijām vairākuma līdzdalību vai izmaiņām Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāju faktiskā kontrolē.

 11. Apvienotā komiteja arī izvērš sadarbību,

 a) pildot savas īpašās funkcijas saistībā ar regulatīvās sadarbības procesu, kā norādīts nolīguma II sadaļā;

 b) veicinot informācijas apmaiņu speciālistu līmenī par jauniem tiesību aktiem vai likumdošanas iniciatīvām un norisēm, tostarp aizsardzības, drošības, vides, aviācijas infrastruktūras (arī attiecībā uz laika nišām), konkurences apstākļu, kā arī patērētāju aizsardzības jomā;

 c) regulāri pārbaudot nolīguma sociālo ietekmi tā īstenošanas gaitā, jo īpaši nodarbinātības jomā, un izstrādājot veidu, kā atbilstīgi jāreaģē uz problēmām, kas atzītas par pamatotām;

 d) ar vienprātīgu lēmumu vienojoties par priekšlikumiem, stratēģijām vai tādiem procedurāla rakstura dokumentiem, kas tieši saistīti ar šā nolīguma darbību;

e) apsverot iespējamās jomas nolīguma turpmākai izvēršanai, arī ieteikumus par nolīguma grozījumiem, un

 f) administrējot IV pielikuma A.1. sadaļas piemērošanu (to gaisa pārvadātāju saraksts, kam noteikts darbības aizliegums).

 12. Pusēm ir kopīgs mērķis — maksimāli palielināt ieguvumu abu pušu patērētājiem, gaisa pārvadātājiem, darbaspēkam un sabiedrībai, šā nolīguma piemērošanas jomā ietverot arī trešas valstis. Šajā nolūkā Apvienotā komiteja izstrādās priekšlikumu par nosacījumiem un procedūrām, tostarp par jebkādiem grozījumiem, kas būtu jāizdara šajā nolīgumā, lai trešās valstis varētu tam pievienoties.

23. PANTS

Strīdu atrisināšana un izšķiršana

1. Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm ar diplomātiskiem līdzekļiem var vērsties saskaņā ar Asociācijas nolīgumu izveidotajā Asociācijas padomē ar lūgumu izskatīt jebkuru strīdu saistībā ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, kas nav atrisināts saskaņā ar 22. pantu. Šā panta nolūkos saskaņā ar Asociācijas nolīgumu izveidotā Asociācijas padome darbojas kā Apvienotā komiteja.

 2. Asociācijas padome var strīdu izšķirt, pieņemot lēmumu.

 3. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu 2. punktā minēto lēmumu.

 4. Ja Līgumslēdzējas puses nespēj strīdu izšķirt saskaņā ar 2. punktu, strīds pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses prasības tiek iesniegts šķīrējtiesai, kuru veido trīs šķīrējtiesneši saskaņā ar turpmāk noteikto procedūru:

 a) katra Līgumslēdzēja puse ieceļ šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) dienās pēc dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu par prasību izšķirt strīdu no šķīrējtiesas, pie kuras ar diplomātiskiem līdzekļiem vērsusies otra Līgumslēdzēja puse; trešo šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) papildu dienās ieceļ puses. Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi noteiktajā laika posmā vai ja trešais šķīrējtiesnesis nav iecelts noteiktajā laikposmā, katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padomes priekšsēdētājam iecelt šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus atkarā no konkrētā gadījuma;

 b) trešajam šķīrējtiesnesim, kas iecelts saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, jābūt tādas trešās valsts valstspiederīgajam, kam šā šķīrējtiesneša iecelšanas laikā ir diplomātiskas attiecības ar katru no Līgumslēdzējām pusēm un jāpilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas;

 c) šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu; un

 d) saskaņā ar šķīrējtiesas galīgo lēmumu strīda izšķiršanas izmaksas tiek sadalītas vienādi starp Līgumslēdzējām pusēm.

 5. Pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma šķīrējtiesa var likt otrai Līgumslēdzējai pusei īstenot pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai.

 6. Šķīrējtiesa visus pagaidu lēmumus vai galīgos lēmumus cenšas pieņemt vienprātīgi. Ja panākt vienprātīgu lēmumu nav iespējams, šķīrējtiesa savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

 7. Ja viena Līgumslēdzēja puse nerīkojas saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta noteikumiem, trīsdesmit (30) dienās no iepriekš minētā lēmuma paziņošanas, otra Līgumslēdzēja puse drīkst, kamēr vien šis lēmums joprojām netiek ievērots, ierobežot, apturēt vai atsaukt tiesības vai privilēģijas, kuras tā saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem piešķīrusi vainīgajai Līgumslēdzējai pusei.

24. PANTS

Aizsargpasākumi

1. Līgumslēdzējas puses veic jebkurus vispārīgus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi saistību izpildei saskaņā ar šo nolīgumu. Tās gādā par to, lai tiktu sasniegti šajā nolīgumā noteiktie mērķi.

 2. Ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Aizsargpasākumi ir ierobežoti attiecībā uz to darbības jomu un termiņu tā, kā tas ir noteikti nepieciešams, lai atrisinātu situāciju vai saglabātu šā nolīguma līdzsvaru. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

 3. Līgumslēdzēja puse, kas apsver iespēju veikt aizsargpasākumus, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Līgumslēdzēju pusi un sniedz visu atbilstošo informāciju.

 4. Līgumslēdzējas puses nekavējoties sāk apspriedes Apvienotajā komitejā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

 5. Neskarot 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī 13. un 14. pantu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse nedrīkst veikt aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc paziņojuma izdarīšanas saskaņā ar 3. punktu, ja vien apspriešanās procedūra saskaņā ar 4. punktu nav pabeigta pirms noteiktā laika ierobežojuma beigām.

 6. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse bez kavēšanās informē Apvienoto komiteju par īstenotajiem pasākumiem un sniedz visu attiecīgo informāciju.

 7. Jebkāda darbība, kas uzsākta saskaņā ar šā panta noteikumiem, tiek atcelta, tiklīdz vainīgā Līgumslēdzēja puse nodrošina šā nolīguma noteikumu izpildi.

 25. PANTS

Nolīguma ģeogrāfiskā darbības joma

Līgumslēdzējas puses apņemas risināt pastāvīgu dialogu, lai nodrošinātu šā nolīguma atbilstību Barselonas procesam un censtos sasniegt galīgo mērķi — Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kopējās aviācijas telpas izveidi. Tāpēc saskaņā ar 22. panta 11. punktu Apvienotajā komitejā tiks apspriesta iespēja savstarpēji vienoties par grozījumiem, lai ņemtu vērā līdzīga veida Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumus.

 26. PANTS

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Šā nolīguma noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstīgajiem noteikumiem līdz šim spēkā esošajos divpusējos nolīgumos un nolīgumos starp Izraēlu un dalībvalstīm. Tomēr neatkarīgi no jebkura šā nolīguma noteikuma var turpināt izmantot jau iegūtās satiksmes tiesības, drošības pasākumus, kuru pamats ir minētie divpusējie nolīgumi vai citas vienošanās, kas neietilpst šā nolīguma piemērošanas jomā, vai vienošanās, kas piedāvā labvēlīgāku režīmu. Ciktāl ir runa par gaisa pārvadātājiem, šādas tiesības un vienošanās var turpināt izmantot:

 a) Eiropas Savienības gaisa pārvadātāji — ar noteikumu, ka šo tiesību vai citu vienošanos izpildē starp Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem nav diskriminācijas valstspiederības dēļ;

 b) Izraēlas Valsts gaisa pārvadātāji.

 2. Ja Līgumslēdzējas puses kļūst par cita daudzpusēja nolīguma pusēm vai apstiprina ICAO vai citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu, vai ir nepieciešama šā nolīguma pārskatīšana, lai šādus apstākļus ņemtu vērā.

 3. Šis nolīgums neskar nekādus abu Līgumslēdzēju pušu lēmumus īstenot turpmākus ieteikumus, ar kuriem var nākt klajā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO). Līgumslēdzējas puses neatsaucas uz šo nolīgumu, ne arī kādu tā daļu, lai pamatotu iebildumu pret alternatīvas politikas izskatīšanu ICAO attiecībā uz jebkuru jautājumu, uz kuru attiecas šis nolīgums.

 4. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka ierobežojumi vai aizliegumi nebūs šķērslis tam, lai nākotnē noslēgtu vienošanās drošības jautājumos starp Izraēlas Valsts valdību un ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsts valdību ar drošību saistītajās jomās, kas neietilpst ES ekskluzīvā kompetencē. Tomēr Līgumslēdzējas puses vienojas, i) ja vien iespējams un saskaņā ar 14. panta 5. punktu, privileģēt ES līmeņa drošības nolīgumu noslēgšanu, un ii) sniegt Apvienotajai komitejai attiecīgo informāciju par minētajiem divpusējiem drošības nolīgumiem atbilstīgi 14. panta 14. punkta nosacījumiem.

 27. PANTS

Grozījumi

1. Ja viena Līgumslēdzēja puse vēlas pārskatīt šā nolīguma noteikumus, tā attiecīgi par to paziņo Apvienotajai komitejai. Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā tā, kā noteikts 30. pantā.

 2. Apvienotā komiteja pēc kādas Līgumslēdzējas puses priekšlikuma un saskaņā ar šo pantu drīkst grozīt šā nolīguma pielikumus.

 3. Šis nolīgums neskar katras Līgumslēdzējas puses tiesības saskaņā ar nediskriminācijas principu un šā nolīguma noteikumiem vienpusēji pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus gaisa transporta jomā, kas minēti IV pielikumā, ievērojot nediskriminācijas principu un saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

 4. Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm apsver iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošus tiesību aktus gaisa transporta jomā, kas minēti IV pielikumā, tā attiecīgi un pēc iespējas informē otro Līgumslēdzēju pusi. Sniedzot minēto informāciju un ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, Apvienotajā komitejā var notikt iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

 5. Katra Līgumslēdzēja puse regulāri, un, tiklīdz kā pienākas, informē otru Līgumslēdzēju pusi par jaunpieņemto tiesību aktu vai to esošu tiesību aktu grozījumu gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas minēti IV pielikumā. Šādu informāciju sniedz Apvienotajā komitejā. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma Apvienotā komiteja sešdesmit dienās rīko viedokļu apmaiņu par šā jaunā tiesību akta vai grozījuma ietekmi uz šā nolīguma pareizu darbību.

 6. Apvienotā komiteja nolūkā nodrošināt pareizu šā nolīguma darbību:

 a) pieņem lēmumu, ar kuru pārskata šā nolīguma IV pielikumu un/vai VI pielikumu tā, lai tajā vajadzības gadījumā, pamatojoties uz savstarpības principu, iestrādātu attiecīgo jauno tiesību aktu vai grozījumu, vai

 b) pieņem lēmumu, lai attiecīgais jaunais tiesību akts vai grozījums būtu uzskatāms par atbilstīgu šim nolīgumam, vai

 c) pieņem lēmumu īstenot jebkādus citus pasākumus, kas īstenojami pieņemamā termiņā, attiecībā uz konkrēto jauno tiesību aktu vai grozījumu.

 28. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

 2. Jebkura puse jebkurā laikā ar diplomātiskiem līdzekļiem var darīt zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei lēmumu izbeigt šā nolīguma darbību. Šādu paziņojumu vienlaikus nosūta ICAO. Nolīguma darbība beidzas pusnaktī pēc Griničas laika Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstveida paziņojums par izbeigšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts, Līgumslēdzējām pusēm par to savstarpēji vienojoties līdz šā laika posma beigām.

 29. PANTS

Reģistrēšana Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā
un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā

Šo nolīgumu un visus tā grozījumus reģistrē ICAO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

 30. PANTS

Piemērošana un stāšanās spēkā

1. Ar dienu, kad Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu parakstījušas, to piemēro pagaidu kārtā saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu valsts tiesību aktiem.

 2. Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo diplomātisko notu ir pabeigta Līgumslēdzēju pušu notu apmaiņa, apliecinot, ka ir pabeigtas visas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā. Šīs notu apmaiņas nolūkā Izraēla iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam savu diplomātisko notu, ko tā nosūtījusi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, bet Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts iesniedz Izraēlai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātisko notu. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir pabeigtas to procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

 TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

 Luksemburgā, divi tūkstoši trīspadsmitā gada desmitajā jūnijā, kas atbilst ebreju kalendāra pieci tūkstoši septiņi simti septiņdesmit trešā gada tammuza mēneša otrajai dienai, divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un ivritā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. 

Latvijas Republikas vārdā Viktors Valainis, Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju parakstus apliecinājis nolīguma depozitārija pārstāvis J.Pietras, ģenerāldirektors

 

I PIELIKUMS

 SASKAŅOTIE PAKALPOJUMI UN NOTEIKTIE MARŠRUTI

 1. Uz šo pielikumu attiecas pārejas noteikumi, kas minēti šā nolīguma II pielikumā.

 2. Katra Līgumslēdzēja puse piešķir otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem tiesības nodrošināt gaisa pārvadājumu pakalpojumus šādos maršrutos.

 a) Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem:

 punkti Eiropas Savienībā — viens vai vairāki savienojuma punkti Euromed valstīs¹, ECAA valstīs² vai valstīs, kas minētas III pielikumā, — viens vai vairāki punkti Izraēlā;

 b) Izraēlas gaisa pārvadātājiem:

 punkti Izraēlā — viens vai vairāki savienojuma punkti Euromed valstīs, ECAA valstīs vai valstīs, kas minētas III pielikumā, — viens vai vairāki punkti Eiropas Savienībā.

 3. Izraēlas gaisa pārvadātāju gadījumā pakalpojumiem, kurus ekspluatē saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu, jāsākas un jābeidzas Izraēlas teritorijā, bet Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju gadījumā — Eiropas Savienības teritorijā.

 4. Katras Līgumslēdzējas puses aviokompānijas jebkurā lidojumā vai visos lidojumos pēc saviem ieskatiem var:

 a) veikt lidojumus vienā vai abos virzienos;

 b) apvienot dažādus reisa numurus vienā gaisa kuģa lidojumā;

 c) apkalpot savienojuma punktus, kā precizēts šā pielikuma 2. punktā, kā arī punktus Līgumslēdzēju pušu teritorijās jebkurā kombinācijā un secībā;

d) izlaist nosēšanos kādā punktā vai punktos;

e) pārcelt satiksmi no jebkura tās gaisa kuģa uz citu tās gaisa kuģi jebkurā punktā;

 f) veikt starpnosēšanos jebkurā punktā, kas atrodas kādas vienas vai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vai ārpus tās, neskarot šā nolīguma 2. panta 2. punktu;

 g) veikt tranzīta satiksmi caur otras Līgumslēdzējas puses teritoriju; un

 h) apvienot pārvadājumus vienā gaisa kuģī neatkarīgi no tādu pārvadājumu izcelsmes.

 5. Katra Līgumslēdzēja puse ļauj katram gaisa pārvadātājam noteikt tā piedāvāto starptautisko gaisa pārvadājumu biežumu un kapacitāti, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem tirgū. Atbilstīgi šīm tiesībām neviena no Līgumslēdzējām pusēm nedrīkst vienpusēji ierobežot attiecīgo pārvadājumu pakalpojumu apjomu, biežumu vai regularitāti vai otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāju ekspluatēto gaisa kuģu tipu vai tipus, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar muitas, tehniskiem, darbības, vides un veselības aizsardzības apsvērumiem, vai piemērojot šā nolīguma 7. pantu.

 6. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji, tostarp piemērojot sadarbības ("code share") lidojumu nosacījumus, var apkalpot jebkuru punktu, kas atrodas trešā valstī un kas neietilpst konkrētā maršrutā, ar noteikumu, ka tie neizmanto piektās brīvības tiesības.

 7. Neatkarīgi no jebkuriem citiem šā pielikuma noteikumiem šis nolīgums nepiešķir tiesības, ar kurām tiktu atļauts veikt starptautiskos gaisa pārvadājumus uz tādas trešās valsts teritoriju / no šādas teritorijas / vai šādu teritoriju šķērsojot, kam nav diplomātisku attiecību ar visām Līgumslēdzējām pusēm.

 

II PIELIKUMS

 PĀREJAS NOTEIKUMI

 1. Neatkarīgi no šā pielikuma 2. un 3. punkta visas tiesības, tostarp satiksmes tiesības, un tādus izdevīgākus režīmus, kas jau ir piešķirti ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos starp Izraēlu un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā, turpina izmantot saskaņā ar šā nolīguma 3. panta noteikumiem. Ciktāl ir runa par gaisa pārvadātājiem, šādas tiesības un vienošanās var turpināt izmantot:

 a) Eiropas Savienības gaisa pārvadātāji — ar noteikumu, ka šo tiesību vai citu vienošanos izpildē starp Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem nav diskriminācijas valstspiederības dēļ;

 b) Izraēlas Valsts gaisa pārvadātāji.

 2.  Attiecībā uz pasažieru, kravas un/vai pasta pārvadājumiem, atsevišķi vai kopā, Izraēlas un Eiropas Savienības dalībvalstu gaisa pārvadātāji ir tiesīgi izmantot 3. un 4. brīvības tiesības konkrētos maršrutos, piemērojot šādus pārejas noteikumus:

 a) no nolīguma parakstīšanas dienas un tikai attiecībā uz regulāru gaisa satiksmi:

 i.  attiecībā uz katru maršrutu, izņemot V pielikumā precizētos maršrutus, gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot tik lielu skaitu lidojumu nedēļā, kāds pieejams saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos, vai arī septiņas (7) reizes nedēļā, atkarībā no tā, kas ir vairāk; un

 ii. attiecībā uz V pielikumā precizētajiem maršrutiem — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot tik lielu skaitu lidojumu nedēļā, kāds norādīts V pielikumā.

 No šā līguma parakstīšanas dienas netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, cik liels skaits katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāju, kam ir attiecīga atļauja, var nodrošināt lidojumus katrā attiecīgā maršrutā.

 b) No tās IATA vasaras sezonas pirmās dienas, kas ir pirmā vasaras sezona pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot:

 i. attiecībā uz maršrutiem, kas precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, — trīs (3) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret V pielikuma A daļā precizēto lidojumu skaitu nedēļā; un

 ii. attiecībā uz visiem pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš a) apakšpunkta i. ievilkumā un a) apakšpunkta ii. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas.

 c) No tās IATA vasaras sezonas pirmās dienas, kas ir otrā vasaras sezona pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot:

 i.  attiecībā uz maršrutiem, kas precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, — trīs (3) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš b) apakšpunkta i. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas; un

 ii. attiecībā uz visiem pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš b) apakšpunkta ii. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas.

 d) Piemērojot turpmāk izklāstīto 4. punktu, no tās IATA vasaras sezonas pirmās dienas, kas ir trešā vasaras sezona pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot:

 i.  attiecībā uz maršrutiem, kas precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, — četrus (4) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš c) apakšpunkta i. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas; un

 ii. attiecībā uz visiem pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš c) apakšpunkta ii. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas.

 e) No tās IATA vasaras sezonas pirmās dienas, kas ir ceturtā vasaras sezona pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot:

 i. attiecībā uz maršrutiem, kas precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, — četrus (4) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš d) apakšpunkta i. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas; un

 ii. attiecībā uz visiem pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš d) apakšpunkta ii. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas.

 f) No tās IATA vasaras sezonas pirmās dienas, kas ir piektā vasaras sezona pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma, piemēro I pielikuma noteikumus, un Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāji ir tiesīgi brīvi izmantot 3. un 4. brīvības tiesības konkrētos maršrutos bez jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz kapacitāti, lidojumu skaitu nedēļā vai pakalpojumu regularitāti.

 3. Attiecībā uz neregulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem:

 a) no šā nolīguma parakstīšanas dienas — neregulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanai joprojām ir nepieciešams Līgumslēdzēju pušu attiecīgo iestāžu apstiprinājums, kas šādu pieteikumu izskatīs labvēlīgi; un

 b) no datuma, kas minēts iepriekš 2. punkta f) apakšpunktā, piemēro I pielikuma noteikumus, un Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāji ir tiesīgi brīvi izmantot 3. un 4. brīvības tiesības konkrētos maršrutos bez jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz kapacitāti, lidojumu skaitu nedēļā, to gaisa pārvadātāju skaitu, kam ir attiecīga atļauja, vai pakalpojumu regularitāti.

 4. Pirms datuma, kas minēts šā pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, Apvienotā komiteja tiekas, lai pārskatītu šā nolīguma īstenošanu un izvērtētu, kāda ir šajā pielikumā aprakstītā pārejas perioda divu pirmo posmu komerciālā ietekme. Pamatojoties uz šādu novērtējumu un neskarot Apvienotās komitejas kompetenci saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu, Apvienotā komiteja ar vienprātīgu lēmumu var nolemt:

 a) atlikt uz vēlāku laiku, par kuru tās savstarpēji vienojas, bet kas nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem, 2. punkta d) apakšpunkta, 2. punkta e) apakšpunkta un 2. punkta f) apakšpunkta piemērošanu konkrētos maršrutos gadījumā, ja iepriekš minētajā novērtējumā ir izrādījies, ka regulārajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem noteiktie ierobežojumi ir apieti, sniedzot neregulāros gaisa pārvadājumu pakalpojumus, vai ja Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāju nodrošinātajā satiksmes apjomā ir izveidojies tāds būtisks līdzsvara trūkums, kas varētu apdraudēt konkrēto gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību; vai

 b) palielināt papildu lidojumu skaitu, kas noteikti 2. punkta d) apakšpunkta i. ievilkumā un 2. punkta e) apakšpunkta i. ievilkumā.

 Ja Apvienotajai komitejai neizdodas panākt vienošanos, Līgumslēdzēja puse var pieņemt attiecīgus aizsargpasākumus atbilstoši šā nolīguma 24. pantam.

 5. To, kā Izraēla īsteno un piemēro regulatīvās prasības un standartus, kas paredzēti IV pielikumā minētajos Eiropas Savienības tiesību aktos par gaisa transportu, apstiprina ar Apvienotās komitejas lēmumu, pamatojoties uz Eiropas Savienības veiktu novērtējumu. Šādu novērtējumu veic agrākajā no turpmāk minētajiem gadījumiem: i) dienā, kad Izraēla paziņo Apvienotajai komitejai, ka tā ir pabeigusi harmonizācijas procesu, pamatojoties uz šā nolīguma IV pielikumu, vai ii) trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

 6. Neatkarīgi no šā nolīguma I pielikuma noteikumiem un neskarot šā nolīguma 26. panta 1. punktu un šā pielikuma 1. punktu, līdz tiek pieņemts 5. punktā minētais lēmums, Līgumslēdzēju pušu pārvadātājiem nav tiesību izmantot piektās brīvības tiesības, tostarp maršrutos starp punktiem Eiropas Savienības teritorijā, ja ir runa par saskaņotu pakalpojumu apkalpošanu konkrētos maršrutos.

 

III PIELIKUMS

 SARAKSTS AR VALSTĪM, KAS MINĒTAS NOLĪGUMA
3., 4. UN 8. PANTĀ, KĀ ARĪ I PIELIKUMĀ.

 1. Islandes Republika (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu).

 2. Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu).

 3. Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu).

 4. Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu).

 

IV PIELIKUMS

 NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ CIVILO AVIĀCIJU

 Šajā nolīgumā minētās regulatīvās prasības un standartus, kam jābūt līdzvērtīgiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, pieņem, pamatojoties uz šādiem turpmāk norādītiem aktiem. Gadījumos, kad atsevišķi tiesību akti ir īpaši jāpielāgo, tas ir attiecīgi norādīts. Līdzvērtīgās regulatīvās prasības un standartus piemēro saskaņā ar VI pielikumu, izņemot gadījumus, kad šajā pielikumā vai II pielikumā attiecībā uz pārejas noteikumiem norādīts citādi.

 A. LIDOJUMU DROŠĪBA

 A.1 To gaisa pārvadātāju saraksts, kam noteikts darbības aizliegums

 Izraēla pēc iespējas nekavējoties pieņemt pasākumus, kas atbilst ES dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, pamatojoties uz to gaisa pārvadātāju sarakstu, kam drošības apsvērumu dēļ piemērots darbības aizliegums.

 Pasākumus pieņem, ievērojot attiecīgos noteikumus par to gaisa pārvadātāju saraksta sagatavošanu un publicēšanu, kam piemērots darbības aizliegums, un prasību informēt gaisa transporta pasažierus par viņu lidojumu apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti, kā noteikts šādos ES tiesību aktos:

 Nr. 2111/2005

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu

 Attiecīgie noteikumi: 1. līdz13. pants, pielikums

 Nr. 473/2006

 Komisijas Regula (EK) Nr. 473/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā

 Attiecīgie noteikumi: 1. līdz 6. pants, A līdz C pielikums

 Nr. 474/2006

Komisijas Regula (EK) Nr. 474/2006 (2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā,

 kurā regulāri izdara grozījumus ar Komisijas regulām

 Attiecīgie noteikumi: 1. līdz 3. pants, A un B pielikums

 Ja kāds pasākums Izraēlai sagādā nopietnas problēmas, Izraēla var apturēt tā piemērošanu, bet tai bez nepamatotas kavēšanās ir jāvēršas ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā atbilstoši šā nolīguma 22. panta 11. punkta f) apakšpunktam.

 A.2 Nelaimes gadījumu/incidentu izmeklēšana un ziņošana par notikumiem

 A.2.1: Nr. 996/2010

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK

 Attiecīgie noteikumi: 1.–5. pants, 8. pants–18. panta 2. punkts, 20.–21. pants, 23. pants, pielikums

 A.2.2: Nr. 2003/42

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā

 Attiecīgie noteikumi: 1.–6., 8.–9. pants

 B. GAISA SATIKSMES PĀRVALDĪBA

 PAMATREGULAS

 A sadaļa:

 B.1: Nr. 549/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula)

 Attiecīgie noteikumi: 1. panta 1.–3. punkts, 2. pants, 4. panta 1.–4. punkts, 9.–10. pants, 11. panta 1.–2. punkts, 11. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 11. panta 3. punkta d) apakšpunkts, 11. panta 4.–6. punkts, 13. pants

 B.2: Nr. 550/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)

 Attiecīgie noteikumi: 2. panta 1.–2. punkts, 2. panta 4.–6. punkts, 4. pants, 7. panta 1.–2. punkts, 7. panta 4.–5. punkts, 7. panta 7. punkts, 8. panta 1. punkts, 8. panta 3.–4. punkts, 9. pants, 10.–11. pants, 12. panta 1.–4. punkts, 18. panta 1.–2. punkts, II pielikums

 B.3: Nr. 551/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula)

 Attiecīgie noteikumi: 1. pants, 3.a pants, 4. pants, 6. panta 1.–5. punkts, 6. panta 7. punkts, 7. panta 1. punkts, 7. panta 3. punkts, 8. pants

 B.4: Nr. 552/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula)

 Attiecīgie noteikumi: 1. līdz 3. pants, 4. panta 2. punkts, 5.–6.a pants, 7. panta 1. punkts, 8. pants, I līdz V pielikums

 Regulas Nr. 549/2004 līdz  Nr. 552/2004, kurās grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspējību

 B.5: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK

 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1108/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK

 Attiecīgie noteikumi: 3. pants, 8.b panta 1.–3. punkts, 8.b panta 5.–6. punkts, 8.c panta 1.–10. punkts, Vb pielikums

 B sadaļa:

 B.2: Nr. 550/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)

 Attiecīgie noteikumi: 2. panta 3. punkts, 7. panta 6. punkts, 7. panta 8. punkts, 8. panta 2. punkts, 8. panta 5. punkts, 9.a panta 1. līdz 5. punkts, 13. pants

 B.3: Nr. 551/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula)

 Attiecīgie noteikumi: 3. pants, 6.panta 6. punkts

 Regulas Nr. 549/2004 līdz Nr. 552/2004, kurās grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspējību

 B.5: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK

 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1108/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK

 Attiecīgie noteikumi: 8.b panta 4. punkts, 8.c panta 10. punkts, Vb pielikuma 4. punkts

 Īstenošanas NOTEIKUMI

 Turpmāk norādītie tiesību akti ir piemērojami un saistoši, izņemot gadījumus, ja VI pielikumā noteikts citādi attiecībā uz līdzvērtīgām regulatīvajām prasībām un standartiem saistībā ar pamatregulām:

Pamatregula (Regula (EK) Nr. 549/2004)

 ‑ Komisijas Regula (ES) Nr. 691/2010 (2010. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai

 Pakalpojumu sniegšana (Regula (EK) Nr. 550/2004)

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 482/2008 (2008. gada 30. maijs), ar kuru izveido programmatūras drošības garantijas sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikumu

 Gaisa telpa (Regula (EK) Nr. 551/2004)

 ‑ Komisijas Regula (ES) Nr. 255/2010 (2010. gada 25. marts), ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 730/2006 (2006. gada 11. maijs) par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs 195. lidojuma līmeņa

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai

 Savietojamība (Regula (EK) Nr. 552/2004)

 ‑ Komisijas Regula (ES) Nr. 677/2011 (2011. gada 7. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010

 ‑ Komisijas Regula (ES) Nr. 929/2010 (2010. gada 18. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1033/2006 attiecībā uz ICAO noteikumiem, kas minēti 3. panta 1. punktā

 ‑ Komisijas Regula (ES) Nr. 73/2010 (2010. gada 26. janvāris), ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 262/2009 (2009. gada 30. marts), ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 633/2007 (2007. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 1033/2006 (2006. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā

 ‑ Komisijas Regula (EK) Nr. 1032/2006 (2006. gada 6. jūlijs), ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām

 ATM/ANS prasības, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 216/2008, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009

 ‑ Komisijas Regula (ES) Nr. 805/2011 (2011. gada 10. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un noteiktiem sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008.

 ‑ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1034/2011 (2011. gada 17. oktobris) par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010

 ‑ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1035/2011 (2011. gada 17. oktobris), ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza Regulas (EK) Nr. 482/2008 un (ES) Nr. 691/2010

 C. VIDE

 C.1: Nr. 2002/30

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK (2002. gada 26. marts) par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni

 ar grozījumiem vai pielāgojumiem, kas izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu un 2005. gada Pievienošanās aktu

 Attiecīgie noteikumi: 3. līdz 5. pants, 7. pants, 9.–10. pants, 11. panta 2. punkts, 12. pants, II pielikuma 1.–3. punkts

 C.2: Nr. 2006/93

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/93/EK (2006. gada 12. decembris) par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa

 Attiecīgie noteikumi: 1. līdz 3. pants, 5. pants

 D. GAISA PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA

 D.1: Nr. 2027/97

 Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 (1997. gada 9. oktobris) par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos

 ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 ‑ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 889/2002 (2002. gada 13. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2027/97

 Attiecīgie noteikumi: 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 2. panta 1. punkta c)–g) apakšpunkts, 3. līdz 6. pants

 E. PATĒRĒTĀJU TIESĪBAS UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

 E.1: Nr. 90/314

 Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

 Attiecīgie noteikumi: 1. pants–4. panta 2. punkts, 4. panta 4. punkts–7. pants, 5.–6. pants

 E.2: Nr. 95/46

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti

Attiecīgie noteikumi: 1. līdz 34. pants

 E.3: Nr. 261/2004

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91

 Attiecīgie noteikumi: 1. līdz 16. pants

 E.4: Nr. 1107/2006

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu

 Attiecīgie noteikumi: 1. panta 1. punkts, 2. līdz 16. pants, I un II pielikums

 F. SOCIĀLIE ASPEKTI

 F.1: Nr. 2000/79

 Padomes Direktīva 2000/79/EEK (2000. gada 27. novembris) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA)

 Attiecīgie noteikumi: pielikuma 1. noteikuma 1. punkts un 2. līdz 9. noteikums

 

V PIELIKUMS

 A daļa: Saskaņotais lidojumu biežums konkrētos maršrutos, kas ir vienāds vai lielāks par 14 

 B daļa: Saskaņotais lidojumu biežums konkrētos maršrutos, kas ir vairāk par 7, bet mazāk par 14

  

VI PIELIKUMS

REGULATĪVĀS PRASĪBAS UN STANDARTI,
KAS JĀIEVĒRO, PIEMĒROJOT ES TIESĪBU AKTUS, KURI UZSKAITĪTI ES–IZRAĒLAS EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU AVIĀCIJAS NOLĪGUMA IV PIELIKUMĀ

Atruna: Nekas šajā pielikumā neskar ES tiesību aktu piemērošanu ES

A.2 DAĻA: Nelaimes gadījumu/incidentu izmeklēšana un ziņošana par notikumiem

 A.2.1.: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris)
par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK 

 A.2.2: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā 

B DAĻA: Gaisa satiksmes pārvaldība

 B.1: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009  

Panta Nr.	Standarts Nr. (Part/Leg#/ Art#/Std#)	Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa)	Standarts
1. panta 1.–3. punkts	B.1.1.1.	A	Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas mērķis ir uzlabot esošos drošības standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS) sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Līgumslēdzējās pusēs atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Šajā Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību, efektivitāti un tehniskiem apsvērumiem gaisa telpas izmantotāju interesēs. Šo mērķi īstenojot, Regulas (EK) Nr. 549/2004 mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, lai radītu Eiropas vienoto gaisa telpu. Regulas (EK) Nr. 549/2004 un SES [Single European Sky] pamatregulās minēto pasākumu piemērošana neskar Līgumslēdzēju pušu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un pušu prasības, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kas izklāstīti 13. pantā. Regula (EK) Nr. 549/2004 un SES pamatregulās minētie pasākumi neaptver militārās operācijas un mācības.
			Regulas (EK) Nr. 549/2004 un SES pamatregulās minēto pasākumu piemērošana neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no 1944. gada Čikāgas konvencijas par starptautisko civilo aviāciju ("Čikāgas konvencija"). Šajā sakarā papildu mērķis ir palīdzēt Līgumslēdzējām pusēm izpildīt saistības, kas izriet no Čikāgas konvencijas, nodrošinot pamatu noteikumu kopīgai interpretācijai un vienādai noteikumu īstenošanai un nodrošinot, ka šos noteikumus pienācīgi ņem vērā Regulā (EK) Nr. 549/2004 un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos.
2. pants	B.1.2.1.	A	Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldību. Visas atsauces uz dalībvalstīm saprot kā atsauces uz Līgumslēdzējām pusēm.
4. panta 1. punkts	B.1.4.1.	A	Līgumslēdzējas puses kopīgi vai atsevišķi izraugās vai izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 3. pantā minētajiem pasākumiem.
4. panta 2. punkts	B.1.4.2.	A	Valsts uzraudzības iestādes nav atkarīgas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Šo neatkarību nodrošina, atbilstīgi — vismaz funkciju līmenī — nošķirot valsts uzraudzības iestādes no šiem pakalpojumu sniedzējiem.
4. panta 3. punkts	B.1.4.3.	A	Valsts uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras objektīvi, neatkarīgi un pārredzami. Šo neatkarību panāk, izmantojot attiecīgus pārvaldības un kontroles mehānismus, tostarp saistībā ar Līgumslēdzējas puses noteiktu pārvaldības sistēmu. Tomēr šī neatkarība neattur valsts uzraudzības iestādes no uzdevumu pildīšanas saskaņā ar valsts civilās aviācijas iestāžu vai citu valsts iestāžu noteikumiem.
4. panta 4. punkts	B.1.4.4.	A	Līgumslēdzējas puses nodrošina valstu uzraudzības iestādēm nepieciešamos resursus un iespējas efektīvai un savlaicīgai to uzdevumu izpildei, kuri tām uzticēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004.
9. pants	B.1.9.1.	A	Sankcijas, ko Līgumslēdzējas puses var noteikt par Regulas (EK) Nr. 549/2004 un SES pamatregulās minēto pasākumu pārkāpumiem, īpaši gaisa telpas izmantotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.
10. pants	B.1.10.1.	A	Līgumslēdzējas puses saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido apspriežu mehānismu, lai Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanai nodrošinātu ieinteresēto personu, tostarp profesionāļu pārstāvības struktūru, pienācīgu iesaistīšanu.
11. panta 1. punkts	B.1.11.1.	A	Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību, izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu. Tajā ietver: a) valsts plānus, tostarp darbības mērķus attiecībā uz galvenajām darbības jomām, proti, drošību, vidi, veiktspēju un rentabilitāti, nodrošinot atbilstību SES iniciatīvai; kā arī b) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītāju regulāru pārskatīšanu, uzraudzību un salīdzināšanu.
11. panta 2. punkts	B.1.11.2.	A	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija par darbības izvērtēšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu objektīvu un kompetentu iestādi. Darbības izvērtēšanas iestādes pienākums ir pēc pieprasījuma palīdzēt valsts uzraudzības iestādēm īstenot darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina darbības izvērtēšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā.
11. panta 3. punkta b) apakšpunkts	B.1.11.3.	A	Valsts uzraudzības iestāde izstrādā un Līgumslēdzēja puse pieņem valsts plānus, kas minēti standartā B.1.11.1. Šajos plānos iekļauj attiecīgās Līgumslēdzējas puses pieņemtos saistošos valsts mērķus un atbilstīgu veicināšanas pasākumu shēmu. Plānus sagatavo, apspriežoties ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā ar lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem.
11. panta 3. punkta d) apakšpunkts	B.1.11.4.	A	Darbības uzlabošanas sistēmai paredzētais pārskata periods ir vismaz trīs gadi un ne vairāk kā pieci gadi. Šajā periodā, ja valsts mērķi nav sasniegti, Līgumslēdzējas puses un/vai valsts uzraudzības iestādes piemēro atbilstīgos korektīvos pasākumus, ko tās ir noteikušas.
11. panta 4. punkts	B.1.11.5.	A	Uz darbības uzlabošanas shēmu attiecas šādas procedūras: a) ar aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītājiem saistītu atbilstīgu datu vākšana, validēšana, pārbaude, izvērtēšana un izplatīšana sadarbībā ar visām attiecīgajām personām, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, lidostu ekspluatantiem, valsts uzraudzības iestādēm, Līgumslēdzējām pusēm un Eurocontrol; b) pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 "Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija", piemērotu galveno darbības jomu izvēle, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbības ietvarā, tostarp drošības, vides, veiktspējas un rentabilitātes jomas, un kuras vajadzības gadījumā ir pielāgotas, lai ņemtu vērā Eiropas vienotās gaisa telpas īpašās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās, kā arī konkrēta to galveno darbības rādītāju kopuma noteikšana, kas vajadzīgi, lai novērtētu darbību; c) valsts darbības mērķu izvērtēšana, pamatojoties uz valsts plānu; kā arī d) valsts darbības plānu uzraudzība, tostarp atbilstoši brīdinājuma mehānismi.
11. panta 5. punkts	B.1.11.6.	A	Izveidojot darbības uzlabošanas shēmu, ņem vērā, ka maršruta pakalpojumi, termināla pakalpojumi un tīkla funkcijas ir atšķirīgi un ka tie attiecīgi tā arī jāskata, ja vajadzīgs, arī darbības novērtēšanai.
11. panta 6. punkts	B.1.11.7.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz darbības uzlabošanas sistēmu un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
13. pants	B.1.13.1.	A	SES pamatregulas nekavē Līgumslēdzēju pusi piemērot pasākumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai aizsargātu drošības un aizsardzības politikas intereses. Šādi pasākumi ir jo īpaši tie, kas ir obligāti: – lai uzraudzītu gaisa telpu, par ko tā atbild, saskaņā ar ICAO reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem, arī lai spētu atklāt, identificēt un novērtēt gaisa kuģi, kas izmanto šo gaisa telpu, ar nolūku aizsargāt lidojumu drošību un attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu drošības un aizsardzības vajadzības, – ja notiek nopietni iekšēji nemieri, kas ietekmē likumības un kārtības ievērošanu, – ja notiek karš vai radies nopietns starptautisks saspīlējums, kura dēļ pastāv kara draudi, – lai izpildītu Līgumslēdzēju pušu starptautiskās saistības attiecībā uz miera un starptautiskās drošības saglabāšanu, – lai veiktu militāras operācijas un mācības, tostarp nodrošinātu vajadzīgās treniņu iespējas.

  B.2: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Panta Nr.	Standarts Nr. (Part/Leg#/ Art#/Std#)	Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa)	Standarts
2.panta 1.–2.punkts	B.2.2.1.	A	Valsts uzraudzības iestāde organizē inspekcijas un apsekojumus, lai pārraudzītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 550/2004, jo īpaši ciktāl ir runa par drošu un efektīvu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri sniedz pakalpojumus attiecībā uz Līgumslēdzējas puses atbildībā esošu gaisa telpu. Attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atvieglo šo darbu.
2.panta 3.punkts	B.2.2.2.	B	Valstis, kas piedalās attiecīgajā funkcionālajā gaisa telpas blokā (FAB), slēdz vienošanos par uzraudzību, ar ko nodrošina to aeronavigācijas pakalpoju sniedzēju inspekcijas un apsekojumus, kuri sniedz pakalpojumus minētajā FAB.
2.panta 4.–6.punkts	B.2.2.3.	A	Minētajām valstīm jāvienojas par tādu uzraudzību, ar ko nodrošina to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju (ANSP) inspekcijas un apsekojumus, kuri sniedz pakalpojumus citas valsts gaisa telpā. Minētās vienošanās ietver vienošanās par tādu gadījumu izskatīšanu, kas saistīti ar neatbilstību piemērojamajām prasībām.
4. pants		A	Piemēro īstenošanas noteikumus par drošības prasībām, kuri uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
7. panta 1.punkts	B.2.7.1.	A	Uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem attiecas sertifikācija, ko veic Līgumslēdzējas puses.
7. panta 3.punkts	B.2.7.2.	A	Valsts uzraudzības iestādes izdod sertifikātus tiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 1035/2011 un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.
7.panta 3.punkts	B.2.7.3.	A	Sertifikātus var izdot atsevišķi katra veida aeronavigācijas pakalpojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā, vai šādu pakalpojumu paketei.
7.panta 3.punkts	B.2.7.4.	A	Sertifikātu regulāri pārbauda.
7. panta 4. punkts + II pielikums	B.2.7.5.	A	Sertifikātos norāda aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, to skaitā nediskriminējošu pieeju pakalpojumiem, kas paredzēti gaisa telpas izmantotājiem, īpaši attiecībā uz drošību. Uz sertifikāciju drīkst attiecināt tikai tos nosacījumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 550/2004 II pielikumā. Šādi nosacījumi ir objektīvi jāpamato, nediskriminējošā veidā, proporcionāli un caurredzami.
7.panta 5.punkts	B.2.7.6.	A	Līgumslēdzējas puses var atļaut sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas, ja šo pakalpojumu sniedzējs tos piedāvā galvenokārt gaisa kuģu kustībai, kura nav vispārējā gaisa satiksme.
7.panta 6.punkts	B.2.7.7.	B	Sertifikātu izdošana aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju piedāvāt savus pakalpojumus citām Līgumslēdzējām pusēm, citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām attiecīgajās Līgumslēdzējās pusēs.
7.panta 7.punkts	B.2.7.8.	A	Valsts uzraudzības iestādes uzrauga atbilstību kopīgajām prasībām.
7.panta 7.punkts	B.2.7.9.	A	Ja valsts uzraudzības iestāde konstatē, ka sertifikāta turētājs vairs neatbilst šādām prasībām vai nosacījumiem, tad tā veic attiecīgus pasākumus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību. Šādi pasākumi var ietvert sertifikāta atsaukšanu.
7.panta 8.punkts	B.2.7.10.	B	Līgumslēdzējas puse atzīst jebkuru sertifikātu, kas izdots citā Līgumslēdzējā pusē, saskaņā ar šajā pielikumā precizētajiem standartiem un regulatīvajām prasībām attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldību.
8.panta 1.punkts	B.2.8.1.	A	Līgumslēdzējas puses nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Līgumslēdzējās pusēs derīgs sertifikāts.
8.panta 2.punkts	B.2.8.2.	B	Tiesību sistēmas nerada šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, nosakot, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (ANSP) a) tieši vai ar uzņēmuma daļu vairākumu pieder konkrētai valstij/tās valstspiederīgajiem, b) ar galveno uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas minētajā valstī, c) izmanto vienīgi minētās valsts objektus.
8.panta 3.punkts	B.2.8.3.	A	Līgumslēdzējas puses nosaka izraudzīto pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. Pienākumos var iekļaut nosacījumus savlaicīgai tādas informācijas sniegšanai, kas ļauj identificēt visu gaisa kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild.
8.panta 4.punkts	B.2.8.4.	A	Līgumslēdzējām pusēm ir rīcības brīvība, izvēloties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, ar nosacījumu, ka tas atbilst prasībām un nosacījumiem, kas minēti šajā pielikumā precizētajos standartos un regulatīvajās prasībās attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldību.
8.panta 5.punkts	B.2.8.4.	B	Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas izveidoti atbilstoši 9.a pantam un aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena Līgumslēdzēja puse, attiecīgās Līgumslēdzējas puses atbilstoši Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. panta 1. punktam kopīgi izraugās vienu vai vairākus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgā bloka darbības uzsākšanas.
9. pants	B.2.9.1.	A	Līgumslēdzējas puses var izraudzīties meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēju, kas ekskluzīvi sniedz visus meteoroloģiskos datus vai to daļu visā gaisa telpā, par kuru tās atbild, vai tās daļā, ņemot vērā drošības apsvērumus.
9.a panta 1.punkts	B.2.9a.1.	B	Līgumslēdzējas puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku ieviešanu, lai sasniegtu vajadzīgo gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā un uzturētu augstu drošības līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējā gaisa satiksmes sistēmas darbībā un mazinātu ietekmi uz vidi. Līgumslēdzējām pusēm pēc iespējas plašāk jāsadarbojas, jo īpaši tām Līgumslēdzējām pusēm, kas kaimiņos veido funkcionālus gaisa telpas blokus, lai nodrošinātu šā noteikuma ievērošanu.
9.a panta 2.punkts	B.2.9a.2.	B	Funkcionālie gaisa telpas bloki jo īpaši: a) ir pamatoti ar drošības analīzi; b) nodrošina gaisa telpas optimālu izmantošanu, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas; c) nodrošina atbilstību Eiropas maršrutu tīklam, kas izveidots saskaņā ar Gaisa telpas regulas 6. pantu; d) ir pamatoti ar šo bloku vispārējo pievienoto vērtību, ieskaitot tehnisko līdzekļu un cilvēku resursu optimālu izmantošanu, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi; e) nodrošina gaisa satiksmes vadības kompetences funkcionālu un elastīgu nodošanu no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības citai; f) nodrošina dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamību, cita starpā optimizējot pašreizējos lidojumu informācijas reģionus; g) atbilst ICAO ietvaros noslēgto reģionālo vienošanos nosacījumiem; h) ievēro reģionālās vienošanās, kas ir spēkā Regulas (EK) Nr. 550/2004 spēkā stāšanās dienā; un i) veicina atbilstību darbības mērķiem.
9.a panta 3.punkts	B.2.9a.3.	B	Funkcionālo gaisa telpas bloku var izveidot, tikai kopēji vienojoties visām Līgumslēdzējām pusēm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas. Pirms funkcionālā gaisa telpas bloka izveides attiecīgā(-ās) Līgumslēdzēja(-as) puse(-es) sniedz pārējām Līgumslēdzējām pusēm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas un dod tām iespēju iesniegt savus apsvērumus.
9.a panta 4.punkts	B.2.9a.4.	B	Ja funkcionālais gaisa telpas bloks attiecas uz gaisa telpu, kas pilnībā vai daļēji ir divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu pārziņā, vienošanās, ar kuru izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, ietver nepieciešamos noteikumus par bloka pārveidošanu un kādas Līgumslēdzējas puses izstāšanos no bloka, iekļaujot pārejas noteikumus.
9.a panta 5.punkts	B.2.9a.5.	B	Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās Līgumslēdzējas puses var kopīgi aicināt Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm. Neskarot standartu B.2.9a.3, Līgumslēdzējas puses ņem vērā minēto viedokli, lemjot par risinājumu.
10.panta 1.punkts	B.2.10.1.	A	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var izmantot citu Līgumslēdzējās pusēs sertificētu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus.
10.panta 2.punkts	B.2.10.2.	A	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji savas darba attiecības formalizē ar rakstisku vienošanos vai līdzvērtīgiem juridiskiem aktiem, izklāstot īpašos pienākumus un funkcijas, ko katrs pakalpojumu sniedzējs uzņemas, un ļaujot visiem pakalpojumu sniedzējiem savstarpēji apmainīties ar ekspluatācijas datiem, ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi. Par minētajiem pasākumiem paziņo attiecīgajai/attiecīgajām valsts uzraudzības iestādei/iestādēm.
10.panta 3.punkts	B.2.10.3.	A	Gadījumos, kas saistīti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu, vajadzīgs attiecīgo Līgumslēdzēju pušu apstiprinājums. Gadījumos, kas saistīti ar meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanu, attiecīgo Līgumslēdzēju pušu apstiprinājums vajadzīgs, ja tās ir izraudzījušās ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar standartu B.2.9.1.
11. pants	B.2.10.4.	A	Līgumslēdzējas puses saistībā ar kopējo transporta politiku veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentās civilās un militārās iestādes attiecībā uz īpašo gaisa telpas bloku pārvaldību noslēdz vai atjaunina rakstiskas vienošanās vai līdzvērtīgus juridiskus aktus.
12.panta 1.punkts	B.2.12.1.	A	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji neatkarīgi no savas īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo, iesniedz auditam un publicē savus finanšu pārskatus.
12.panta 2.punkts	B.2.12.2.	A	Visos gadījumos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji publicē gada ziņojumu, un tiem regulāri izdara neatkarīgu auditu.
12.panta 3.punkts	B.2.12.3.	A	Sniedzot pakalpojumu paketi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji norāda aeronavigācijas pakalpojumu radītās izmaksas un ienākumus, tos sadalot saskaņā ar norādīto tarifikācijas sistēmu, un vajadzības gadījumā uztur konsolidētos pārskatus par citiem pakalpojumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumi, kā tas būtu jādara, ja attiecīgos pakalpojumus sniegtu atsevišķi uzņēmumi.
12.panta 4.punkts	B.2.12.4.	A	Līgumslēdzējas puses izraugās kompetentās iestādes, kam ir tiesības piekļūt to pakalpojumu sniedzēju finanšu pārskatiem, kuri sniedz pakalpojumus gaisa telpā, par ko tās atbild.
13.panta 1.punkts	B.2.13.1.	B	Ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi, ar attiecīgajiem ekspluatācijas datiem visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas apmainās reālā laikā, lai atvieglotu ekspluatāciju. Šos datus izmanto tikai ekspluatācijas nolūkiem.
13.panta 2.punkts	B.2.13.2.	B	Piekļuvi ekspluatācijas datiem nediskriminējoši piešķir attiecīgām iestādēm, sertificētiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām.
13.panta 3.punkts	B.2.13.3.	B	Sertificētie pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas nosaka standarta nosacījumus piekļuvei tiem ekspluatācijas datiem, kas nav minēti 1. punktā. Valsts uzraudzības iestādes apstiprina šos standarta nosacījumus. Vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz šādiem nosacījumiem.
18. panta 1.–2.punkts	B.2.18.1.	A	Ne Līgumslēdzēju pušu valsts uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju, īpaši informāciju par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, to komerciālām attiecībām vai to izmaksu sastāvdaļām. Tas neskar attiecīgo Līgumslēdzēju pušu valsts uzraudzības iestāžu tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu noslēpumu aizsardzībā.

 B.3: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Panta Nr.	Standarts Nr. (Part/Leg#/ Art#/Std#)	Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa)	Standarts
1. pants	B.3.1.1.	A	Mērķis ir veicināt principa par pakāpeniski aizvien vairāk integrētas izmantojamās gaisa telpas izveidošanu saistībā ar kopējo transporta politiku un noteikt kopīgas gaisa satiksmes izveidošanas, plānošanas un vadības procedūras, kas nodrošina tās efektīvu darbību un drošību. Gaisa telpas izmantošana papildina aeronavigācijas pakalpojumus saskaņotā un savietojamā kopumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004. Tas attiecas uz gaisa telpu ICAO, EUR un AFI reģionos, ja Līgumslēdzēju pušu pārziņā ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas Regulu (EK) Nr. 550/2004. Līgumslēdzējas puses Regulu (EK) Nr. 551/2004 var attiecināt arī uz to pārziņā esošo gaisa telpu citos ICAO reģionos, ar nosacījumu, ka tās par to informē pārējās Līgumslēdzējas puses.
3. panta 1. punkts	B.3.3.1.	B	Līgumslēdzējas puses cenšas panākt, ka ICAO izveido un atzīst vienotu EUIR.
3. panta 2. punkts	B.3.3.2.	B	EUIR jāplāno, tajā iekļaujot gaisa telpu, kas ir Līgumslēdzēju pušu pārziņā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 1. panta 3. punktu, un tajā var iekļaut arī Eiropas trešo valstu gaisa telpu.
3. panta 3. punkts	B.3.3.3.	B	EUIR izveidošana neskar Līgumslēdzēju pušu atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanos to pārziņā esošajā gaisa telpā saskaņā ar standartu B.2.8.1.
3. panta 4. punkts	B.3.3.4.	B	Līgumslēdzējas puses saglabā savu atbildību attiecībā pret ICAO augšējo lidojumu informācijas reģionu un lidojumu informācijas reģionu ģeogrāfiskajās robežās, kurus tiem uzticējusi ICAO.
3.a pants	B.3.3a.1.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz elektronisku aeronavigācijas informāciju un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
4. pants	B.3.4.1.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz gaisa telpas izmantošanas noteikumiem un gaisa telpu klasifikāciju un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
6. panta 1. punkts	B.3.6.1.	A	Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkcijām jānodrošina iespēja optimāli izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem. Šīs tīkla funkcijas ir vērstas uz to, lai atbalstītu iniciatīvas valsts līmenī un funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, un tās nodrošinās, ievērojot prasību nošķirt regulatīvās funkcijas no pamatfunkcijām.
6. panta 2. punkts	B.3.6.2.	A	Funkcijas, ko pilda tīkla pārvaldnieks attiecībā uz maršrutu plānošanu un ierobežotu resursu pārvaldību, kā arī iespēja par tīkla pārvaldnieku nozīmēt, piemēram, Eurocontrol.
6. panta 3. punkts	B.3.6.3.	A	Komisija pēc pienācīgas apspriešanās ar nozares ieinteresētajām personām var papildināt standartā B.3.6.2 uzskaitīto funkciju sarakstu. Minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 551/2004 elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā minēto procedūru.
6. panta 4. punkts	B.3.6.4.	A	Piemēro sīki izstrādātus noteikumus Gaisa telpas regulas (Nr. 551/2004) 6. pantā minēto pasākumu īstenošanai, izņemot tos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 6.–9. punktā un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz: a) tādu procesu un procedūru koordinēšanu un saskaņošanu, kuru mērķis ir uzlabot aeronavigācijas frekvenču pārvaldību, cita starpā principu un kritēriju izstrādi; b) galveno funkciju, kuras mērķis ir laikus noteikt un piešķirt vajadzīgās frekvences Eiropas vispārējai gaisa satiksmei atvēlētajā diapazonā, lai palīdzētu nodrošināt Eiropas aviācijas tīkla izveidi un darbību; c) tīkla papildu funkcijām atbilstoši ATM ģenerālplānam; d) sīki izstrādātu kārtību lēmumu pieņemšanai, sadarbojoties Līgumslēdzējām pusēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un tīkla vadības funkcijai; e) iesaistīto ieinteresēto personu apspriešanās kārtību, pieņemot lēmumus valsts un Eiropas mērogā; kā arī f) uzdevumu un pienākumu sadali starp tīkla vadības nodrošinātājiem un valsts frekvenču pārvaldītājiem, kas skar Starptautiskās Telekomunikāciju savienības vispārējai gaisa satiksmei atvēlēto radiofrekvenču spektru, lai panāktu, ka valsts frekvenču pārvaldītāji turpina piešķirt tādas frekvences, kuras neietekmē tīkla darbību. Gadījumos, kad tāda ietekme pastāv, valsts frekvenču pārvaldītāji sadarbojas ar tīkla vadības nodrošinātājiem, lai optimizētu frekvenču izmantošanu.
6. panta 5. punkts	B.3.6.5.	A	Par citiem gaisa telpas plānošanas aspektiem, kas nav minēti Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 2. punktā, lemj valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem vērā satiksmes prasības un sarežģītību, valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānus un ietver vispusīgu apspriešanos ar attiecīgajiem gaisa telpas izmantotājiem vai attiecīgajām grupām, kas vajadzības gadījumā pārstāv gaisa telpas izmantotājus un militārās iestādes.
6. panta 6. punkts	B.3.6.6.	B	Līgumslēdzējas puses Eurocontrol vai citai objektīvai un kompetentai struktūrai uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, nodrošinot pienācīgus pārraudzības pasākumus.
6. panta 7. punkts	B.3.6.7.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
7. panta 1. punkts	B.3.7.1.	A	Ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu pārziņā esošo militāro jautājumu organizāciju, vienotajā Eiropas gaisa telpā tām jānodrošina gaisa telpas elastīgas izmantošanas principa vienveidīga piemērošana ICAO noteiktajā un Eurocontrol izstrādātajā kārtībā, lai, īstenojot kopējo transporta politiku, uzlabotu gaisa telpas pārvaldību un gaisa satiksmes vadību.
7. panta 3. punkts	B.3.7.2.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz gaisa telpas izmantošanas elastīgumu un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
8. panta 1. punkts	B.3.8.1.	A	Gadījumos, kad Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta ievērošana rada ievērojamas gaisa telpas izmantošanas grūtības, Līgumslēdzējas puses tā piemērošanu var uz laiku atlikt, ar nosacījumu, ka tās nekavējoties par to informē Apvienoto komiteju.
8. panta 2. punkts	B.3.8.2.	A	Pēc pagaidu atlikšanas ieviešanas to noteikumu pielāgojumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta 3. punktu, var veikt attiecībā uz gaisa telpu, kas ir attiecīgās Līgumslēdzējas puses(-šu) atbildībā.

 B.4: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts)
par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula)
ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Panta Nr.	Standarts Nr. (Part/Leg#/ Art#/Std#)	Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa)	Standarts
1. pants + I pielikums	B.4.1.1.	A	Pamatregulas piemērošanas jomā Regula (EK) Nr. 552/2004 attiecas uz EATMN savietojamību. To piemēro Regulas (EK) Nr. 552/2004 I pielikumā norādītajām sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām. Mērķis ir sasniegt dažādu EATMN sistēmu, komponentu un saistīto procedūru savietojamību, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās starptautiskās tiesību normas, kā arī nodrošināt jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu gaisa satiksmes pārvaldībā.
2. pants + II pielikums	B.4.2.1.	A	EATMN, tā sistēmām, komponentiem un saistītajām procedūrām jāatbilst pamatprasībām. Pamatprasības ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 552/2004 II pielikumā.
3. pants	B.4.3.1.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz savietojamību un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. Sistēmas, komponenti un saistītās procedūras visā to dzīves ciklā atbilst attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem. Savietojamības īstenošanas noteikumi jo īpaši a) nosaka visas īpašās prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi drošības, bezproblēmu darbības un efektivitātes ziņā, un/vai b) vajadzības gadījumā apraksta visas īpašās prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi attiecībā uz jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu, un/vai c) nosaka komponentus attiecībā uz sistēmām; un/vai d) apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas vajadzības gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantu ietver pilnvarotās iestādes, pamatojoties uz Lēmumā 93/465/EEK definētajiem moduļiem, kuri jāizmanto komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanai, kā arī sistēmu verifikācijai; un/vai e) precizē īstenošanas nosacījumus, tai skaitā attiecīgā gadījumā datumu, līdz kuram visām attiecīgajām ieinteresētajām personām tie jāizpilda. Sagatavojot, pieņemot un pārskatot savietojamības īstenošanas noteikumus, ņem vērā tehnisko risinājumu, ar kuru palīdzību šie noteikumi var tikt izpildīti, paredzētās izmaksas un ieguvumus, lai definētu visdzīvotspējīgāko risinājumu, pienācīgi ievērojot saskaņotā augstā drošības līmeņa saglabāšanu. Minēto risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējums visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm tiek pievienots katram savietojamības īstenošanas noteikumu projektam. Savietojamības īstenošanas noteikumus paredz saskaņā ar pamatregulas 8. pantā noteikto procedūru.
4.panta 2.punkts		A	Tiek pieņemts, ka tās sistēmas kopā ar saistītajām procedūrām vai komponentiem, kas atbilst Kopienas specifikācijām un kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst savietojamības pamatprasībām un īstenošanas noteikumiem.
5. pants + III pielikums	B.4.5.1.	A	Komponentiem pievieno EK atbilstības deklarāciju vai EK deklarāciju par lietošanas piemērotību. Šīs deklarācijas elementi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 552/2004 III pielikumā. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzējās pusēs, ar EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību nodrošina un apliecina, ka viņš ir piemērojis noteikumus, kas paredzēti savietojamības pamatprasībās un īstenošanas noteikumos. Tiek pieņemts, ka komponenti, kuriem ir EK atbilstības deklarācija vai EK deklarācija par lietošanas piemērotību, atbilst savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu, ko veic Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantā minētās pilnvarotās iestādes.
6. pants + IV pielikums	B.4.6.1.	A	Sistēmas ir pakļautas EK verificēšanai, ko veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka pēc iekļaušanas EATMN tās atbilst Regulas (EK) Nr. 552/2004 pamatprasībām un savietojamības īstenošanas noteikumiem. Pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sastāda EK verificēšanas deklarāciju, kas apliecina atbilstību, un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei. Šīs deklarācijas un tehniskās dokumentācijas elementi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikumā. Valsts uzraudzības iestāde var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga šādas atbilstības uzraudzīšanai. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar sistēmu verificēšanu, kas jāveic Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantā minētajām pilnvarotājām iestādēm. EK verificēšanas deklarācija neskar nevienu novērtēšanu, kas valsts uzraudzības iestādei būtu, iespējams, jāveic ar savietojamību nesaistītu iemeslu dēļ.
6.a pants	B.4.6a.1.	A	Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi izsniegtu sertifikātu piemēro sastāvdaļām vai sistēmām un ja tas pierāda atbilstību Regulas (EK) Nr. 552/2004 būtiskajām prasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem par savietojamību, to uzskata par EK atbilstības vai lietošanas derīguma deklarāciju vai par EK verificēšanas deklarāciju Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. un 6. panta izpratnē.
7.panta 1.punkts	B.4.7.1.	A	Ja valsts uzraudzības iestāde konstatē, ka: a) komponents, kam ir EK atbilstības deklarācija vai deklarācija par lietošanas piemērotību, vai b) sistēma, kam ir EK verificēšanas deklarācija, neatbilst savietojamības pamatprasībām un/vai attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, tad tā, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt darbību drošību un nepārtrauktību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu attiecīgā komponenta vai sistēmas piemērošanas teritoriju vai lai aizliegtu to izmantot uzraudzības iestādes pārziņā esošajām organizācijām.
8.panta 1.punkts	B.4.8.1.	A	Līgumslēdzējas puses paziņo Apvienotajai komitejai par iestādēm, kuras tās iecēlušas uzdevumu izpildei sakarā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā minēto atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu un/vai Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā minēto verificēšanu, norādot katras iestādes atbildības jomu un identifikācijas numuru, ko tai piešķīrusi Komisija.
8.panta 2.punkts	B.4.8.2.	A	Novērtējot pilnvarojamās iestādes, Līgumslēdzējas puses piemēro Regulas (EK) Nr. 552/2004 V pielikumā paredzētos kritērijus. Uzskata, ka iestādes, kuras atbilst attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilst minētajiem kritērijiem.
8.panta 3.punkts + V pielikums	B.4.8.3.	A	Līgumslēdzējas puses atsauc pilnvaras tādai pilnvarotai iestādei, kura vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 552/2004 V pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tās par to nekavējoties informē Apvienoto komiteju.
8.panta 4.punkts	B.4.8.4.	A	Neskarot Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētās prasības, Līgumslēdzējas puses var izlemt iecelt organizācijas, kas ir atzītas par pilnvarotām iestādēm saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas regulas 3. pantu.

 B.5: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris)
par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi,
un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK
ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1108/2009 (2009. gada 21. oktobris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un
atceļ Direktīvu 2006/23/EK

Panta Nr.	Standarts Nr. (Part/Leg#/ Art#/Std#)	Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa)	Standarts
3. pants	B.5.3.1.	A	Regulas (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009, 3. panta da), e), f), g), q), r) un s) punktā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz gaisa satiksmes pārvaldību. Visas atsauces uz dalībvalstīm saprot kā atsauces uz Līgumslēdzējām pusēm.
8.b panta 1. punkts	B.5.8b.1.	A	ATM/ANS pakalpojumu sniegšana atbilst pamatprasībām, kuras izklāstītas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009.
8.b panta 2. punkts	B.5.8b.2.	A	ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt sertifikātam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1035/2011 un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Sertifikātu izdod, ja pakalpojumu sniedzējs ir pierādījis spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniedzēja tiesībām. Sertifikātā norāda pakalpojumu sniedzējam piešķirtās tiesības un pakalpojumu jomu.
8.b panta 3. punkts	B.5.8b.3.	A	Atkāpjoties no standarta B.5.8b.2, Līgumslēdzējas puses var pieņemt lēmumu, ka lidojumu informācijas dienesti var deklarēt spējas un līdzekļus veikt pienākumus, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem.
8.b panta 4. punkts	B.5.8b.4.	B	Standartā B.5.8b.6 minētajos pasākumos var būt paredzēta prasība par to organizāciju sertificēšanu, kas iesaistītas no drošības viedokļa būtisku ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē. Minētajām organizācijām sertifikātu izdod, ja tās ir pierādījušas spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Piešķirtās tiesības norāda sertifikātā.
8.b panta 5. punkts	B.5.8b.5.	A	Standartā B.5.8b.6 minētajos pasākumos var būt paredzēta prasība, saskaņā ar kuru no drošības viedokļa būtiskas ATM/ANS sistēmas un komponenti ir jāsertificē vai arī ATM/ANS pakalpojumu sniedzējam tie ir jāapstiprina. Minētajām sistēmām un komponentiem sertifikātus izdod vai tos apstiprina tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka šīs sistēmas un komponenti atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas sagatavotas, lai nodrošinātu atbilstību standartā B.5.8b.1 minētajām pamatprasībām.
8.b panta 6. punkts	B.5.8b.6.	A	Piemēro īstenošanas noteikumus attiecībā uz ATM/ANS pakalpojumiem, kuri minēti 8.b panta 6. punktā Regulā (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009, un kuri uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
8.c panta 1. punktā	B.5.8c.1.	A	Gaisa satiksmes vadības dispečeri, kā arī personas un organizācijas, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācībās, testēšanā, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, atbilst attiecīgajām pamatprasībām, kuras izklāstītas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
8.c panta 2. punkts	B.5.8c.2.	A	Gaisa satiksmes vadības dispečeriem ir vajadzīga sniedzamajam pakalpojumam atbilstīga apliecība un medicīnas izziņa.
8.c panta 3. punkts	B.5.8c.3.	A	Standartā B.5.8c.2 minēto apliecību izsniedz vienīgi tad, ja pieteikuma iesniedzējs vai iesniedzēja pierāda, ka atbilst noteikumiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām par teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, valodas zināšanām un pieredzi, kā izklāstīts Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
8.c panta 4. punkts	B.5.8c.4.	A	Standartā B.5.8c.2 minēto medicīnas izziņu izsniedz vienīgi tad, ja gaisa satiksmes vadības dispečers atbilst noteikumiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu atbilstību veselības pārbaudes izturēšanas pamatprasībām, kā izklāstīts Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Šo medicīnas izziņu var izdot personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, vai aviācijas medicīnas centri.
8.c panta 5. punkts	B.5.8c.5.	A	Gaisa satiksmes vadības dispečeram izdotajā apliecībā un medicīnas izziņā norāda piešķirtās tiesības un apliecības/izziņas darbības jomu.
8.c panta 6. punkts	B.5.8c.6.	A	Gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību organizāciju, personu, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centru spējas pildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām izdot apliecības un medicīnas izziņas, atzīst, izsniedzot sertifikātu.
8.c panta 7. punkts	B.5.8c.7.	A	Sertifikātu izsniedz apmācības organizācijām, personām, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centriem, kas ir apliecinājuši, ka tie atbilst noteikumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, kā noteikts Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Sertifikātā norāda ar sertifikātu piešķirtās tiesības.
8.c panta 8. punkts	B.5.8c.8.	A	Personām, kas ir atbildīgas par gaisa satiksmes vadības dispečeru praktisko apmācību vai prasmju izvērtēšanu, ir vajadzīgs sertifikāts. Sertifikātu izsniedz, ja attiecīgā persona ir pierādījusi, ka atbilst noteikumiem, kas nodrošina atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, kuras noteiktas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Sertifikātā norāda ar sertifikātu piešķirtās tiesības.
8.c panta 9. punkts	B.5.8c.9.	A	Kompleksie trenažieri atbilst attiecīgajām pamatprasībām, kuras noteiktas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
8.c panta 10.punkts	B.5.8c.10.	A/B[3]	Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri minēti 10. pantā Regulā (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009, un kuri uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā.
Vb pielikuma 1. punkts	B.5. Vb.1.	A	a) Visu gaisa kuģu ekspluatācija, izņemot tos, kuri veic Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, visos lidojuma posmos un lidlauka kustības zonā notiek saskaņā ar piemērojamiem vispārējiem darbības noteikumiem un piemērojamām procedūrām, kas noteiktas minētās gaisa telpas izmantošanai. b) Visi gaisa kuģi, izņemot tos, kuri veic Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir aprīkoti ar vajadzīgajiem komponentiem, un tos atbilstīgi ekspluatē. Komponenti, ko izmanto ATM/ANS sistēmās, atbilst arī prasībām, kas noteiktas Vb pielikuma 3. punktā Regulā (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
Vb pielikuma 2. punkts	B.5. Vb.2.	A	Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 2. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
Vb pielikuma 3. punkts	B.5. Vb.3.	A	Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 3. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
Vb pielikuma 4. punkts	B.5. Vb.4.	A/B[4]	Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 4. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.
Vb pielikuma 5. punkts	B.5. Vb.5.	A	Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 5. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009.

C DAĻA: Vide

 C.1: Direktīva 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz
tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni 

 C.2: Direktīva 2006/93/EK par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa 

 D DAĻA: Gaisa pārvadātāju atbildība

 D.1: Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos
ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 889/2002 

Panta Nr.	Standarts Nr.	Standarts
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 2. panta 1. punkta c)–g) apakšpunkts	D.1.2.1.	2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajās regulatīvajās prasībās un standartos, kas attiecas uz gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos.
3. pants	D.1.3.1.	Līgumslēdzējas puses piemēro 1999. gada Monreālas Konvenciju, tostarp attiecībā uz iekšzemes lidojumiem.
5. pants	D.1.5.1.	Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka gaisa pārvadātāji fiziskām personām, kuras ir tiesīgas uz kompensāciju, veic tādus avansa maksājumus, kas var būt vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiska rakstura vajadzības, proporcionāli pārciestās nelaimes smagumam.
6. pants	D.1.6.1.	Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai visās pārdošanas vietās visi gaisa pārvadātāji piedāvātu pasažieriem kopsavilkumu par galvenajiem noteikumiem, kas reglamentē atbildību par pasažieriem un viņu bagāžu.

 E DAĻA: Patērētāju tiesības

 E.1: Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām 

 E.3: Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem
sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos 

 E.4: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs)
par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu 

 F DAĻA:

 F.1: Padomes Direktīva 2000/79/EEK (2000. gada 27. novembris) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA)

 

---