Valsts nacionālās drošības koncepcijas izveides pamatprincipi

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis vienmēr ir sekmējis ciešus sakarus ne tikai ar tuvākajām kaimiņzemēm, bet arī ar daudzām citām Eiropas valstīm. Tomēr mūsu valsts ģeostratēģiskā vieta Eiropā rada nopietnas problēmas, risinot Latvijas nacionālo interešu aizsardzības un drošības jautājumus.

Īsumā apskatīsim dažas nacionālās drošības koncepcijas izveides pamatnostādnes.

 

1. Mērķis

Valsts nacionālās drošības sistēmai ir vienots mērķis - sargāt valsts neatkarību un valstiskumu, garantēt tās pilsoņu un iedzīvotāju tiesības un brīvību.

Daļa no nacionālās drošības koncepcijas ir valsts aizsardzības koncepcija, jo, runājot par lokāliem drošības sistēmas objektiem vai draudu subjektiem, tie ir persona (cilvēks), sabiedrība, valsts. Arī koncepcija cīņai pret noziedzību valstī tiek izstrādāta kā viena no nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļām. Baltijas valstis savukārt ir reģionālās drošības objekts.

Dažreiz tiek izdalītas trīs drošības un draudu nozares jeb sfēras: militārā, politiskā un ekonomiskā. Mūsuprāt, šo uzskaitījumu nepieciešams paplašināt. Pēc 50 gadus ilgas Baltijas valstu kolonizācijas Latvijā pamatnācija šodien sastāda labi ja pusi no iedzīvotāju skaita, un tāpēc ļoti aktuāls ir demogrāfiskais jautājums. Tāpat kultūras vai ekoloģijas sfēras grūti viennozīmīgi pieskaitīt politiskajai vai ekonomiskajai sfērai. Piemēram, perspektīvā ir iespējami atklājumi, ar kuru palīdzību var mākslīgi izraisīt sausumu, lietusgāzes, viesuļvētras vai pat veidot atmosfērā "ozona caurumu", zem kura viss dzīvais iet bojā. Šeit jau ekoloģija (precīzāk, meteoroloģija) tiek izmantota militāros nolūkos - militāro draudu radīšanai. Tāpēc paplašinātais drošības un draudu nozaru (sfēru) uzskaitījums varētu būt: politiskā, ekonomiskā, militārā, demogrāfiskā, ekoloģiskā, kultūras, informācijas, tehnoloģijas, ģenētikas, varbūt vēl citas sfēras.

 

2. Drošības sistēmas uzdevumi

Galvenais drošības sistēmas uzdevums ir neitralizēt draudus, lai nodrošinātu valsts suverenitāti un garantētu pilsoņu un iedzīvotāju tiesības un brīvības. Lai sasniegtu to, ir jārisina dažādi konkrēti uzdevumi.

1. Acīmredzot vispirms jāizveido Latvijas kā Baltijas valsts drošības sistēmas koncepcija, kā arī jāizstrādā Latvijas Republikas aizsardzības koncepcija kā tās galvenā sastāvdaļa.

2. Jāatrod sava vieta starptautiskajās drošības sistēmās. Jāparedz līdzdalība drošības pasākumos ārpus valsts teritorijas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un starpvalstu līgumiem.

3. Jāveido efektīva ārpolitika un starpvalstu ekonomiskie kontakti.

4. Jāpanāk konstitucionālā valstiskuma nodrošināšana.

5. Jāatrod iespējas nepieciesamā militārā potenciāla radīšanai.

6. Jārada un jāuztur valstī ekonomiskā stabilitāte.

7. Jāveicina tautas ideālu atdzimšana un garīgā atjaunotne.

8. Jāattīsta mūsu sabiedrības intelektuālā bāze, fundamentālo pētījumu nozares, zinātnieku kadri.

9. Jāapgādā sabiedrība kopumā un katrs tās loceklis ar efektīvu un pilnīgu informāciju.

10. Jānodrošina valsts robežas kontrole.

11. Jāorganizē savlaicīga draudu prognozēšana un novērtēšana.

12. Jārealizē tāda valsts politika, lai panāktu vispārēju atbalstu tai un pilsoņu lojalitāti.

13. Jāneitralizē ārvalstu izlūkdienestu darbība.

14. Jārisina citi uzdevumi.

Drošības - tas ir arī psiholoģisks stāvoklis, kas ir apgriezti proporcionāls tam, ko mēs varam zaudēt. Valsts drošība ir valsts pastāvēšana, kā arī personas (personīgo mantu vai pat dzīvības) drošība.

Sabiedrības drošība tātad raksturo nācijas spēju pretoties zaudējumiem nacionālā apmērā.

Aizsardzības sistēma ir līdzeklis, kā samazināt nedrošības sajūtu. Šodien pat lielvalstu totālā aizsardzības sistēma nav spējīga garantēt pilnīgu jeb absolūtu drošību. Tātad ir jārunā par pietiekamu vai saprātīgu drošību vai aizsardzību.

 

3. Draudu analīze

Lai varētu kvantitatīvi noteikt pietiekamās vai saprātīgās drošības vai aizsardzības lielumu, ir jāveic draudu analīze.

Izskatīsim divas galējas situācijas, kurās Latvijas Nacionāliem bruņotajiem spēkiem (NBS) praktiski nav nozīmes:

1) ja izbēg no cietuma ieslodzīto grupa, tie ir draudi cilvēkiem; šo draudu neitralizācijai tiek izmantota galvenokārt policija, zemessardze u.c.iekšējās drošības struktūras;

2) sākas vispārējs karš ar masveida iznīcināšanas ieroču pielietošanu.

Starp šīm galējībām, ir daudz situāciju, kurās NBS ir būtiska nozīme. Ņemsim piemērus no vēstures: ziemas karš starp PSRS un Somiju, karš Afganistānā, mūsdienu militārie konflikti: Moldāvijā (Piedņestra), Gruzijā (Abhāzija), Azerbaidžānā (Kalnu Karabaha), Čečenijā un citur.

Kādi tad ir draudi Latvijas pastāvēšanai?

Draudu subjekti ir drošības objekti: persona, sabiedrība, Latvija, Baltijas valstis, Eiropa, pasaule. Draudu sfēras ir arī drošības sfēras. Piemēram, realizējot draudus valsts ekonomikas sfērā, var praktiski pakļaut šo valsti gan militāriem, gan ekonomiskiem, ekoloģiskiem vai kādiem citiem līdzekļiem.

Draudi var tikt kvalificēti pēc dažādām pazīmēm: mēroga, laika, pasniegšanas veida utt., piemēram, globāli vai vietēji, tūlītēji vai kavēti, brutāli vai progresīvi, tieši vai netieši.

Pēc sava rakstura draudu veidi varētu būt šādi: bruņotie (militārie), stihijas (dabas, ekoloģiskas katastrofas), psiholoģiskais karš u.c.

Sīkāk aplūkosim bruņotos (militāros) draudus. Tie var būt iekšēji un ārēji.

Starpvalstu attiecības var izteikt kā skalu, kura sadalīta četrās daļās. Pirmo skalas daļu veido nosacīti miermīlīgas attiecības, otro - potenciālie militārie draudi, trešo - tiešie militārie draudi, ceturto - militārais konflikts.

Militārie draudi var pāraugt militārā konfliktā. Apskatīsim sīkāk krīzes attīstības variantu prognozi Baltijas reģionā.

 

Militārās krīzes attīstības prognoze Baltijas reģionā

Ir objektīvi iemesli, kas pamato citu valstu vēlēšanos palielināt savu ietekmi Latvijā, kā arī Baltijā vispār.

I. Agresijas cēloņi - objektīvi apstākļi:

1) izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis;

2) Latvijas politiskā un ekonomiskā neatkarība;

3) demobilizēto Krievijas militārpersonu klātbūtne Latvijā;

4) nepietiekošie Baltijas valstu bruņotie spēki;

5) nesakārtotas valsts institūcijas un likumdošana;

6) gadījuma rakstura iemesli.

II. Konfliktu motīvi:

1) ārējie;

2) iekšējie.

III. Konfliktu attīstības mehānismi:

1) Austrumu variants;

2) Rietumu variants.

IV. Konfliktu novēršanas ceļi:

1) novēršot konflikta cēloņus;

2) likvidējot incidentus.

Piemēram, pirmais objektīvais cēlonis. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir par iemeslu tam, kā NVS valstis, pirmkārt, Krievija, nevēlas zaudēt savu ietekmi Baltijā. Arī Rietumu valstis cenšas iegūt savu ietekmi Baltijā un NVS caur Baltiju. Kriminālie elementi savos nolūkos izmanto Baltijas valstu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Jebkuram konfliktam savukārt ir ārēji vai iekšēji motīvi, kas balstās uz agresijas cēloņu objektīviem apstākļiem.

Apstāsimies pie konfliktu iespējamiem ārējiem un iekšējiem motīviem.

Konfliktu motīvi.

I. Ārējie:

1) NVS nevēlēšanās zaudēt savu ietekmi Baltijā (politisko, ekonomisko, militāro);

2) Rietumu valstu centieni nostiprināt savu ietekmi Baltijā un NVS (politisko, ekonomisko, militāro);

3) atšķirības kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - attīstības ceļos( politiskā, ekonomiskā, militārā);

4) NVS mēģinājumi novadīt iekšējo spriedzi uz ārpusi (Baltiju);

5) kriminālo elementu ietekmes jauna areāla veidošanās Baltijā, NVS;

6) gadījuma rakstura iemesli - ekoloģiskās vai rūpnieciskās katastrofas (tādas kā, piem., Černobiļa);

7) politiskās slepkavības un terorisms pret ārvalstu pārstāvjiem.

II. Iekšējie:

1) dažādu politisko grupējumu pakļautībā esošie militārie spēki (aizsardzības spēki, zemessardze, policija, drošības dienests, robežapsardzības karaspēks u.c.) izraisa savstarpējus kofliktus;

2) opozīcijas militārā apvērsuma mēģinājums (nav izslēgta diktatūras iespējamība arī ar citas valsts militāro atbalstu);

3) ārvalsts karaspēka klātbūtne kādā objektā. Plānota ārvalsts sankcionēta provokācija, kas ļautu veikt iebrukumu it kā šī objekta aizsardzībai;

4) ekonomisku apsvērumu dēļ var izveidoties situācija, kad Baltijā kļūtu nepieciešama Rietumu valstu militārā vai cita veida klātbūtne, kas varētu būt par konflikta iemeslu starp atsevišķiem grupējumiem vai politiskiem spēkiem;

5) dažādu ekstrēmistisku organizāciju cenšanās iegūt savu ietekmi vai pat varu Baltijā; to orientācija varētu būt:

a) fašistiska; b) krievu nacionālšovinistiska; c) cionistiska; d) reliģiska;

6) politiskā slepkavība kā vispārējo juku un militārā terorisma cēlonis.

 

Kādi var būt konfliktu attīstības mehānismi?

Kā piemēru apskatīsim sekojošu scenāriju, ko nosacīti varam saukt par "Austrumu" variantu. Izdevīgais Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis (objektīvs apstāklis) ir par iemeslu tam, ka NVS (Krievija) nevēlas zaudēt savu ietekmi Latvijā, resp., Baltijā (konflikta motīvs). Konkrēti tas izpaužas šādi.

Sakarā ar Baltijas neatkarības centieniem NVS veidojas problēmas:

a) nespēja kontrolēt politisko situāciju Baltijā;

b) zūd ekonomiskais diktāts;

c) rodas sarežģījumi militārajā jomā (militārās doktrīnas realizēšana):

- "logs" agrās brīdināšanas sistēmā (Skrundas lokators);

- nav vairs tiešas izejas pie Baltijas jūras utt.

Vienkāršākais ceļš problēmu risināšanai - nepieļaut progresīvas izmaiņas Baltijā.

Konfliktu attīstības mehānismi:

1) atklāti spēka lietošanas draudi;

2) politiskais spiediens starptautiskajā arēnā;

3) plānotas ārvalsts sankcionētas provokācijas, kas attaisnotu militāro invāziju;

4) plānota ārvalsts opozīcijas grupas provokācija, destabilizējot situāciju un piespiežot savu valdību iejaukties, lai aizstāvētu minoritātes;

5) vietējo šovinistu plānota provokācija;

6) politiskās diversijas valsts iekšienē;

7) ekonomiskais boikots;

8) neplānoti incidenti.

Konfliktu attīstības mehānismiem tiek gatavots arī tiesiskais pamats. Piemēram, Krievijas Konstitūcijas 62.pantā ir deklarēts, ka valstij ir tiesības ievest karaspēku citu valstu teritorijā savu tautiešu aizstāvēšanai. Kā rodas vai kā tiek organizēta nepieciešamība aizstāvēt savus tautiešus, māca mūsdienu lokālo konfliktu pieredze.

Krievija ir definējusi savu stratēģiju. Prezidenta B.Jeļcina padomnieks S.Karaganovs ir izteicies par Eiropas sadali ietekmes sfērās, un Krievijai tika prasītas tiesības lietot spēku reģiona ietvaros "likumīgās robežās". Stratēģijas realizēšanai Karaganovs piedāvā agresīvu taktiku: nevis veicināt krievvalodīgo atgriešanos dzimtajā zemē, bet viņu obligātu palikšanu bijušajās PSRS sastāvdaļās ar nolūku izmantot viņus kā Krievijas ilgtermiņa interešu realizēšanas sviru; attīstīt Krievijas investīciju ekspansiju kā politiskā iespaida pamatu; lietot ekonomiskās sankcijas un citus spēka veidus pret nepaklausīgajiem; izvirzīt cilvēktiesību un visu minoritāšu tiesību pārkāpumu tematiku par galveno ieroci attiecībās ar bijušās PSRS republikām; cīnīties par "nulles" variantu pilsonībā ("Diplomatičeskij vestņik", 1992, nr.21/22).

Vai cits scenārijs, ko varētu nosaukt par "Rietumu" variantu. Izmantojot PSRS sabrukumu, arī Rietumvalstis cenšas iegūt kādu reālu labumu, piemēram:

a) tirgus paplašināšanos Austrumu virzienā;

b) Rietumu militāro struktūru iespiešanos Austrumos;

c) izmantojot Baltijas valstu ekonomiskās grūtības, censties diktēt savus ekonomiskos noteikumus.

Veidi:

1) tā kā NVS un Baltijā vēl nav iespējams ražot konkurētspējīgas preces, tad Rietumi mūs vienkārši pārpludina ar savu lēto produkciju;

2) tā kā mums nav sava militārā potenciāla, tad Rietumi mums piedāvā savu novecojušos bruņojumu;

3) veicot ekonomiskās palīdzības pasākumus, Rietumi mums tomēr diktē tādus noteikumus, kas pirmkārt ir izdevīgi viņiem.

Konfliktu novēršanas ceļi:

a) novēršot konflikta cēloņus;

b) likvidējot incidentus, nepieļaujot to pāraugšanu militārajos konfliktos.

4. Nacionālās drošības sistēmas izveides pamatprincipi.

1. Pietiekamība pret ārējiem draudiem:

1) neradīt draudus kaimiņvalstīm. Latvijai grūti tādus radīt, pat ja būtu tāda vēlēšanās, bet vajadzētu tomēr:

- nepieļaut ārzemju armijas izvietošanu Latvijas teritorijā,

- neatļaut ārzemju kodolieroču un citu masveida iznīcināšanas ieroču izvietošanu un pielietošanu no Latvijas teritorijas;

- neatļaut sankcionētu izlūkošanu pret citām valstīm no Latvijas teritorijas;

2) politisko metožu prioritāte strīdīgu jautājumu risināšanā;

3) tikai aizsardzības, nevis uzbrukuma spēku veidošana;

4) savas teritorijas totālās aizsardzības princips;

5) vienmēr atcerēties, ka Latvija ir Baltijas valstu sastāvdaļa.

2. Pietiekamība pret iekšējiem draudiem.

Kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai aizsargātu nācijas intereses pret iekšējiem draudiem? Kāds ir finansiālais un cilvēku potenciāls, ko nācija var veltīt savu interešu aizsardzībai, vienlaicīgi nodrošinot ekonomisko attīstību un sociālo harmoniju?

Latvijas aizsardzības budžeta lielums no nacionālā kopprodukta ir mazāks par 1%. Eiropas NATO valstu vidējais rādītājs ir 3-4%. Tās ir valstis, kur jau izveidoti savi NBS un draudi ir relatīvi mazāki. Izraēlā, kas draudu ziņā ir tuvāk Baltijas valstīm, pēdējo 20 gadu laikā "pašmāju", neskaitot citu valstu palīdzību, militārie izdevumi ir 14% no valsts radītā nacionālā kopprodukta. Jāatzīmē, ka 25% no pašreizējiem Izraēlas militārajiem izdevumiem ir ASV finansiālā palīdzība. Tas nāk papildus "pašmāju" izdevumiem. (Sīkāk par šiem jautājumiem sk. šī cikla rakstu "Cik maksā valsts drošība?".)

Kā realizēt drošības koncepciju?

 

Drošības nodrošināšanas ceļi

1. Militāri politiskie pasākumi:

1) Latvijas iekļaušanās starptautiskajā drošības sistēmā:

- kļūt par NATO asociatīvo locekli;

- darbība programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros;

- iestāties Eiropas valstu apvienībā;

- piedalīties Baltijas jūras reģiona savienībā;

- piedalīties Baltijas valstu savienībā;

- piedalīties Melnās-Baltijas jūras valstu savienībā;

- izveidot un piedalīties citās savienībās;

2) piedalīšanās politiski militāros pasākumos (miera uzturēšanas spēkos, vispirms jau Baltbata izveidē).

2. Elastīga ārējā un iekšējā politika.

3. Nacionālās pašaizsardzības sistēmas radīšana:

- nacionālās drošības koncepcijas izstrādāšana;

- Latvijas Republikas aizsardzības koncepcijas izstrādāšana;

- Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izveidošana;

- NBS ekonomiskās un militārās bāzes izveidošana;

- profesionāla militārā personālsastāva sagatavošana;

- robežapsardzes sistēmas un spēku izveide.

4. Nevardarbīgās pretošanās iespēju apzināšana.

Nevardarbīgās aizsardzības pielietošanas nosacījumi:

1) ir vajadzīga augsta sabiedrības vienotības pakāpe ne tikai pilsoņu, bet arī visu iedzīvotāju vidū;

2) valstij ir jābūt spējīgai atturēt savus aizstāvjus pat no neliela mēroga lokālas vardarbības pret agresora spēkiem;

3) pieļaujot zināmu represiju pielietošanu no uzbrucēju puses, tomēr jācer uz noteiktu agresoru "kultūru" un "civilizētību", kas neļautu represijām kļūt totāli staļiniskām.

Tomēr jāņem vērā, ka nevardarbīgās aizsardzības veiksmīga pielietošana līdz šim ir novērota tikai iekšējos un nacionālos, nevis starpvalstu un starpnacionālos konfliktos - Francijā 1961.g., Polijā - 1980.-1989.g., Austrumvācijā, Ungārijā un Čehoslovakijā 1989.g., Baltijas republikās 1987.-1991.g.

Ārējas agresijas gadījumā nevardarbīgā aizsardzība ir spējusi tikai novilcināt uzbrucējiem vajadzīgo risinājumu (piem., Čehoslovakijā 1968.g.). Tādēļ ideja atteikties no NBS izveides un aizsardzības stratēģiju balstīt tikai uz nevardarbīgu aizsardzību Baltijas valstīm ir nepamatoti optimistiska, pat valsts neatkarībai bīstama.

Konfliktu novēršanas un atrisināšanas prakse gan pasaulē kopumā, gan bijušās Padomju Savienības teritorijās rāda, ka nemilitārie līdzekļi ir efektīvi tikai tad, kad tie balstās uz pietiekošu militāro spēku un to papildina.

 

Latvijas militārās apmācības koncepcijas principi

 

Latvija ar saviem ierobežotajiem materiālajiem līdzekļiem var atļauties tikai vienu militāro mācību iestādi - Nacionālo Aizsardzības akadēmiju (NAA). Vairāku militāro mācību iestāžu uzturēšana prasītu lielus materiālos līdzekļus, atteikšanos no militārām mācību iestādēm vispār. Virsnieku apmācība ārzemēs izmaksās dārgāk, nemaz nerunājot par citām grūtībām: valodas zināšanām, mūsu konkrēto apstākļu ievērošanu un citām.

Tas nozīmē, ka nākotnē NAA būs jāgatavo dažādu specialitāšu virsnieki. Gatavot pilnīgi visus mūsdienu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nepieciešamos speciālistus, sākot no finansistiem un beidzot ar armijas garīdzniekiem, vienā mācību iestādē nav iespējams. Tādēļ dabiski, ka NAA gatavo un gatavos galvenokārt Aizsardzības spēku un Zemessardzes komandējošā sastāva virsniekus. Atsevišķi virsnieki var tikt sagatavoti ārzemju militārajās iestādēs, bet speciālo dienestu virsnieki būs jāgatavo nemilitārajās iestādēs, piemēram, LU, RAU (Rīgas Aviācijas universitātē) un citās.

Latvijas Republikas virsniekus dienestam gatavos galvenokārt NAA, tādēļ sīkāk apskatīsim, kā notiek kadetu atlase, kādi ir apmācības mērķi un apmācības sistēma NAA.

Lai izveidotu LR militārās apmācības koncepciju, tika apsekotas un izanalizētas citu valstu militārās apmācības koncepcijas. Piemēram, ASV aviācijas virsnieku militārās apmācības koncepcijas daži elementi: Gaisa kara akadēmijā "Colorado Springs" nākošie virsnieki mācās 4 gadus. Absolventi iegūst augstāko akadēmisko izglītību - zinātņu bakalaura grādu, vidējo militāro izglītību un pirmo (sākotnējo) virsnieka pakāpi. Mācību laikā trešā daļa kadetu tiek atskaitīta konkursa rezultātā (uzņem 1500 reflektantu, izlaidumā ir apmēram 1000 virsnieku). Pasniedzēju un apmācāmo attiecība ir 1:8. Viena apmācāmā sagatavošana izmaksā 150 000 dolāru. Militārās apmācības koncepcijām veltītās literatūras analīze ļauj secināt:

1. Tiek ievērots daudzpakāpju sagatavošanas un nepārtrauktās apmācības princips;

2. Sagatavošana notiek konkrētiem amatiem;

3. Kopīgais apmācības laiks, neskaitot aktīvo dienestu, ir 5-9 gadi.

Komunisti bez panākumiem centās pierādīt, ka izstrādāt likumus var bez izglītības. Diemžēl pašlaik Latvijā līdzīgas domas dažreiz izskan attiecībā uz militārajiem amatiem. Neviens nešaubās, ka, lai sagatavotu labu ārstu, juristu vai kādu citu augstas klases speciālistu, nepieciešams mācīties un praktizēties 5-10 gadus. Tāpat arī, lai sagatavotu labu virsnieku, ir vajadzīgi laiks un līdzekļi.

 

NAA kadetu atlases principi

NAA uzņem Latvijas Republikas pilsoņus pēc brīvprātības principa. Jaunieši (arī jaunietes) ar augstāko, vidējo vai vidējo speciālo izglītību konkursa rezultātā tiek uzņemti NAA kadetu kandidātos. Konkurss notiek, izmantojot speciālus testus un iestājeksāmenus. Jāpanāk, lai mācīties NAA būtu goda lieta. Šeit liela nozīme ir valsts dienesta jaunsargu kustībai, televīzijas, radio, preses un īpašuma propagandas darbam. Galvenais, lai NAA absolvents un Latvijas virsnieks vispār būtu latvju tautas cienīgs, materiāli nodrošināts, savai Dzimtenei vajadzīgs un tautā godāts.

 

NAA apmācības mērķis

NAA apmācības mērķis ir gatavot militāros speciālistus atbilstoši NBS pasūtījumam un galvenajam uzdevumam - sargāt valsts neatkarību un drošību. NBS vadība izstrādā kvalifikācijas prasības dažādu kategoriju komandējošajam sastāvam, nosaka, kādām prasībām jāatbilst Latvijas virsniekam. Šīs prasības tiek noteiktas, pamatojoties uz NBS uzdevumiem LR Aizsardzības koncepcijas īstenošanā. Galvenie momenti, kurus vajadzētu atspoguļot kvalifikācijas raksturojumā, varētu būt:

1) virsnieka kvalifikācija un specializācija (armijas uzskaites specialitāte);

2) kādiem amatiem virsnieks - absolvents ir sagatavots;

3) vispārējās prasības (idejiskās un morālās īpašības, prasme organizēt savu un padoto darbu, prasības sociālo zināšanu apgūšanā);

4) kvalifikācijas prasības specialitātē (operatīvi taktiskajā un taktiski speciālajā, militāri tehniskajā un militāri speciālajā, vispārmilitārajā, vispārizglītojošajā un inženiera gatavības jomā).

 

Apmācības sistēma

Zinot prasības, kādām jāatbilst Latvijas virsniekam, tajā skaitā arī NAA absolventiem, un ņemot vērā LR iespējas, ir izstrādāta militārās apmācības koncepcija. Vadoties no militārās apmācības koncepcijas un prasībām, kādām jāatbilst NAA absolventam, var izstrādāt mācību plānus dažādās specializācijās. Mācību plāni nosaka: cik ilgi jāmācās, kādi mācību priekšmeti jāapgūst, un kādā secībā. Zinot mācību priekšmetus un tiem atvēlēto stundu skaitu, var veidot šo mācību priekšmetu programmas. Pamatojoties uz mācību priekšmetu programmām, katram mācību gadam tiek izstrādāti tematiskie plāni, pēc kuriem tiek organizēts mācību process NAA.

Kadetu kandidāti sāk 1. pakāpes apmācību ciklu ar jaunkareivju un kareivju apmācību mācību centros. Visām personām, kas pakļautas obligātajam militārajam dienestam, ir jāapgūst militārās apmācības kurss NBS pamatapmācības centrā. Pēc 8 nedēļu pamatapmācības kursa, kurā līdzās apmācības procesam tiek novērtētas arī karavīra īpašības un spējas, seko norādījums turpmākajam aktīvajam dienestam NBS vai norīkojums rezervē.

Militārās specialitātes tiek apgūtas speciālajos mācību centros. Tālak kareivji pabeidz 6 mēnešu instruktoru kursus NAA un dodas dienēt NBS daļās uz 3 mēnešiem. Ar to 1. pakāpes apmācības cikls ir pabeigts. Tā galvenais uzdevums ir konkursa veidā veikt kadetu atlasi 2. pakāpes apmācībai NAA un dot militārās apmācības pamatus nākošajiem virsniekiem. Papilduzdevums ir gatavot jaunāko komandējošo sastāvu NBS, jo kandidāti, kas konkursa vai pašu vēlēšanās dēļ netiks ieskaitīti NAA kadetos, vajadzības gadījumā varēs pildīt instruktoru pienākumus NBS. Kadeti, kas apguvuši 1. pakāpes apmācību ciklu, turpina mācības NAA, kuras pamatkurss ilgst 3 gadus. Šajā laikā kadeti paralēli iegūst arī akadēmisko augstāko izglītību (juridisko vai pedagoģisko zinātņu bakalaura grādu).

Militārās izglītības pamatā ir princips: "No sākuma labs padotais, pēc tam labs vadītājs."

Pēc NAA pamatkursa beigšanas abiturientiem tiek piešķirta virsnieka pirmā pakāpe un tiesības ieņemt vada komandiera amatu. Virsnieki, kuri ir nodienējuši vismaz divus gadus pēc akadēmijas pamatkursa beigšanas un kurus komandieri izvirsa augstākstāvošajiem amatiem, var iestāties NAA 3. pakāpes sagatavošanas kursos. Apmācības laiks - apmēram 1 gads.

Lai samazinātu Latvijas virsnieku deficītu, papildus tiek veikti vairāki pasākumi.

NAA tiek uzņemti Latvijas pilsoņi ar augstāko izglītību 1 gada mācību kursā. Ir organizēti divgadu neklātienes un vakara nodaļu kursi, kuros mācās NBS virsnieku amatos dienējošie karavīri, kam nav militārās izglītības. Ir noslēgts sadarbības līgums ar RAU par virsnieku - speciālistu sagatavošanu un uzsākta šo kursu klausītāju uzņemšana. Mācību režīms : 5 dienas nedēļā klausītāji mācās RAU, vienu dienu - NAA, tāpat tie piedalās NAA organizētajās un vadītajās ziemas un vasaras nometnēs. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā ir organizēta studentu rota, kas uz vietas apgūst militārās izglītības pamatelementus un piedalās NAA organizētajās un vadītajās lauka nometnēs.

Militārās apmācības koncepcijā ir paredzēts, ka Latvijas augstākajās mācību iestādēs būs iespēja brīvprātīgi iegūt rezerves virsnieka diplomu. Kamēr augstākajās mācību iestādēs nav iespējams izveidot militārās katedras (finansu un speciālistu trūkuma dēļ), šo darbu, iespēju robežās, uzņemas NAA.

Lai absolvējot NAA, saņemtu virsnieka pakāpi un NAA diplomu, jāapgūst 1. pakāpes apmācības kurss (1638 st.) un 2. pakāpes apmācības kurss (4667 st.). 2. pakāpes apmācības kurss sastāv no bakalaura studiju programmas, militārās pamatizglītības (profesionālo studiju) programmas un svešvalodu kursa.

Viena gada dienas nodaļas, divu gadu neklātienes un vakara nodaļas studiju programmas paredz tikai militārās izglītības iegūšanu. Pēc 3. pakāpes kursu beigšanas virsnieki būs sagatavoti rotas un bataljona komandieru amatiem. Pēc tam viņi atkal dodas dienēt NBS daļās. Lai turpinātu apmācības NAA 4. pakāpes sagatavošanas kursos, jānodien vismaz 2 gadi un jāsaņem augstākstāvošo komandieru rekomendācija. NAA 4. pakāpes beigušajiem virsniekiem tiek piešķirta augstākā militārā izglītība un tiesības ieņemt bataljona un brigādes komandieru amatus.

5. pakāpes apmācība ir paredzēta, lai sagatavotu Latvijas Republikas augstākā līmeņa militārās personas vai zinātniekus un zinātniekus pedagogus. Apmācības notiek pēc individuāliem plāniem, to laiku nosaka individuāli, no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Virsnieki var paaugstināt savu profesionālo līmeni, arī mācoties ārzemju militārajās iestādēs.

Mācību laiku un programmas var operatīvi mainīt, ņemot vērā pieprasījumu pēc dažādiem speciālistiem. Tas ir sasniedzams, no vienas puses, piešķirot NAA lielāku patstāvību mācību priekšmetu un programmu izvēlē, un no otras, - ar Aizsardzības spēku un Zemessardzes vadības virsnieku sagatavošanas stingrāku kontroli.

Lai savlaicīgi reaģētu uz Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas izmaiņām, straujo tehnikas attīstību un atbilstoši tam veiktu nepieciešamo militārpersonu sastāva maiņu, pozitīva loma kvalifikācijas paaugstināšanas un sagatavošanas sistēmā ir Aizsardzības ministrijas Aizsardzības zinātņu centram, kas izmantojot ekonomiskus aprēķinus, tehnikas attīstības un dažādu speciālistu nepieciešamības prognozes, noteiktu mācību apjomu un speciālistu skaitu.

 

Cik maksā valsts drošība?

Vai var lietot apzīmējumu - lēta vai dārga valsts drošība, t.i., valsts pastāvēšana?

Ir trīs savstarpēji cieši saistītas drošības sfēras: politiskā, ekonomiskā un militārā.

Bijušais ministru prezidents Valdis Birkavs starptautiskajā konferencē "Latvijas drošība gadsimtu mijā" atzīmēja: "Valsts drošību kā svarīgāko prioritāti iespējams nodrošināt, tikai savienojot aktīvu, tālredzīgu ārpolitiku, atbilstošus, efektīvus militārus līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veidā un stabilu ekonomisko attīstību."

Apskatīsim dažus valsts drošības militārās sfēras aspektus. Šeit galamērķis būtu panākt mūsu aizsardzības struktūru, to bruņojuma un ekipējuma savietojamību ar NATO militārajām vienībām, lai nepieciešamības gadījumā varētu bez problēmām darboties kopā ar tām.

Šis uzdevums, pirmkārt, ietver sevī tādas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku struktūras radīšanu, kas pilnībā atbilstu attīstītajās demokrātiskajās valstīs pieņemtajiem standartiem, jo ne politiskie, ne militārie apsvērumi nepiespiedīs NATO vai citas organizācijas uzņemties neaizsargātas valsts aizsardzību un piešķirt tai drošības garantijas.

Baltijas valstu - Igaunijas, Lietuvas un Latvijas situācija ir unikāla, salīdzinot gan ar Eiropas valstīm, gan ar bijušajām PSRS republikām ne tikai politiskajā un ekonomiskajā, bet arī militārajā ziņā. 20. gadsimta vēsture ir gājusi tik sarežģītus ceļus, ka Igaunija, Latvija un Lietuva un to bruņotie spēki ir "apzagti" divreiz. Pirmkārt, 1940.gadā, Sarkanajai Armijai piesavinoties visu triju valstu armiju bruņojumu, tehniku un cita veida krājumus, kas kopumā ļautu mobilizēt un apbruņot 365 000 karavīru. Otrreiz - 1992.gadā, kad Krievija gan pasludināja sevi par PSRS mantinieci militārajā sfērā, bet, protams, neiedomājās naudā vai mantā kompensēt kādreiz nozagto vai arī ņemt vērā bijušo Baltijas republiku ieguldījuma daļu (apmēram 1 procentu) PSRS Bruņoto spēku un militāri rūpnieciskā kompleksa attīstībā. Tomēr 1 procents no visiem PSRS uzkrātajiem ieroču kalniem aptuvenos skaitļos sastādītu 500 tanku, 600 dažādu tipu bruņumašīnu, 500 lielgabalu un mīnmetēju, 100 kaujas lidmašīnu un helikopteru utt. Lai radītu neatkarīgās Latvijas prasībām atbilstošu armiju, garantētu valsts drošību un noņemtu papildu finansiālo slogu no valsts budžeta pleciem, pietiktu ar šo resursu nelielu daļu.

Tātad, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai atgūstot valstisko neatkarību, to atjaunotie bruņotie spēki nokļuva neapskaužamā stāvoklī.

Baltijas valstu civilās struktūras - rūpniecība, transports, izglītība un kultūra - pārņēma savā pārziņā visus bijušos attiecīgo PSRS laika resoru īpašumus. Tikai no jauna radītie militārie formējumi bija spiesti sākt no nulles - iepirkt gan palagus, gan zābakus, gan ieročus. Rezultātā pat uz vispārējā nabadzības fona Baltijas valstu aizsardzības izdevumi (mazāk nekā 1 procents no nacionālā kopprodukta) šķiet īpaši niecīgi. Salīdzinot ar pasaules standartiem, tie ir daudz mazāki nekā pārējās Eiropas valstīs. Vairums Eiropas, NATO un neitrālo valstu aizsardzībai novirza no 1,5 līdz 3 procentiem no nacionālā kopprodukta. Tās ir valstis, kur ir jau izveidoti NBS un ārējie draudi drošībai ir relatīvi mazāki. Izraēlā, kas ir vairākas reizes mazāka par Latviju, bet kur draudu ziņā atšķirība nav liela, pēdējo 20 gadu laikā militārie izdevumi vidēji gadā ir apmēram 14 procenti no valstī radītā nacionālā kopprodukta, bez tam 25 procenti no pašreizējiem Izraēlas aizsardzības izdevumiem ir ASV finansiālā palīdzība.

Ja valstī visos līmeņos diskutē, vai ir vajadzīga armija, ja nepārtraukti tiek apspriesti jautājumi par uzticību bijušajiem padomju virsniekiem - latviešiem, bet citi nenāk un laikam arī nenāks dienēt Latvijas NBS, tad cerēt uz aizsardzības izdevumu atbilstību demokrātisku valstu standartiem būs pagrūti.

Ir saprotams, ka Latvijas iedzīvotājs, kam valsts nenodrošina pat krīzes iztikas minimumu, var nezināt, ka neatkarīga, patstāvīga Latvija nevar eksistēt bez saviem NBS.

Saeimas deputātiem un valdībai tas būtu jāzina un jāsaprot. Daudzi gan piekrīt tam, ka vajadzīgi NBS, bet viņiem gribētos to izdarīt praktiski bez budžeta līdzekļiem, - līdzīgi meitenei, kas grib dzemdēt bērnu, nezaudējot nevainību.

Pagaidām tādi brīnumi pasaulē nav novēroti.

 

Iestāde - tās struktūrvienība	Budžeta iestādes	Štata vienību	Vidējā
	darba samaksas	skaits bud-	darba alga
	fonds	žeta iestādē	(Ls)
1.Valsts prezidenta Kanceleja	70 700	37	159,23
2. Saeima	471 356	315	124,69
-Saeimas kanceleja	298 506	153	162,58
- Saeimas autobāze	172 850	162	88,91
3. Ministru kabinets	367 636	190	161,24
- valdības aparāta autobāze	9 480	12	65,83
4. Aizsardzības ministrija	2 687 192	4387	51,04
- Aizsardzības ministrijas
centrālais aparāts	87 396	86,5	84,19
- Krievijas Federācijas BS
izvešanas kontroles birojs	12 762	11	96,68
- Nacionālā Aizsardzības akadēmija	107 000	285	31,28
5. Iekšlietu ministrija	14 478 221	17 798	67,78
- izglītībai kopā	379 389	499	63,35
6. Ārlietu ministrija	1 678 556	302	463,17
- Latvijas Republikas vēstniecības	1 493 909	120	1037,43
7. Zemkopības ministrija	4 130 454	8 918	38,59
- izglītībai kopā	2 748 682	6 004	38,15
8. Izglītības ministrija	9 659 563	19 784	40,68
- izglītībai kopā	8 194 203	16 360	41,73
9. Satiksmes ministrija	3 253 546	8 135	33,32
- izglītībai	406 512	941	36,00
10. Labklājības ministrija	13 744 636	31 565,5	36,28
- izglītībai	1 086 612	2 016	44,91
11. Valsts reformu ministrija	70 380	84	69,82

- izglītībai	11 268	16	58,68
Tabulai izmantoti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1994.gada 23.februāra nr.23 (154) publicētie materiāli: "Par valsts budžetu 1994.gadam, pielikums 4.2.".   Veidojot NBS ar ļoti ierobežotiem finansiāliem līdzekļiem, ir jānosaka prioritātes. Latvijai mūsdienu grūtajos ekonomiskajos apstākļos ir sarežģīti izveidot modernus, labi apbruņotus NBS. Īsā laikā var iegādāties ieročus, ja ir līdzekļi un zināms, kas vajadzīgs. Var mobilizēt NBS Latvijas pilsoņus, bet nevar īsā laikā sagatavot komandierus - virsniekus. Tas ir jādara savlaicīgi. Par to daudz tiek runāts, bet paskatīsimies uz konkrētiem faktiem. Tabula, kas veidota, pamatojoties uz Valsts budžetu 1994.gadam, un papildināta tikai ar dažām aritmētiskām operācijām (budžeta iestādes darba samaksas fonds tika izdalīts ar budžeta iestādes darbinieku skaitu un mēnešu skaitu gadā), rāda interesantu ainu un runā pati par sevi. Tā arī dod atbildi uz to, kādas ir valdības prioritātes. Nacionālā Aizsardzības akadēmija (NAA) ir mācību iestāde, kas gatavo virsniekus Latvijas NBS (Aizsardzības spēkiem, Zemessardzei, Drošības dienestam). Beidzot NAA, abiturienti iegūst akadēmisko izglītību (bakalaura grādu pedagoģijas, tieslietu vai inženierzinātnēs), militāro pamatizglītību (vada - rotas komandiera līmenī) un apgūst vismaz vienu no Rietumeiropas valodām (var lasīt, sarunāties un rakstīt šajā valodā). Streiko skolotāji, mediķi, pieprasot algu paaugstināšanu, jo tās ir zem krīzes iztikas minimuma. Bet ko lai dara Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzēji (virsnieki, tajā skaitā arī tā saucamie "sarkanie" pulkveži, profesori, docētāji un citi)? Viņiem šeit ir tikai viena "privilēģija". Apmācības notiek 6 dienas nedēļā un, tā kā trūkst pasniedzēju - virsnieku, vidēji nedēļā sanāk 60 un vairāk darba stundas. Divreiz gadā ir lauku nometnes: ziemā 2 nedēļas un vasarā 4 nedēļas. Tad mācības notiek 12 stundas dienā. Vēl viens jautājums. Kas un kādēļ pārkāpj Latvijas Republikas likumu par valsts aizsardzību, kura 47.pantā (karavīra tiesības uz dzīvokli) teikts: "Ja nepieciešams, virsnieku divu gadu laikā no dienesta gaitu sākuma valsts nodrošina ar dienesta dzīvokli un dienesta telefonu. Ja līdz dienesta dzīvokļa saņemšanai virsnieks ir spiests īrēt dzīvojamās telpas no fiziskām personām, valsts kompensē virsniekam papildu izdevumus par telpu īri." Daudzi NAA virsnieki un viņu ģimenes no akadēmijas dibināšanas dienas (1992.gada 13.februāra) dzīvo šķirti no savām ģimenēm. Neviens, it īpaši Rietumos dzīvojošie latvieši, netic, ka akadēmija nav saņēmusi nevienu dienesta dzīvokli. Krievu armija aiziet no Latvijas. Bijušajām Alkšņa un Birjuzova karaskolām bija savas dzīvojamās mājas. Kas tad tur tagad dzīvo? Droši vien attiecīgās iestādes izskaidros un pamatos iedzīvotāju likumīgu atrašanos šajās mājās. Tikai tad mums kaut kas nav kārtībā ar likumiem. Neliekas loģiski, ka, aizejot tādām divām lielām Krievijas karaskolām, kurām katrai bija sava dzīvojamā pilsētiņa, NAA, kas aizņem tikai daļu no vienas karaskolas teritorijas, netika iedalīts neviens dzīvoklis. Tāda valsts attieksme pret Latvijas virsniekiem arī nosaka virsnieka profesijas zemo prestiža līmeni Latvijā. Vēl viens piemērs. Daudz Latvijā tiek runāts par aizsardzības koncepcijas izstrādi, NBS izveidi, ieroču iegādi utt. Kādiem ir jābūt Latvijas NBS? Kādus ieročus un kur iegādāties, ko ražot uz vietas? Ir ļoti daudz citu jautājumu, uz kuriem meklējot pamatotu atbildi, jāveic pētījumi. Valsts iedala līdzekļus ministrijām pasūtīto pētījumu veikšanai. Daudzās ministrijās ir savi pētnieciskie institūti, laboratorijas. Aizsardzības ministrijā tika izveidots Aizsardzības zinātņu centrs (AZC), kas ietilpst NAA štatos. AZC štatos ir informatīvā grupa, kuras sastāvā ir bibliotēka un lasītava, skaitļošanas centrs un zinātniskā grupa. Zinātniskā grupā paredzēti septiņi cilvēki, bet strādā divi, jo ir grūti atrast labu inženieri programmētāju ar mēnešalgu Ls 38, vai pat mašīnrakstītāju darbam ar tekstiem svešvalodās ar mēnešalgu Ls 30. Lai veiktu darbus, kas paredzēti militārās zinātnes jomā, jāveido pagaidu darba kolektīvi uz līguma pamata. Šāda veida sadarbība ir nepieciešama arī tādēļ, ka nākas risināt daudzus, ne tikai militāros jautājumus (arī ekonomiskus un politiskus). Šeit galvenā problēma ir finansu nodrošinājums. Paskatīsimies, kādas šeit ir prioritātes mūsu valstī. 1993.gadā no pieprasītajiem Ls 12 000 tika apstiprināti Ls 6000, bet iedalīti Ls 3844. Līdzīgs stāvoklis ir arī 1994.gadā: pieprasīti Ls 17 000, apstiprināti Ls 5000, bet, cik iedalīs, zināsim gada beigās. Ministriju saraksts sākas ar Aizsardzības ministriju, bet, ja šo sarakstu veidotu pēc iedalītās summas pētījumu finansēšanai, tad Aizsardzības ministrija noteikti būtu saraksta beigās. Salīdzinājumam vēl viens fakts. Šā gada martā notika izglītības darbinieku kongress. Pēc šī kongresa izdevumu tāmes projektā bija paredzēti pasākumi par Ls 21 500, kas 5,59 reizes pārsniedz Aizsardzības ministrijas zinātniskajiem pētījumiem 1993.gadā iedalīto summu (Ls 3884). Jāatzīmē, ka Aizsardzības zinātņu centrs arī ir rīkojis un rīko starptautiskos seminārus un konferences (1993.gadā trīs). Militārās zinātnes - tas ir vēl viens valsts drošības aspekts. Visasāk es izjutu Latvijas okupācijas sekas, kad mācību iestāžu rektori un prorektori izsacījās par terminoloģijas problēmām dažādās specialitātēs. Ja pat Sporta akadēmijai ir problēmas ar terminoloģiju latviešu valodā, tad varam iedomāties, kādas problēmas šajā jomā ir NAA. Padomju laikā vispār netika izdota militārā literatūra latviešu valodā un lietota latviešu militārā terminoloģija. Cik maksā valsts drošība? Jebkuras valsts drošība, t.i., pastāvēšana, maksā dārgi. Ģeopolitiski Latvija atrodas sarežģītā vietā, un drošība mums maksā ļoti dārgi. Bet vai mēs to izprotam? Mēs dzīvojam grūtā, bet skaistā laikā, kad Latvija atgūst savu neatkarību. Mēs esam nabadzīgi, bet mums jāprot pareizi sakārtot prioritātes, lai izdzīvotu. Tomēr tas iespējams tikai gadījumā, ja šī valsts pastāv. Tas ir zināms un vecs teiciens: "Tauta, kura negrib uzturēt savu armiju, vēlāk būs spiesta uzturēt svešu."   Koncepcijas sagatavošanā piedalījies NAA Aizsardzības zinātņu centra vadītājs pulkvedis Kārlis Krēsliņš , Dr.hab.ing., NAA priekšnieka vietnieks zinātniskajā darbā, bijušais sakaru vec.leitnants Aivars Bogdanovs , Dr.ing., un NAA Aizsardzības zinātņu centra pētnieks kapteinis Raimonds Pantelis . Koncepcija publicēta žurnālā "Militārais apskats" 1994. gada, 2.(100) numurā. Tā ievietota, pateicoties žurnāla redakcijas laipnai atsaucībai.