Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 92., 189.nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.";

papildināt ceturto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, kurā cietušais ir nepilngadīgs, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem, kuros cietušie ir pilngadīgas personas."

2. Papildināt 60.² panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.".

3. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā skaitli "10.".

4. Izslēgt 66.panta pirmās daļas 10.punktu.

5. 91.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktā vārdus "ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas";

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic personu ar garīgiem traucējumiem tiesību aizsardzības funkcijas;";

papildināt trešās daļas otro teikumu ar vārdiem "kā arī ņem vērā pārstāvamās personas viedokli, cik vien tas ir iespējams".

6. Papildināt 98.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Cietušajam kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, ir tiesības pieteikt procesa virzītājam lūgumu informēt viņu par kriminālprocesa virzību daļā par to noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums."

7. Papildināt 108.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.

(6) Ja nepilngadīgais cietušais vai viņa pārstāvis nav noslēdzis vienošanos ar advokātu par juridiskās palīdzības sniegšanu, šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja uzaicināšanu šā likuma 104.panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā. Šajā gadījumā samaksu advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu un ar tās sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus sedz saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē samaksu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu."

8. Papildināt 121.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts probācijas dienesta starpniekam ir tiesības neliecināt par izlīguma procesu, kā arī par iesaistīto pušu un trešo personu uzvedību izlīguma sēdes laikā, izņemot gadījumus, kad izlīguma procesā atklājas informācija par citu noziedzīgu nodarījumu."

9. 152.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Nepilngadīgā cietušā pratināšana tiek veikta, cik drīz vien iespējams. Pratināšanu, ja iespējams, veic viens un tas pats izmeklēšanas darbības veicējs. Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez viņa piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgo pratina izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. Ja izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs to uzskata par nepieciešamu, nepilngadīgo pratina pedagoga vai psihologa klātbūtnē. Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuviniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "seksuālas izmantošanas" ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību".

10. Aizstāt 153.panta pirmajā daļā vārdus "seksuālās izmantošanas" ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību".

11. Izteikt 283.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Personas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā ir obligāta, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nav pieļaujams vai nav ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis."

12. Papildināt 351.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pieteikumā var norādīt kredītiestādes vai finanšu iestādes konta numuru, kurā ieskaitāma kaitējuma kompensācija."

13. 373.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju.";

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Personai, kura iesniegusi sūdzību, nosūta informāciju par sūdzības izlemšanu."

14. Papildināt 376.panta otro daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzsākšanu;

9) juridiskās personas pārstāvi."

15. Papildināt 392.¹ pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja vienlaikus tiek izbeigts kriminālprocess un process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, procesa virzītājs sastāda vienu lēmumu un papildus šajā pantā noteiktajai informācijai lēmumā ietver arī šā likuma 441.⁴ panta pirmajā daļā noteikto informāciju."

16. Papildināt 403.panta trešās daļas 3.punktu pēc vārda "likuma" ar skaitli un vārdu "377. vai".

17. Papildināt 439.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Atsevišķā lietvedībā izdalīts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi."

18. Papildināt likumu ar 441.³, 441.⁴, 441.⁵, 441.⁶, 441.⁷ un 441.⁸ pantu šādā redakcijā:

"441.³ pants. Pirmstiesas procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izbeigšana

(1) Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par pirmstiesas procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu izbeigšanu, ja noskaidroti šā likuma 377.panta 1., 2., 3., 8. vai 10.punktā minētie apstākļi.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var pieņemt lēmumu par pirmstiesas procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu izbeigšanu, ja pirmstiesas procesā nav izdevies pierādīt, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā un nav iespējams savākt papildu pierādījumus.

(1) Lēmumā par pirmstiesas procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izbeigšanu norāda:

1) procesa uzsākšanas pamatu;

2) kad un saistībā ar kādu noziedzīgu nodarījumu process uzsākts;

3) procesa izbeigšanas iemeslu un pamatu;

4) aresta atcelšanu mantai;

5) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Ja vienlaikus tiek izbeigts kriminālprocess un pirmstiesas process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, lēmums tiek sastādīts atbilstoši šā likuma 392.¹ panta 4.¹ daļā noteiktajam.

(3) Lēmuma par pirmstiesas procesa izbeigšanu kopiju nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram. Cietušajam un juridiskajai personai nosūta vai izsniedz lēmuma par procesa izbeigšanu kopiju.

(1) Procesuāli pilnvarota persona izbeigtu pirmstiesas procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai var atjaunot, atceļot lēmumu par izbeigšanu, ja konstatēts, ka tā pieņemšanai nebija likumīga pamata, vai ja atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi procesa virzītājam lēmuma pieņemšanas brīdī un kuriem ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā.

(2) Pirmstiesas procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai var atjaunot, ja nav iestājies kriminālatbildības noilgums.

(1) Procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai pēc prokurora vai juridiskās personas iniciatīvas var tikt slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja:

1) ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu;

2) juridiskā persona atzīst noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu;

3) juridiskā persona piekrīt nodarījuma, saistībā ar kuru piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek piemērots, apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma novērtējumam un vienošanās piemērošanai.

(2) Ja prokurors atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos, viņš veic šādas darbības:

1) izskaidro juridiskajai personai iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, šīs personas tiesības, slēdzot vienošanos, un vienošanās sekas;

2) informē cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās iespējamo piemērošanu.

(3) Saņēmis juridiskās personas piekrišanu slēgt vienošanos, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar juridisko personu par vienošanās elementiem.

(4) Ja juridiskā persona piekrīt noziedzīga nodarījuma, saistībā ar kuru piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek piemērots, kvalifikācijai un radītā kaitējuma novērtējumam, sākas pārrunas par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu un mēru, kuru prokurors lūgs tiesu piespriest.

(5) Juridiskajai personai vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) pieteikt noraidījumus;

3) izteikt savu priekšlikumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu un mēru;

4) pēc vienošanās noslēgšanas saņemt lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu;

5) zināt, saistībā ar kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiks piemērots un kādu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu un mēru prokurors lūgs tiesu piespriest;

6) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

7) sniegt paskaidrojumus par vienošanās gaitu;

8) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

9) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu, lai pieņemtu nolēmumu;

10) pārsūdzēt nolēmumu;

11) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

12) saņemt aizstāvja juridisko palīdzību.

(6) Cietušajam vienošanās procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai ir šā likuma 436.pantā noteiktās tiesības.

(1) Vienošanās protokolā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) procesuālās darbības veicēja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) juridiskās personas nosaukumu, adresi, reģistrācijas numuru, tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, aizstāvja vārdu un uzvārdu un prakses vietu;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

5) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

6) ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

7) piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kādu prokurors lūgs tiesu piespriest.

(2) Ja piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek piemērots saistībā ar vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, prokurors norāda, kādu piespiedu ietekmēšanas līdzekli viņš lūgs piespriest par katru no noziedzīgiem nodarījumiem un galīgo piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu kopumu.

(3) Vienošanos paraksta juridiskās personas pārstāvis un prokurors, un tās kopiju izsniedz juridiskajai personai vai tās pārstāvim.

(1) Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas lietas materiālus kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos.

(2) Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) min pierādījumus, kuri apstiprina, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā;

3) norāda ar juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

4) informē par pirmstiesas procesa izdevumiem;

5) min lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas izmantoti kompensācijas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

6) lūdz tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(3) Ja vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu slēgta vienlaikus ar šā likuma 433.pantā noteikto vienošanos, prokurors sastāda vienu ierosinājumu.

(4) Prokurors rakstveidā informē juridisko personu, cietušo un viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.

(5) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības jāsūta tieši tiesai."

19. Izteikt 450.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu."

20. Papildināt 451.panta pirmo daļu pēc vārda "aizstāvis" ar vārdiem "juridiskās personas pārstāvis".

21. 465.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vienā no šādiem gadījumiem:

1) apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu;

2) apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia) arī tad, ja iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma."

22. Papildināt 480.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesnesis var atjaunot iztiesāšanu, ja ir saņēmis informāciju par to, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma."

23. Papildināt 484.panta otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) juridiskās personas, pret kuru uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, nosaukumu un reģistrācijas numuru;".

24. 500.pantā:

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai un kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.

(5) Ja krimināllieta tiek saņemta jaunai izskatīšanai no apelācijas vai kasācijas instances tiesas, iepriekš tiesā nopratinātos lieciniekus, cietušos, ekspertus un speciālistus uzaicina pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja lūguma."

25. Papildināt 526.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu un pieņem lēmumu par lietas daļas nosūtīšanu prokuratūrai, tā vienlaikus sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu."

26. Papildināt likumu ar 548.¹, 548.² un 548.³ pantu šādā redakcijā:

"548.¹ pants. Krimināllietas, kurā slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, izskatīšana tiesā

(1) Pēc lietas, kurā slēgta vienošanās, saņemšanas tiesā tiesnesis pārbauda, vai vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un vai nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums. Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu tikai tādā gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Konstatējis pārkāpumu, tiesnesis pieņem lēmumu un nosūta lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai. Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

(2) Lietu iztiesā tiesnesis vienpersoniski. Lietu jāsāk izskatīt 21 dienas laikā no dienas, kad tā saņemta tiesneša tiesvedībā.

(3) Lietas izskatīšanu sāk, iepazīstinot ar vienošanos, ko nolasa prokurors. Pēc vienošanās noklausīšanās tiesa noskaidro, vai juridiskā persona atzīst noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un piekrīt nodarījuma, saistībā ar kuru piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek piemērots, apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma novērtējumam un vienošanās procesa piemērošanai, vai vienošanos parakstījusi apzināti un labprātīgi, vai saprot tās sekas un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās.

(4) Tiesa noskaidro juridiskās personas un prokurora attieksmi pret vienošanos, kā arī uzklausa citas šajā lietā uzaicinātās personas.

(5) Tiesa aicina tiesas sēdes dalībniekus izteikt lūgumus un lemj par to apmierināšanu vai noraidīšanu.

(6) Pēc pieteikto lūgumu izlemšanas tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, paziņojot par to tiesas sēdē klātesošajiem.

(1) Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) lēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai;

4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja juridiskā persona atsakās no vienošanās.

(2) Tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.

(1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesības prokuroram, juridiskajai personai un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

2) nolēmuma pieejamības dienu.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, juridiskā persona vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

(5) Tiesa, izskatījusi lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šā likuma 548.² panta pirmajā daļā noteiktajiem nolēmumiem.

(6) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā."

27. Izteikt 568.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim un pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums. Pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi."

28. Izslēgt 592.panta otrajā daļā vārdus "un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc šīs personas dzīvesvietas".

29. 596.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par ekspertīzes laiku un vietu procesa virzītājs paziņo aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kā arī tā pārstāvim un aizstāvim, ja tie jau iepriekš ir piedalījušies procesā citu iemeslu dēļ.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nosakot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, nepieciešams noskaidrot šā likuma 595.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā norādītos apstākļus un uzdot ekspertam konkrētus jautājumus, tai skaitā jautājumu par to, vai persona var piedalīties pirmstiesas procesā un lietas izskatīšanā tiesā.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja kopš ekspertīzes veikšanas ir pagājis viens gads vai ja rodas šaubas par personas veselības stāvokli, tiesa nosaka personai tiesu psihiatrisko ekspertīzi."

30. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja persona, kas ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pēc eksperta atzinuma nevar piedalīties kriminālprocesā un tai nepieciešama ārstēšana, šo personu ar tiesas lēmumu var ievietot ārstniecības iestādē. Pirmstiesas procesa laikā tiesa pieņem lēmumu, pamatojoties uz procesa virzītāja ierosinājumu. Iztiesāšanas laikā tiesa pieņem lēmumu pēc savas iniciatīvas. Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs aptur kriminālprocesu.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja persona izārstēta vai konstatēts, ka tā nav izārstējama, ārstniecības iestāde, kurā persona ievietota, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā sniedz procesa virzītājam atzinumu."

31. Izteikt 599.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma var pieņemt lēmumu par šīs personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā uz laiku līdz sešiem mēnešiem, līdz tiesa pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā piemēro un sūdzības par to izskata tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu. Noteikto termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem vienā pagarinājumā, ja persona savas saslimšanas dēļ vēl arvien ir bīstama sabiedrībai.

(3) Ja iztiesāšanas laikā tiesa nolemj turpināt procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, tiesa var lemt par šīs personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Noteikto termiņu tiesnesis var pagarināt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem vienā pagarinājumā, ja persona savas saslimšanas dēļ vēl arvien ir bīstama sabiedrībai. Tiesneša lēmumu persona, attiecībā uz kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, tās aizstāvis un pārstāvis, kā arī procesa virzītājs var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesā septiņu dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas. Lēmums par sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams."

32. Izteikt 602.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai, izlemj jautājumu par to, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi.

(2) Ja persona, attiecībā uz kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, atrodas ārstniecības iestādē, tiesnesis dod rīkojumu nogādāt šo personu uz tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nav pieļaujams vai nav ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ."

33. 603.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, aizstāvim, personas pārstāvim un ekspertam psihiatram, kā arī personai, kurai tiek noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nav pieļaujams vai nav ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ nav bīstama sabiedrībai, izlemjot jautājumu par tās nodošanu tuvinieku vai citu personu gādībā, kuras veic slimnieku kopšanu, tiesai jāsaņem šo personu piekrišana."

34. Izslēgt 605.panta otrajā daļā vārdus "un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc tās dzīvesvietas".

35. Izslēgt 606.panta pirmās daļas otro teikumu.

36. Izteikt 607.pantu šādā redakcijā:

"607.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas pamats

(1) Ja persona, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izveseļojusies vai tās veselības stāvoklis uzlabojies, vai tiek konstatēts, ka šīs personas veselības stāvoklis citādi mainījies tiktāl, ka tā vairs nav bīstama sabiedrībai, tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas attiecīgā persona, pamatojoties uz ārsta speciālista vai ārstu konsilija atzinumu, ierosina tiesai izlemt jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu uz mazāk ierobežojošu.

(2) Ja persona nepilda tai noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas attiecīgā persona, pamatojoties uz ārsta speciālista vai ārstu konsilija atzinumu, ierosina tiesai izlemt jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu uz vairāk ierobežojošu.

(3) Lūgumu atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesai var iesniegt persona, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kā arī šīs personas pārstāvis vai cits tuvinieks. Šādos gadījumos tiesa no attiecīgās ārstniecības iestādes pieprasa atzinumu par tās personas veselības stāvokli, attiecībā uz kuru iesniegts lūgums.

(4) Ierosinājumu par tiesas noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesai var iesniegt arī prokurors, ierosinājumam pievienojot attiecīgās ārstniecības iestādes atzinumu un citus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izlemšanai.

(5) Saņēmusi ārstniecības iestādes vadītāja ierosinājumu par personai noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu uz vairāk ierobežojošu, tiesa var noteikt personai tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

(6) Pirmās instances tiesa, kuras kontrolē ir lēmuma izpilde, pēc savas iniciatīvas izskata jautājumu par tā atcelšanu vai grozīšanu, ja gada laikā pēc medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanas vai jautājuma par tā atcelšanu vai grozīšanu pēdējās izskatīšanas nav iesniegts lūgums vai ierosinājums atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli."

37. 608.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Jautājumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu 14 dienu laikā no ārsta speciālista vai ārstu konsilija, vai tiesu psihiatrijas eksperta atzinuma saņemšanas dienas izlemj pirmās instances tiesa, kuras kontrolē ir lēmuma izpilde.";

izslēgt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "likumiskais";

papildināt otro daļu pēc vārda "pārstāvis" ar vārdiem "kā arī pati persona, ja vien saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nebūtu pieļaujams vai nebūtu ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ārstu komisijas" ar vārdiem "ārsta speciālista vai ārstu konsilija";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pēc apstākļu pārbaudes tiesa uzklausa prokurora atzinumu, aizstāvja un pārstāvja viedokli, kā arī personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz ārsta (eksperta) atzinumu, persona tiesas sēdē nepiedalās."

38. 635.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu kopā ar ekspertīzes atzinuma kopiju nosūta izpildei ārstniecības iestādei. Lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "jauna ārstu komisijas" ar vārdiem "ārsta speciālista";

aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdus "ārstu komisija" ar vārdiem "ārsts speciālists vai ārstu konsilijs".

39. Papildināt likumu ar 635.¹ pantu šādā redakcijā:

"635.¹ pants. Nolēmuma par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu izpilde, ja ir vairāki nolēmumi

(1) Ja attiecībā uz personu ir vairāki nolēmumi par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, tiesa, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto pieņem lēmumu par galīgā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu.

(2) Jautājumus, kuri saistīti ar nolēmumā noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildi un kontroli, kā arī neskaidrības, kas rodas, izpildot tiesas lēmumu, pēc nolēmuma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma izlemj tās pirmās instances tiesas tiesnesis, kura pieņēmusi nolēmumu par galīgā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu."

40. Izslēgt 650.panta pirmajā daļā vārdus "šaubas un".

41. Aizstāt 651.panta otrajā daļā vārdus "ārstu komisijas pārstāvim" ar vārdiem "ārstniecības iestādes pārstāvim".

42. Izslēgt 652.panta pirmajā daļā vārdus "šaubas un".

43. Aizstāt 679.¹ panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdu "Lūgumu" ar vārdiem "Ja lūgumu iesniedz Eiropas Savienības dalībvalstij, to".

44. Izslēgt 724.panta pirmajā daļā vārdu "pirmstiesas".

45. Papildināt pārejas noteikumus ar 53.punktu šādā redakcijā:

"53. Līdz 2015.gada 1.janvārim nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai — pēc izmeklēšanas darbības veicēja ieskata — jebkuru nepilngadīgo pratina pedagoga vai tāda speciālista klātbūtnē, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā."

46. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI."

47. Aizstāt likuma 1.pielikuma "Manta, kurai nav uzliekams arests" 3.punktā vārdus "viena mēneša iztikas minimumu" ar vārdiem "vienu minimālo mēneša darba algu".

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 29.maijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 11.jūnijā