Latvija, Baltija, Ziemeļatlantijas savienība : ceļi un krustceļi, šodiena un rītdiena

Lietišķi koncentrētā gaisotnē noritēja ārlietu ministra Valda Birkava preses konference lidostā "Rīga" vakar, 17.janvārī, tūdaļ pēc atgriešanās no vizītes ASV un vienas dienas uzturēšanās Somijā (a t t ē l ā). Kā ziņots arī "LV" slejās, V.Birkavam trīs dienu laikā Vašingtonā bija svarīgas tikšanās Baltajā namā, Pentagonā, kā arī sarunas ar vairākiem ASV senatoriem. Vizītes laikā Vašingtonā tika parakstīts savstarpējs Latvijas un ASV investīciju veicināšanas un aizsardzības līgums ( skat. zemāk ).

Atceļā no ASV Valdis Birkavs vienas dienas vizītē uzturējās Helsinkos, kur nolasīja lekciju Somijas Ārpolitikas institūtā un tikās ar vairākiem augsta ranga somu politiķiem.

— Uz ASV mēs devāmies, galvenokārt norūpējušies par NATO paplašināšanu,— žurnālistiem teica ārlietu ministrs. — Latvija neiebilst pret NATO paplašināšanu. Taču esmu jau vairākkārt teicis, ka jebkura nepārdomāta paplašināšana var radīt jaunas robežas un jaunas ietekmes sfēras Eiropā. Līdz ar to mēs uz ASV devāmies ar savu priekšlikumu. Par šo Latvijas pieeju Valdis Birkavs runājis ar ASV valsts sekretāru Vorenu Kristoferu un citiem augsta ranga politiķiem, tai skaitā vairākiem senatoriem no Republikāņu partijas. Šo aspektu Valdis Birkavs īpaši uzsvēra sakarā ar republikāņu sagatavoto "National Security Act" ("Nacionālās Drošības akts") projektu, kurā paredzēta NATO paplašināšana un kurā ir arī nosauktas četras konkrētas valstis — Ungārija, Slovakija, Polija un Čehija — ar iespējamo uzņemšanas termiņu 1999.gada 10.janvārī. Šajā dokumentā pieminētas arī Baltijas valstis, bet — pēc tam. Savukārt Latvijas puses priekšlikumu "The New York Times" komentētājs Viljams Safairs nosaucis par ""checkerboard" approach" (šaha dēļa jeb zigzaga pieeju). Šī priekšlikuma pamatā ir aicinājums apspriest vēl vienu variantu. Saskaņā ar to vienlaikus (vai tuvā laika attālumā) NATO tiktu uzņemtas viena zeme no tā sauktām Višegradas grupas valstīm un viena no Baltijas valstīm. Piemēram, Polija — Lietuva, Čehija — Igaunija vai tamlīdzīgi. Varbūt arī citā secībā. Galvenais, lai "neradītu līniju, bet lai radītu integrētu NATO", teica Valdis Birkavs, uzsverot, ka šis zigzagprincips neradītu jaunu dalīšanas līniju. Pēc ārlietu ministra vārdiem, Latvijas priekšlikums izraisījis lielu interesi. Tas gan nav akceptēts, taču ticis pieņemts zināšanai. — Manuprāt, sava ietekme uz apspriešanas procesu mūsu priekšlikumam būs, — teica ārlietu ministrs.

Valdis Birkavs pastāstīja, ka līdzās nule minētajam Latvijas priekšlikumam otrs svarīgākais apspriežamais temats ASV bijuši notikumi Čečenijā un to eventuālā ietekme uz Eiropas procesiem un Baltijas valstīm. Šie jautājumi pārrunāti ļoti rūpīgi. Vēl viena sfēra, kurai Latvijas Ārlietu ministrija vēlas pievērst uzmanību, ir Latvijas paredzamā pievienošanās GATT sistēmai (Vispārējā vienošanās par muitu un tirdzniecību). Pēc Valda Birkava domām, šajā jomā parakstītais investīciju aizsardzības līgums ar ASV var būt nozīmīgs solis šī procesa paātrināšanai.

Valdim Birkavam bijusi saruna arī ar Vorena Kristofera vietnieci Linu Deivisu, kurā joprojām apspriesti jau Rīgā pārrunātie jautājumi. Taču šoreiz bijusi runa par tālāko eksporta un importa kontroles palīdzības programmu un abu valstu tālāko sadarbību militārajā jomā. Ārlietu ministrs bijis vizītē arī ASV Aizsardzības ministrijā, kur saņemts "ļoti pozitīvs sadarbības perspektīvas apliecinājums" (kam gan vēl neesot saņemts pilnīgs apstiprinājums).

Valdis Birkavs pastāstīja arī par pirmo konkrēto ASV finansiālo palīdzību Baltijas miera spēku bataljonam — 1,6 miljonu ASV dolāru apmērā. Saņemts arī apstiprinājums, ka turpmākās aktivitātes noritēs atbilstoši plānotajām.

Ārlietu ministrs pakavējās arī pie savas vienas dienas vizītes Somijā. Valdis Birkavs jau agrāk bija piekritis Somijas puses aicinājumam nolasīt lekciju par Latvijas ārpolitiku un Latvijas perspektīvām, gaidot XXI gadsimtu. Taču līdztekus šai lekcijai V.Birkavam bijusi arī tikšanās ar virkni Somijas politiķu Aizsardzības un Ārējās tirdzniecības ministrijā, kā arī saruna ar somu parlamentāriešiem. Ar Somijas ārējās tirdzniecības ministru Salonainenu panākta vienošanās par ekspertu palīdzību sarunās. Somu eksperti ir ļoti pieredzējuši. Somijas puse apsolījusi palīdzību Eiropas integrācijas birojam, kā arī palīdzību likumdošanā. Pārrunātas arī savstarpējās sadarbības iespējas, Latvijai pievienojoties GATT.

Savukārt Somijas Aizsrdzības ministrijā, ņemot vērā Somijas lielo pieredzi attiecībās ar Krieviju, pārrunātas problēmas, kas saistās ar reģiona drošību un tā attīstības perspektīvām. Arī sadarbība starp stratēģiskajiem plānotājiem un miera spēku pieredze. Kā zināms, Somijas miera spēki pakļauti Aizsardzības ministrijai, taču šī pakļautība tiek realizēta ciešā sadarbībā ar ārlietu ministru. Tieši šī Somijas pieredze Latvijai ir ļoti svarīga pašlaik, kad tiek veidots Baltijas miera spēku bataljons. Savukārt Somijas parlamenta spīkere Rita Osukainena jau 20.februārī ieradīsies plānotā vizītē Latvijā. Īsi rezumējot Latvijas ārlietu ministra vizīti ASV un Somijā, var teikt, ka abās valstīs uzmanības centrā bijusi tirdzniecība, aizsardzība un parlamentārā sadarbība.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem (pirmais jautājums bija par eventuālo Latvijas iestāšanās termiņu NATO), Valdis Birkavs teica:

— Brīdī, kad mēs kļūsim par Eiropas Savienības asociētiem partneriem un pievienosimies GATT, mēs fakstiski jau būsim realizējuši savus galvenos ārpolitiskos mērķus — runājot par iesaistīšanos starptautiskās organizācijās. Lai iekļūtu Eiropas Savienībā un NATO, mums ir ārkārtīgi daudz jāizdara, sagatavojot sevi. Lielā mērā šis termiņš būs atkarīgs no mūsu organizētības un gatavības. Manuprāt, šī mūsu gatavības pakāpe vēl nav pietiekami augsta,— teica V.Birkavs, uzsverot, ka daudz lielāka uzmanība jāveltī mūsu bruņoto spēku savienojamībai ar NATO spēkiem, spējai sastrādāties, atbilst NATO standartiem.

— Es nosaukšu konkrētu termiņu,— teica V.Birkavs, piebilstot, ka ASV projektā minētie pieci gadi, respektīvi, laiks līdz 1999.gadam, ņemot vērā Latvijas attīstības tempus, varētu būt pietiekams laiks, lai mēs būtu "vairāk vai mazāk sakārtoti". — Mums vajadzētu sakārtot savu valsti atbilstoši Eiropas un NATO standartiem vēl šajā gadsimtā, nevis tikai nākamajā gadu tūkstotī,— teica Latvijas ārlietu ministrs.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem, vai uz NATO attīstības koncepciju atstājusi iespaidu arī Krievijas agresija Čečenijā, un vai ASV vizītes laikā ārlietu ministrs arī jutis, ka Krievijas propagandas aparāta institūcijām par "baltiešu brīvprātīgajiem" Čečenijā būtu panākumi, Valdis Birkavs atbildēja:

— Par "baltiešu brīvprātīgajiem" visi, ar kuriem man iznāca runāt, atklāti sakot, vīpsnāja. Neviens netic tādai informācijai. Visiem ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav Baltijas valstu oficiālā nostāja. Es gan arī, analizējot šo situāciju, jautāju saviem sarunas partneriem, vai viņi ir padomājuši, kāpēc šajā propagandā no visām tautām pēkšņi izceļ tieši baltiešus. Tas patiešām ir propagandisks gājiens, lai attiecīgi noskaņotu sabiedrisko domu pret Baltiju. Attiecībā par Čečenijas notikumu ietekmi uz NATO papalašināšanu — jā, šāda ietekme nenoliedzami eksistē. Šajā tik sasaistītajā pasaulē visi notikumi cits citu savstarpēji ietekmē. Es pat domāju, ka Čečenijas notikumi ietekmē NATO paplašināšanās ātrumu — ja ātrums ir svarīgs — pozitīvā virzienā. Cilvēkiem Rietumos kļūst skaidrs, ka zināmi draudi pastāv. Jo, lai kā mums gribētos Krieviju redzēt demokrātisku, šis demokrātijas slānis Krievijā pagaidām vēl ir ļoti plāns.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"