Amata meistari sākas jau jaunībā un savā skolā

Ministru prezidents — pie arodizglītības speciālistiem

Vakar Ministru prezidents Māris Gailis apmeklēja Rīgas Amatniecības vidusskolu, kur ar izglītības darbiniekiem pārrunāja profesionālās izglītības attīstības perspektīvas, kā arī analizēja faktorus, kas traucē šo skolu pilnvērtīgu darbu.

Ministru prezidentu pavadīja viņa padomnieks Juris Lorencs, savukārt izglītības ministra Jāņa Vaivada "komandā" bija Rīgas Amatniecības vidusskolas direktors Jānis Gaigals, VEF tehniskās skolas direktors Jānis Rozenblats, Rīgas 17.mēbeļnieku arodvidusskolas direktors Ilmārs Vālodze. Diskusiju vadīja avīzes "Izglītība un kultūra" galvenā redaktore Andra Mangale, kas sarunu starp Ministru prezidentu un profesionālās izglītības darbiniekiem orientēja divos galvenos virzienos — skolu pastāvīgās darbības attīstība un ekonomiskās ieinteresētības metodes profesionālās izglītības mācību iestādēs.

Ministru prezidents Māris Gailis uzsvēra, ka valstī visvairāk jūtams trūkums pēc labi sagatavotiem un strādāt gribošiem vidējā posma speciālistiem. Viņš arī atzina, ka šobrīd pietrūkt konkrēta valsts pasūtījuma profesionālās izglītības sistēmai. Taču vienlaicīgi ar jaunām problēmām ir pavērušās arī jaunas iespējas, kas veicina arodizglītības attīstību.

Jānis Gaigals diskusijā risināja problēmas par valsts budžeta sadali, profesionālās apmācības meistaru darba samaksas principiem, par pilnvērtīgas audzēkņu prakses iespējām. Īpaši tika izcelta doma, ka decentralizēta profesionālās izglītības mācību iestāžu pārvaldes sistēma nedod iespēju koordinēt valsts līdzekļu izmantošanu.

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Vaivads izvirzīja jautājumu vispārinātākā veidā, proti, vai izglītībai jābūt resoriski sadalītai? Un secināja, ka šī jautājuma risināšanā ir sagaidāma virkne problēmu un pretrunu, taču tā uzsākama jau tuvākajā laikā.

Ilmārs Vālodze runāja par skolu saimniecisko darbību, par audzēkņu iesaistīšanu reālu pasūtījumu veikšanā, kas šajā skolā tiek jau praktizēts.

Jānis Rozenblats apšaubīja līdzšinējās prakses lietderību, kad audzēkņi tiek sagatavoti par valsts līdzekļiem, bet privātās struktūras jaunos speciālistus pārņem par baltu velti. Būtu meklējams risinājums, kā arī privāto uzņēmēju līdzekļus iesaistīt speciālistu sagatavošanā. Vēl neesot vērojama darba devēju ieinteresētība šajā lietā.

Juris Lorencs, atbildot uz Jāņa Gaigala tēzi, ka vispārizglītojošā vidusskola saviem audzēkņiem nespēj dot profesiju un rada valstī bīstamu sociālo slāni, ievirzīja šo sarunu diskutablā gultnē. Viņš skāra arī Eiropas pieredzi lauksaimniecības arodskolu organizatoriskajā darbā.

Diskusijas gaitā Ministru prezidents Māris Gailis izvirzīja vairākus priekšlikumus, tajā skaitā, iespēju kreditēt profesionālo skolu audzēkņu mācības, kā arī skolu ietaupīto budžeta līdzekļu iespējamo izmantošanu turpmākajos budžeta gados.

Māris Gailis un Jānis Vaivads atbalstīja priekšlikumu par iespēju piešķirt tiesības profesionālajām skolām veidot savas SIA, tomēr šādu uzņēmumu veidošanai ir jāsagatavo īpaši statūti.

Noslēgumā tikšanās dalībnieki vienojās, ka ministrijai un valdībai ir jāstimulē profesionālo skolu darbības patstāvība, jāuzsāk šo skolu centralizācija, jāpanāk piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionāla izmantošana.

Atvadoties no diskusijas dalībniekiem, Ministru prezidents Māris Gailis sacīja: "Skolu vadītājiem ir jādod lielāka rīcības brīvība, vienlaicīgi pieprasot lielāku atbildību par savu rīcību".

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Vakar Ministru prezidenta Māra Gaiļa apmeklējuma laikā Rīgas Amatniecības vidusskolā bija klāt arī izglītības un zinātnes ministrs Jānis Vaivads un vairāku mācību iestāžu vadītāji (apakšējā attēlā).

Ministru prezidentu interesēja ne tikai profesionālās izglītības pašreizējās problēmas un turpmākā attīstība, bet arī šīs populārās mācību iestādes klases un darbnīcas (attēlā pa labi).

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"