Tikšanās vērtējums

Vakar, 23. janvārī, vienas dienas darba vizītē Latvijā bija ieradies kaimiņvalsts Baltkrievijas premjerministrs Mihails Čigirs. Viesis tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Māri Gaili, Saeimas priekšsēdētāja biedru Aivaru Berķi, ārlietu ministru Valdi Birkavu. Īsās vizītes noslēgumā Baltkrievijas premjerministrs bija pieklājības vizītē pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, bet vizītes pēdējie mirkļi — jau lidostā "Rīga" — bija atvēlēti žurnālistiem.

Preses konferences ieskaņā Mihails Čigirs teica : — Šīsdienas tikšanās un sarunas parādīja, ka Baltkrievijai un Latvijai ir daudz vairāk kopīgu interešu nekā tikai kopīgā robeža.

Apspriestas sadarbības iespējas gandrīz visās ekonomikas sfērās — sākot ar lauksaimniecību, beidzot ar rūpniecību, transportu, Latvijas ostu izmantošanas iespējām.

— Gandrīz visos aspektos mēs esam atraduši kopīgas intereses, — teica M.Čigirs. — Daļa iespēju jau izmantotas. Taču mēs arī pārliecinājāmies, ka ir vēl daudz neizmantotu iespēju, kuras mēs pēc detalizētākas izstudēšanas varētu likt lietā. Baltkrievijas premjerministrs pauda viedokli, ka Rīgā parakstītais abu pušu komunikē (skat. atsevišķi) ļaus abām pusēm būtiski izvērst sadarbību visās sfērās. Tiks atjaunota kopīgās komisijas darbība dziļākai ekonomiskās sadarbības iespēju izpētei. Mihails Čigirs arī izteica cerību, ka Latvijas Ministru prezidents pēc kāda laika apmeklēs Baltkrieviju un ka tad būs iespējams jau rezumēt pirmos rezultātus.

M.Čigirs uzsvēra, ka Baltkrievija, pirmkārt, ir ieinteresēta Latvijas ostu izmantošanā. — Izdevīgākie kravu vešanas noteikumi caur jūsu ostām mums ļauj palielināt pārvadājumu apjomu, — teica Mihails Čigirs, uzsverot, ka Latvijas ostām tas ne vien dod peļņu, bet ļau jarī paplašināt savu materiāli tehnisko bāzi. Izteikti arī priekšlikumi piedalīties ostu rekonstrukcijā, iegādāties ostu akcijas. Baltkrievijas premjerministrs teica, ka šie priekšlikumi tiks izstudēti. Viņš arī izteica domu, ka šādas sadarbības iespējas radīs interesi Baltkrievijas darījumu aprindās.

— Varētu domāt, ka mazāka būs interese par sadarbību lauksaimniecībā. Taču sarunu gaitā mēs pārliecinājāmies, ka arī šeit mums ir kopīgas intereses. Piemēram, apmaiņa ar sēklas fondu, tāpat ciltslopu audzēšanas sasniegumi, kas ir abās valstīs, — teica M.Čigirs. Lauksaimniecības jomā aktīvākā sadarbība vispirms paredzama starp abu valstu robežrajoniem. Baltkrievijā tas ir Vitebskas apgabals. Sekmīgas sadarbības gadījumā pozitīvo pieredzi pārņems arī citi Baltkrievijas apgabali. Baltkrievijas premjerministrs izteica apņēmību pārskatīt arī sadarbības praksi transporta jomā. Arī noteikumus, pēc kādiem Latvijas transporta līdzekļi šķērso Baltkrievijas teritoriju. Īpaši pārskatāma muitas politika, lai vienkāršotu tranzīta kravu pārvadāšanu. M.Čigirs izteica iespēju, ka varētu tikt samazināts tranzītkravu muitas nodoklis.

— Visas sarunas Rīgā viennozīmīgi apstiprināja faktu, ka mums ir liela interese par jūsu valsti, ka ir arī interese no jūsu puses par sadarbības padziļināšanu ar Baltkrievijas Republiku. Bet, ja ir interese un vēlēšanās sadarboties, tad man ir arī pārliecība, ka jau tuvākajā laikā būs vērojami labi rezultāti, — teica Baltkrievijas premjerministrs Mihails Čigirs.

Savukārt Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs, ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica, ka attiecības starp abām valdībām precīzi raksturotas kopīgajā komunikē. Jau parakstīti deviņi līgumi, un 11 vēl ir dienas kārtībā. V.Birkavs kā īpaši saturīgas atzīmēja Baltkrievijas premjerministra sarunas ar Latvijas zemkopības, ekonomikas un transporta ministriem, jo šie jautājumi ir ļoti svarīgi abu valstu ekonomikas attīstībā. Savukārt Ārlietu ministrijā pārrunāts, kā paātrināt sasāpējošo vēstniecību ēku jautājumu. Apspriesta arī sadarbības tiesiskā bāze. Abas puses bijušas vienisprātis par nepieciešamību paātrināt jau sagatavoto līgumu ratificēšanu. — Patiešām, ir sagatavota laba bāze, lai mēs turpmāk aktīvi, uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem sadarbotos, — teica Valdis Birkavs.

Mihails Čigirs arī piebilda, ka neredz principālus šķēršļus plašāka starpvalstu līguma izstrādāšanai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Baltkrievijas puses neseno lūgumu piešķirt Baltkrievijai kā humāno palīdzību labību, Mihails Čigirs paskaidroja, ka pagājušajā gadā Baltkrievijā bijuši ārkārtīgi sarežģīti klimatiskie apstākļi lauksaimniecībai. Nācies zaudēt apmēram pusotru miljonu tonnu labības (salīdzinājumā ar 1993.gadu). Iegūts arī par 3,5 miljoniem tonnu mazāk kartupeļu, 400 tūkstošu tonnu biešu — tas viss atstājis ārkārtīgi nelabvēlīgu iespaidu uz lauksaimniecības situāciju Baltkrievijā. Mihails Čigirs arī atgādināja lielo postu, ko Baltkrievijai nodarījusi Černobiļas atomelektrostacijas avārija — milzīga zemes platība vēl nav izmantojama lauksaimniecībai.

Valdis Birkavs pebilda, ka laikā, kad Latvijā saņemts Baltkrievijas lūgums, viņš bijis ārzemju komandējumā. Taču V.Birkavs izteica pārliecību, ka šāda palīdzība kaimiņvalstij tiks sniegta. — Es jau sen esmu teicis, ka mums laiks no palīdzības lūgšanas pāriet pie palīdzības sniegšanas, — teica Latvijas ārlietu ministrs, — pie palīdzības sniegšanas ne vien Baltkrievijai, bet arī mūsu pašu zemniekiem.

"Latvijas Vēstneša" jautājums bija veltīts Mihaila Čigira valdības attieksmei pret nacionālajām minoritātēm Baltkrievijā. Konkrēti — pret Vitebskas apgabalā dzīvojošajiem latviešiem. Kā zināms, gadsimta sākumā šeit izveidojās samērā liela latviešu kolonija — Vitebskas apgabalā bija latviešu ciemi, divdesmito — trīsdesmito gadu vidū šeit darbojās arī vairāki latviešu kolhozi. Bija rosīga kultūras dzīve. Visu to sagrāva Staļina represiju vilnis.

— Šodien mēs pārrunājām arī šos jautājumus, — teica Baltkrievijas premjerministrs, atbildot uz "LV" jautājumu. Principā mums šajā jomā nav nekādu problēmu — ne ar baltkrieviem, ne ar jebkuras citas tautības Baltkrievijas pilsoņiem, — teica M.Čigirs.

Viņš neredzot nekādus šķēršļus, lai Baltkrievijā dzīvojošie latvieši varētu mācīties latviešu valodu — kas, protams, būtu īpaši svarīgi jaunajai paaudzei. Mihails Čigirs apliecināja gatavību izskatīt šos jautājumus kopā ar Latvijas pusi, lai arī šajā jomā rastu sadarbības iespējas. Mihails Čigirs arī piebilda, ka, pēc viņa domām, Baltkrievija nacionālo minoritāšu jautājumu risināšanā "dažās jomās, zināmā mērā" esot aizgājusi tālāk nekā Latvija.

Jānis Ūdris,

"LV’ ārpolitikas redaktors