Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.293
Rīgā 2014.gada 9.jūnijā (prot. Nr.32 16.§)
Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām" 31.panta otro daļu un Sugu un biotopu
aizsardzības likuma 4.panta 19.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka dabas datu pārvaldības sistēmas (turpmāk – sistēma), tajā skaitā sistēmā ietvertā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamā teritorija), mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra, uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2. Sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tās turētājs un pārzinis ir Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – pārvalde).
3. Pārvalde divu nedēļu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas piešķir valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām, sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētiem ekspertiem, kā arī fiziskām un juridiskām personām, kas veic pētījumus vai īsteno projektus dabas aizsardzības jomā, sistēmas reģistrētā lietotāja tiesības.
4. Reģistrētajam lietotājam papildus publiski pieejamiem sistēmas datiem ir tiesības:
4.1. lejuplādēt ģeotelpisko informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, izņemot ierobežotas pieejamības informāciju, ko izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu;
4.2. iegūt informāciju no meža apsaimniekošanas plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
4.3. iegūt informāciju par plānotajiem un īstenotajiem aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumiem;
4.4. iegūt ģeotelpisko informāciju par aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, par kuros noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir izmaksāta kompensācija no valsts vai pašvaldības budžeta.
5. Sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētiem ekspertiem papildus šo noteikumu 4. punktā minētajam ir tiesības iesniegt sistēmā datus par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, pamatojoties uz attiecīgā eksperta atzinumu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma sagatavošanu.
II. Sistēmas datu saturs
6. Sistēmā par aizsargājamām teritorijām, izņemot aizsargājamos kokus un akmeņus, uztur vismaz šādus datus:
6.1. unikālais identifikators;
6.2. nosaukums;
6.3. izveidošanas un aizsardzības mērķis un uzdevumi;
6.4. izveidošanas tiesiskais pamatojums un datums;
6.5. aizsargājamās teritorijas robežas, kategorijas maiņas vai statusa atcelšanas tiesiskais pamatojums un datums;
6.6. kategorija;
6.7. robežas;
6.8. platība (hektāri);
6.9. pazīme, vai aizsargājamā teritorija iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklā (turpmāk – Natura 2000 teritorija), kā arī Natura 2000 teritorijas kods un tips;
6.10. aizsargājamās teritorijas funkcionālais zonējums, ja tāds ir noteikts:
6.10.1. funkcionālās zonas nosaukums;
6.10.2. funkcionālās zonas izveidošanas tiesiskais pamatojums un datums;
6.10.3. funkcionālās zonas robežas;
6.10.4. funkcionālās zonas platība (hektāri);
6.11. datu reģistrācijas vai aktualizācijas datums.
7. Sistēmā par aizsargājamiem kokiem un akmeņiem uztur vismaz šādus datus:
7.1. aizsargājamā koka vai akmens unikālais identifikators;
7.2. aizsargājamā koka sugas nosaukums latviešu valodā un zinātniskais nosaukums latīņu valodā;
7.3. aizsargājamā koka vai akmens nosaukums (vietvārds), ja tāds ir;
7.4. aizsargājamā koka vai akmens koordinātas un aizsargājamās teritorijas robežas;
7.5. aizsargājamā koka apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metri) vai koka augstums (metri) un aizsargājamā akmens tilpums (kubikmetri);
7.6. datu reģistrācijas vai aktualizācijas datums.
8. Sistēmā par mikroliegumiem uztur vismaz šādus datus:
8.1. unikālais identifikators;
8.2. nosaukums, ja tāds ir;
8.3. objekts – īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamā biotopa nosaukums latviešu valodā un zinātniskais nosaukums latīņu valodā;
8.4. izveidošanas tiesiskais pamatojums un datums;
8.5. mikrolieguma teritorijas precizēšanas vai statusa atcelšanas tiesiskais pamatojums un datums;
8.6. mikrolieguma un tā buferzonas (ja tāda ir noteikta) robežas;
8.7. mikrolieguma un tā buferzonas (ja tāda ir noteikta) platība (hektāri);
8.8. pazīme, vai mikroliegums ir Natura 2000 teritorija, kā arī Natura 2000 teritorijas kods un tips;
8.9. aizsardzības un apsaimniekošanas prasības;
8.10. īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketa;
8.11. lēmums par mikrolieguma izveidošanu, teritorijas precizēšanu vai statusa atcelšanu;
8.12. datu reģistrācijas vai aktualizācijas datums.
9. Sistēmā par īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm uztur vismaz šādus datus:
9.1. īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes unikālais identifikators;
9.2. īpaši aizsargājamās sugas nosaukums latviešu valodā un zinātniskais nosaukums latīņu valodā;
9.3. īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes robežas;
9.4. datu reģistrācijas vai aktualizācijas datums;
9.5. datu avots.
10. Sistēmā par īpaši aizsargājamiem biotopiem uztur vismaz šādus datus:
10.1. īpaši aizsargājamā biotopa unikālais identifikators;
10.2. īpaši aizsargājamā biotopa un Eiropas Savienības aizsargājamā biotopa nosaukums un kods;
10.3. īpaši aizsargājamā biotopa robežas;
10.4. datu reģistrācijas vai aktualizācijas datums;
10.5. datu avots.
11. Sistēmā papildus šo noteikumu 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētajiem datiem uztur:
11.1. ģeotelpisko informāciju par aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, par kuros noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem izmaksāta kompensācija no valsts vai pašvaldības budžeta;
11.2. ģeotelpisko informāciju par plānotajiem un īstenotajiem aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumiem;
11.3. informāciju no meža apsaimniekošanas plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
III. Sistēmas datu aktualizācijas un aprites kārtība
12. Sistēmā reģistrē datus no šādiem datu avotiem:
12.1. aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni;
12.2. meža apsaimniekošanas plāni, kas izstrādāti saskaņā ar aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
12.3. sugu un biotopu aizsardzības plāni;
12.4. bioloģiskās daudzveidības monitoringa pārskatus;
12.5. sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu atzinumi;
12.6. sugu un biotopu aizsardzības jomā veiktie pētījumi un inventarizācijas;
12.7. pārvaldei noteikto funkciju ietvaros iegūtā informācija;
12.8. normatīvie akti, kuri nosaka aizsargājamo teritoriju robežas un funkcionālo zonējumu;
12.9. lēmumi par mikroliegumu izveidošanu;
12.10. pārvaldes lēmumi par izmaksātajām kompensācijām no valsts budžeta par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos;
12.11. vietējo pašvaldību lēmumi par aizsargājamās teritorijas izveidošanu;
12.12. vietējo pašvaldību lēmumi par izmaksātajām kompensācijām no pašvaldības budžeta par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.
13. Pārvaldei šo noteikumu 7., 9. un 10. punktā minētos datus iesniedz:
13.1. izmantojot datu sniedzēja vai vienotā valsts ģeotelpiskās informācijas portāla nodrošināto tīmekļa pakalpi;
13.2. izveidojot datubāzes replikāciju;
13.3. elektronisku datņu veidā atbilstoši šo noteikumu 15. un 16. punktā minētajiem nosacījumiem;
13.4. citā veidā saskaņā ar individuālu vienošanos ar pārvaldi.
14. Iesniedzamo datu precizitāte atbilst mērogam, ne mazākam kā 1:10 000.
15. Pārvalde papildus šo noteikumu 16. punktā minētajam nosacījumam nosaka un savā tīmekļa vietnē publisko iesniedzamo datu datnes struktūru un formātu.
16. Datus par aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu robežām iesniedz vektordatu formātā Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM).
17. Veicot sistēmas datu aktualizāciju, saglabā iepriekš reģistrētos (vēsturiskos) datus, kā arī informāciju par datu iesniedzēju.
18. Pārvalde mēneša laikā izvērtē iesniegto datu atbilstību šo noteikumu 6., 7., 9., 10., 14., 15. un 16. punktā minētajiem nosacījumiem un, ja dati:
18.1. atbilst noteiktajām prasībām, – reģistrē tos sistēmā;
18.2. neatbilst noteiktajām prasībām, − nereģistrē tos sistēmā un rakstiski informē par to datu iesniedzēju.
19. Pārvalde nodrošina sistēmas datu:
19.1. publisku pieejamību tīmeklī un izmantošanu;
19.2. pastāvīgu glabāšanu elektroniskā veidā, kā arī iespēju iegūt informāciju par notikušajām izmaiņām un izdarītajiem grozījumiem;
19.3. izsniegšanu bez maksas.
20. Sistēmas datus izsniedz šādos veidos:
20.1. izmantojot tīmekļa pakalpi;
20.2. datubāzes replikācijas veidā;
20.3. tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu;
20.4. elektronisku datņu veidā, izmantojot elektronisku datu nesēju;
21. Sistēmā ģeotelpiskos datus uztur un izsniedz vektordatu formātā Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM).
22. Vēsturiskos datus pārvalde izsniedz pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas, vienojoties par izsniedzamo datu formātu.
23. Rakstisku vienošanos ar pārvaldi par sistēmas datu sagatavošanas un izsniegšanas kārtību slēdz šādos gadījumos:
23.1. persona datus pieprasa regulāri;
23.2. pieprasīto datu apjoms ir liels;
23.3. datu sagatavošanai nepieciešams izmantot īpašas datu sagatavošanas metodes vai atlases kritērijus;
23.4. datus izsniedz lejupielādei, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi vai datņu pārsūtīšanas protokola (File Transfer Protocol) serveri.
24. Sistēmā iekļaujamās informācijas izveidei un uzturēšanai pārvalde, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar ģeotelpiskās informācijas un datu turētāju, izmanto:
24.1. Valsts zemes dienesta informāciju:
24.1.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus, kas strukturēti informācijas blokos;
24.1.2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus;
24.1.3. Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus, tajā skaitā administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu telpiskos datus;
24.2. Valsts meža dienesta Meža valsts reģistra meža inventarizācijas ģeotelpiskos datus;
24.3. Lauku atbalsta dienesta Lauku reģistra ģeotelpiskos datus;
24.4. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meliorācijas digitālo kadastra informāciju;
24.5. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas datus − ortofotokarti mērogā 1:10 000, topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 un mērogā 1:50 000, topogrāfiskos plānus mērogā 1:2000, digitālo reljefa modeli − un Vietvārdu datubāzes datus;
24.6. vietējo pašvaldību informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām par:
24.6.1. vietējās pašvaldības noteiktajām aizsargājamām teritorijām;
24.6.2. kompensācijām, kas izmaksātas no pašvaldības budžeta par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās;
24.6.3. plānotajiem un īstenotajiem aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas pasākumiem.
IV. Noslēguma jautājumi
25. Vietējās pašvaldības sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz pārvaldē šo noteikumu 24.6. apakšpunktā minēto informāciju atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
26. Šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētos datus sistēmā iekļauj sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš