• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Skatiens uz iepriekšējo nedēļu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.1995., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26659

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šīs abas valstis ir dibinājuši cilvēki ar ticību savu tautu nākotnei

Vēl šajā numurā

18.01.1995., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis — Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 17. janvārī

Labrīt, godātie radioklausītāji!

Aizvadītajā nedēļā es Saeimā nolasīju ziņojumu par valdības pirmajās 100 nostrādātajās dienās padarīto. Šajā ziņojumā centos ne tikai apkopot rezultātus, bet arī runāt par valdības stratēģiju un taktiku, kā arī par pieļautajām kļūdām un nepadarīto. Ar šī ziņojuma tekstu varēsiet iepazīties laikrakstos. Tas bija pirmais šāda veida ziņojums Latvijā, lai gan daudzās pasaules valstīs tas kļuvis par tradīciju. Ceru, ka tā tas turpmāk būs arī pie mums.

Vēlos atgādināt, ka viena no manas valdības prioritātēm ir Latvijas lauku attīstība. Kāpēc mēs uzskatām to par tik svarīgu?

Latvijā sāk iezīmēties bīstama disproporcija starp lielāko pilsētu un lauku novadu attīstības tempiem un iespējām. Aizvadītā gada decembra sākumā laikraksts "Dienas bizness" publicēja ziņas par ienākumu nodokļa lielumu Latvijas pilsētās un pagastos. Rēķinot uz vienu cilvēku, šie skaitļi ievērojami atšķiras, dažkārt pat 100 reizes. Tas pats attiecas arī uz izglītību. Kā liecina Izglītības ministrijas apkopotie dati, kas publicēti pagājušās nedēļas laikrakstā "Izglītība un Kultūra", tad liela daļa lauku jauniešu pēc devītās klases beigšanas vairs neturpina mācības. Ventspils rajonā tādu ir 40 procenti no visiem beidzējiem, Jelgavas rajonā — 27 procenti, Liepājas rajonā 25 procenti. Pilsētās stāvoklis ir pavisam cits — Rīgā mācības pārtrauc 7 procenti, bet Daugavpilī — tikai 2 procenti no devīto klašu absolventiem.

Šie ir patiešām uztraucoši skaitļi, vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši laukos un mazpilsētās dzīvo latviešu tautas lielākā daļa. Tāpēc īpaši jādomā par sabalansētu visu Latvijas novadu attīstību, pirmām kārtām domājot par laukiem.

Ar šādu mērķi aizvadītās nedēļas nogalē notika Latvijas Lauksaimniecības kopdarbības nacionālās savienības dibināšanas kongress. Iecerēts, ka jaunā savienība ne vien apvienos kooperatīvās biedrības, bet arī palīdzēs kārtot valsts mērogā lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas rūpniecības, tirdzniecības un citu lauku nozaru attīstības svarīgākās problēmas. Svarīgs uzdevums būs arī tirgus meklējumi mūsu lauksaimnieku precēm.

Paredzams, ka pakāpeniski Latvijas Lauksaimniecības kopdarbības savienībai tiks nodotas valsts saimnieciskās funkcijas, kā arī tai būs tiesības pārstāvēt lauksaimnieku intereses valsts iestādēs un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Valdība atbalsta šo, manuprāt, visnotaļ labo ieceri un novēl savienībai un tās priekšsēdētājam Aivaram Tiesnesim raženu darbu.

Aizvadītajā nedēļā tikos ar Latvijas sporta dzīves vadītājiem. Pārrunas temats bija mūsu valsts izlašu sagatavošana un jaunatnes sporta attīstība. Šovasar iecerēts rīkot vēl nebijušus pasākumus, starp tiem arī Latvijas novadu sporta spēles. Man īpaši svarīgs šķiet jaunatnes sports. Žēl skatīties, cik daudzi jauni cilvēki sabojā savu veselību, nīkstot pie televizora vai arī cilājot glāzes. Diemžēl uzņēmēji reklāmas nolūkos lielākoties ziedo naudu tā saucamajam lielajam sportam un aizmirst skolas. Gribētos aicināt Draudzīgā aicinājuma ietvaros atcerēties savu dzimto skolu un ziedot tai ne tikai grāmatas, bet arī sporta piederumus un palīdzēt sarīkot skolās sporta sacensības.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!