Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 205.nr.; 2012, 189., 203.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

papildināt 5.punktu ar vārdiem "un veic spridzināšanas darbus";

izslēgt 7.punktu;

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) sniedz atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā;

10) sniedz atbalstu Rekrutēšanas un jaunsardzes centram jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā."

2. 6.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "gadā" ar vārdiem un skaitli "bet, ja zemessargs tiek nosūtīts uz aizsardzības ministra noteiktajiem kursiem, — līdz 90 dienām gadā";

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu "Zemessardzes" ar vārdiem "Nacionālo bruņoto spēku";

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) atbilstoši šā likuma nosacījumiem noslēdzot papildu līgumu par aizsardzības ministra noteiktā, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītā amata pienākumu pildīšanu vai zemessarga apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos.";

papildināt ceturto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) līdz pusotram gadam, ja zemessargam uzdots pildīt prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos.";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Kārtību, kādā zemessargu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos vai uz militārās izglītības iestādi vai Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, un ar zemessarga kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācībām saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad zemessargs neatmaksā ar viņa kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācībām saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets."

3. 7.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, kad zemessargs saskaņā ar noslēgto papildu līgumu pilda aizsardzības ministra noteikto, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistīto amatu.";

papildināt ceturto daļu ar vārdiem "vai par prombūtnē — ilgākā par sešiem mēnešiem — (turpmāk — ilgstošā prombūtnē) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos".

4. Aizstāt 14.panta ceturtās daļas 4.punktā vārdus "kura atzīta par rīcībnespējīgu" ar vārdiem "kurai nodibināta aizgādnība".

5. Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Zemessarga atbrīvošana no amata un izslēgšana no personālsastāva

(1) Zemessargu no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē.

(2) Mirušo, bojāgājušo vai bez vēsts pazudušo zemessargu izslēdz no personālsastāva."

6. Papildināt 17.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) zemessargs piekrīt pārcelšanai uz citu vienību."

7. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Zemessarga pārvietošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris valsts aizsardzības interesēs var pārvietot zemessargu, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija, uz Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, saglabājot zemessarga statusu. Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris ieceļ pārvietoto zemessargu Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības štatu sarakstā iekļautā zemessarga amatā un nodrošina zemessarga dienesta uzdevumu izpildes un apmācību dienu uzskaiti. Šādu zemessargu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē uz laiku līdz 30 dienām gadā, un par šo laiku Zemessardze izmaksā zemessargam tādas pašas kompensācijas un nodrošina sociālās garantijas kā zemessargam, kuru iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā līdz 30 dienām gadā.

(2) Ja Nacionālajos bruņotajos spēkos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt karavīru amatus, Nacionālo bruņoto spēku komandieris var uzdot zemessargam, kuram ir attiecīgajam amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā:

1) pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā, izņemot komandiera (priekšnieka) amata pienākumus;

2) pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Zemessardzes vienībā, tajā skaitā komandiera (priekšnieka) amata, kas nav augstāks par rotas komandiera amatu, pienākumus.

(3) Ar zemessargu, kuram uzdod pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus, slēdz papildu līgumu. Konkrētā amata pienākumus zemessargs drīkst pildīt ne ilgāk par pusotru gadu.

(4) Zemessargs, pildot karavīra amata pienākumus, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām ir tiesīgs saņemt algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas, atvaļinājuma pabalstu līdz 50 procentiem no mēneša algas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Uz zemessargu attiecas karavīram noteiktās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam. Par dienām, kad zemessargs pilda karavīra amata pienākumus, viņš nesaņem uzturdevu vai tās kompensāciju.

(5) Ja radušies apstākļi, kuru dēļ zemessargs nespēj turpināt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris viņu pārvieto turpmākam dienestam atpakaļ uz Zemessardzes vienību.

(6) Kārtību, kādā zemessargam uzdod pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus un karavīru amatus, kurus var uzdot pildīt zemessargam, nosaka aizsardzības ministrs."

8. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vienības komandieris ir tiesīgs sūtīt zemessargu komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks — arī uz ārvalstīm."

9. Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdu "trijos" ar vārdu "piecos".

10. 22.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un speciālos līdzekļus";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Zemessargam, pildot dienestu, ir tiesības glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

11. Papildināt 27.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zemessardzes komandieris ir tiesīgs atstādināt no amata zemessargu, ar kuru noslēgts kāds no šajā likumā paredzētajiem papildu līgumiem, un izbeigt šo līgumu, ja zemessargs bez attaisnojoša iemesla atstājis dienesta vietu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradies noteiktajā laikā dienesta vietā. Par šo laiku zemessargam neizmaksā mēnešalgu, atvaļinājuma pabalstu, uzturdevu vai tās kompensāciju un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā."

12. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes iniciatīvas izbeidz vienības komandieris, ja:

1) ir atklājušies šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētie apstākļi;

2) zemessargs zaudējis Latvijas pilsonību;

3) zemessargs atzīts par nederīgu Zemessardzes dienestam veselības stāvokļa dēļ;

4) zemessargs sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu;

5) zemessargs vairāk nekā vienu gadu bez attaisnojoša iemesla neapmeklē apmācības vai neierodas uz dienesta uzdevumu izpildi;

6) zemessargam kā disciplinārsods piemērota izslēgšana no Zemessardzes."

13. Izteikt VII nodaļas nosaukumu un 31.pantu šādā redakcijā:

"VII nodaļa
Zemessarga iesaistīšana noteiktu, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītu amatu pienākumu izpildē un viņa dalība starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos

31.pants. Zemessarga iesaistīšana noteiktu, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītu amatu pienākumu izpildē

(1) Ja dienestam tas nepieciešams, Zemessardze papildus šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajam līgumam par dienestu Zemessardzē uz noteiktu laiku, bet ne īsāku par gadu, var slēgt ar zemessargu līgumu par Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības štatu sarakstā iekļauta, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistīta amata pienākumu pildīšanu. Amatus, par kuru pildīšanu ar zemessargu slēdz papildu līgumu, līguma saturu un slēgšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Zemessargs, kurš veic aizsardzības ministra noteiktā, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītā amata pienākumu izpildi, nav atbrīvots no pienākuma piedalīties Zemessardzes apmācībā."

14. 34.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zemessargam šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju izmaksā arī tad, ja viņš ir iesaistīts dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā vairāk par 30 dienām gadā atbilstoši šā likuma 6.panta trešās daļas 1.punkta nosacījumiem vai nosūtīts uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem vai uz militārās izglītības iestādi vai Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Bijušais zemessargs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja līgums par dienestu Zemessardzē ir izbeigts invaliditātes vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā."

15. 35.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"35.pants. Zemessarga apgāde un sociālās garantijas, pildot noteiktu, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītu amatu pienākumus";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par dienām, kad zemessargs pilda aizsardzības ministra noteiktā, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītā amata pienākumus, viņš nesaņem uzturdevu vai tās kompensāciju."

16. Papildināt 37.panta trešo daļu ar vārdiem "un pildot jaunsargu instruktora darba pienākumus".

17. Izslēgt 39.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "Zemessardzes".

18. 42.pantā:

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu "atalgojuma" ar vārdu "mēnešalgas";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Šā panta pirmās daļas 4. un 6.punktā minēto disciplinārsodu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi."

19. Aizstāt 45.panta piektajā daļā skaitli "37." ar skaitli "38.".

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 22.maijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 4.jūnijā