Rezolūcija nr.1 Sabiedrisko raidorganizāciju nākotne

Dalībvalstu ministri, kuri piedalījās EP 4.Eiropas Ministru konferencē par politiku masu saziņas līdzekļu jomā (Prāgā 1994.gada 7. — 8.decembrī):

— Atsaucoties uz principiem, kuri attiecībā uz Eiropas sabiedrisko un privāto raidorganizāciju darbību tika apstiprināti 1.Eiropas Ministru konferencē par politiku masu saziņas līdzekļu jomā, kas tika organizēta Vīnē 1986.gada 9. un 10.decembrī;

— Atzīmējot to pārmaiņu svarīgumu, kuras notikušas raidīšanas jomā pēc šīs konferences, un jo īpaši duālās sistēmas — sabiedriskās un komerciālās raidīšanas — attīstībā;

— Atzīstot to, ka sabiedriskie raidītāji — gan radio, gan arī televīzija — balsta demokrātisko sabiedrību politisko, juridisko un sociālo struktūru pamatvērtības, kā arī iestājas par cilvēka tiesībām, kultūru un politisko plurālismu;

— Uzsverot sabiedriskās raidīšanas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā;

— Atzīstot nepieciešamību tāpēc garantēt sabiedrisko raidītāju stabilitāti, lai ļautu tiem arī turpmāk darboties sabiedrības interesēs;

— Akcentējot sabiedriskās raidīšanas ļoti svarīgo funkciju kā plurālistiskas, visiem pieejamas komunikācijas būtisku faktoru;

— Atzīmējot radio nozīmi un uzsverot tā lielo potenciālu demokrātiskas sabiedrības attīstībā, jo īpaši reģionālajā un vietējā līmenī;

pieņem šādus:

I. Vispārīgos principus

— Apstiprina savu apņemšanos saglabāt un attīstīt spēcīgu sabiedriskās raidīšanas sistēmu apstākļos, kad aizvien pieaug konkurētspējīgu programmu piedāvājums un strauji tiek ieviesti tehnoloģiskie jauninājumi;

— Atzīst, ka saskaņā ar secinājumiem, kuri izdarīti 1. Eiropas Ministru konferencē, kā privātās kompānijas, tā arī sabiedriskās organizācijas drīkst piedāvāt savus pakalpojumus;

— Apņemas garantēt vismaz vienas visaptverošas programmas pastāvēšanu, kura sniegtu informāciju, aptvertu izglītības, kultūras un izklaides jomu un būtu pieejama visiem sabiedrības locekļiem, tajā pašā laikā atzīstot, ka sabiedriskajām raidorganizācijām ir jāļauj izveidot, kur tas iespējams, papildu programmas, kā, piemēram, tematiskie kanāli;

— Apņemas skidri definēt sabiedrisko raidītāju lomu, mērķus un pienākumus ciešā saskaņā ar vietējo likumdošanu un praksi un starptautiskajām normām, kā arī apņemas nodrošināt to neatkarību no politiskās un ekonomiskās varas iejaukšanās to darbībā;

— Apņemas nodrošināt stingras garantijas, lai rastu sabiedriskajiem raidītājiem nepieciešamos līdzekļus šo mērķu realizēšanai;

— Vienojas par to, ka ieviesīs šos principus dzīvē saskaņā ar tālāk noteiktā plāna punktiem.

II. Sabiedriskās raidīšanas politikas plāns:

Sabiedrisko raidorganizāciju pienākumi

Dalībvalstis vienojas par to, ka sabiedriskajiem raidītājiem noteikto vispārējo principu ietvaros, neskarot to īpašo sabiedrisko pakalpojumu jomu, ir jāpilda sekojoši uzdevumi:

— ar savu programmu starpniecību jāsniedz visiem sabiedrības locekļiem pamatnostādnes, kuras veicinātu sabiedrības vienotību,visu indivīdu, grupu un sabiedrības daļu (komūnu) integrāciju; īpaši jānostājas pret jebkurām diskriminācijas formām, kas attiecas uz kultūru, reliģiju, rasi, kā arī pret visām sociālās segregācijas formām;

— jākļūst par sabiedrības diskusiju forumu, kurā izskan pēc iespējas plašāks viedokļu un uzskatu spektrs;

— jāpārraida objektīvas un neatkarīgas ziņas, informācija un komentāri;

— jāveido novatoriskas un daudzveidīgas programmas, kuras atbilstu augstiem ētikas un kvalitātes principiem, neatsakoties no kvalitātes meklējumiem tirgus iekarošanas motīvu dēļ;

— jāattīsta un jāveido tāds programmu tīkls un pakalpojumi, kas interesētu plašu sabiedrību, kā arī pievērstu uzmanību minoritāšu vajadzībām;

— jāattaisno dažādas sabiedrībā eksistējošas filozofiskas idejas un reliģijas ar mērķi stiprināt savstarpējo saprašanos un iecietību, lai uzlabotu savstarpējās attiecības daudzetniskā un daudzkultūru sabiedrībā;

— ar savām programmām jādod aktīvs ieguldījums daudzveidīgo nacionālo kultūru un Eiropas kultūras mantojuma labākai izpratnei un izskaidrošanai;

— jānodrošina princips, ka no piedāvāto programmu klāsta nozīmīgu daļu aizņem oriģinālā produkcija (jo īpaši tas attiecināms uz filmām, dramatisko žanru un citiem daiļrades darbiem), kā arī jāizmanto neatkarīgo producentu darbs un jāsadarbojas ar kinematogrāfu;

— jāpaplašina programmu piedāvājums ar tādiem programmu pakalpojumiem, kurus komercraidītāji parasti nesniedz.

Finansēšanas avoti

Dalībvalstis apņemas garantēt un saglabāt un, kur tas nepieciešams, izveidot atbilstošu un stabilu finansēšanas bāzi, kas sniegtu nepieciešamos līdzekļus sabiedrisko raidītāju uzdevumu īstenošanai. Pastāv virkne dažādu finansēšanas avotu, kas uzturētu un attīstītu sabiedriskos raidītājus, tādi kā licenču maksas, subsīdijas no sabiedriskajiem fondiem, reklāma un sponsorēšana, ienākumi no audio vizuālo darbu pārdošanas un līgumiem par programmas izmantošanu. Kur tas ir nepieciešams, līdzekļus ir iespējams gūt no samaksas par tematisko kanālu izmantošanu.

Licenču maksu līmenis vai subsīdijas no sabiedriskajiem fondiem būtu jānosaka pietiekami ilgam laika posmam, lai ļautu veikt ilgtermiņa plānošanu.

Ekonomiskās nostādnes

Dalībvalstīm būtu jācenšas panāk to, lai tādas ekonomiskās nostādnes kā masu saziņas līdzekļu īpašuma koncentrācija, ekskluzīvo tiesību iegūšana un kontrole pār programmu izplatīšanas sistēmām, kuras tiek izmantotas uz īpašu līgumu pamata, nebūtu par šķērsli sabiedriskajiem raidītājiem to centienos īstenot savus uzdevumus plurālisma veicināšanā un nebūtu pretrunā ar sabiedrības tiesībām saņemt informāciju.

Neatkarība un kontroles sistēma

Dalībvalstis apņemas garantēt sabiedrisko raidītāju neatkarību no politiskās un ekonomiskās varas iejaukšanās to darbībā. Jo īpaši tas attiecināms uz ikdienas darbību un programmu plāna (tīkla) veidošanu, kā arī programmu saturu, kam jābūt vienīgi pašu raidītājorganizāciju ziņā.

Sabiedrisko raidītāju neatkarība ir jāgarantē, izveidojot attiecīgas struktūras — tādas kā plurālistiskas iekšējas valdes vai citas neatkarīgas institūcijas.

Tāpat ir jānodrošina arī kontrole pār sabiedriskajiem raidītājiem un to atskaites, jo īpaši par to, kā tie pilda savus uzdevumus un kā tiek izmantoti to resursi.

Sabiedriskajiem raidītājiem jābūt tieši atbildīgiem sabiedrībai. Lai to veiktu, sabiedriskajām raidorganizācijām regulāri jāpublicē informācija par to darbību un jārod veidi, kā skatītājiem un klausītājiem dot iespēju izteikties par to, kā šie pienākumi tiek veikti.

Raidīšanas līdzekļi

Dalībvalstīm ir jāgarantē sabiedriskajiem raidītājiem nepieciešamie raidīšanas un retranslācijas līdzekļi, lai tie spētu pildīt savus uzdevumus.

Jaunā tehnoloģija komunikāciju jomā

Dalībvalstīm ir jāpatur prātā, ka jaunā tehnoloģija komunikāciju jomā rada būtiskas pārmaiņas visā raidīšanas sistēmā. Tāpēc dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt skaidri definētus principus, lai līdzētu izveidot tādu sabiedrisko raidītāju sistēmu, kas būtu spējīga iekļauties jaunās tehnoloģijas kontekstā (apritē).

Dalībvalstīm būtu nepieciešams mudināt sabiedriskos raidītājus iesaistīties pētniecības darbos un eksperimentos jaunās tehnoloģijas laukā, cieši sadarbojoties ar attiecīgo rūpniecības nozari, lai tādējādi varētu apmierināt patērētāju intereses.

Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai attīstītu tās iespējas, kuras piedāvā telekomunikāciju sistēma, ieviešot digitālo raidīšanas sistēmu un jauna veida pakalpojumus.

Sabiedriskajām raidorganizācijām būtu jāspēj izmantot šo jauno tehnoloģiju savu uzdevumu veikšanā.

Dalībvalstīm kopīgi ar sabiedriskajām raidītājorganizācijām būtu jāveic regulāri Eiropas līmeņa pētījumi, lai noteiktu tehnoloģisko pārvērtību ietekmi uz to lomu, kas pildāma sabiedriskajiem raidītājiem gan nacionālajā, gan transnacionālajā līmenī.

Eiropas sadarbība un solidaritāte

Pārzinot tās iespējas, ko piedāvā pastāvošās Eiropas struktūras, dalībvalstīm būtu nepieciešams veicināt sadarbību starp sabiedriskajiem raidītājiem, kuri vēlas sadarboties un veidot savienības tādās jomās kā programmu apmaiņa, programmu ražošana, pētījumi tehnoloģijas laukā un starpnacionālu sabiedrisko raidīšanas kanālu attīstība.

Eiropas Padomei būtu nepieciešams rūpīgi sekot starpnacionālo sabiedrisko raidīšanas kanālu attīstībai un pētīt to problēmu loku, kas rodas šajā sakarībā.