Labklājības ministrijas rīkojums nr.4

1995.gada 13.janvārī

Par kārtību, kādā veicama bīstamo iekārtu pārbaudes uzņēmumu (testēšanas laboratoriju, sertifikācijas un inspekcijas institūciju), kas veic iekārtu drošības novērtēšanu, pilnvarošana

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 1994.gada 26.jūlija noteikumu nr.137 "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 13. pantā noteikto prasību izpildi, apstiprinu:

Kārtību, kādā veicama bīstamo iekārtu pārbaudes uzņēmumu (testēšanas laboratoriju un sertifikācijas un inspekcijas institūciju), kas veic iekārtu drošības novērtēšanu, pilnvarošana (pielikums nr.1).

Labklājības ministrs A.Bērziņš

Kārtība, kādā veicama bīstamo iekārtu pārbaudes uzņēmumu (testēšanas laboratoriju, sertifikācijas un inspekcijas institūciju), kas veic iekārtu drošības novērtēšanu, pilnvarošana

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama bīstamo iekārtu pārbaudes uzņēmumu (testēšanas laboratoriju (tālāk tekstā — "laboratorija"), sertifikācijas un inspekcijas institūciju (tālāk tekstā — "institūcija")), kas veic iekārtu drošības (atbilstības) novērtēšanu, pilnvarošana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"".

1.2. Pilnvarot veikt iekārtu drošības novērtēšanu var tikai Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas laboratorijas un institūcijas, kuras akreditētas Latvijas Republikā atbilstoši LVS—EN 45000 sērijas standartiem un kas var pierādīt savu neatkarību un neitralitāti saskaņā ar LVS—EN 45001 standartā noteiktām prasībām. Pilnvarošana dod tiesības veikt drošības (atbilstības) novērtēšanu Ministru kabineta noteikumos noteiktajām bīstamajām iekārtām.

1.3. Labklājības ministrija lēmumu par pilnvarošanu pieņem saskaņā ar šo kārtību, pamatojoties uz akreditācijas iestādes slēdzienu (akreditācijas rakstu).

1.4. Labklājības ministrijai ir tiesības noteikt, kuras laboratorijas vai institūcijas tiek pasludinātas par pilnvarotām, kā arī atsaukt savu pilnvarojumu, informējot par to presē. Atsaucot kādas laboratorijas vai institūcijas pilnvarojumu, Labklājības ministrija nodrošina, lai tās pienākumus uzņemtos cita pilnvarota laboratorija vai institūcija.

2. Pilnvaroto laboratoriju un institūciju statuss

2.1. Ekonomisko subjektu civiltiesiskajā atbildībā pilnvarotajām laboratorijām un institūcijām ir trešās personas (saskaņā ar LVS—EN 45000 standartiem) statuss.

3. Pilnvarošanas un pilnvaru atsaukšanas kārtība

3.1. Jautājumu par konkrētas laboratorijas vai institūcijas pilnvarošanu izskata Labklājības ministrija, pamatojoties uz laboratorijas vai institūcijas rakstveida iesniegumu, kā arī pēc savas iniciatīvas.

3.2. Konkrētas laboratorijas vai institūcijas pilnvarošanu veic Labklājības ministrija ar savu rīkojumu, kurā norāda laboratorijas vai institūcijas nosaukumu, adresi un iekārtu veidus, kuru drošības (atbilstības) novērtēšanai laboratorijas un institūcijas ir pilnvarotas, norādot pilnvaru derīguma termiņu.

3.3. Gadījumos, kad pilnvaroto laboratoriju un institūciju skaits ir lielāks nekā pieprasījums pēc tām, Labklājības ministrija ir tiesīga rīkot konkursu.

3.4. Labklājības ministrija piešķir katrai pilnvarotai laboratorijai vai institūcijai savu indentifikācijas numuru, publicē to sarakstu presē un nepieciešamības gadījumā paziņo to ārvalstu institūcijām.

3.5. Labklājības ministrija pilnvaras atsauc ar rīkojumu gadījumos, kad ir pārkāpti pilnvarošanas vai akreditācijas noteikumi, un laboratorija vai institūcija tos nav novērsusi Labklājības ministrijas vai akreditācijas institūcijas noteiktajos termiņos.

3.6. Ja radies jautājums par pilnvaras atsaukšanu, Labklājības ministrija rakstiski brīdina pilnvaroto laboratoriju vai institūciju 10 dienas pirms pārbaudes uzsākšanas.

4. Pilnvaroto laboratoriju un institūciju pienākumi, tiesības un atbildība.

4.1. Pilnvarotajām laboratorijām un institūcijām ir pienākums sniegt bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvajos aktos noteiktos kompetenta, objektīva, neatkarīga un nediskriminējoša rakstura drošības (atbilstības) novērtēšanas pakalpojumus ekonomiskajiem subjektiem (ražotājiem, importētājiem, patērētājiem utt.).

4.2. Pilnvarotajām laboratorijām un institūcijām reizi mēnesī jāinformē Labklājības ministrija vai pēc tās norādījuma cita valsts iestāde par savu darbību. Visām pilnvarotajām laboratorijām un institūcijām ir pienākums piedalīties koordinācijas sanāksmēs, ko rīko Labklājības ministrija, vai arī sasaukt tās, vienojoties ar Labklājības ministriju, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu likumdošanas noteiktajā kārtībā.

4.3. Ja bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvajos aktos noteiktās prasības un noteikumi nav pietiekoši konkrēti, pilnvarotās laboratorijas un institūcijas kopā ar Labklājības ministriju izstrādā piemērotus (harmonizētus) tehniskos norādījumus un organizē to apstiprināšanu.

4.4. Pilnvaroto laboratoriju un institūciju sniegtā informācija Labklājības ministrijai ir pamatā attiecīgo standartu ieviešanai, jaunu standartu izstrādāšanai, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pilnveidošanai.

4.5. Pilnvarotās laboratorijas un intitūcijas drīkst piedāvāt savus pakalpojumus jebkuram ekonomiskajam subjektam gan Latvijas, gan citu valstu teritorijā, ja to paredz attiecīgās valsts likumdošana.

4.6. Pilnvarotās laboratorijas un institūcijas var slēgt līgumus par konkrētu uzdevumu tālāku nodošanu tikai ar Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētām laboratorijām un institūcijām, kuras akreditētas atbilstoši LVS—EN 45000 sērijas standartiem un kuras ir pierādījušas savu neatkarību un neitralitāti, kā noteikts LVS—EN 45001 standartā, un tās pilnībā atbild par saviem darbiem. kas veikti līgumu par konkrētu uzdevumu tālāku nodošanu ietvaros.

4.7. Līgumus par konkrētu uzdevumu tālāku nodošanu pilnvarotās laboratorijas un institūcijas var slēgt, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

1) uzdevums ir sadalāms tehniskās un pārbaudes (novērtēšanas) operācijās;

2) jābūt pietiekami precīzai metodoloģijai, ko pielieto, veicot konkrētas operācijas.

4.8. Pilnvarotās laboratorijas un institūcijas nedrīkst slēgt līgumus par galvenā uzdevuma — pārbaudes izpildi, jo tādā gadījumā pilnvarošana zaudē savu nozīmi.

4.9. Pilnvarotajām laboratorijām un institūcijām obligāti jāveido tiešas līgumsaistības ar savu tālāk nodoto uzdevumu līgumu izpildītājiem.

4.10. Par savu darbību laboratorijas un institūcijas atbild Labklājības ministrijai kā pilnvarnieki. Tām regulāri jāinformē Labklājības ministrija par savām aktivitātēm un jābūt gatavām pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma iesniegt visu informāciju, kas skar jautājumus par attiecīgo noteikumu ievērošanu, saskaņā ar kuriem tās ir pilnvarotas (tai skaitā arī līgumus par uzdevumu tālāku nodošanu).

4.11. Pilnvarotās laboratorijas un institūcijas ir atbildīgas par korektu pārbaudes (atbilstības novērtēšanas) procesa realizāciju, tām jābūt tehniski nodrošinātām, lai veiktu šīs darbības, un jāatbild par jebkuru kļūdu, kura radusies, veicot šos uzdevumus.

5. Strīdu izskatīšana

5.1. Labklājības ministrija izskata sūdzības gadījumos, ja pilnvarotā laboratorija vai institūcija pārkāpj pilnvarojuma noteikumus.

5.2. Sūdzības par akreditācijas noteikumu pārkāpumiem izskata akreditācijas institūcija.

5.3. Ja strīdā iesaistītās personas nav apmierinātas ar Labklājības ministrijas lēmumu, viņām ir tiesības griezties tiesā.