Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mediācija — brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību;

2) puses — personas, kuras vēlas savas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju;

3) mediācijas dalībnieki — puses un personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās;

4) mediators — pušu brīvi izraudzīta fiziskā persona, kura ir piekritusi vadīt mediāciju;

5) sertificēts mediators — mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediāciju un saņēmis sertifikātu, kas dod tiesības tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā;

6) mediācijas līgums — pušu savstarpēji noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko var noformēt kā atsevišķu rakstveida dokumentu;

7) līgums ar mediatoru — pušu un mediatora savstarpēji noslēgts rakstveida līgums par mediācijas izmantošanu;

8) apliecinājums par mediācijas rezultātu — mediatora izsniegts rakstveida dokuments, kurā norāda puses, strīda priekšmetu, mediācijas izbeigšanas datumu un kurš šajā likumā noteiktajos gadījumos apliecina mediācijas izbeigšanu ar vienošanos vai bez tās;

9) vienošanās — mediācijas rezultāts, ar kuru puses atrisina savas domstarpības un kuru var noformēt kā atsevišķu rakstveida dokumentu.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju.

(2) Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai ārpustiesas procesā, kā arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi.

3.pants. Brīvprātība

Pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vienošanos vai bez tās.

4.pants. Konfidencialitāte

(1) Informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.

(2) Mediators pusei neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja otra puse tam nav piekritusi.

(3) Mediatoru un mediācijas dalībniekus aizliegts nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi mediācijā.

(4) Šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) informācijas izpaušana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, īpaši bērna tiesību vai interešu aizsardzību, kā arī novērstu personas dzīvības, veselības, brīvības vai dzimumneaizskaramības apdraudējumu;

2) mediācijā panāktas vienošanās satura izpaušana ir vajadzīga, lai īstenotu vai izpildītu konkrēto vienošanos.

5.pants. Pušu vienlīdzība un sadarbība

Pusēm mediācijā ir vienādas iespējas un tiesības. Puses pieņem lēmumus sadarbojoties.

6.pants. Mediatora neitralitāte un objektivitāte

(1) Mediatora attieksme pret pusēm ir neitrāla. Viņš ļauj pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators nav personiski ieinteresēts mediācijas rezultātā.

(2) Mediatoram ir pienākums paziņot pusēm visus apstākļus, kas var ietekmēt viņa neitralitāti vai objektivitāti. Mediators ir tiesīgs uzsākt vai arī turpināt jau iesāktu mediāciju, ja puses tam piekrīt.

7.pants. Mediators mediācijas procesā

Mediāciju vada viens vai vairāki mediatori vai sertificēti mediatori. Ja puses pašas nevar vienoties par mediatora izvēli vai nav vienojušās par mediatora izvēles principiem, Sertificētu mediatoru padomei ir tiesības ieteikt mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta.

8.pants. Mediācijas līgums

(1) Puses var mutiski vai rakstveidā vienoties par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē. Minēto vienošanos kā atsevišķu noteikumu (mediācijas klauzulu) var ietvert jebkurā rakstveida līgumā.

(2) Ja puses līgumā ir ietvērušas mediācijas klauzulu vai noslēgušas atsevišķu mediācijas līgumu, vērsties tiesā strīda gadījumā var pēc tam, kad:

1) viena puse ir rakstveidā informējusi otru pusi par atkāpšanos no līgumā ietvertās vienošanās;

2) viena puse ir noraidījusi otras puses priekšlikumu risināt domstarpības, izmantojot mediāciju;

3) mediācija izbeigta bez vienošanās un mediators izsniedzis apliecinājumu par mediācijas rezultātu.

9.pants. Mediācijas priekšlikuma noraidīšana

(1) Vienas puses priekšlikums risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, (turpmāk — mediācijas priekšlikums) uzskatāms par noraidītu, ja nav saņemta otras puses piekrišana mediācijas izmantošanai. Ja puses nav vienojušās citādi, termiņš piekrišanas došanai ir 30 dienas no mediācijas priekšlikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja piekrišana mediācijai ir saņemta, bet 30 dienu laikā no tās saņemšanas dienas līgums ar mediatoru netiek noslēgts, tad uzskatāms, ka mediācijas priekšlikums ir noraidīts, ja vien puse šajā termiņā nav lūgusi Sertificētu mediatoru padomi ieteikt mediatoru.

10.pants. Sertificētu mediatoru padomes līdzdarbība mediatora izvēlē

(1) Ja piekrišana mediācijai ir saņemta, bet puses nevar vienoties par mediatora izvēli vai citiem ar mediāciju saistītiem jautājumiem un līgums ar mediatoru netiek noslēgts 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta piekrišana mediācijai vai pieņemts tiesas lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu mediācijas izmantošanai, puse var lūgt Sertificētu mediatoru padomi ieteikt mediatoru.

(2) Sertificētu mediatoru padome 10 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas izvēlas mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta un paziņo pusēm viņa vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, adresi un laiku, kad noslēdzams līgums ar mediatoru.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā līguma noslēgšanas laiku Sertificētu mediatoru padome nosaka ne vēlāku par četrpadsmito dienu pēc sava paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja puse, kas noteiktajā laikā nevar ierasties, savlaicīgi mediatoram paziņo attaisnojošu neierašanās iemeslu, mediators nosaka jaunu — turpmāko 14 dienu termiņā ietilpstošu līguma noslēgšanas laiku un paziņo to pusēm.

(4) Ja puse bez attaisnojoša iemesla vai atkārtoti neierodas noslēgt līgumu ar mediatoru vai ja līgumu ar mediatoru nav iespējams noslēgt citu iemeslu dēļ, mediators nekavējoties izsniedz rakstveida apliecinājumu par to, ka noslēgt līgumu ar mediatoru nebija iespējams.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētā apliecinājuma izsniegšanas uzskatāms, ka mediācijas priekšlikums ir noraidīts.

11.pants. Mediācijas ietekme uz prasības celšanas termiņu

(1) Normatīvajos aktos noteikta prasības celšanas termiņa tecējums tiek apturēts brīdī, kad izteikts mediācijas priekšlikums.

(2) Prasības celšanas termiņa tecējums atjaunojas ar dienu, kad mediācijas priekšlikums ir noraidīts vai mediācija saskaņā ar šo likumu ir izbeigta.

12.pants. Līgums ar mediatoru

(1) Mediāciju uzsāk, noslēdzot rakstveida līgumu ar mediatoru.

(2) Līgumā ar mediatoru norāda:

1) pušu un mediatora piekrišanu mediācijas izmantošanai;

2) domstarpību būtību;

3) pušu un mediatora tiesības un pienākumus;

4) mediatora pakalpojuma apmaksas noteikumus un mediācijas izdevumus.

(3) Līgumā ar mediatoru var ietvert arī citu informāciju, ko puses un mediators uzskata par nepieciešamu.

(4) Līgumu ar mediatoru mediācijas gaitā var grozīt, ja puses un mediators tam piekrīt.

13.pants. Mediatora pienākumi un tiesības

(1) Pirms mediācijas uzsākšanas mediators pusēm izskaidro mediācijas kārtību, mediatora funkcijas, mediācijas dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī mediācijas pamatprincipus.

(2) Mediators vada mediāciju saskaņā ar šo likumu, mediācijas pamatprincipiem un noslēgto līgumu.

(3) Mediators var tikties ar abām pusēm reizē vai arī ar katru pusi atsevišķi.

(4) Mediators savā darbībā ievēro mediatora profesionālās ētikas normas.

14.pants. Vienošanās

(1) Vienošanās ir panākta un mediāciju izbeidz, ja puses savas domstarpības ir atrisinājušas.

(2) Mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstveida vienošanās noformēšanā.

(3) Mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi un savstarpēji saskaņotā termiņā, ja tāds ir paredzēts.

(4) Ja mediācija tiek izbeigta ar vienošanos, mediators pēc puses lūguma izsniedz apliecinājumu par mediācijas rezultātu.

15.pants. Mediācijas izbeigšana bez vienošanās

(1) Mediācija tiek izbeigta bez vienošanās, ja:

1) vismaz viena puse paziņo mediatoram, ka iebilst pret mediācijas turpmāku izmantošanu;

2) mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu;

3) citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.

(2) Ja mediācija tiek izbeigta bez vienošanās, mediators sagatavo apliecinājumu par mediācijas rezultātu un izsniedz to pusēm.

16.pants. Mediācijas atsākšana

Pēc mediācijas izbeigšanas pusēm ir tiesības to atsākt sakarā ar tām pašām domstarpībām.

17.pants. Tiesas ieteikta mediācija

(1) Tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju.

(2) Tiesas ieteikta mediācija piemērojama, risinot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā.

(3) Šajā likumā noteiktais vispārējais mediācijas regulējums piemērojams tiktāl, ciktāl Civilprocesa likumā nav noteikts citādi.

(4) Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta.

18.pants. Tiesas ieteiktas mediācijas rezultāts

(1) Tiesas ieteiktā mediācijā panākot vienošanos, puses var:

1) noslēgt izlīgumu, kas atbilst Civilprocesa likuma normām, iesniegt to tiesai un lūgt to apstiprināt;

2) atteikties no prasības;

3) atzīt prasību pilnīgi vai daļēji.

(2) Lai atteiktos no prasības sakarā ar mediācijā panākto vienošanos, puse iesniedz tiesā apliecinājumu par mediācijas rezultātu.

(3) Ja tiesas ieteiktā mediācijā vienošanās nav panākta, mediators sagatavo apliecinājumu par mediācijas rezultātu un izsniedz to pusēm.

19.pants. Sertificētam mediatoram izvirzāmās prasības

(1) Par sertificētu mediatoru var būt fiziskā persona, kura:

1) sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) ir ar nevainojamu reputāciju;

3) saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu;

4) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) izgājusi mediatora apmācības kursu;

6) ieguvusi mediatora sertifikātu.

(2) Par sertificētu mediatoru nevar būt persona, kura:

1) neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata;

3) ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā;

4) saskaņā ar tiesas spriedumu nevar sniegt mediācijas pakalpojumus.

20.pants. Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisija

(1) Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisija (turpmāk — komisija):

1) pieņem mediatora sertifikācijas pārbaudījumu un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījumu;

2) sniedz atzinumu par sertifikācijas vai atestācijas rezultātu Sertificētu mediatoru padomei lēmuma pieņemšanai;

3) sniedz atzinumu Sertificētu mediatoru padomei šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Komisiju izveido Sertificētu mediatoru padome uz trim gadiem. Komisijas sastāvā iekļauj:

1) Tieslietu ministrijas pārstāvi;

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un apgabaltiesas tiesnesi;

3) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi;

4) divus Sertificētu mediatoru padomes pārstāvjus.

(3) Komisijas priekšsēdētājs ir Sertificētu mediatoru padomes pārstāvis.

(4) Komisijas darbības kārtību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

(5) Komisijas atzinums nav pārsūdzams.

21.pants. Sertifikācija un atestācija

(1) Mediatora sertifikācijas pārbaudījumu pēc attiecīga iesnieguma iesniegšanas Sertificētu mediatoru padomei ir tiesīgs kārtot kandidāts, kurš atbilst šā likuma 19.panta pirmās daļas 1.—5.punkta prasībām un uz kuru neattiecas tā paša panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Mediatora sertifikācijas pārbaudījumu un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījumu organizē Sertificētu mediatoru padome.

(3) Ja mediators nokārtojis sertifikācijas pārbaudījumu, Sertificētu mediatoru padome, pamatojoties uz komisijas atzinumu, lemj par sertifikāta izsniegšanu.

(4) Mediatora sertifikāta paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Sertificēta mediatora atestācija veicama ne retāk kā reizi piecos gados.

(6) Kandidātu pieteikšanās kārtību, mediatora sertifikācijas un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījumu saturu un kārtību, kā arī sertifikācijas un atestācijas maksu nosaka Ministru kabinets.

(7) Sertificētu mediatoru padomes lēmumu par sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma rezultātu sakarā ar pārbaudījuma laikā pieļautajiem tā kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt vērtējumu, mēneša laikā pēc sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma rezultāta paziņošanas var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(8) Tieslietu ministrijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana

(1) Sertifikāta darbību izbeidz, ja sertificēts mediators:

1) sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu;

2) atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret viņu izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata;

3) saskaņā ar tiesas spriedumu nevar sniegt mediācijas pakalpojumus;

4) iesniedzis Sertificētu mediatoru padomei iesniegumu par sertificēta mediatora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

5) būtiski pārkāpis sertificētu mediatoru darbību regulējošu normatīvo aktu vai mediatora profesionālās ētikas normas;

6) nav kārtojis vai nav nokārtojis atestācijas pārbaudījumu;

7) ir miris.

(2) Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem Sertificētu mediatoru padome, pamatojoties uz sertificēta mediatora iesniegumu vai informāciju, kas saņemta no tiesas, izmeklēšanas iestādes vai citas kompetentas iestādes vai personas, vai uz komisijas atzinumu šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(3) Sertificētu mediatoru padomes lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu mēneša laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(4) Tieslietu ministrijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23.pants. Sertifikāta darbības apturēšana

(1) Ja sertificēts mediators kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto, viņa sertifikāta darbība ir apturama no brīža, kad Sertificētu mediatoru padome saņēmusi attiecīgo procesa virzītāja paziņojumu (informāciju), līdz krimināltiesisko attiecību galīgajam noregulējumam kriminālprocesā.

(2) Sertificētu mediatoru padome var apturēt mediatora sertifikāta darbību arī šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā.

(3) Lēmumu par sertifikāta darbības apturēšanu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma par sertifikāta darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.

(4) Mediatora sertifikāta darbība atjaunojas, ja stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz personu reabilitējošiem apstākļiem, vai komisija Sertificētu mediatoru padomei sniegusi šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minēto atzinumu.

24.pants. Sertificētu mediatoru kopsapulce

(1) Sertificētu mediatoru kopsapulce ir sertificētu mediatoru pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās sertificēti mediatori.

(2)  Sertificētu mediatoru kopsapulce:

1) apstiprina Sertificētu mediatoru kopsapulces nolikumu;

2) no sertificētu mediatoru vidus ievēlē Sertificētu mediatoru padomes locekļus;

3) apstiprina Sertificētu mediatoru padomes nolikumu;

4) apstiprina Sertificētu mediatoru ētikas kodeksu;

5) izskata citus ar sertificētu mediatoru darba organizāciju saistītus jautājumus;

6) uzklausa ziņojumus par Sertificētu mediatoru padomes darbu.

(3) Sertificētu mediatoru kopsapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc Sertificētu mediatoru padome.

(4) Sertificētu mediatoru kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no sertificētu mediatoru kopskaita kopsapulces norises dienā.

(5) Ja Sertificētu mediatoru kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nav iespējams ievēlēt Sertificētu mediatoru padomi, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu sertificētu mediatoru kopsapulci. Ja uz to ierodas mazāk nekā puse no visiem sertificētiem mediatoriem, jaunas vēlēšanas nerīko un Sertificētu mediatoru padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamā gada kopsapulcei.

25.pants. Sertificētu mediatoru padome

(1) Sertificētu mediatoru padomē ir pieci locekļi, kurus uz trim gadiem ievēlējusi sertificētu mediatoru kopsapulce.

(2) Sertificētu mediatoru padome ir autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts.

(3) Sertificētu mediatoru padome veic šādus uzdevumus:

1) nodrošina sertifikāta izsniegšanu mediatoram, kas nokārtojis sertifikācijas pārbaudījumu;

2) organizē mediatoru sertifikācijas un sertificētu mediatoru atestācijas pārbaudījumus;

3) kārto sertificētu mediatoru sarakstu;

4) uzrauga mediācijas kvalitāti, izskatot sūdzības par sertificētu mediatoru darbību;

5) pārstāv sertificētus mediatorus un izsaka viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī sniedz atzinumus ar mediāciju saistītos likumdošanas jautājumos un mediācijas prakses jautājumos;

6) veic citas šajā likumā noteiktas funkcijas.

(4) Sertificētu mediatoru padomei, veicot šā panta trešajā daļā minētos uzdevumus, ir tiesības pieprasīt un saņemt no sertificēta mediatora, personas, kas vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, un valsts iestādēm šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus.

26.pants. Par sertificētiem mediatoriem iesniegtas sūdzības izskatīšana

(1) Sertificētu mediatoru padome, saņēmusi sūdzību par sertificētu mediatoru darbību regulējošu normatīvo aktu vai mediatora profesionālās ētikas normu pārkāpumiem, gadījumos, kad norādītie pārkāpumi saskaņā ar šā likuma 22.panta pirmās daļas 5.punktu varētu būt pamats mediatora sertifikāta darbības izbeigšanai, iesniedz šo sūdzību komisijai atzinuma sniegšanai.

(2) Komisija izvērtē sūdzībā norādītos apstākļus un sniedz atzinumu Sertificētu mediatoru padomei.

(3) Ja komisija atzinusi, ka sertificēts mediators būtiski pārkāpis sertificētu mediatoru darbību regulējošu normatīvo aktu vai mediatora profesionālās ētikas normas, Sertificētu mediatoru padome pieņem lēmumu par mediatora sertifikāta darbības izbeigšanu.

(4) Ja komisija atzinusi, ka pārkāpuma nav bijis vai konstatētais pārkāpums nav būtisks, Sertificētu mediatoru padome var izskaidrot sertificētam mediatoram viņa rīcības nepareizību.

1. Mediatori, kuriem sertifikāti izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iekļaujami sertificētu mediatoru sarakstā tikai pēc sertifikācijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

2. Šā likuma IV nodaļas noteikumi par tiesas ieteiktu mediāciju stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

3. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.augustam izdod šā likuma 20.panta ceturtajā daļā un 21.panta ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.

4. Biedrība "Mediācijas padome" ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.oktobrim organizē pirmo mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu un ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.novembrim lūdz tieslietu ministru sasaukt pirmo sertificētu mediatoru kopsapulci.

5. Tieslietu ministrs līdz 2014.gada 1.decembrim sasauc pirmo sertificētu mediatoru kopsapulci.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 22.maijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 4.jūnijā