12. janvāra plenārsēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.6.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J.Janeks (TPA). Cienījamie kolēģi! Šodien tautsaimniekiem Latvijā ir tāda kā svētku diena, es tā gribētu teikt, jo valdošās partijas biedrs un valsts Ministru prezidents, cik es atceros, pirmo reizi šeit, no šīs tribīnes, runā par tautsaimniecību un dod zināmu atskaiti par simt dienās izdarīto. Ļoti patīkami, ka valdībai, pēc mana personīga uzskata – es šeit nevaru paust visas frakcijas domas, jo katrs varbūt izteiksies, liekas, ir ļoti daudzi pozitīvi fakti šajā jautājumā. Nu, varētu pieņemt, ka te ir divi iemesli. Viens iemesls, ka tuvojās 6. Saeimas vēlēšanas, un otrs iemesls - patiesa vēlēšanās attīstīt vai atjaunot Latvijas tautsaimniecību. Otrs iemesls, protams, mums ir vispieņemamākais, un es ļoti gribu cerēt, ka tā tas ir. Es gribētu atzīmēt progresīvo mūsu valdības darbībā un tieši Ministru prezidenta darbībā, kas ir šajās simt dienās noticis. Es uzskatu, ka valsts ministrs, valsts ministru prezidents ir daudz pragmatiskāks par iepriekšējiem, ir pieejamāks un vairāk izprot Latvijas problēmas. Liekas, ka Ministru prezidents arī daudz vairāk saprot, ko vēlas mūsu valstī uzņēmēji, un tie, kas grib darboties. Ir patīkami dzirdēt no Ministru prezidenta, ka šādi ziņojumi par Ministru kabineta darbību būs diezgan regulāri un būs pieejama arī informācija, es domāju, no Finansu ministrijas par budžeta izpildi, par budžeta izlietojumu un tā tālāk. Tas vienkārši mūsu starpā padarīs iespējamu daudz saprotamāku un atbalstošāku sadarbību. Es uzskatu, ka ir ļoti veiksmīgi izdarītas vairāku ministru maiņas, un te varētu atzīmēt Finansu ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un Iekšlietu ministriju un citas. Un tas, es domāju, Latvijai ir ļoti būtiski. It sevišķi tādās svarīgās nozarēs, kuras es pieminēju. Es domāju, ka tikai Ļeņins varēja uzskatīt, ka jebkura ķēkša var vadīt valsti. Un mēs ļoti labi zinām, ka tā tas nav un nevar būt. Jaunais finansu ministrs Piebalga kungs ir nopietni uzsācis darbību jautājumā par valsts garantēto kredītu atgriešanu budžetā. Tas ir mūsu pilsoņiem, visai valstij ļoti svarīgi, jo bija izveidojusies situācija, ka ir iespējas dažādiem ierēdņiem, kuriem pieejami šie kredīti, tos izmantot, nu, saudzīgi sakot, savtīgos nolūkos, nerēķinoties, teiksim, ar to, ka minētie kredīti jāatmaksā no pilsoņu nodokļiem. Ja pilnībā mūsu pilsoņiem un Latvijas iedzīvotājiem būtu zināms, kādā veidā šī darbība ir notikusi, tad viņos valdītu ļoti liels satraukums un nesapratne, kā, teiksim, pie vienas valsts vadības varētu šādas lietas notikt. Man un arī mūsu komisijai, Izmeklēšanas komisijai, kas strādā, mūsu frakcijai rada izbrīnu tas, kā valdības, iepriekšējās valdības, ir devušas šādas garantijas daudziem veidojumiem – vai nu SIA vai citiem, radījušas tiem iespējas saņemt šos kredītus un garantējusi šo kredītu atgriešanu. Un šodien stāvoklis budžetā var izveidoties ļoti slikts, ja mums būs šie kredīti jāturpina atgriezt un atbildību nenesīs tie cilvēki, kuriem bija šī darbība uzticēta. Mēs, tautsaimnieki, Agrārās un reģionālās politikas komisijā arī pacēlām tādu jautājumu, ka nopietni ir jāpaskatās privatizācijas gaita. Atsevišķi tādi momenti parāda, ka, pirmkārt, tiek privatizēti jeb, teiksim, pasniegti privatizācijai ļoti... nu nevis ļoti, bet labi strādājoši uzņēmumi, kas dod lielu ieguldījumu budžetā ar nodokļiem. Pēdējais, protams, ir plašāk skatāms jautājums. Dziļāk, ļoti nopietni, manuprāt, Privatizācijas padomei jāskatās jautājums par banku privatizāciju, kur pašreiz tādā uzmanības centrā ir Unibanka. Tur atkal ir tādi priekšlikumi — 25 miljonu latu segšana no budžeta. Tas ir viens. Otrs — daļu no šīs bankas privatizēt par sertifikātiem. Tas ir vispār tāds unikums. Un vai tad nebūtu pareizāk tomēr, ja rodas šādi privatizētāji, viņi atmaksā šo parādu un, kā parasti, izsolē privatizē šo banku, nevis dot kādu prioritāti vai privilēģiju kādai grupai, kas to vēlas. Tas attiecas arī uz vairākiem Ventspils objektiem, kuri pašreiz pieder valstij, bet kurus arī vēlas privatizēt.

Nu un šeit es vēl gribētu atzīmēt arī pašreizējās Ekonomikas ministrijas uzsākto darbu un varbūt to, ka nupat Ekonomikas ministrija ir paziņojusi savu sistēmu kā darboties. Ekonomikas ministrijai ir to atklājusi, tā ir ļoti pieņemama, un es domāju, ka šis izklāsts rada tādu pārliecību, ka tiešām Ekonomikas ministrija sāks darīt to, kas viņai jādara. Mans personīgais uzskats ir tāds, ka visu laiku tas netika darīts, jo, ja bijušais ekonomikas ministrs Kehra kungs mums mācīja, kā tirgot pienu trīs litru burkās, tad es nezinu, vai tas ir Ekonomikas ministrijas uzdevums.

Ļoti pozitīvas iezīmes ir Zemkopības ministrijā. Īsā laika periodā ministrs ir panācis, ka tiek radīta sistēma likumdošanā, radīta valsts funkciju atdalīšana no pārvaldīšanas. Šeit es gribētu arī tomēr pateikt, ka mūsu partijas biedrs Breša kungs ir ļoti daudz darījis, ļoti īsā periodā pie tam. Un es domāju, ka sestdien tas rezultāts būs redzams, jo tā ir visiem ļoti saprotama lieta. Un es domāju, ka tie ir ļoti tādi pozitīvi momenti, bet žēl, ka tas notiek tik vēlu, jau kādi četri vai pat pieci gadi mums ir pagājuši tādā neziņā.

Nu un jāsaka, ka arī valsts ministra Breša kunga, teiksim, iespaidā vienreiz panākts, ka šo pārvaldīšanas funkciju ieņems gan ražotāji, gan pārstrādātāji un tirgotāji, kuriem jau sen vajadzēja būt kopā un tādā sistēmā strādāt. Šeit varētu tādu nelielu pārmetumu izteikt Zemnieku savienībai, kas visu laiku vēlējas Zemnieku federāciju izvirzīt kā vienīgo vadošo šajā pārvaldīšanā.

Es domāju, ka šeit atzīmētie... Es te varbūt arī nerunāju tik daudz kritiskā attieksmē, jo, manuprāt, mums ir nepieciešams uzsvērt arī to pozitīvo, kas ir parādījies, un man liekas, ka šie procesi, kas sākušies, es ļoti ceru, ir neatgriezeniski. Un es domāju, ka ne pseidodemokrātam, ne pārliecinātam komunistam nākot pie varas, ja šie procesi tiks nostiprināti, nebūs iespējams tos pātraukt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Vispirms gribētos izteikt gandarījumu par to, ka beidzot no šīs tribīnes mēs esam dzirdējuši pietiekami nopietnu analīzi par valsts stāvokli un par to, ko valdība gatavojas darīt uz priekšdienām šī stāvokļa normalizācijai. Es gribētu teikt, ka Gaiļa kunga ziņojums būtiski atšķīrās no tiem ziņojumiem, kādus mēs esam līdz šim dzirdējuši no šīs tribīnes. Un gribētos teikt, ka tas ir apsveicams, patīkami konstatējams fakts. Un ir redzama liela atšķirība, teiksim, nostādnēs, kādas ir bijušas iepriekšējām valdībām, un nostādnēs, kādas ir pašreiz. Un šīs nostādnes vieš cerības. Tad šodien mums laikam nav īpaši jārunā par to, kas ir labs un izdarīts. Protams, arī par to vajag runāt, bet varbūt jārunā arī par tām lietām, kurās vēl ļoti daudz kas un ļoti svarīgs darāms. Šeit Gaiļa kungs runāja par lauksaimniecību kā prioritāru nozari. Un tas ir ļoti labi, ka budžetā ir atrasti šie līdzekļi un ka nākošajā gadā tie būs. Tas ir ļoti patīkami. Bet tajā pašā laikā laukus nomāc viena ārkārtīgi smaga problēma, un to jums pateiks katrs zemnieks. Zemnieks, lai kā tas arī būtu, neredz Latvijā savu tirgu. Viņš neredz Latvijā savu tirgu. Es minēšu vienu piemēru. Piemēram, Limbažu pienotavā piena pārstrāde pašreiz, ziemas periodā ir tikai viena ceturtdaļa daļa no tā, kas, teiksim, bija 3-4 gadus atpakaļ. Uzsveru šos skaitļus - viena ceturtdaļa no tā, kas bija 3-4 gadus atpakaļ. Un tanī pašā laikā zemnieks joprojām neredz sev tirgu. Tas nozīmē tikai vienu — ka arī tie muitas tarifi, man bail par to, bet man liekas, ka tie muitas tarifi, kuriem vajadzēja sākt darboties ar decembra mēnesi, šobrīd vēl nedarbojas un Latvijas iekšējo tirgu neaizsargā pietiekami. Un, ja mēs ejam pa šo ķēdi uz priekšu, tad mēs nonākam līdz mītam par to, kādā veidā tiek pārkāpti muitas likumi. Es uzsveru vārdu "mīts", jo šobrīd es nevaru šeit uzstāties ar kaut kādiem īpašiem pierādījumiem, bet man liekas, ka mums der ieklausīties šajā mītā par muitas pārkāpumiem, lai izdarītu secinājumus, vai tomēr tur apakšā nav kaut kas nopietns. Konfidencionālās sarunās ar muitas darbiniekiem var konstatēt četrus nopietnus muitas pārkāpumu veidus. Pirmais, protams, ir muitas darbinieku piekukuļošana, kas joprojām turpinās, bet es saprotu, ka pašreiz ir uzsākta cīņa pret šo lietu, jo šur tur jau parādās, teiksim, gadījumi, kad muitas darbinieki ir noķerti par šo kukuļņemšanu.

Otrais, pēc manām domām, simptomātiski vissvarīgākais pārkāpumu veids, ir augstu amatpersonu sankcionēti muitas pārkāpumi. Diemžēl šāds mīts pastāv, un es vēlreiz uzsveru, ka konfidenciālās sarunās cilvēki to atklāj. Es gribētu teikt, ka, ja, teiksim, šāds muitas pārkāpumu veids patiešām eksistē, es uzstādu jautājuma formā - ja šāds pārkāpumu veids pateišām eksistē - tādā gadījumā, man liekas, ir pēdējais laiks ar šo lietu ļoti nopietni nodarboties. Būtu ļoti svarīgi, teiksim, nodarboties ar šo lietu kaut vai tādēļ vien, lai izgaisinātu šo mītu un pierādītu, ka nav šāda pārkāpuma veida. Diemžēl muitās uz vietas šis mīts pastāv.

Trešais veids, kā tiek pārkāpta muita, ir spēka paņēmieni uz robežas. Nav zināms, cik plaši izplatīts ir šis veids. Diemzēl ir tādi gadījumi, kad pie robežas uzrodas vīri ādas jakās ar automātiem un savas kravas nogādā vajadzīgajā vietā. Diemžēl arī šāds mīts pastāv.

Un ceturtais ir tas, kas saistīts ar tranzītkravām un šo kravu pazušanu tad, kad notiek, teiksim, pavadonības maiņas un tamlīdzīgas lietas, un kad netiek izsekots, kā tās beigu beigās līdz galam nonāk. Pagaidām šī informācija, viss šis informācijas cikls, šī plūsma nav noslēgta un nav īstas skaidrības, kas ir aizgājis patiesībā tur, kur tam jāaiziet, un kas ir palicis Latvijā uz vietas.

Es domāju, ka ar šiem četriem nosauktajiem veidiem ir jau pietiekami, lai saprastu, kāpēc iekšējais tirgus, neskatoties uz muitas tarifu izmaiņām, joprojām ir pilns ar ievestajām precēnm. Man ļoti gribētos vērst valdības uzmanību uz šiem, es uzsveru vēlreiz šo vārdu, "mītiem", kuriem, man liekas, apakšā ir diezgan reāls pamats.

Otra lieta, par ko es gribēju runāt, ir privatizācija, privatizācijas stratēģija. Es saprotu, ka valdība trīs mēnešos nav vēl paspējusi pie šīs lietas, teiksim, pie šīs stratēģijas līdz galam tikt klāt. Bet tajā pašā laikā man gribas teikt, ka šis jautājums kļūst arvien aktuālāks un nu dzīve prasa pēc šī jautājuma izskatīšanas un nopietnas izlemšanas. Nupat nesen Saeimas Tautsaimniecības komisijā bija strīds par Ventspils ekspedīcijas organizāciju, kas ir viena no lielā tranzīta ķēdes sastāvdaļām, par tās privatizāciju un kaislībām ap šo privatizāciju. Varbūt tiešām būtu lietderīgi valdības līmēnī, valsts līmenī šo jautājumu vienreiz izlemt, lai būtu skaidrs, kuras tranzīta pozīcijas ir valstij stratēģiski svarīgas un kuras valsts nedrīkst pilnībā izlaist no savas kontroles, jo tās var izrādīties arī politiski svarīgas pozīcijas atsevišķos brīžos, teiksim, ņemot vērā sarežģīto starptautisko stāvokli un no kurām ir jāatsakās. Tas ir viens.

Un otrs. Attiecībā uz privatizāciju ir jābūt skaidrībai. Par to mēs esam daudzreiz šeit runājuši, un tam acīmredzot arī valdība vēl nav paspējusi tikt klāt, bet dzīvē ļoti prasas, lai būtu skaidrība par to, kāda būs šīs privatizācijas secība, kas nāks pa priekšu, kas būs pēc tam, lai šī nenoteiktība, kas pašreiz valda šajā procesā, lai šī nenoteiktība nedarbotos kā dezorganizējošs faktors valsts uzņēmumu darbībā. Es domāju, jebkurš saprot, ka uzņēmums, kurš nezina, kas ar to notiks rīt un kurā brīdī tam apmainīs zīmogu pret privatizējamo uzņēmumu zīmogā, — ka šāds uzņēmums nevar strādāt ar perspektīvu. Tas ir loģiski, un neko tur nevar darīt.

Bet tajā pašā laikā man gribētos teikt, ka, piemēram, iepazīšanās ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem rāda, ka šajā uzņēmumu grupā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas jau ir sekmīgi iekarojuši Rietumu tirgu, spēj ražot un spētu ražot vēl vairāk, ja ekonomiskā politika šajā jomā nopietni izmanītos un ja tā perspektīva būtu skaidrāka, ja valsts pret šiem uzņēmumiem neizturētos kā pret pabērniem. Lūk, šī analīze ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, un šī izšķiršanās ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Es pieņemu, ka pat šajā brīdī ir iespējams kļūdīties, bet pats par sevi fakts, ka šāda izšķiršanās notiks, lielā mērā sakārtos attieksmi ražošanas sfērā.

Pēdējais. Runājot par šo privatizācijas procesu, es gribu runāt par Unibanku. Man gribētos teikt tā, ka izskatās, ka Unibankas privatizācija pārvērtīsies par vēl vienu no lielākajiem skandāliem Latvijā tūlīt pēc "Latas" skandāla, ar kuru pašreiz mēs cenšamies tikt skaidrībā, kas tur ir noticis. Es domāju, ka par tādu skandālu izvērtīsies Unibankas privatizācija.

Kādi ir argumenti, ar kuriem es varu apstiprināt savu domu šajā jautājumā? Pirmais arguments ir ļoti atšķirīgais šīs bankas pamatkapitāla vērtējums. Banku speciālisti, kuriem es varētu zināmā mērā uzticēties, šo pamatkapitālu vērtē apmēram divreiz augstāk nekā tas pašreiz parādās auditorvērtējumā. Es saku vēlreiz, ka tās ir tikai iezīmes, kuras pašreiz ir jūtamas, jo, redziet, šos vērtējumus šobrīd izdara banku speciālisti, kuri acīmredzot orientējas šajās lietās, jo viņi ir ieinteresēti šajās lietās. Tas ir viens moments, kas liek ar lielām aizdomām skatīties uz šo privatizācijas procesu.

Un otrs moments — tā saucamie sliktie parādi, kurus vērtē ap 25 miljoniem. Un atkal banku speciālisti, kuri ir mēģinājuši iedziļīnāties šajos "sliktajos parādos", uzskata, ka šie parādi ir slikto kategorijā nonākuši tādēļ un tikai tādēļ, ka Unibanka reāli neveic šo parādu piedzīšanu, neveic to pietiekami aktīvi, neveic to pietiekami kompetenti un pietiekami noteikti. Un atkal ir tāds uzskats, ka apmēram 40-50 procenti no šiem parādiem faktiski nav neglābjami. Es domāju, ka šie divi iemesli ir pietiekoši nopietni, lai pašreiz iesākto Unibankas privatizācijas procesu apturētu, kamēr tiktu skaidrībā ar šīm divām ļoti npietnajām problēmām, lai, teiksim, tālākajā gaitā mums nebūtu jāsāk sadurties ar daudz, daudz nopietnākām sarežģītākām un skandalozākām lietām. Jo nav jau, teiksim, nekāda liela gudrība vajadzīga, lai saprastu vienu lietu — bankas privatizācijas procesā, ja ir zināmi cilvēki, kuri grib šo banku privatizēt, viņiem vislabākais ceļš, kādā veidā nodrošināt savu stāvokli, ir radīt pēc iespējas lielāku šo neglābjamo parādu nastu, kuru varētu uz valsts budžeta rēķina dzēst. Mēs nezinām, cik daudz līdzekļu šādā veidā mēs nevajadzīgi no valsts budžeta šajā bankā esam jau iepumpējuši.

Es gribu vēlreiz vērst uzmanību uz šo jautājumu. Ir runa par vislielākās Latvijas bankas privatizāciju, un šo procesu nevar veikt tik vienkārši un vieglprātīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Juris Sinka.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Tas ir, Gorbunova kungs un Tomiņa kungs! Pārējie nav atraduši par vajadzību šeit būt. Godātie kolēģi! Šajā laika posmā, kamēr mums ir Ministru prezidents Gailis, ir notikušas tomēr lielas pārmaiņas. Un pārmaiņas, varētu teikt, uz labo pusi. Jo tagad tauta redz un satiek savu Ministru prezidentu. Pirms tam tas tā nenotika. Tas nenozīmē, ka es no Neatkarības kustības esmu sācis slavēt "Latvijas ceļu", nē, tas tā vēl gluži nav! Bet ir cilvēki, kas dara. Viņam ir pieredze kā reformu ministram ar šiem cilvēkiem satikties, un tas ir labi mūsu Latvijai. Bet ir liels "bet". Salīdzināt Latvijas tēlu ar vienu ceļamu katedrāli — tas ir ļoti labi priekš manis kā viena arhitekta, man tas patīk. Saprotams, šādai katedrālei galā ir jābūt gailim. Tas arī ir labi. Tā jau nekāda vaina nav. Bet ar to jau mēs neesam vēl nekur tikuši. Mūsu situācija nav palikusi labāka, bet sliktāka. Proti, mūsu robežas ir tāpat vaļā visas, kā tas bija, un varbūt vēl ir sliktāk palicis. Tāpat kriminālnoziegumi nav mazinājušies. Tas, ko dod statistika, neatbilst patiesībai, jo jūs paši saprotat, ka tauta ir palikusi tāda apātiska, tā vienkārši neziņo vairs, nav jau kas to kārtību mums ievedīs, ko tad tur ies uz policiju, varbūt bandīti atnāks un mani nošaus, ja es to darīšu. Redziet, tas nav uzlabojums. Tagad uz laukiem, ja mēs runājam, kā ir, mēs aizvedam pienu. Mums jau ziemā nav daudz - tikai mežs un piens palicis. Bet, ja to pienu vedīsim, es atvainojos, ka es teikšu - pa Gūtmaņa ceļiem, tad mēs nonāksim pienotavas galā jau ar sviestu. Tie ceļi vienkārši jānošļūc bija, ja tur taisnojas, ka naudas nav. Nē, tur ir strīds, kas to izdarīs - pašvaldība vai valdība. Un tā tas iet gadiem un gadiem. Un Rīgas pilsētā tas pats ir. Es ceru, ka šīs runas nebūs tikai runu veidā palikušas, bet ka būs uz šīm runām kaut kāda reakcija, ka Ministru prezidents šeit ievēros, ko mēs katrs sakām no dažādām partijām, un ka tas tiks uzlabots. Nu mēs ar lielām mokām, paņemot no vienas ministrijas, otras ministrijas, no visiem, nokārtojam stāvokli izglītības laukā un iedodam skolotājiem lielākas naudas. Bet viņi vēl nav apmierināti. Viņi jau nekad nebūs apmierināti, jo viņiem tiešām ir mazas algas. Un ne jau tas vien. Arī skolnieku skaits ir sarucis latviešu skolās. Turpretīm no krievu skolām ir nākuši klāt latviešu skolās, un iznāk, ka mēs uzturam tās krievu skolas, kas jau ir daudz samazinājušās, bet tā atvēlētā naudas summa ir tā pati palikusi.

Mēs nevaram tikai runāt vien. Mums ir jāskatās tai medaļai arī tā otra puse. Un tas ir tālāk ejot — vienam pieliekot algas, arī otrs prasa. Un šajā gadījumā to prasa mediķi. Mēs nevaram riskēt un nepielikt mediķiem algas. Kas tad notiks, ja mēs nepieliksim, ar Saeimas locekļiem? Mēs nonāksim slimnīcā, un, ja mēs tās algas nebūsim viņiem pielikuši, es nezinu, kā, kurā koridorā mūs izstums.

Runājot tālāk par mūsu Ārlietu ministriju, mūsu Ārlietu ministrijā jau tagad ir tāds teiciens, ka tas ir komjaunatnes centrs. Nu labi, vienalga, kā to nosaukt, bet mums nav izstrādāta ārlietu koncepcija — kāds ir mūsu virziens, ko mēs gribam panākt. Mēs neilgi atpakaļ iesākām par Čečeniju. Mēs bijām maza grupa, un tad mūsu pašu kolēgas teica; "Žīgur, neraksti to! Nu ko tu par tādiem noziedzniekiem!" Jūs redzat tagad, kas noticis. Visa pasaule ir sacēlusies, bet tās valdības, tās aizstāv Jeļcinu. Nu labi, Jeļcinu varbūt aizstāvētu, it kā tas ir vienīgais demokrāts. Viņš nav nekāds demokrāts un nekad arī nav bijis! Šodien viņš ir uzņēmies arī augstāka komandiera lomu krievu armijā. Un kas ir noticis? Arvien vēl šauj un slepkavo cilvēkus. Vai mūsu Ārlietu ministrijai, mūsu ministriem nevajadzētu to ņemt vērā? Ārpusē, jūs redzat, atkal ir demonstranti. Labi, vienā pusē stāv bijušie karavīri, kas prasa savu. Otrā pusē stāv kāds žīdu tautības cilvēks. Ja viņš nav arī pilnā prātā, katrā ziņā viņš prasa, lai būtu arī tā ebreju valoda aizstāvēta šeit, Latvijā. Nu muļķības! Latvieši ir tik toleranti, ka šeit dzīvojošie žīdi, man liekas, nevienā citā valstī neatradīs tik labus apstākļus kā te. Un viņus neaiztiek neviens šeit. Viņiem dod visas iespējas. Nē, bet viņiem vajag atkal meklēt kašķi ar mums. Tas ir tomēr... Es ceru, ka mēs tagad ieliksim mūsu sūtni Izraēlā un tā lieta varbūt mainīsies. Es ceru tiešām uz Silāru kungu, ka tas būs pietiekoši labs un varēs mūsu virzienu jeb mūsu gaitu parādīt arī tur, Izraēlā, mums par labu.

Kas attiecas uz aizsardzību. Tā ir ļoti sliktā stāvoklī. Arvien vēl paliek, ka zemessargi ir vienīgie Latvijas sargi. Mūsu armijas cilvēki, kas ir iesaukti, vai nu tiešām ir slimi vai tēlo, bet katrā ziņā tā demokrātija pie viņiem ir aizgājusi tik tālu, ka katrs zaldāts var pateikt: "Es neprotu lasīt! Es nevaru tur nosēsties uz sola, un es nevaru maršēt!" Un tad tiks cauri. Tādā veidā tā armija nevarētu būt. Es ceru, ka Trapāna kungs, kas nupat tikai to ir pārņēmis, šo lietu savedīs kārtībā. Tās krievu bāzes jeb tās atstātās kazarmas arvien tiek izlaupītas un arvien vēl tiek demolētas. Es nezinu, kāpēc tad tur nevarētu demolāciju izbeigt. Es mēģināšu runāt. Zemessargi ir griezušies pie manis ar sūdzībām. Mūsu jaunais Dalbiņa kungs, kas tika nozīmēts šajā amatā, vai nu vēl nav iesācis vai, nākdams no zemessargiem, to lietu vēl nav izpratis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu, jums vārds!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Šīs 100 dienas un ziņojums par 100 dienām gandrīz neprasa detalizētas debates. Jo kā trūkst mums, Saeimas deputātiem, šeit sēžot solos, tie ir dokumenti, kas norādītu uz to, kas ir tiešām padarīts. Janeka kungs tā ļoti skaisti pateica, kas ir padarīts 100 dienās. Protams, te runā opozīcija un no tās sagaida "aukstu ūdeni" pozīcijai. Bet ko mēs dzirdam? Kas tad ir šie 100 dienu darbi? Es nerunāšu par nedarbiem, runāsim par darbiem. Tās drīzāk ir ieceres, tie ir, jā, labi nodomi. Kas tieši ir padarīts, to tur nu mēs nesaskatījām. Ja mēs sevi mazliet turam pareizā inteliģences līmenī, tad es domāju, ka tas... Es nezinu, man liekas, man personīgi neprasītu vairāk kā vienu vakaru, ja man nebūtu kaut kādi traucējumi, uzrakstīt visas tā labās ieceres, ko es gribētu, kas lai te notiktu un kā lai Latvijai tuvākā vai talākā nākotnē veiktos. To tad uzskaitītu. Tas apmēram ir tas, ko mēs dzirdējām. Žīgura kungs ļoti laipni pieminēja šo interesanto un vajadzīgo Ministru prezidenta ceļojumu aspektu. Protams, var jau to vēlēšanu kampaņu uzsākt valdības laikā, un to nedrīkst nemaz pārmest. Varbūt opozīcijai arī to vairāk vajadzētu īstenot. Bet tad mēs runājām, vai paceļas jautājums par Ministru prezidenta tekošajiem pienākumiem, tas ir, vadīt Ministru kabinetu un būt lietas kursā, būt atbildīgam par visu katru dienu. Tātad, kamēr viņš ir Kuldīgā vai Saldū, vai Valkā, darbam ir jārit šeit, Rīgā. Tātad var tikai pieņemt, ka Gaiļa kungs ir lielisks varas deleģētājs.

Tajā pašā laikā ļaunas mēles var pateikt, ka tā ir atkal tāda personības kulta veidošana. Te nu tad ir tas diezgan interesantais salīdzinājums ar Šatras katedrāles būvi. Ak, Dievs, to jau mēs agrāk dzirdējām! Jau divreiz tagad ir! Tad jau ir labi, ja ir vīzija, kāda tā jaukā katedrāle būs, kā tā izskatīsies, kādam jau vizionāram ir jābūt! Bet bez labiem mūrniekiem, akmeņkaļiem un tā tālāk, bez labiem darbiniekiem mēs arī nekur uz priekšu netiksim. Un šeit mēs to nesaredzējām, tur vajadzēja... Es būtu personīgi apmierināts ar daudz īsāku uzskaiti vai to dažādo lietu skaita samazināšanu un tomēr kaut kādu konkrētāku analīzi nekā visu to garo sarakstu, kas it kā jau ir padarīts. Protams, ir pilnīgi neiespējami 100 dienās to izdarīt. Tātad tur kaut kur saduras šī vīzija, sapnis vai, kā Lucāna kungs teica, mīts, ar patiesību. Un tā patiesība, piemēram... Te tikai pāris punktu, es tiešām neiedziļināšos debatēs, jo gandrīz jau nav iespējams debatēt.

Policija, piemēram. Vai bija kāda norāde uz to? Nu labi, mums ir Policijas akadēmija. Bija kāda norāde uz radikālu, personālsastāva maiņu, kas ir ļoti nepieciešama cīņā pret noziedzību? Tur neredzēja to. Lauksaimiecībā vēl joprojām ir ļoti ļoti daudz nesasietu mezglu. Un es runāju par atsevišķām saimniecībām. Atsevišķiem privātajiem zemniekiem, kuri vienkārši nevar dabūt lētu kredītu, kas viņiem ir absolūti nepieciešams. Mēs dzirdējām par Breša kunga labo darbu un zināmā mērā tomēr tādu no augšas uzspiestu kooperāciju, bet viss tas samērā ir vēl miglains.

Viena lieta tieslietās, kas nav izdarīta un kas ir ārkārtīgi svarīga, ir Satversmes tiesas likumprojekta pieņemšana. Tas vēl kaut kur tur karājas, un tādu varētu uzskaitīt daudz. Tieši to nepadarīto darbu.

Ārlietās jā un nē atkal. Koncepcija vēl nav gluži pieņemta. Tā līnija nav īsti konsekventa. Mēs esam pārāk pārcentušies, pašlaik, piemēram, attīstot attiecības ar lielo Ķīnu, lai gan tajā pašā brīdī, kad mūsu prezidents brauca uz Pekinu, un pirms tam Ministru prezidenta kungs, kas gan vēl nebija Ministru prezidenta kungs, tik ātri un ar steigu aizbrauca. Tas ir noticis ar Ķīnu. Tajā pašā dienā gandrīz, kad mūsu prezidentam bija tur jābrauc, Ķīna bija tikko nosodījusi 9 disidentus - politiskos pretiniekus — uz garākiem cietuma sodiem līdz 20 gadiem. Es tikai ceru, ka mūsu Prezidenta kungs pieminēja šos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā. Būtu pieminējis to, ka Ķīnai ir grūtības iekļūt tai pasaules tarifa iestādē, kur tā grib dominējošu lomu ieņemt un tajā pašā laikā nodarbojas, tā sakot, ar malu medniecību, uz ko norādīja Amerika. Redziet, kaut kā mēs neesam īsti varējuši šo grūtību, šo problēmu jūrā īsti atrast pareizo ceļu.

Ja Ministru prezidents būtu koncentrējies uz pāris šiem būtiskajiem jautājumiem... Tāpat tika atzīts, ka sociālajā sfērā nav īsti veicies, nav padarīts. Bet arī tur nav īstas skaidrības. To nevajadzētu tā formulēt — kas padarīts. Te ir tiešām uzskaitītas vēlmes. Tās ir tās 100 dienas, kurām, protams, katrreiz neseko Vaterlo, bet varbūt kas labāks. Un šeit nu ir tā, ka manas skolas sekmīgais audzēknis tagad sevi grib sekmīgi parādīt, bet kaut kādas substances trūkst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai Sekretariātā ir iesniegumi no deputātiem? Debates izbeidzam, un jautājums ir izskatīts.

 

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Aida Prēdele - komisijas vārdā, lūdzu! Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Mūsu rīcībā ir dokuments nr.1106, kurš saucas likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"". Šī grozījuma būtība ir pavisam vienkārša. Proti, izslēgt lēmuma 4.punktu un līdz ar to lēmuma 5.punktu uzskatīt par 4.punktu. Kāpēc šāds grozījums ir nepieciešams, kāpēc ir vajadzīgs izslēgt šo vienu punktu no Augstākās padomes lēmuma, kas ir pieņemts 1993.gada 16.februārī? Saskaņā ar šo lēmumu Labklājības ministrijai sadarbībā ar Muitas departamentu un dažādām sabiedriskajām organizācijām bija uzdots izveidot humānās palīdzības informācijas centru. Kopš šī laika, kopš 1993.gada 16.februāra, ir pagājis krietns laika sprīdis un ļoti daudz kas situācijā valstī ir mainījies, īpaši runājot par humāno palīdzību. Palielinās tiešo mērķsūtījumu daudzums humānajā palīdzībā, tie vairs neiet caur kādiem lokāliem uzskaites centriem. Ir nodibinājušās tiešas saites starp ziedotājiem un humāno sūtījumu adresātiem. Tajā pašā laikā humānās palīdzības sūtījumu kopējais daudzums Latvijā ar katru mēnesi samazinās. Līdz ar to mēs varam konstatēt, ka līdz šim gada garumā tāds centrs - informatīvais centrs - izveidots nav. Ja šobrīd šādu centru mēs gatavotos izveidot, tas prasītu ievērojamus valsts līdzekļus, un, lai nodrošinātu šādas institūcijas darbību, būtu nepieciešama gan materiāli tehniskā bāze, gan arī darba algas fonds. Tāpēc ir šis ierosinājums - atteikties no humānās palīdzības informācijas centra un tātad arī šajā dokumentā par humāno palīdzību svītrot to, kas attiecas uz šī centra izveidošanu. Es lūgtu kolēģus atbalstīt šo grozījumu pirmajā lasījumā un iesniegt labojumus un papildinājumus uz otro lasījumu līdz 20.janvārim, it īpaši vēl tāpēc, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ļoti nopietni ir iedziļinājusies šajā jautājumā par humāno palīdzību. Mēs esam sarīkojuši vairākas tikšanās ar Muitas departamentu, ar Labklājības ministrijas speciālistiem, kas atbild par humāno palīdzību zāļu un medikamentu jautājumos, un mēs esam sagatavojuši uz otro lasījumu jau pārejas noteikumus, kuros tiek uzdots Ministru kabinetam līdz 1.aprīlim pieņemt noteikumus, kuros tiktu noteikts, kādi priekšmeti un vielas tad īsti var būt humānās palīdzības kravās, kā arī reglamentēti daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar humānās palīdzības kravām. Aicinu, cienījamie kolēģi, pieņemt šo vienkāršo labojumu un piedalīties tālāk otrajā lasījumā šī likumprojekta papildināšanā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā ir deputātu iesniegumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 20.janvāris. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs deputāts Līgotnis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Tātad šis ir dokuments nr.1229 un saucas "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Man jūs jāinformē, ka pēc pirmā lasījuma neviens deputāts priekšlikumus par šo likumprojektu nav iesniedzis. Tādi nav tapuši arī mūsu komisijā, un tādējādi mēs varam balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā nav deputātu iesniegumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Līgotnis. Priekšlikumus, ja tādi jums ir, es lūdzu iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijai līdz 18.janvārim ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.1234. Tas saucas "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Pēc pirmā lasījuma tika iesniegts Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikums par 6.pantu. Ir priekšlikums šo pantu izskatīt pa daļām un daļu apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Attiecībā uz 6.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja priekšlikumu un, vienam komisijas loceklim atturoties, atbalstīja šo priekšlikumu un lūdz Saeimu to pieņemt, akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Attiecībā uz 6.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu. Labojuma būtība ir saistīta ar to, lai, saglabājot zināmas prioritātes ražotājiem, varētu atvieglot pašu privatizācijas procesu. Līdz šim bija tāds formulējums, ka ražotājiem un kooperatīvajām sabiedrībām var privatizēt ne mazāk kā 60 procentu akciju. Tādā gadījumā, ja kooperatīvā sabiedrība varēja piestādīt, teiksim, 50 procentus akciju, tā neizturēja konkursa noteikumus un bija spiesta it kā izstāties no privatizācijas procesa vispār. Priekšlikums tiek piedāvāts līdz 70 procentiem. Tas dos iespēju šinī gadījumā ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām arī ar 30, 40 vai 50 procentiem akciju piedalīties privatizācijas procesā. Kāpēc tieši 75? Tieši 75 tādā gadījumā, ja pārējiem iespējamiem pretendentiem, kas paredzēti likumā, privatizācijas noteikumos tiek paredzēts minimālais akciju daudzums. Līdz šim formulējums bija – arī labības audzētājiem un to kooperatīvajām sabiedrībām. Priekšlikumā ir sekojošs formulējums: labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām. Kāpēc tāds priekšlikums tika iesniegts? Praktiski labības kombināti, uz kuriem pamatā šis labojums attiecas un tiek izmantots, ir pietiekoši lieli un neviens individuāls ražotājs tos nevar privatizēt. Var privatizēt grupa ražotāju, bet tādā gadījumā tā jau ir kooperatīvā sabiedrība. Ja mēs atstāsim formulējumu "atsevišķiem ražotājiem", tad praktiski notiek tā, ka zem ražotāja jeb zemnieka cepures privatizē firmas vai atsevišķi uzņēmēji, un tādā gadījumā mēs it kā izslēdzam praktiski ražotājus no konkurences. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā šinī jautājumu balsojums drusku dalījās – četri balsoja par, divi atturējās un divi balsoja pret. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Atklājam debates par šo 6.panta pirmās daļas 3.punktu.

A.Seile (LNNK). Laimīgu Jauno gadu Prezidijam un deputātiem! Es nevaru atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikumu, ka 75 procenti akciju kā nedalāmā pakete nonāk tikai labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām. Gadās arī tāda lieta, ka lopkopības nozarē tāpat tiek ražoti graudi, un parasti tik tiešām šīs dažādās nozares savienojas kopā, lai zemi racionāli izmantotu. Un kas tad notiek? Iznāk, ka šādas sabiedrības nevar privatizēt un 75 procentu pakete nonāk tikai graudu audzētāju rīcībā. Bez tam šeit tiek izteikta arī doma par piespiedu kooperatīvo sabiedrību vai to apvienību veidošanu, kā tas ir vēlāk minēts nākošajā priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi. Un tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es arī gribētu piekrist Seiles kundzes viedoklim, jo traģiskākais jau šinī labības kombinātu privatizācijā ir tas, ka šis process stāv. Un tas stāv dažādu iemeslu dēļ. Pirmais ir 1992.gada parādi, kas gulst uz kombinātiem, un, rēķinot pēc tam to bilances vērtību, šī atlikusī vērtība iznāk tuvu nullei, jo parādu saistības, ko pārņem, ir ļoti lielas. Šeit līdz šim nav risināts jautājums par 1992.gadu, kad valdība, valsts noteica 20 rubļu un 15 rubļu cenu, kad valdība noteica, ka ir jāņem par 120 vai 150 procentiem kredīti, kad uzņēmumu vadītājiem un valsts uzņēmumiem nebija šo lemšanas tiesību, bet pēc tam pateica, ka tā tālāk ir viņu darīšana. Kombināti procentos vien ir nomaksājuši lielākas summas, nekā ir palikusi parādu summa. Un var, protams, mēģināt būt par lielāko lauku draugu, piesolot augstākus procentus. Tātad, ja mēs piesolīsim 76, tad mēs būsim vairāk par laukiem. Tā ir tāda ļoti vienkāršota un primitīva pieeja, jo principā jau galvenais ir tas, lai risinātos problēma, lai graudu ražotājiem būtu kur realizēt šo produkciju, lai būtu garantētas šīs minimālās cenas, būtu garantiju mehānismi.

Un otrs, kas ir. Es tiešām arī šeit saskatu, kā Seiles kundze teica, šīs piespiedu kooperācijas variantus. Es saprotu, ka pieredze kolektivizācijā mums ir. Gribas to atkārtot. Bet, manuprāt, nevajadzētu šeit ekonomiskās kategorijas politizēt un mēģināt šeit kaut kādas politiskas spēles šinī ekonomijas bedrītē vest.

Otrs. Par pašu principu. Ir, protams, arī šis princips, vai ražotājiem obligāti jābūt šo lielo elevatoru īpašniekiem. Piena privatizācijā es tiešām uzskatu, ka tā tam ir jābūt, to rāda visu attīstīto valstu pieredze un tā tas ir praktiski visās valstīs, ka piena pārstrādes ražotne ir ražotāju rokās. Taču ar labības elevatoriem, sevišķi ar lielajiem elevatoriem, situācija ir praktiski absolūti pretēja. Francijā visi lielie elevatori pieder vienai firmai, bet franču zemnieks var tāpat pārdot graudus ļoti labi, daudz labāk nekā mēs. Un vai tikai ar tādu variantu, ka zemniekiem ir tiesības privatizēt, mēs atrisinām graudu problēmu? Manuprāt, mēs to sarežģījam un neatrisinām. Un ir šī priekšrocība, šie 60 procenti ir pietiekami. Pie tam vēl svarīgāk ir tas, ka 60 procenti ir kontrolpakete. Uzņēmums tiek kontrolēts no ražotāju puses, ja viņi to izvēlas. Un, jo lielāka ir šī daļa, ko iemaksā šīs, kā te teica nievājoši, firmas vai kas, uzņēmēji, kam ir nauda, kam ir apgrozāmie līdzekļi, jo šis kombināts ir dzīvotspējīgāks.

Otrs. Arī pašreiz pasaulē ir pietiekami plaši pētīta prakse par akciju sabiedrību saimniekošanas metodēm un iespējām. Un akciju sabiedrības pie sadrumstalotas akciju paketes principā bieži vien var nonākt šauras grupas rokās. Principā izpildvaras rokās. Un sevišķi arī tad, ja zemnieki nav organizēti. Tas diemžēl parādās jau arī varbūt šobrīdējos privatizācijas gadījumos. Tāpēc es tiešām šeit neredzu absolūti nekādu brīnumlīdzekli. Es vienkārši redzu procesa samudžināšanu, apturēšanu, nerisināšanu. Un ar labību jautājumi ir jārisina tomēr pavisam citādi. Šis parādu slogs, šīs garantētās cenas, kas būtu budžetā, likumā paredzētas… Šobrīd tikko bija Ministru prezidenta ziņojums. Es neuzskatīju par iespējamu piedalīties debatēs, jo nebija izdalīti nekādi dokumenti un, manuprāt, nebija apspriežamā objekta, par ko debatēt. Bet tas ir fakts, ka šogad ir pārkāpts likums, ka nav ievērotas prasības par labības tirgu un labības rezervi, kur ir paredzēts, ka piecu gadu laikā valsts iepērk 50 tūkstošus tonnu graudu, lai garantētu šīs minimālās cenas.Šobrīd šim pasākumam nav atvēlēts ne santīms. Un tikai tad, kad valsts pirks šos graudus par šīm garantētajām minimālajām cenām, tas ir, kad valsts iejauksies, regulēs tirgu, bet ar tirgus metodēm, tikai tad graudu ražotāji varēs uzelpot un arī šo savu produkciju realizēt par saprātīgām cenām.

Otrs. Arī tas, ko Seiles kundze teica, ka šeit ir minētas tikai graudu kooperatīvās kustības. Bet saprotiet, tos graudus, piemēram, šīs lielās kombikorma rūpnīcas, kombinētās lopbarības rūpnīcas pārsvarā ir orientētas uz izmantošanu lopbarības ražošanai, kuras patērētāji ir lopkopēji. Kāpēc, piemēram, nevar piedalīties lopkopji, ja ir izveidojusies spēcīga piensaimnieku kooperācija, kas paralēli ražo graudus un ņems pretī kombinēto lopbarību, gaļas pārstrādātāji? Otrs jautājums — kāda ir patērētāju — maizes cepēju līdzdalība šinī procesā? Jo tomēr maizes realizētāji realizē šo galaproduktu, viņiem ir nauda. Un arī šeit viņi praktiski šinī procesā nepiedalās. Tāpēc es domāju, ka šeit ir jāizdara kaut kādas korekcijas. Bet šādā variantā, kāds ir iesniegts, tas, manuprāt, ir absolūti nepieņemams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam — Voldemārs Novakšānovs.

Z.Tomiņš (LZS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosina šā 6.panta trešo daļu izteikt tādā redakcijā, kas nozīmētu, ka labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām būtu tiesības iegādāties 75 procentus, līdz 75 procentiem akciju kā nedalāmo paketi, kuras varētu iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem. Pirmajā brīdī, uzmetot acis, liekas, jā, ļoti vilinoši! Un, ja apskatām iepriekšējo redakciju, kur bija teikts, ka akciju sadalījums labības audzētājiem un to kooperatīvajām sabiedrībām būs ne mazāk kā 60 procenti, tad te ir domājams, ka tas varētu būt pieņemamāks. Bet ja vēl apskatās iepriekšējo redakciju, tad tur bija teikts, ka ne mazāk kā 60 procenti, tai skaitā varēja būt 75 procenti, bet diemžēl Tautsaimnieku politiskā apvienība ir pielikusi šo vārdiņu "līdz", tātad līdz 75 procentiem. Un, ja mēs apskatāmies 1.punktu, 2.un 4.punktu, tad minimālais akciju daudzums, kas ir citiem — gan pensiju fondam, gan darbiniekiem, gan citiem uzņēmumiem —, sastāda 25 procentus, bet maksimālais var sastādīt 55 procentus. Un šis vārdiņš "līdz", pievienots tiem 75 procentiem, nozīmētu, ka teikšana pār šiem labības audzētājiem, labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumiem varētu nonākt arī citu personu rokās, nevis šo labības audzētāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību rokās, jo var būt gadījums, ka viņu rokās nonāk tikai 45 procenti. Un tas, es domāju, tomēr nav pieļaujams, jo labības pārstrādes un uzglabāšanas uzņēmumiem ir jābūt pašu ražotāju rokās. Un tāpēc es ierosinātu balsot pret šo Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāja kungs, locekļi un cienījamie kolēģi deputāti, klātesošie! Vispirms atļaujiet man jūs apsveikt ar manu pirmo runu šajā gadā un novēlēt jums labu veselību! Bet es pašreiz no tiesas nevaru izprast, kurš kuram pretī runā - Tomiņš vai Bērziņš. Es jau patiesībā gāju runāt pretī Bērziņam. Un lieta ir tāda. Kaut mēs esam no vienas frakcijas, es gribu teikt, cienījamie, jāpieņem ļoti uzmanīgi šis priekšlikums. Un es vados no vienas runas. Jāizslēdz Latvijā tāda situācija, ka lielajos kombinātos, kurus nopirks, kā es sapratu no mana kolēģa Bērziņa teiktā, lielie naudas maisi — trīs vai cik zem vienas vecenes nosaukuma, kam pieder zeme apakšā, — paši īpašnieki pat neparādīsies šajos kombinātos. Iepirks no ārzemēm graudus, miltus, tirgos, noliktavās glabās, bet tajā pašā laikā lauki aizaugs ar mežu labākajā gadījumā. Bet ar "Latvijas kokvilnu", ar usnēm tie jau aizaug. Un es gribu aicināt deputātus, šoreiz balsojot, padomāt par to, lai Latvijas lauki neaizaug ar "kokvilnu", bet lai būtu teikšana zemniekam. Es šoreiz saku, lai zemniekam būtu teikšana pie graudu ražošanas Latvijā un lai šos Latvijas graudus patērētu tepat Latvijas tauta, varbūt labākajā gadījumā arī eksportētu. Es vēlos arī visu, kā ir te rakstīts, neatdot kooperācijai. Es atbalstu Annas Seiles teicienu, ka vajag arī, lai būtu graudu audzētāji iekšā, jo, piedodiet, Zviedrijā, lai cik labi attīstīta ir kooperācija, arī līdz pat 3 procentiem fermeru nav kooperācijas biedri. Jāparedz arī šiem cilvēkiem mazliet brīvības. Bet tā es pilnīgi atbalstu, ka vajag dot brīvību, lai vietējiem Latvijas graudu audzētājiem būtu ko darīt, nevis to diktētu kaut kādi biezie naudas maki, kuriem šodien ir nauda.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegumi? Nav. Debates ir pabeigtas par šo jautājumu. Referent, lūdzu, galavārds!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi, līdz 70 procentiem un ne mazāk kā 60 procenti it kā būtību nemaina, bet formulējums "līdz 75 procentiem" dod iespēju ražotājiem piedalīties privatizācijas procesā arī tad, ja viņi nevar savākt, teiksim, vairāk par 55 procentiem akciju. Un pamatā jau ir problēma ne tur, teiksim, ka par daudz saņems ražotāji, ka 75 procenti ir par daudz un koncentrējas. Būtība ir tā, lai ražotāji būtu tiesīgi tikt pie privatizācijas arī tad, ja viņi savāc mazāku procentu daudzumu. Es sapratu, ka Tomiņa kungs un Bērziņa kungs nonāca savstarpējās pretrunās, ko jau šeit Novakšānova kungs atzīmēja. Šauras grupas intereses te nekādi nevar nonākt pie pašreizējā formulējuma, jo tas dod iespēju tieši lielākam ražotāju daudzumam, kā saka, piedalīties, lai savāktu vajadzīgo akciju daudzumu. Tur būs jāapvieno pēc iespējas lielāks, teiksim, ražotāju daudzums. Bērziņa kungs, jūs izteicāt pārmetumu, ka tās ir it kā kaut kādas politiskas intereses, teiksim. Jūs pats aizstāvējāt iepriekšējo formulējumu, jūs pats šeit to iesniedzāt un piedāvājāt, un tur ir rakstīts — labības audzētājiem un to kooperatīvajām sabiedrībām. Un ne mazāk kā 60 procentu.

Kas attiecas uz Seiles kundzes priekšlikumu un Novakšānova kunga priekšlikumu par to, lai varētu piedalīties arī lopkopības produkcijas ražotāji, tas ir, manuprāt, ļoti prātīgs priekšlikums, un man būtu lūgums to iesniegt varbūt uz trešo lasījumu, un komisija to varētu izskatīt. Kaut vai, teiksim, Jēkabpilī ir konkrēts piemērs. Jēkabpils tagad sadarbojas ar lielo cūkgaļas ražošanas kombinātu, un rezultāti tur ir ļoti pozitīvi. Domāju, ka šo priekšlikumu komisija varētu ņemt vērā un uz trešo lasījumu palabot. Es gribētu tomēr aicināt Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un izdarīt varbūt trešajā lasījumā to labojumu, par kuru jau mēs šeit runājām. Tas tikai dod iespēju ražotājiem, kas spēs saorganizēties un varēs, kā saka, veikt privatizāciju. Ja nespēs saorganizēties, nākošais punkts pasaka, ka tas daudzums, ko neprivatizēs ražotāju koperatīvās sabiedrības, tiks aizlaists privatizācijai pēc mēneša jebkuram pieteicējam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas 6.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju — labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām līdz 75 procentiem akciju kā nedalāmo paketi, kuras var iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 21, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, nākamo!

J.Zaščerinskis. Būtu lūgums varbūt priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt līdz 16.janvārim pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Par 6.panta otro daļu, ko komisija atbalstīja, mums ir jāvienojas. Ja mēs uzsākam debates, tad varbūt vajadzētu pēc pārtraukuma, bet, lūdzu, uzsāciet, un tad redzēsim!

J.Zaščerinskis. Es atvainojos... 6.panta otrajā daļā principā ir tikai papildinājums, ka tai kapitāla daļai, kas netiek privatizēta kooperatīvajām sabiedrībām, tiek pagarināts privatizācijas termiņš par vienu mēnesi un uz to var kandidēt jebkurš cits kandidāts. Komisija izskatīja šo jautājumu un atbalstīja, diviem locekļiem atturoties. Lūdzu akceptēt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas priekšlikumu? Nav. (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Komisijas priekšlikums atbalstīts. Citu priekšlikumu nebija otrajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu! Rezultātu! Par — 55, pret — 8, atturas — 16. Pieņemts otrajā lasījumā.

J.Zaščerinskis. Priekšlikumus lūdzu līdz 16.janvārim pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Sekretariāts... vienu mirklīti... precizē. Nesanākot piecas dienas.

J.Zaščerinskis. Jā, mēs ar to pārkāpjam Kārtības rulli, vienas dienas pietrūkst. Tādā gadījumā līdz 17.janvārim pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Sekretariāts piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies, un būs arī paziņojums. Reģistrējas deputāti, lūdzu! Zigurdu Tomiņu, sekretāra biedru, lūdzu nolasīt trūkstošos deputātus, bet vārds paziņojumam Jurim Sinkam.

J.Sinka (TB). Aicinu Čečenijas atbalsta grupas locekļus un interesentus, arī tos, kas grib šo atbalstu grupu paplašināt, uz īsu sanāksmi tepat, Prezidija zālē, tūlīt pēc šīs sanāksmes.

Sēdes vadītājs. Starpbrīdī pēc... Atkārtojiet vēlreiz, uzdod jautājumus!

J.Sinka. Tūlīt, starpbrīdī pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Zigurds Tomiņš nosauks trūkstošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Irēna Folkmane, Andris Gūtmanis, Viesturs Pauls Karnups, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Oļģerts Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! 39. Piecu minūšu pārtraukums kvoruma trūkuma dēļ.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputātu zināšanai, kuri tikko ieradās uz sēdi. Saeimas sēde tika pārtraukta kvoruma trūkuma dēļ. Tikai 39 deputāti bija ieradušies pulksten 14.30, tas ir, 13.30. Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu reģistrāciju! Tās rokas nevajag ne pa kreisi, ne pa labi, bet priekšā tikai sev... Tas attiecas uz tiem deputātiem, kuri paši to zina, šī piezīme... Lūdzu rezultātu! 59 deputāti. Turpinām darbu!

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" Augstākā padome pieņēma vairāk nekā pirms diviem gadiem. Laika gaitā neapšaubāmi tajā atklājušās vairākas nepilnības, un šodien ir nepieciešams likumu grozīt.

Kādus grozījumus ierosina izdarīt komisija? Pirmie trīs grozījumi, kas ir ietverti mūsu izstrādātajā likumprojektā, ir redakcionāla rakstura, par tiem es nerunāšu.

Ceturtais grozījums ir tāds — izteikt 12. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā: "Ja statūtos nav ievēroti šā likuma 8. un 9 . panta noteikumi". Ko tas nozīmē? Līdz šim atlikt sabiedrisko organizāciju, tajā skaitā arī politisko organizāciju, reģistrāciju uz laiku līdz trijiem mēnešiem varēja divos gadījumos — ja nav ievērota dibināšanas kārtība un ja jaundibinātā organizācija nav atbilstoši likumam sastādījusi savus statūtus. Pēc valdības ierosinājuma komisija liek priekšā papildināt šos gadījumus ar trešo. Tātad mēs ierosinām atlikt reģistrāciju, dot tiesības Tieslietu ministrijai atlikt reģistrāciju arī tajos gadījumos, ja jaundibinātās organizācijas nosaukums vai šī nosaukuma saīsinājums būtiski neatšķiras no jau reģistrētas sabiedriskas vai politiskas organizācijas nosaukuma. Es zinu, ir bijušas zināmas problēmas, piemēram, Latvijas Zemnieku savienībai un Latviešu zemnieku savienībai, jo abas šīs politiskās organizācijas ir bijušas reģistrētas. Ja mēs pieņemsim šādus grozījumus, tad minētā nepilnība varētu tikt novērsta.

Piektais grozījums ir redakcionāla rakstura. Savukārt sestais un septītais grozījums attiecas uz kārtību, kādā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām turpmāk būs jāinformē sabiedrība par savu finansiālo darbību. Godātie kolēģi, kā jūs zināt, šobrīd Saeimā tiek izstrādāts likumprojekts par politisko organizāciju finansēšanas kārtību. Un jaunais likumprojekts paredz tādu atklātuma, ja tā varētu teikt, veidu, ka jebkurš attiecīgās politiskās organizācijas biedrs ir tiesīgs iepazīties ar savas politiskās organizācijas finansiālo un saimniecisko darbību, finansiālās darbības pārskatu. Bez tam ar šo pārskatu jebkurā laikā var iepazīties jebkurš masu informācijas līdzekļu žurnālists. Šādu kārtību komisija ierosina attiecināt arī uz pārējām sabiedriskajām organizācijām, lai būtu vienveidība mūsu likumdošanā.

Es gribētu teikt, ka šobrīd spēkā esošā kārtība pilnībā netiek ievērota, jo spēkā esošais likums par sabiedriskajām organizācijām paredz, ka jebkurai sabiedriskajai organizācijai ir jāiesniedz finansiālās darbības pārskats Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam visu sabiedrisko organizāciju pārskati jāpublicē oficiālā laikrakstā. Godātie kolēģi, mēs neesam līdz šim varējuši izlasīt nevienu pārskatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Kādēļ? Acīmredzot galvenais iemesls tomēr ir tas, ka Latvijā ir apmēram 1500 reģistrētas sabiedriskās organizācijas un ka tīri teorētiski nebūtu iespējams publicēt visus pārskatus. Bet žurnālistiem un attiecīgās organizācijas biedriem ir jādod tiesības iepazīties ar šiem pārskatiem un neapšaubāmi arī publicēt ziņas, kas ir pārskatos. Tādēļ arī komisija ierosina izdarīt sesto un septīto grozījumu.

Astotais grozījums ir redakcionāla rakstura grozījums. Tas ir nepieciešams, lai varētu izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un paredzēt atbildību par likuma "Par sabiedriskajām organizācijām" pārkāpšanu.

Arī devītajam grozījumam ir redakcionāls raksturs, jo daudzas šobrīd Tieslietu ministrijā reģistrētās politiskās organizācijas savos statūtos raksta, ka tās ir partijas. Un tādēļ, lai, ja tā varētu teikt, legalizētu esošo stāvokli, komisija ierosina turpmāk likumā vārdus "politiskā organizācija" aizstāt ar vārdiem "politiskā organizācija (partija)". Šāds grozījums neapšaubāmi neprasīs nekādu pārreģistrāciju, un es gribētu atgādināt, ka šī likumprojekta pieņemšana pārreģistrāciju neprasīs nevienai reģistrētai sabiedriskai vai politiskai organizācijai.

Visbūtiskākie neapšaubāmi ir grozījumi, kas skar 43. pantu. Lai noskaidrotu politisko spēku viedokli par šiem svarīgajiem grozījumiem, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja frakcijās izspriest minēto priekšlikumu. Kāda ir šī priekšlikuma būtība? Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka var reģistrēt tādas politiskās organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā desmit Latvijas Republikas pilsoņi. Komisija ierosina noteikt, ka politiskās organizācijas jeb partijas var dibināt ne mazāk kā 200 Latvijas Republikas pilsoņu. Par to, kādēļ mēs to ierosinām, ir daudzkārt rakstīts presē, daudzkārt mēs esam stāstījuši frakciju sēdēs. Es neatkārtošu šos motīvus, es gribētu tikai pateikt, ka gadījumā, ja, godātie kolēģi, jūs pieņemsiet šādus grozījumus, tad daudz vienkāršāka kļūs kandidātu sarakstu iesniegšanas procedūra Saeimas vēlēšanām, jo tad nebūs jāprasa, lai īsā laikā politiskā organizācija, kura iesniedz kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās, savāktu tā saucamos simt parakstus, jo tajā likumprojektā, ko izstrādājusi frakcija "Latvijas ceļš", ir paredzēts, ka, reģistrētajām politiskajām organizācijām, iesniedzot kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām, šie kandidātu saraksti nav jāparaksta simt pilsoņiem, bet tos paraksta attiecīgo politisko organizāciju pilnvarotas lēmējinstitūcijas. Tātad, ja organizācija ir reģistrēta, ja viņā ir 200 biedru, tad nav nepieciešamības vēl vākt papildus kādus parakstus, tā teikt, no ielas. Šo komisijas ierosinājumu atbalsta Demokrātiskās partijas frakcija, Kristīgo demokrātu savienības frakcija, "Tēvzemes un brīvības" frakcija, Tautsaimnieku politiskā apvienība un arī "Latvijas ceļš", bet ar nosacījumu, ka dibināt politiskās organizācijas var simt Latvijas Republikas pilsoņu. Tātad mēs, tas ir, "Latvijas ceļš", ierosinām divkārt mazāku šo robežu noteikt. Neatbalsta "Līdztiesības" frakcija, Nacionālās neatkarības kustības frakcija un "Saskaņa Latvijai" frakcija. Vienlaikus ar šo grozījumu komisija ierosina mazliet precizēt arī 45. pantu un noteikt, ka "par politiskās organizācijas biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi..." Un šeit seko grozījums, precizējums —"un personas, kas ir reģistrējušās Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā vai ir saņēmušas Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas". Bez tam, reģistrējot politisko organizāciju, līdzās partijas programmas dokumentiem un statūtiem ir jāiesniedz arī 200 attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) dibinātāju saraksts, norādot tajā dibinātāju vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja gadījumā šis priekšlikums tiks pieņemts, tad neapšaubāmi ir nepieciešami arī pārejas noteikumi, jo šobrīd ir reģistrētas vairākas politiskas organizācijas vai partijas, kurās dibināšanas brīdī nav bijuši 200 biedri. Tādēļ arī visām politiskajām organizācijām pārejas noteikumos noteiktajā termiņā būtu jāiesniedz Tieslietu ministrijai 200 biedru —pilsoņu saraksts. Tāds īsumā, godātie kolēģi, ir mans komentārs par šo likumprojektu. Es komisijas vārdā aicinātu šo likumprojektu atbalstīt un nobalsot par to pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegumi? Sekretariātā nav. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es diemžēl nedzirdēju, laikam palaidu garām.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz 20. janvārim.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais. Likumprojekts "Par Latvijas hipotēku un zemes banku". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāja kungs, Prezidij, cienījamie deputāti! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr. 1253, un 11. lapaspusē ir sagatavoti trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Es, pirms sāku lasīt, gribu informēt, ka priekšlikumi no deputātiem un frakcijām netika iesniegti, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, strādājot kopā ar Juridisko biroju un Latvijas Banku, izskatīja priekšlikumus. Un lūdzu tos, kur ir rakstīts, ka bija priekšlikumu iniciatori Juridiskais birojs un Latvijas Banka, uzskatīt par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumiem.

Lūdzu, tātad ar likumā lietotajiem terminiem. Iesniegts priekšlikums, pirmās nodaļas 1. pantu grozot, mainīt turpmāko pantu numerāciju un izslēgt 4. rindkopu, jo likumprojektā nav lietots termins "cēsija". Un tāpēc komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 1. pantā pēdējā teikumā izslēgt vārdu "aģentūra". Arī komisija liek priekšā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 2. panta beigu daļu izteikt šādi: "Latvijas Bankas lēmumiem un norādījumiem un saviem statūtiem". Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 3. pantā komisija iesaka izteikt otro teikumu šādā redakcijā: "Bankas aktīvi nekustamā īpašuma formā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no bankas pašas kapitāla."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 5. pantu izteikt šādā redakcijā: "Banka atbild par savām saistībām ar visu savu mantu." Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 7. pantu izteikt šādā redakcijā: "Bankai ir tiesības pieņemt ķīlā nekustamos īpašumus, kuri nav apgrūtināti ar zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem, izņemot gadījumus, kad iepriekšējais parāds ir par labu bankai vai kreditors piešķir bankai pirmtiesības." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. 4. lapaspusē, lūdzu, iepazīstieties ar 13. pantu, un komisija lūdz arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Komisija liek priekšā izslēgt 14. panta pēdējā teikumā vārdu "beigām". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Ir priekšlikums izslēgt 16. panta trešo un ceturto teikumu un pantu izteikt šādi:"Ķīlu zīmju segumam līdz 10 procentiem banka var izmantot valsts parādrakstus un vekseļus, valsts garantētos parādrakstus un bankas naudas līdzekļus. Parādraksti segumā ietverami par summu, kas par 5 procentiem ir zemāka par biržas kursu, bet ne augstāka par to nominālvērtību. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Saņemts priekšlikums izteikt 17.pantu šādā redakcijā: "Ieķīlātais īpašums, ko banka pārņēmusi savā īpašumā šā likuma 29.pantā minētajā gadījumā, ietverams ķīlu zīmju nodrošinājuma kopsummā par vērtību, kas nepārsniedz pusi no summas, par kādu to novērtējusi banka, aizdevumu izsniedzot." Komisija šo priekšlikumu atbalsta un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6.lapaspusē 21.pantā izslēgt vārdus "hipotekāro aizdevumu un..." Lūdzam šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 23.panta 1.punktā vārdus "bankas noteiktajos termiņos" aizstāt ar vārdiem "līgumā noteiktajos termiņos".

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

V.Novakšānovs. 2.punktā vārdus "kā arī neizcirstu ieķīlāto mežu" pārcelt uz 4.punkta beigām. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 24.pantā izslēgt pēdējo teikumu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Akceptējam. Tālāk!

V.Novakšānovs. Ir saņemts priekšlikums izteikt 27.panta otro teikumu šādā redakcijā: "Ja ir konstatēti šā likuma 10.pantā minētie apstākļi, banka var pieprasīt visa aizdevuma vai tā daļas atmaksu." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Pieņemam zināšanai.

V.Novakšānovs. Paldies! 28.pantā vārdus "ieķīlāja maksātnespējas gadījumā" aizstāt ar vārdiem "gadījumā, ja ieķīlātājs nepilda saistības". Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. Izteikt 29.panta otro teikumu šādā redakcijā: "Ja izsole pasludināta par nenotikušu, nosakāma otrreizēja izsole. Ja arī tā ir pasludināta par nenotikušu, bankai ir tiesības piekrist ieķīlātāja nekustamā īpašuma pārdošanai par zemāku cenu vai arī prasīt nodot to bankai." Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Izteikt 33.pantu šādā redakcija: "Banka likumā noteiktajā kārtībā realizē nekustamo īpašumu, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz valsts vārdu. Iegūtie līdzekļi tiek novirzīti bankas pamatkapitāla palielināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Lūdzam šādu tekstu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Papildināt 34.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Finansu ministrs ir tiesīgs atcelt bankas padomes lēmumus (nolikumus, noteikumus, instrukcijas utt.), kas ir pretrunā ar likumiem vai Ministru kabineta lēmumiem. Finansu ministrs vai viņa pilnvarotā amatpersona var piedalīties bankas padomes sēdēs. Finansu ministram ir tiesības ieteikt iecelšanai bankas padomes locekļus, kā arī ierosināt viņu pirmstermiņa atlaišanu no amata." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pēdējo teikumu izteikt kā 34.panta trešo daļu. Arī mēs lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Devītā lapaspuse. Papildināt 35. panta pēdējo teikumu pēc vārda "kredītiestāžu" ar vārdiem "dibinātājs (akciju vai kapitāla daļu turētājs vai...)", un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu, pieņemts.

V.Novakšānovs. Papildināt pantu ar šādu teikumu: "Bankas padomes locekļu pirmstermiņa atsaukšanas kārtību nosaka bankas statūti."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 35.pantu izteikt šādā redakcijā: "Bankas padome ir bankas augstākā lēmējinstitūcija un kontroles institūcija. Padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un septiņi locekļi, to skaitā valdes priekšsēdētājs (prezidents). Bankas padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Bankas padomes priekšsēdētāju un valdes priekšsēdētāju (prezidentu) uz pieciem gadiem ieceļ amatā Ministru kabinets. Pēc Bankas padomes priekšsēdētāja ierosinājuma padome ieceļ vienu no padomes locekļiem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Bankas padomes priekšsēdētājam un viņa vietniekam aizliegts ieņemt citu atalgotu amatu. Bankas padomes loceklis nevar būt citu kredītiestāžu darbinieks, to pārvaldes un lēmējinstitūcijas loceklis." Tautsaimniecības komisija šādu tekstu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Bet vai tas nav iepriekšējā lasījuma teksts? Es atvainojos! Viss ir pareizi. Te ir numerācija... Numerācija tālāk laikam nav izmainīta.

V.Novakšānovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Tāpēc man tāds pārpratums radās. Tā ir, ja?

V.Novakšānovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju? Tikko nolasīto. Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Desmitā lapaspuse. Papildināt bankas padomes kompetenču uzskaitījumu ar šādu tekstu: "Apstiprināt bankas gada pārskatu un bankas budžetu." Lūdzam šādu priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un pēdējā rindiņā svītrot vārdu "aģentūru".

Sēdes vadītājs. Arī neiebilst deputāti. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 38.pants.Apzīmējuma "bankas padomes prezidents" vietā likt "bankas padomes priekšsēdētājs".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Tāpat arī par 39.pantu. Un izmaiņām 40.pantā tāda pati doma.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Vienpadsmitajā lapaspusē ar 41.pantu, lūdzu, iepazīstieties! Tautsaimniecības komisija šādā tekstā lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret 41.panta redakciju, kuru ieteic Latvijas Banka, ir deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 42.pantu izteikt šādā redakcijā: "Bankas valdes kompetenci nosaka bankas statūti. Tajos var tikt noteikti jautājumi, kuru izlemšanai nepieciešama iepriekšēja bankas padomes piekrišana. Nelikumīgus valdes lēmumus atceļ bankas padome." Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 34.pantu izteikt šādā redakcijā: "Bankas valdes darbu vada valdes priekšsēdētājs (prezidents), kas bez īpašas pilnvaras pārstāv bankas atbilstoši banku statūtiem un tajos noteiktajai kompetencei." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Izteikt 44.panta 3. un 4. teikumu šādi: "Valde ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu, ieskaitot valdes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Valde lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu." Lūdzam atbalstīt Tautsaimniecības komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Paldies! Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un, tāpat kā 40. pantā, arī 44.pantā nomainīt vārdus "valdes priekšsēdētājs (prezidents)".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas hipotēku un zemes banku" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte, komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums pirmajā lasījumā ir jāizskata likums "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanas apstiprināšanu". Minētā konvencija starp Latvijas Republiku un Islandes Republiku tika noslēgta 1994.gada 19.oktobrī, un tās būtība paredz, ka šo līgumslēdzēju valstu rezidenti maksā nodokļus vai nu savā valstī vai otrā valstī, ja viņi gūst ienākumus otrā valstī. Īpaši aktuāla šī konvencija ir tagad, kad mēs izskatām mūsu jauno nodokļu likumpaketi, kur ir paredzēts, ka visi nerezidenti, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, var tikt aplikti arī šeit, Latvijas Republikā, ar nodokļiem.

Pirms mēs akceptējam šo likumprojektu pirmajā lasījumā, komisijas vārdā es lūdzu nobalsot steidzamību, jo likumprojekta un konvencijas stāšanās spēkā ir saistīta vēl ar dažādu dokumentu apmaiņu un laiks mums ir ļoti nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu balsojumam par steidzamību! Lūdzu, balsojam par steidzamību! Rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Paldies! Un tagad es lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Rezultātu! 54 - par, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts. Otrā lasījuma dienu, lūdzu!

A.Poča. Otro lasījumu lūdzu noteikt 26.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo datumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Pirmais lasījums. Lūdzu, Aija Poča turpina!

A.Poča. Šī ir ļoti līdzīga konvencija, kas noslēgta starp Latvijas Republikas un Čehijas Republikas valstīm, un būtība tai ir tā pati. Un arī šeit es lūdzu vispirms komisijas vārdā atbalstīt šā likuma, kas apstiprina šo konvenciju, izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav. 2 - atturas. Pieņemts.

A.Poča. Paldies! Un tagad es lūgtu Saeimu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Turpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - nav. (Starpsauciens no zāles: "Kvoruma arī nav!") Kvoruma nav. Daži deputāti lūdz atkārtot balsojumu. Lūdzu zvanu vispirms! Nervozu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 64 - par, pret - nav, atturas - nav. Paldies, pieņemts. Otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojekta otro lasījumu lūdzu noteikt 26.janvārī.

Sēdes vadītājs. Pret 26.janvāri nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību". Sociālo un darba lietu komisija, Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts - komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kopš pirmā lasījuma komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums. Un komisijas vārdā es lūgtu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 20.janvārim.

Sēdes vadītājs. Pret 20.janvāri nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā".

P.Elferts (LC). Šajā likumprojektā komisija ir iesniegusi vienu grozījumu, kas nomaina vārdu "noteikumi" ar vārdu "likumi". Respektīvi, Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību", nosakot, ka tas likums sauksies "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Tātad šis ir tehniska rakstura labojums, un lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, jums jautājums? Varbūt izmantojiet mikrofonu, tas ir, tribīni. Deputāts Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS). Varbūt tāda neliela replika, jo minētais vienīgais labojums attiecas uz likumu "Par darba aizsardzību", kuru mēs pirmīt jau nobalsojām un pieņēmām otrajā lasījumā. Un šajā likumprojektā nebija neviena priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš" - referents. Lūdzu!

P.Elferts (LC). Tā tik tiešām ir mana kļūda. Es vadījos no dokumentu numuru secības, jo pirmais, ko mēs apspriedām, bija dokuments nr.1260, bet īstenībā vajadzēja apspriest dokumentu nr.1261, kur ir šis viens labojums.

Sēdes vadītājs. Ko tagad darīsim?

P.Elferts. Acīmredzot jāatgriežas pie likumprojekta "Par darba aizsardzību".

Sēdes vadītājs. Vai nu arī trešajā lasījumā jūs sakārtosiet šīs lietas.