Ministru kabineta noteikumi Nr.278

Rīgā 2014.gada 3.jūnijā (prot. Nr.31 28.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
11.panta trešās daļas 3.punktu
un Augu aizsardzības likuma 5.panta 5.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 149. nr.; 2010, 93. nr.; 2012, 99. nr.; 2013, 129. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11. panta trešās daļas 3. punktu un Augu aizsardzības likuma 5. panta 5. punktu".

2. Izteikt I un II nodaļu šādā redakcijā:

"I. Vispārīgās prasības

1. Noteikumi nosaka:

1.1. lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību;

1.2. integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un prasības.

2. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).

II. Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un prasības

3. Prasības, kas noteiktas šajā nodaļā, attiecas uz profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas izmanto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, un personām, kas otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai izmanto profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju sniegtos pakalpojumus (turpmāk – lietotājs).

4. Lai nodrošinātu attiecīgajam kultūraugam optimālus augšanas apstākļus (piemēram, izvēloties piemērotu lauku, kultūrauga šķirni un augsnes apstrādes tehnoloģiju, ievērojot optimālu sējas laiku un ražas novākšanas termiņus), lietotājs veic nepieciešamos agrotehniskos pasākumus.

4.¹ Pamatojoties uz katra lauka augšņu agroķīmiskās izpētes vai augsnes analīžu rezultātiem, kas nav vecāki par septiņiem gadiem, lietotājs katram kultūraugam izstrādā mēslošanas plānu. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic laboratorija, kas atbilstošajā jomā ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajiem kritērijiem (turpmāk – akreditēta laboratorija). Lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, mēslošanas plānu izstrādā atbilstoši augšņu agroķīmiskās izpētes vai augšņu agroķīmisko analīžu rezultātiem, kas nav vecāki par normatīvajos aktos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem noteikto derīguma termiņu. Kultūraugus mēslo agronomiski piemērotā laikā ar mēslošanas līdzekļiem, kuru sastāvs apmierina mēslošanas plānā aprēķināto augu barības elementu vajadzību.

4.² Lai aizsargātu derīgos organismus, lietotājs pēc iespējas saglabā derīgo organismu mājvietas – piemēram, atsevišķi augošus krūmu pudurus, vecus kokus, akmeņu kaudzes (krāvumus) – un veic citus pasākumus, lai veicinātu to vairošanos.

4.³ Nosakot nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus, lietotājs:

4.³ 1. aktīvās veģetācijas periodā regulāri pārbauda konkrēto lauku un veic kaitīgā organisma izplatības dinamikas un augu attīstības novērojumus, kurus dokumentē saskaņā ar šo noteikumu 4.⁸ punktu. Konkrētais lauks – viendabīgas platības ar līdzīgiem agroklimatiskajiem apstākļiem, vienādiem apstākļiem kaitīgo organismu attīstībai un attiecīgi vienādiem pasākumiem to ierobežošanai;

4.³ 2. izmanto dienesta mājaslapā publicēto vispārējo brīdinājuma sistēmu vai citu pieejamo informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;

4.³ 3. izmanto informāciju par Latvijā pieejamiem un dienesta mājaslapā publicētiem kaitēkļu un slimību kaitīguma sliekšņiem, lai pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu kaitīgo organismu ierobežošanai.

4.⁴ Lietotājs pēc iespējas izmanto piemērotas un efektīvas bioloģiskās, mehāniskās vai agrotehniskās kaitīgā organisma ierobežošanas metodes. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai tādā gadījumā, ja, izmantojot minētās metodes, vēlamo rezultātu nav iespējams iegūt vai ir sasniegts tāds kultūraugu bojājuma līmenis, ka šo metožu izmantošana radīs ražas zudumu.

4.⁵ Lai novērstu kaitīgo organismu izplatīšanos, lietotājs tīra noliktavas, glabātavas, iekārtas, tehniku un instrumentus.

4.⁶ Lietotājs lieto iespējami mazāko augu aizsardzības līdzekļa reģistrēto devu vai līdzekli lieto atsevišķās lauka vietās, izvērtējot, vai riska līmenis veģetācijai ir pieņemams un nepalielina pret augu aizsardzības līdzekļiem izturīgo kaitīgo organismu populāciju attīstību.

4.⁷ Lai izvairītos no iespējamās kaitīgā organisma rezistences rašanās, lietotājs augu aizsardzības līdzekli lieto, ievērojot marķējumā dotās norādes par rezistences veidošanās riska ierobežošanu.

4.⁸ Lietotājs saimniecībā izveido uzskaites sistēmu, kurā par attiecīgo lauku norāda šādu informāciju:

4.⁸ 1. lauka nosaukums vai numurs un platība;

4.⁸ 2. audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs;

4.⁸ 3. veiktie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu;

4.⁸ 4. sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība un sēklu iestrādes dziļums;

4.⁸ 5. agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums;

4.⁸ 6. šo noteikumu 4.² punktā minētie pasākumi un to veikšanas datums;

4.⁸ 7. mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums;

4.⁸ 8. kaļķošanai vai ģipšošanai izmantoto materiālu deva fiziskajās vienībās un to iestrādes datums;

4.⁸ 9. šo noteikumu 4.³ 1. apakšpunktā minētās pārbaudes datums un novērojumi:

4.⁸ 9.1. kultūrauga attīstības stadija;

4.⁸ 9.2. kaitīgā organisma sastopamība;

4.⁸ 10. izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

4.⁸ 11. ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums;

4.⁸ 12. citi ar kultūrauga audzēšanu saistītie darbi (piemēram, augu barošanās diagnostika, laistīšana).

4.⁹ Lietotājs stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu pirkumu apliecinošos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sēklu sertifikātus, kā arī šo noteikumu 4.⁸ punktā minētos uzskaites datus glabā trīs gadus. Agroķīmiskās izpētes vai augšņu analīžu rezultātus glabā līdz atkārtotās izpētes vai analīžu rezultātu saņemšanai.

4.¹⁰ Vienu graudaugu sugu vienā laukā bez augu maiņas lietotājs audzē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

4.¹¹ Rapsi vienā laukā lietotājs audzē ne biežāk kā reizi četros gados, bet laukos, kuros augsnes pH līmenis pārsniedz 7,2, – ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.¹² Pākšaugus vienā laukā lietotājs audzē ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.¹³ Graudaugu audzēšanai izmanto kodinātu sēklas materiālu, kura dīgtspēja ir pārbaudīta.

4.¹⁴ Rapša un kukurūzas audzēšanai izmanto sertificētu kodinātu sēklas materiālu.

4.¹⁵ Dārzeņu un kartupeļu audzēšanai lietotājs izvēlas tādus apstrādes veidus, kas pēc iespējas mazāk sablīvē augsni un neveicina negatīvas pārmaiņas augsnes struktūrā.

4.¹⁶ Audzējot baltos, sarkanos un Savojas galviņkāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, Briseles kāpostus, Pekinas un Ķīnas kāpostus, kolrābjus, kāļus, rāceņus, rutkus un redīsus (turpmāk – krustziežu dzimtas dārzeņi), ievēro augu maiņu. Sējumos, kuros neievēro augu maiņu, audzē starpkultūras, izņemot krustziežu dzimtas augus.

4.¹⁷ Gurķus, kabačus, patisonus, ķirbjus, bietes, lapu dārzeņus, sīpolus, ķiplokus, puravus, tomātus, papriku, burkānus, selerijas, pētersīļus, pastinakus, dilles un ķimenes atklātā laukā vienā un tajā pašā vietā audzē ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.¹⁸ Burkānus, selerijas, pētersīļus, pastinakus, dilles un ķimenes neaudzē laukā, kurā iepriekšējā sezonā audzēti kartupeļi, un laukā, kas inficēts ar nematodēm Meloidogyne spp., Pratylenchus spp. un Heterodera spp.

4.¹⁹ Kartupeļus vienā laukā bez augu maiņas audzē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

4.²⁰ Krustziežu dzimtas dārzeņu audzēšanai izmanto kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.²¹ Biešu audzēšanai izmanto ar fungicīdiem kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.²² Burkānu, seleriju, pētersīļu, pastinaku, diļļu un ķimeņu audzēšanai ieteicams izmantot ar fungicīdiem un insekticīdiem kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.²³ Lapu dārzeņu, tomātu un paprikas audzēšanai izmanto sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.²⁴ Sīpolu, ķiploku un puravu audzēšanai izmanto sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.²⁵ Zemenes vienā un tajā pašā vietā audzē ne ilgāk kā četrus gadus pēc kārtas. Atkārtoti tajā pašā vietā zemenes stāda ne ātrāk kā pēc triju gadu pārtraukuma. Ierobežojums neattiecas uz laukiem, kuros zemenes audzē kūdras maisos un attiecīgi maina substrātu.

4.²⁶ Augļkokus un ogulājus audzē laukā ar piemērotu augsni un reljefu, nodrošinot atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju un koku vainagu veidošanu. Šķirņu izvēlē ievēro konkrētās vietas klimatiskos apstākļus. Pirms daudzgadīgo stādījumu ierīkošanas augsni sagatavo atbilstoši katras augļkoku vai ogulāju kultūras prasībām un ierobežo nezāļu izplatību.

4.²⁷ Augļkoku un ogulāju stādīšanai izmanto pārbaudītu standarta vai sertificētu pavairojamo materiālu. Zemeņu audzēšanai izmanto pārbaudītu standarta, sertificētu vai pašaudzētu stādāmo materiālu, kas ņemts no speciāli ierīkota mātesaugu lauka."

3. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III. Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgās prasības".

4. Papildināt III nodaļu ar 4.²⁸ punktu šādā redakcijā:

"4.²⁸ Šo noteikumu 4., 4.¹, 4.², 4.³, 4.⁴, 4.⁵, 4.⁶, 4.⁷, 4.⁸, 4.⁹, 4.¹⁵, 4.¹⁶, 4.¹⁷, 4.¹⁸, 4.¹⁹, 4.²⁰, 4.²¹, 4.²², 4.²³, 4.²⁴, 4.²⁵, 4.²⁶ un 4.²⁷ punktā un šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro lauksaimnieks, kas reģistrēts Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – audzētājs)."

5. Svītrot 6. punktu.

6. Papildināt 7. punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Augļkokiem, avenēm un kazenēm audzētājs ierīko balstu sistēmas."

7. Papildināt 9. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Zemeņu apdobes audzētājs mulčē ar salmiem vai citu piemērotu mulčas materiālu, lai ierobežotu nezāļu izplatību un uzlabotu ogu kvalitāti."

8. Papildināt 12. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Katru gadu audzētājs apgriež dzērveņu stīgas, ķemmē un nopļauj ogulājus, kā arī ravē nezāles. Krūmmelleņu krūmus retina un vismaz reizi sezonā izgriež bojātos zarus, galvenokārt jaunos rudens dzinumus."

9. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Dzērveņu un krūmmelleņu audzētājs mēslošanas plānu izstrādā, pamatojoties uz agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem, kas balstīti uz augšņu vai augu lapu audu analīžu rezultātiem, kuri nav vecāki par vienu gadu."

10. Svītrot IV nodaļas nosaukumu.

11. Svītrot 16. un 18. punktu.

12. Izteikt 22.1. apakšpunktu šādā redakcijā.

"22.1. audzētājs nodrošina substrāta agroķīmisko izpēti katru gadu, nosakot N, P, K, Ca, pH, kopējo sāļu koncentrāciju un organiskās vielas daudzumu. Audzējot minerālvatē, dokumentē barības šķīduma sastāvu. Ja dārzeņus audzē kūdras renēs vai substrātā, kam ir zināms sastāvs saskaņā ar iepakojuma marķējumu vai ražotāja specifikāciju, pirmajā audzēšanas gadā agroķīmiskā izpēte nav nepieciešama;".

13. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Dienests katru gadu, veicot Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) iekļauto audzētāju kontroli, vismaz no pieciem procentiem reģistrā iekļauto personu saimniecībām ņem augu vai augu produktu paraugus augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu klātbūtnes pārbaudei. Paraugus analizē akreditētā laboratorijā, kurai pesticīdu noteikšanas jomā ir ieviesta kvalitātes sistēma "Laba laboratorijas prakse"."

14. Papildināt noteikumus ar 23.¹ punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Ja dienests konstatē augu aizsardzības līdzekļu lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, paraugu analīžu izmaksas sedz audzētājs, kura saimniecībā konstatēti pārkāpumi."

15. Svītrot 32.2. apakšpunktā skaitļus un vārdus "4.1., 4.2., 4.3. apakšpunktā un".

16. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Augu vai augu produktu paraugus atbilstoši šo noteikumu 23. punktam dienests ņem no 2018. gada 1. janvāra."

17. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

1. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā."

18. Papildināt 1. pielikumu ar 14. punktu šādā redakcijā:

19. Svītrot 3. un 4. pielikumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā –
labklājības ministrs Uldis Augulis