19. janvāra plenārsēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.10.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Žīgurs (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie kolēgas! Es noklausījos šo Kides kunga lekciju. Es nezinu, kādu amatu viņš ieņem valdībā (No zāles: "Slikti!"), bet tie uzbrukumi, ko viņš veltīja Kalniņam, ir, es domāju, ļoti nepamatoti. Vai, Kides kungs un jūs, pārējie, manījāt šodien ārpus Saeimas nama kādas demonstrācijas? Vai jūs redzējāt kādus plakātus — ko cilvēki prasa ārpus šā nama? Saprotams, mēs netaisām valdības politiku ārpus Saeimas nama, šeit valdība un Saeima taisa to politiku, bet tautas balss ir tur ārpusē, un jums arī vajadzēja to ievērot. Neilgi atpakaļ, tas ir, pirms Ziemassvētkiem, "Latvijas ceļš" nāca šajā pašā tribīnē un teica: mēs krievus izvāksim ārā un mums līgums līdz 31. decembim būs izpildīts. Un to mēs visi atceramies. Un kur nu ir? Mēs tagad runājam, kur mēs viņus apmetināsim. Jā... Vai tas ir pareizi? Nē. Es domāju, tā jau mēs nevaram ceļot, tas ir "Latvijas ceļš", tie ceļotāji. Kāds ceļo iekšā Latvijā, bet ne ārā. Okupantiem šeit nav vietas. Un viņi ir okupācijas karaspēka cilvēki, un viņiem Latvija ir jāatstāj. Neilgi atpakaļ Krievija izraidīja 400 ķīniešus, kas bija tur, tāpat kā šeit, Latvijā, bez atļaujas. Bet, ja mēs gribam to darīt, tad mums jau bailes no krieviem... Viņi to pašu dara! Mums, latviešiem, mūsu jaunajām ģimenēm, šeit nav kur iesākt savu dzīvi, nav telpu. Nē, mēs gādājam par krieviem! Tas taču neiet! Man nav nekas pretim pret tiem kā krieviem, bet man ir pretim pret to, ka viņi lauž mūsu valsts likumus. Un to mēs nevaram pieļaut šeit.

Bet, domājot tālāk, man liekas, ka šī politika ir vienkārši vēlēšanu priekškampaņa, kurā ir domāts pavairot vēlētāju loku par labu tiem, kas šādus likumus izstrādā. Ka tas likums bija nepareizs, kā Kides kungs teica, un it kā no Nacionālā bloka nāk... Nē, tas nu nebija no Nacionālā bloka. Tas šeit, Saeimā, radās, un toreizējā valdošā koalīcija varēja katrā laikā viņu pārstrādāt un iztaisīt citādāk, un dabūt cauri. Tikai beidzamajā laikā, kad mēs esam nākuši pie prāta, es atgādinu, tiešām mēs esam nākuši pie prāta, mēs varam tagad arī šo koalīciju veidot tā, kā par labu būtu visai Latvijai, nevis kādai atsevišķai partijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija! Vai jūs 8 minūtes izmantosiet?

A.Ameriks. Paldies, man pietiks!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs tik tiešām ilgi diskutējam par šo jautājumu, un, kā Žīgura kungs teica, lasām lekcijas. Ir tik tiešām ļoti interesanti klausīties gan Mārtiņu Ādamu Kalniņa kungu, gan Žīgura kungu, kuram ir liela Amerikas valsts pieredze, Vācijas valsts pieredze. Un tik tiešām ir skumji klausīties, ka šie cilvēki, kuri ieguvuši ir tik lielu pieredzi, dzīvojot ārzemēs, tomēr nespēj saprast to, ka ir jāsakārto likumdošana, ka ir jādzīvo pēc likumiem. Un šobrīd ar tiem aicinājumiem, kurus viņi izsaka, pirmkārt, aicinādami uz to, lai mēs šeit Saeimā, akceptētu visas tās pretrunas, kas līdz šim valda un valdīs vēl vairāk, — tik tiešām zināmas konjunktūras apstākļos šie kungi pirmām kārtām aicina uz pilnīgu haosu. Man šķiet, šodien, ka tad, kad mēs pašā sākumā izskatījām Saeimas sēdē likumprojektu par bijušās PSRS pilsoņiem, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu otrajā lasījumā, šie kungi arī pilnībā atbalstīja to, ka viņu vajag atlikt. Tad ko mēs gribam šobrīd panākt? Mēs gribam panākt to, lai Latvijā praktiski nedarbotos likumi, lai mums būtu cilvēki, kuri praktiski nezina, ko viņi darīs rīt, lai viņiem nebūtu zināms šis statuss. Un šeit arī Žīgura kunga tik tiešām pamācošā lekcija par to, ka krievi sūtīja un krievi ieteica... Runāsim konkrēti — ir cilvēki, kas ir darījuši pāri, veikuši deportācijas, un tiem ir jāsaņem sods pēc atbilstoša Latvijas Republikas Kriminālkodeksa panta, bet katram ir jānes personāliska atbildība, un nerunāsim par tautu. Tāpat mēs nevaram runāt par vāciešiem, par amerikāņiem vai par jeb kuru citu tautu. Mēs gribam dzīvot 20. gadsimtā, mēs gribam panākt, lai mēs būtu civilizēta valsts. Un es pirmām kārtām aicinātu arī mūsu Saeimā, jo mēs esam 20. gadsimta valsts, pieņemt civilizētus likumus, kas atbilst šodienas Eiropas un pasaules prasībām. Tad, lūk, ja mēs to gribam, tad mums ir pilnībā jāizdara tas, ko mēs šobrīd sakām. Mums ir ierēdņi, kas nesaprot un kas strādā absolūti nepieņemami. Mums — un es nezinu, vai tas ir jādara Saeimai, vai tas pirmām kārtām ir jādara ierēdņu pārvaldei vai kā sauc šo iestādi, kas nosaka un kas pieņem atestāciju no valsts ierēdņiem. Es arī uzskatītu, ka šim ierēdnim vai šiem ierēdņiem ir jāsaņem sods, viņiem ir jānes atbildība par to, ka nekvalitatīvi tiek pieņemti šie likumi. Ne tikai šis, bet arī tie trīs iepriekšējie, kas tika noraidīti. Mēs nerunājam konkrēti tikai par šo, bet, ja mēs nespējam kvalitatīvi nodrošināt šo darbu Saeimā un ja mums katrs no šiem likumprojektiem jāizskata vēlreiz un vēlreiz, tad zināma vaina te ir jāuzņemas tiem ierēdņiem. Un es ceru, ka Gaiļa kungs vai arī Tupeša kungs, kurš ir šīs ierēdņu pārvaldes vadītājs, ziņos Saeimai par to, kas tika darīts lai turpmāk tas neatkārtotos.

Bet šo likumprojektu, kas ir pilnīgā... šos noteikumus, kas ir pilnīgā pretrunā ar civilizētās pasaules prasībām, mēs arī kā Tautas saskaņas partijas frakcija aicinām noraidīt.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups — otrreiz! Esiet tik laipns, trīs minūtes izmantojiet, jo ir pārtraukums pēc tam!

V.P.Karnups (LC). Cienījamie kolēģi! Mani uztrauc šie aicinājumi sodīt ierēdņus, kad lēmumu pieņem ministri. Lēmumu pieņem ministri. Ministri ir atbildīgi par savu rīcību. Un, ja mēs tagad sāksim sodīt ierēdņus par katru nepareizi pieņemto ministru lēmumu, tad kādu valsti mēs gribam celt? Ministrs ir atbildīgs, Ministru kabinets koleģiāli pieņem šos noteikumus, un viņi ir koleģiāli atbildīgi. Ja kādu vajadzētu sodīt, tad vajadzētu sodīt ministrus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 226 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" — par to nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā! Lūdzu rezultātus! Par — 30, pret — 44, atturas — 11. Ministru kabineta noteikumus nr. 226 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" Saeima noraida.

Lūdzu reģistrāciju! Pēc reģistrēšanās būs paziņojumi. Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās plenārsēdē!

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību paziņojumam! Mēs šodien sveicam mūsu kolēģi Edvīnu Kidi dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Andris Grots...

Sēdes vadītājs. Deputāts Grots ir zālē.

Z.Tomiņš. Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Aleksandrs Pētersons, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Deputāte Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš. Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu deputātus ieņemt vietas! Turpinām Prezidija ziņojumus. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu, deputāte Laviņa, "Līdztiesība"!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Piedāvāto likumprojektu varētu uzskatīt par savlaicīgu, Eiropas standartiem atbilstošu, un par to vajadzētu balsot, ja, pirmkārt, valsts būtu sasniegusi zināmu stabilitāti ekonomikā, otrkārt, Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis atbilstu civilizācijas standartiem, treškārt, būtu stabila fiksēta dzīves ilguma palielināšanās tendence un, ceturtkārt, Latvijā būtu pietiekams darba vietu skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, kā arī sociālajā infrastruktūrā, un, visbeidzot, veselības aizsardzības struktūra atbilstu starptautiskajiem standartiem. Palūkosimies uz sevi bez rožainām brillēm! Rūpniecība, lauksaimniecība, saudzīgi izsakoties, ir sagrauta, pastāv darbavietu deficīts, izglītība un veselības aizsardzība atrodas kritiskā līmenī, strauji saīsinās iedzīvotāju dzīves ilgums, dzīves līmenis nemitīgi krītas. Ņemot vērā iepriekš minēto, frakcija uzskata, ka šodien balsot par šo likumprojektu var tikai tie, kas vai nu nemīl savu tautu un ļauj tai izmirt, vai arī nevēlas domāt par šī likumprojekta sekām. Uzskatu, ka pati šī likumprojekta pieņemšana tālākai apspriešanai pašreizējos apstākļos vērtējama kā netikumīga rīcība attiecībā uz Latvijas tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir runātāji pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Debates pabeigtas. Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 9. Likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai un, tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Būvniecības noteikumi". Ministru kabineta noteikumi nr.17, izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes deputātiem, vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nodod šos noteikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums". Iesnieguši deputāti Endziņš, Lagzdiņš. Panteļējevs, Kamaldiņš, Elferts. Māris Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai", lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Godātie Saeimas deputāti! Šajā gadā atbilstoši Satversmei paredzētas Saeimas vēlēšanas, tādēļ saprotams ir jautājums un interese par šī būtiskā likuma pieņemšanu, par ko sākusies jau sabiedrībā diskusija. Tajā pašā laikā atgādinu, ka 1994.gada aprīlī tika Saeimā iesniegts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" likumprojekts Saeimas vēlēšanu jautājumā. Kopš tā laika pagājuši deviņi mēneši. Tagad tiek iesniegts otrs projekts. Tas arī Saeimas praksē nav nekas īpaši neparasts, ja vienā jautājumā parādās divi pilnīgi atšķirīgi viedokļi. Tomēr, rūpīgi iepazīstoties gan ar to projektu, kas tika iesniegts pirms deviņiem mēnešiem, gan ar šo projektu, redzams, ka būtībā runa ir par vienu un to pašu likumprojektu. Tie atšķiras viens no otra divos, trijos būtiskos punktos, lai gan detaļās atšķiras. Šādos gadījumos parastā prakse, protams, ir neiesniegt citu projektu, bet iesniegt labojumus vai grozījumus pie tā projekta, kurš jau ir iesniegts. Tādējādi es ierosinātu likumprojekta iesniedzējiem to atsaukt, bet iesniegt labojumus un papildinājumus tam projektam, kas jau ir iesniegts, jo pretējā gadījumā "Latvijas ceļa" deputāti grib radīt sabiedrībā iespaidu, ka opozīcija tikai nekonstruktīvi darbojas, nevis iesniedz patstāvīgus projektus, un savukārt viņi ir vienīgie, kas šādus projektus iesniedz. Man nav nekādu iebildumu pret to, ka tiek iesniegti arī citi varianti, bet es uzsveru tieši formālo momentu. Projekts bija iesniegts un pie tā var iesniegt labojumus, nevis iesniegt pilnīgi citu projektu, kas būtībā atšķiras tikai atsevišķos pantos vai atsevišķu pantu atsevišķās daļās. Tādējādi es ierosinātu — un to arī vakar skatījās Nacionālā bloka padome,kas šāda projekta iesniegšanu komisijai noraidīja, — uzaicināt šī projekta autorus iesniegt citu redakciju tiem pantiem, kas viņus iesniegtajā projektā neapmierina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Prezidija atzinumu deputātu Endziņa, Lagzdiņa, Panteļējeva, Kamaldiņa un Elferta iesniegto likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 18, atturas - 9. Saeima pieņem lēmumu šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

 

Tālāk - deputātu jautājumi . Saeimas sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš, lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). "Jautājums Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Jau 1994.gada maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas koncepciju likumam "Par zemes dzīlēm" un uzdeva ministrijai pabeigt likumprojekta izstrādi. 1994.gada 8.decembrī Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Likumā ir formulēti pārejas noteikumi — Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumu, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību. Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" Saeimā tika pieņemti ar valdošās koalīcijas deputātu atbalstu. Lūdzam jūsu atbildi un skaidrojumu, kāpēc Ministru kabinets nepilda Latvijas Republikas likumu normas. Latvijas Zemnieku savienības deputāti Gundars Bērziņš, Andris Rozentāls, Pauls Putniņš, Gunārs Resnais, Voldemārs Novakšānovs. 1995.gada 12.janvārī."

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

 

Nākamais jautājums - amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana no amata . Lēmuma projekts "Par Jura Eihmaņa iecelšanu par Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri", vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Zemessardzes štāba priekšnieka amata. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Šodien, nākot uz darbu, es biju pilnā pārliecībā, ka šeit, parlamenta zālē, šodien būs arī Valsts prezidents, kurš aizstāvēs paša izvirzīto kandidatūru šim amatam un pamatos savas izvēles pareizību, bet diemžēl... Nu jā, Aizsardzības un iekšlietu komisija šajā sakarībā savu veicamo ir padarījusi. Vakar mums notika komisijas sēde, kurā mēs bijām uzaicinājuši Eihmaņa kungu. Tika vispusīgi izvērtēts viņa iepriekšējais darbs Zemessardzes štāba priekšnieka amatā. Protams, mēs vērtējām kā pozitīvos, tā arī tos momentus, kas var izraisīt zināmas šaubas, taču man jāsaka, ka man personīgi par lielu prieku aizklātas balsošanas rezultātā visi tie komisijas locekļi, kas piedalījās sēdē, nobalsoja par viņa atbalstīšanu šim amatam, un tādēļ es šodien komisijas vārdā apliecinu, ka mūsu komisija ir par viņa iecelšanu šajā amatā, un aicinu to darīt arī visus pārējos. Tas ir par jautājuma būtību, bet šeit ir arī formālā puse. Un man jāsaka, ka šis lēmuma projekts ir sastādīts, nu, visai jokaini, es stiprākus vārdus nelietošu. Es runāju par dokumentu nr.26. Paņemiet to, lūdzu, sev priekšā! Ja mēs par tādu lēmumu, kā šeit ir rakstīts, nobalsosim, tad būs situācija, ka ar šo dienu Eihmaņa kungs atradīsies divos amatos Zemessardzē. Pie tam abos no tiem viņu būs iecēlusi Saeima, un tātad neviens cits no tiem viņu nevar atbrīvot. Es uzskatu, ka tāds nav bijis Valsts prezidenta nolūks, un to nepieļauj arī mūsu likums. Šajā sakarībā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu, lai savādāk tiktu izteikta šī lēmuma lemjošā daļa, un šis priekšlikums ir redzams dokumentā nr.26a. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka, ieceļot Eihmaņa kungu šajā jaunizveidotajā amatā, viņš vienlaicīgi tiek atbrīvots no tā amata, kurā atradās pusotru gadu, tātad no Zemessardzes štāba priekšnieka amata. Es ceru, kolēģi, ka jūs atbalstīsiet manas komisijas viedokli, un es gribu šādā cerībā Eihmaņa kungam novēlēt sekmes jaunajā amatā. Protams, šis man vēlējums stājas spēkā pēc balsojuma izdarīšanas.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Oskars Grīgs.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz militārpersonām, es domāju, ir jārunā īsi un kodolīgi. Un šeit runāšu ne tikai kā deputāts, bet arī kā Eihmaņa kunga padotais, un varu teikt tikai vienu — savā līdzšinējā darbībā Zemessardzē vienmēr un visur Eihmaņa kungs ir ievērojis Latvijas valsts un tās iedzīvotāju intereses. Un esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka viņš, stājoties jaunajā amatā, to darīs arī turpmāk. Aicinu balsot "par". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS). Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamie deputāti! Es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis arī pievienojos tam, ko sacīja mūsu komisijas priekšsēdētāja kungs, un arī manī nedaudz izraisa izbrīnu, ka pēc Satversmes mūsu augstākais virspavēlnieks šodien nesēž pa labi. Nu, bet prezidenta darīšanas ir prezidenta darīšanas, un es varu tikai teikt jums, cienījamie deputāti, ka, zinot noskaņojumu Zemessardzes ārrindas ārrindniekos un vispār Zemesardzes struktūrā, varu droši sacīt, ka 99,99 procenti atbalsta Eihmaņa kunga kandidatūru Zemessardzē. Tāpēc es domāju, ka šeit būtu velti aģitēt, lai izdarītu pareizo izvēli.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK). Arī šoreiz LNNK frakcija atbalsta šo kandidatūru. Esam vienmēr atbalstījuši izvirzītos kandidātus no valdības, arī šo kandidatūru atbalstām. Izsakām neizpratni par pārmetumiem, ka prezidenta nav klāt. Mēs protestējam pret šādiem pantiem, tie ir nevajadzīgi. Nav jābūt prezidentam klāt katrā sēdē, un, es domāju, Eihmaņa kunga izvirzīšana šim postenim neprasa arī to, lai viņš būtu šeit klāt. Tātad LNNK frakcija atbalsta šo kandidatūru un lūdz balsot "par". Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums, lūdzu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu iecelt Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani par Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Zemessardzes štāba priekšnieka amata! Aizklāts balsojums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 7. Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis ir iecelts par Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri un vienlaicīgi atbrīvots no Zemessardzes štāba priekšnieka amata. Apsveicam, vēlam sekmes. (Aplausi.)

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Astrīdas Bērziņas apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai". Ruta Marjaša — Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija liek priekšā Saeimai apstiprināt Astrīdu Bērziņu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Mēs izskatījām visus Tieslietu ministrijas iesniegtos raksturojumus un materiālus un pārliecinājāmies, ka Astrīda Bērziņa, dzimusi 1939.gadā, ir beigusi Latvijas Valsts universitāti 1974.gadā un viņai ir liels stāžs kopš tā laika praktiskajā darbā tiesā. Tādēļ Juridiskā komisija rekomendē pieņemt lēmumu par Astrīdas Bērziņas kandidatūras apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Astrīdas Bērziņas iecelšanu un apstiprināšanu nosauktajos tiesnešu amatos! Aizklāta balsošana. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 4. Astrīda Bērziņa apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesas tiesnesi un iecelta par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot viņai pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Ruta Marjaša — Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija lūdz apstiprināt Astru Klaiši par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Raksturojumi visi ir pozitīvi, un te varētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Astra Mihaila meita Klaiša, dzimusi 1956.gadā, ir liepājniece, 1984.gadā beigusi Latvijas Universitāti un faktiski praktiskajā juridiskajā darbā strādā kopš 1975.gada. Tādēļ lūdzam apstiprināt šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Astras Klaišas apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai! Aizklāts balsojums. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 5. Astra Klaiše apstiprināta. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Vēl mēs ierosinām Vinetu Mahti apstiprināt par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Vineta Mahte ir dzimusi 1956.gadā, 1983.gadā beigusi Latvijas Universitāti un kopš 1980.gada strādā tiesā. Sākusi strādāt par tiesas sēžu sekretāri un kopš 1987.gada ir Liepājas pilsētas tiesnese.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Vinetas Mahtes apstiprināšanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 5. Vineta Mahte apstiprināta. Tālāk!

R.Marjaša. Juridiskā komisija liek priekšā apstiprināt Ritu Vīvu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Rita Vīva ir dzimusi 1963.gadā. 1986.gadā beigusi Latvijas Universitāti par juristi un praktiski strādā kā juriste kopš 1981.gada. Arī uzsākusi darbu kā tiesas sēžu sekretāre un pašlaik ir Liepājas pilsētas tiesnese.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Ritas Vīvas apstiprināšanu! Aizklāts balsojums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 6. Rita Vīva apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses pienākumus līdz Kurzemes apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Godātie deputāti! Pirms izskatām nākošo jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, ko parakstījuši Čepānis, Leiškalns, Gūtmanis, Tupešu Jānis un citi kolēģi. "Lūdzam iekļaut Saeimas 19.janvāra plenārsēdes dienas kārtībā ceturtajā sadaļā (tas ir, sadaļā, kuru mēs izskatām tagad) Saeimas lēmuma projektu par uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisijas locekļu apstiprināšanu." Klāt ir pievienots lēmuma projekts. Vai deputātiem ir izsniegti materiāli? Pavairoti ir, bet vēl nav izsniegti. Vairojas. Vai deputātiem nav iebilžu pret šo desmit deputātu iesniegto priekšlikumu? Nav. Esam iekļāvuši dienas kārtībā. Bet tiešām, lūdzu, gādājiet par to, lai deputātiem būtu izsniegti šie materiāli, pirms mēs balsojam!

Nākamais lēmuma projekts par uzticības izteikšanu mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Ozola kungam. Ir iesniegts Saeimas lēmuma projekts: "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu, izteikt uzticību mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam." Balsojums atklāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu "Izteikt uzticību mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam"! Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 4. Arvīds Ozols ir saņēmis Saeimas uzticību mežu valsts ministra Zemkopības ministrijā amata pienākumu pildīšanai. Vēlam sekmes! (Aplausi).

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Kristiānas Lībānes deputāta mandāta apstiprināšanu". Jums, godātie deputāti, ir attiecīgie dokumenti. Vispirms Ivara Silāra iesniegums, kurā viņš dara zināmu, ka šā gada 18.janvārī izstājas no Saeimas sastāva sakarā ar pāriešanu diplomātiskajā darbā. Tālāk ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja informācija, ka nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta ir Kristiāna Lībāne, Kristiānas Lībānes piekrišana, Mandātu komisijas iesniegums, ka komisijai nav iebildumu pret Kristiānas Lībānes deputātes pilnvaru apstiprināšanu un lēmuma projekts - "Apstiprināt Saeimas deputāta mandātu Kristiānai Lībānei". Lūdzu zvanu! Balsojums atklāts. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Saeima apstiprina Saeimas deputātes mandātu Kristiānai Lībānei. (Aplausi). Vēlam sekmīgu darbu!

Vai varam turpināt? Nākamais jautājums ir Mandātu komisijas iesniegums. Mandātu komisija ir iesniegusi Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta J.Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva". Vadoties no Saeimas Prezidija lēmuma par deputāta Zīgerista Saeimas sēžu kavējumiem 1994.gada rudens sesijas laikā, kurā no 20 Saeimas sēdēm deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis 19 sēdes, un pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 4.punkta normu, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm, Saeima nolemj: 1) izslēgt deputātu Zīgeristu no Saeimas sastāva; 2) noteikt, ka līdz 1995.gada 1.februārim Zīgeristam deputāta apliecība jānodod Saeimas kancelejā. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tāds ir Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekts.

Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Atklājam debates. Pirmais debatēs runā Odisejs Kostanda, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam – Janīna Kušnere.

O.Kostanda (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, godājamie deputāti! Es arī kopīgi ar jums priecājos, ka mēs atkal Saeimā esam atraduši laiku, lai izskatītu Zīgerista mandāta anulēšanas iespējamību, jo mums acīmredzot darba kārtībā nav palikuši citi jautājumi. Es domāju, ka to varētu pārvērst par tradīciju un pie tā atgriezties varbūt pat katru mēnesi, teiksim, ja Saeimai tas tā ir iepaticies. Mandātu komisija acīmredzot sagatavos atkal attiecīgus priekšlikumus, un Budovskis tos varētu iesniegt.

Bet tagad pie lietas. Vispirms es lūdzu pievērst uzmanību Saeimas Kārtības ruļļa 18.panta otrajai daļai. Tā obligāti nepieprasa izslēgt no Saeimas sastāva deputātu, kas neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm, bet gan tikai dod atļauju to darīt. Jo formulējums skan "var izslēgt", nevis "jāizslēdz". Tātad viss ir mūsu pašu, deputātu, un mūsu sirdsapziņas ziņā. Pieņemsim, ka Prezidijs vai Mandātu komisija ir atbilstoši Kārtības ruļļa 15.panta ceturtajai daļai rūpīgi pārbaudījuši iemeslus, kāpēc deputāts Joahims Zīgerists kavējis sēdes. Tādā gadījumā patiešām ir radusies formāla iespēja izslēgt deputātu Zīgeristu no Saeimas sastāva. Bet vai kāds ir nopietni, tas ir, pēc būtības aizdomājies, kāpēc Zīgerists neapmeklē 5.Saeimas sēdes? Nav noslēpums, ka viņam, tāpat kā vēl daudziem deputātiem, ir nepieņemamas dažas tendences mūsu darbā. Piemēram, labu priekšlikumu noraidīšana, kā tas dažkārt ir noticis, tukša runāšana, profesionāļu sagatavotu likumprojektu izķidāšana un sakropļošana līdz nepazīšanai un citas. Tieši likumu samudžināšana un sagrozīšana Zīgeristam visvairāk ir ķērusies pie sirds, un viņš man pat atzinās, ka nespēj izturēt daudzu deputātu pārgudrības, kuri iedomājas, ka tautas kalpa postenis apdvesis viņus ar dievišķu dzīves gudrību. Piemēram, finansu, lauksaimniecības, izglītības un citos jautājumos. Un pats skumjākais ir tas, ka, redzot to visu un arī izprotot, šobrīd ne visu Saeimā var mainīt uz labo pusi, viss iet savu gaitu. Lūk, galvenokārt tāpēc deputāts Zīgerists šeit nesēž un dara to, kas nes labumu tautai jeb, konkrētāk, tai tautas daļai, kam klājas visgrūtāk. Ja Prezidijs un Mandātu komisija būtu noskaidrojuši un novērtējuši šo darbu, atzinuši, ka tas stabilizē valsti, ļauj cilvēkiem izturēt, dod cerību, attur no izmisuma soļiem, no pievēršanās atkal komunisma gaidītāju skaitam, tad varbūt šos kavējumus vairs nesauktu par neattaisnotiem, bet par tādiem, kas balsta cilvēcību, demokrātiju un kopā ar to mūsu Satversmi, mūsu Saeimu un valsti. Es zinu, daudzi deputāti šodien lems formāli. Jā, formāli viņiem ir tiesības atbrīvoties no neērta deputāta, tāpat kā LNNK savā laikā, rūpējoties par "rindu tīrību", atbrīvojās no tiem saviem biedriem, kuri arī nespēja paciest dažādas politiskas vaļības un citas šaubīgas lietas, kas notiek organizācijā. Formālas lietas ir bieži vien kļuvušas par sava veida tradīciju pie mums. Piemēram, mums ir formāli pilsoņi, kuriem īstenībā pilsonība nepienāktos, bet ir. Atraduši iespējas, kā dabūt šīs pilsoņu pases, viņi iemanās arī sēdēt augstos amatos valstī. Formāli tas tā ir, un pārējie to zina un klusē. Ir mums cilvēki, kuri bija saistīti ar čeku, ar Valsts drošības komiteju, sadarbojās ar to. To viņi paši labi zina. Zina arī viņu bijušie un esošie kolēģi. Formāli tik un tā šie deputāti var sēdēt savos krēslos, arī pat Saeimas krēslos, un formāli šiem cilvēkiem šobrīd ir tiesības pārstāvēt Saeimā Latvijas tautu. Savukārt šodien, pēc pavisam neilga brīža, kad jūs, mēs visi kopā būsim nospieduši balsošanas podziņas, Joahims Zīgerists, cilvēks, kura tēvs komunistu un čekistu dēļ bija spiests atstāt dzimteni, acīmredzot varbūt vairs nebūs 5.Saeimas deputāts. Formāli visu to izdarīt ir ļoti viegli.

Nobeigumā tāpēc es aicinu nebūt formāliem un, rīkojoties un balsojot pēc savas sirdsapziņas, balsot tāpat kā iepriekš, kad šis jautājums jau vienreiz tika skatīts Saeimā, tātad neanulēt deputāta Zīgerista mandātu, jo es domāju, ka mums būtu jāatbild uz vienu vienīgu jautājumu katram, pirms izšķiramies par balsojumu.

Godātie kolēģi! Vai deputāts, kas nav ieradies uz kādām no sēdēm, bet dara citu tautai derīgu deputāta, es uzsveru, deputāta darbu, ir Saeimā nevēlamāks par tādu, kas šeit varbūt uzcītīgi nosēž? Uzcītīgi nosēž, bet absolūti neko nedara, ja nu vienīgi reizēm nospiež podziņu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu! Pēc tam - Andris Saulītis.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātā Saeima! Mans kolēģis Odisejs Kostanda savā runā atspoguļoja Joahima Zīgerista nopelnus sociālajā sfērā, kā arī citas viņa aktivitātes un mūsu rīcības, tādēļ es nevēlos atkārtoties, bet gribu pastāstīt to, ko šeit acīmredzot pagaidām neviens nezina. Pirms kāda laika kopā ar dažiem kolēģiem biju Hamburgā. Es un arī citi – mēs paši savām acīm redzējām biroju, darba vietu, dzīvokli, noliktavu telpas un galvenokārt, protams, guvām iespaidu par viņu kā par cilvēku ar milzīgu enerģiju, darbaspējām un lielu Latvijas patriotu. Šis Vācijā dzimušais vīrs, kura tēvs bija latvietis, ir licis pārveidot savu vācu biroju, pakārtojot to atbilstoši Latvijas interesēm un vajadzībām. Tā ir darba vieta, kas nekādā veidā nav saistīta ar politiku. Visi darbinieki tiek iesaistīti palīdzības akcijā Latvijai. Bez tam man bija iespēja redzēt lielo telpu ar humāno palīdzību Latvijai. Invalīdu ratiņus, gumijas zābakus zemniekiem, šļūtenes un pumpjus Latvijas ugunsdzēsējiem, bērnu rotaļlietas, apģērbu un visu ko, kā šodien trūkst pensionāriem, invalīdiem, bāreņiem, bērniem, bezdarbniekiem, izmisumā novestajiem zemniekiem un visiem citiem, kam klājas grūti, pateicoties tālredzīgajai Latvijas valdības politikai. Bez visa iepriekš minētā tur bija arī medikamenti, ar kuriem tiek apgādātas slimnīcas un aptiekas, lai ārstētu cilvēkus, kas paši nevar samaksāt par zālēm. Šīs palīdzības kravas no Zīgerista biroja Vācijā nāk nedēļu pēc nedēļas uz šejieni - uz Latviju. Lūk, tāds ir Zīgerista kungs un tādas ir viņa aktivitātes pretstatā Mandātu un iesniegumu komisijas 18.janvārī pieņemtajam lēmumam par Joahima Zīgerista izmešanu no Saeimas.

Manuprāt, šā priekšlikuma autoriem būtu jākaunās, taču tās laikam ir jūtas, ko daži politiķi ir jau labu laiku kā pacentušies izravēt no savas dvēseles kā nezāli, kas aug kuplā un labi, elitāri koptā dārzā. Es redzēju to, kā Zīgerista kungs varētu dzīvot Latvijā. Es atvainojos, Vācijā, viņam tur ietu labāk nekā daudziem cilvēkiem te, Latvijā, tur viņš ir bagāts. Tas ir tāpēc, ka viņš ir uzrakstījis 12 antikomunistiskas grāmatas, kuras izdotas ļoti lielos metienos un kuras tiek masveidīgi izpirktas. Zīgerists ir atteicies no šīs labās dzīves Vācijā par labu Latvijai. Spējīgs, panākumus sasniedzis vīrietis atsakās no labas un drošas dzīves Vācijā un izšķiras par pieticīgu un vienkāršu dzīvi Latvijā. Mēs gribam dzīt viņu ārā no parlamenta. Taču turpat pretstatā balsojam par dažādu personu apstiprināšanu amatos, nemaz viņas lāgā nepazīstot. Atšķirībā no daudziem trimdas latviešiem Zīgeristam ir panākumi savā dzimtenē. Es pati to redzēju, ka tur viņš ir iemīļots. Neskatoties uz to, viņš ir izšķīries par latviešu nāciju, jo viņš mīl šo zemi un viņa tēvs bija latvietis. Dažas dienas es novēroju šī vīra neizsmeļamās darbaspējas, arvien jaunas idejas. Gandrīz nekādu atpūtas brīžu. Viņam ir viena doma - tā ir Latvija. Viņa dzīvoklis—birojs man šķita kā maza Latvija. Un viņs prata aizraut līdzi arī savus līdzstrādniekus šim mērķim. Nekad līdz šim nevienā citā zemē nebiju sastapusi tik dedzīgu latviešu patriotu. Mēs strādājām visu dienu kopā ar viņu. Uzmetām plānus dienai pēc vēlēšanām. Kad citi jau bija noguruši, viņš tikai sāka pa īstam strādāt. Skaidra, loģiska doma un ļoti, ļoti labas politiskās zināšanas. Viņš nekādā ziņā nav auksts aprēķina cilvēks, viņam patiešām ir sirds.

Un arī to es gribu pateikt, ka Zīgerists, manuprāt, ir vajadzīgs Latvijai. Šis cilvēks atjaunotu mūsu nāciju. Iespējams, ka viņš nav ievērojis noteiktus parlamenta likumus. Bet viņa pretiniekiem ne jau tas ir galvenais. Šis vīrs ir izdarījis to, ko Dāvids panāca cīņā pret Goliātu. Tāpēc, ka viņam ir principi, viņš tic tam, ko saka, viņā ir dziļi iekšā latviešu patriotisms.

Atļaujiet man nolasīt šo oficiālo paziņojumu, jo tas pasaka visu par Zīgeristu. Es atkārtoju. Šis paziņojums tika formulēts laikā, kad viņš nevarēja domāt par karjeru Latvijā, un laikā, kad pārējie Rietumos pārstāvēja šādu domu: "Mums ir jāsaprotas ar komunistiem, viņi uz mūžīgiem laikiem ir izveidojuši šo sistēmu." Noklausieties šo tekstu! Šis teksts ir sakarā ar viņa tēva nāvi 1983.gadā.

"1983.gada 6.martā viegli, lēnīgi mans mīļais tēvs mira ar Dievu un sevi. Nāve viņam bija atpestīšana. Un man ir pārliecība, ka viņš atkal redzēs savus mīļos, sovjetu varas nogalinātos bērnus, manus pusbrāļus un pusmāsas. Ļaunie pēckara gadi mūs izšķīra. Pēc 30 gadiem mēs atkal tikāmies. Seši īsi gadi mums palika, lai iepazītos. Mēs kļuvām draugi. Es pateicos saviem latviešu un angļu paziņām, kuri man palīdzēja šajā pēc daudzu domām bezcerīgajā mana tēva meklēšanā visā pasaulē. Izpildot mana tēva vēlēšanos un aiz dziļas pārliecības, es uzturu prasību uz mūsu gadsimtu veco ģimenes īpašumu Latvijā līdz viņa dzimtenes apspiedēju komunistu gāšanai.Es sēroju par savu tēvu Ludvigu Smitu."

Šis paziņojums skaidri izsaka, ka Zīgerists grib, lai Latvijā valdītu tiesības un taisnīgums. Viņam ir savi principi. Kas būs pret Zīgeristu, tas izšķirsies par sliktu latviešu nācijai. Kas būs pret Zīgeristu , izšķirsies par sliktu Latvijas tautām, izšķirsies par sliktu tiesībām un taisnīgumam. Jūs domājat, ka ar Zīgerista izmešanu no parlamenta jūs viņu apturēsit? Šī rīcība novedīs pie plašas solidarizēšanās ar viņu un "Kustību Latvijai".

Kad Zīgerists izdzirda par šiem atjaunotajiem izmešanas plāniem, viņš spontāni pateica: "Vai tas patiešām tā ir, ka vecie komunisti ir tik dumji? Vai viņi nesaprot, ka ar to viņi man palīdzēs un nostādīs nāciju pret sevi? Kaut kas labāks priekš manis nav iedomājams." Es piekrītu tam un tāpēc esmu droša. Īslaicīga sakāve patiesībā nav nekāda sakāve, un pēc pāris mēnešiem tā pāraugs uzvarā. Skumju mani padara tas, ka, ja arī mēs ar Joahima Zīgerista izmešanu no parlamenta dosim labumu Latvijai, tad Latvijas parlamenta autoritāte līdz ar to kritīsies. Jaunajai demokrātijai tas ir solis atpakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Igors Bukovskis.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es runāšu kā cilvēks, kas pats ir pārdzīvojis apmelojumu kampaņu un izolāciju un tieši no Kristīgo demokrātu puses, kas man personīgi bija īpaši sāpīgi. Taču ticība parlamenta idejai, parlamentārismam kā tādam, man ļāva izturēt šo psiholoģisko spiedienu. Un it īpaši es esmu pateicīgs Saeimai, kas pēc gada tomēr uzdrošinājās un atkal ievēlēja mani Sociālo un darba lietu komisijā, kur es tagad varu strādāt ar visiem spēkiem, kā es māku to darīt. Man tikai ir skumji, ka man jāatgādina, ka šī Saeima jau beidz ievērot elementāras demokrātiskas patiesības. Es jau to teicu pirmajā reizē, kad mēs runājām par Joahima Zīgerista lietu, un man tagad atkal tas jādara. Man jāatgādina vēlreiz un vēlreiz, ka mēs neesam Latvijas Republikas ierēdņi. Mēs esam Latvijas Republikas pilsoņu priekšstāvji, kas pakļauti un atskaitās vienīgi un tikai saviem vēlētājiem. Un tikai vēlētājiem nākošajās Latvijas Republikas 6.Saeimas vēlēšanās ir tiesības vai nu liegt mandātu vai to pagarināt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Joahima Zīgerista atbalstītāju skaits pieaug un to neapturēs neviens. Es arī gribu pateikt, ka Joahims Zīgerists 6.Saeimā būs! Žēl, ka tādas ābeces patiesības ir jāatkārto vēlreiz un vēlreiz. Un tomēr. Mūs katru ir ievēlējuši savi vēlētāji. Un mēs katrs tos pārstāvam šeit, šajā augstajā namā. Pie tam vēlēšanu likumā bija dota iespēja arī personificēt vēlamo kandidātu. Tātad vienu vēlētāju pārstāvjiem nav tiesību noraidīt citu vēlētu vēlētāju pārstāvjus. To drīkst darīt tikai tie, kas šo mandātu ir deleģējuši. Mēs vienmēr esam iestājušies, lai dažādi viedokļi un darba stili tiktu pārstāvēti mūsu parlamentā. Kas šodien atbildēs par to, ka 10 tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu zaudēs savu parlemntāro pārstāvniecību?

Un vēl par deputāta darbu un pienākumiem. Bez šaubām, likumdošanas darbs ir ļoti smags, bet ir arī citi pienākumi. Un viens no galvenajiem deputāta pamatpienākumiem ir palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem. Ja deputāts skaidri redz, ka nevar šajā Saeimā kaut ko mainīt, balsošanas mašīna strādā nevainojami un tā ir demokrātijas sastāvdaļa, viņš izvēlas sev labāk redzamākas, efektīvākas darba formas nekā tikai sēdēšanu Saeimā. Problēma ir tā, ka Joahims Zīgerists to uzdrošinās darīt, viņš tiekas ar cilvēkiem, uzklausa viņu domas un savu iespēju robežās palīdz likteņa pabērniem. Viņš strādā, pie tam nevis vienu dienu nedēļā vispārīgajam labumam, bet katru dienu koknkrētu cilvēku labā. Tā ir cienīga deputāta izvēle. Senajā Romā teica, ka tas, kas ir atļauts Jupiteram, nav atļauts Vērsim. Šajā lēmumā anulēt Joahima Zīgerista mandātu es saskatu sīku, nožēlojamu cilvēciņu skaudību. Daudzi domā, ka ar Zīgerista izmešanu no Saeimas tiks apturēta palīdzības sniegšana trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Varu apgalvot tikai pilnīgi pretējo, un ar lepnumu. Es pazīstu šo vīru, kas neatkāpjas no iesāktā . Tieši pretēji. Šī palīdzība pieaugs līdz nepiedzīvotiem apmēriem Latvijā. Veltīgas ir arī cerības mazināt Joahima Zīgerista panākumus Latvijas Republikas 6.Saeimas vēlēšanās. Nevienam nav izdevies apturēt lavīnu, vēl jo vairāk, ja tā sākusies cilvēku sirdīs. Mans lūgums Latvijas Republikas Saeimai, kurai es pagaidām vēl ticu, ir tāds: nenokausim demokrātijas un parlamentārisma garu Latvijas Republikas 5. Saeimā, konjunktūrisku politisku apsvērumu vadīti! Un, ja tas notiks, tad lai katrs sev uzdod jautājumu: "Kurš būs nākošais?" Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis, Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Pēc tam - Larisa Laviņa.

I.Bukovskis (TSP). Es negribētu ilgi kavēties pie Zīgerista kunga personas. Es domāju, ka tā ir viņa lieta un viņa vēlētāju lieta. Bet es gribētu parunāt par tām tendencēm, kas pie mums šodien notiek. Redziet, Saeimā ir vienlīdzīgi deputāti, bet izrādās, ka mums parādījušies priekšnieki un padotie. Es speciāli Mandātu komisijai uzprasīju, no kā nāk ierosinājums. Redziet, ierosinājums nāk no Prezidija. Varbūt tagad ir laiks parunāt par Prezidiju. Tāpēc, ka Kārtības rullī ir noteiktas funkcijas, ko viņš dara. Bet kas te pēc būtības notiek? Notiek pavisam kaut kas cits. Kārtības rullī pateikts, ka Prezidijs nosaka iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimas kancelejā un citās Saeimas struktūrvienībās. Un lai to arī dara! Nevis mums! Redziet, viens no pēdējiem Saeimas Prezidija lēmumiem: ja deputātu Saeima ir aizsūtījusi komandējumā vai viņš slimo, vai vēl kaut ko dara, tad, redziet, viņam pašam jāskrien, jāiesniedz — tas nav svarīgi, slimības laikā vai vēl kaut kad, lai viņu kāds attaisnotu. Kaut Kārtības rullis paredz pienākumu Prezidijam pārbaudīt un Prezidijam to darīt. Neviens negrib neko darīt. Ko saka Saeimas deputātiem? Prezidijs izskata šo jautājumu, ja tas ieniegts pirms attiecīgās sēdes vai sēdes laikā. Ir kaut kādi kungi, kuri sēž un pārējos "štrāfē", un pārējiem jāskraida un jādara. Nerunājot par to, ka atkal Kārtības rullī nav paredzētas kaut kādas vasarnīcu dalīšanas un vēl kaut kas, un vēl kaut kas. Es varu pateikt, Saeimas izmeklēšanas komisijā būdams, ka tikai pēc Saeimas izmeklēšanas komisijas pieprasījuma vispār tika uzlikta kaut kāda nauda, maksa par dzīvošanu par velti valsts vasarnīcās. Prezidentam mēs apstiprinājām māju, izdevumus un tā tālāk. Redziet, ir atsevišķi kungi, kuri negrib, lai viņiem apstiprina, un viņi pa kluso dara. Un tā tendence, ka rodas te priekšnieciņi, tā velkās no komunistu laikiem. Ļoti kādam nepatīk, ka viņš nav priekšnieks, viņš nevar regulēt un vēl kaut ko. Es gribētu, lai Saeima pievērstu tam uzmanību un apstādinātu šīs tendences, citādi mēs slikti beigsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Šī ir otrā reize, kad mēs Saeimā kavējamies pie mūsu kolēģa, tautas ievēlēta kolēģa Zīgerista kunga personas. Un es atceros, ka iepriekšējā reizē, kad viņam inkriminēja valsts valodas nezināšanu, viņš mums visiem bija atsūtījis vēstules, un ļoti jauku vēstuli, es arī personīgi saņēmu. Viss tur rakstītais bija patiesība. Šodien mēs atkal esam atgriezušies, manuprāt, pie ļoti likumsakarīgas lietas — Saeimas deputāts Joahims Zīgerists neapmeklē Saeimu un neuzskata par vajadzīgu to darīt. Un es uzskatu, ka šāds ierosinājums vai šī saruna šodien ir pilnīgi likumsakarīga. Taču kāpēc Saeimas deputāts Joahims Zīgerists, kas tik ļoti respektē Latvijas valsti, demokrātiju, kārtību mūsu valstī un vēlētāju izvēli, neuzskata par nepieciešamību būt šeit klāt? Ne toreiz, ne tagad, kad mēs apspriežam viņam un mums visiem būtisku jautājumu. Es gribētu viņu šeit redzēt. Tāpat kā viņu grib redzēt viņa vēlētāji. Un pavisam nesen šeit starp mūsu abām ēkām es sastapu ļoti norūpējušos vecu sirmgalvi — sievieti, kura bija pārvarējusi lielu attālumu, kura bija nosalusi un nomocījusies, gaidot šeit un cerot ieraudzīt savu deputātu Joahimu Zīgeristu, karsti pielūgto deputātu. Un viņa mani uzrunāja šeit, starp mūsu abām ēkām, un sacīja: meitiņ, pasaki man, kā es lai tieku pie tā sava Zīgerista. Un es viņai esmu spiesta atbildēt — nē, mīļā, cienītā, jūsu deputāts Zīgerists šeit nestrādā, es viņu šeit sen jau neesmu redzējusi, viņš ir Vāczemē. Un viņa man netic: nē, viņš šeit ir, viņš ir deputāts, man viņu vajag satikt. Es nezinu, ar ko tas viss beidzās, es viņai ieteicu griezties pie policistiem Jēkaba ielā 16 un pajautāt, vai ir iespējas tikties, kaut kādā veidā sazināties no posteņa telefona vismaz ar palīgu. Tā beidzās šī viņas neveiksmīgā nākšana pie sava deputāta.

Tad, lūk, viss jau ir pareizi, var rakstīt grāmatas, un ļoti apsveicami, ja deputāts raksta grāmatas un atmasko sev nīsto komunismu vai ko citu. Ir ļoti apsveicami, un es no sirds to saku, ka Joahims Zīgerists šeit ir labdarības akciju rosinātājs, ka viņš reāli palīdz saviem vēlētajiem. Es šeit nerunāju par to, no kā viņš savāc šos līdzekļus, lai palīdzētu Latvijas trūkumcietējiem. Diemžēl šo trūkumcietēju Latvijā kļūst arvien vairāk, un Joahims Zīgerists nav darījis neko kā deputāts, lai likumdošanā kaut ko novērstu, lai likumdošanā kaut ko piedāvātu. Joahims Zīgerists mums rīko akcijas un parādās uz labdarības fona. Tas viss ir apsveicami, bet tas nav deputāta pienākums.

Un jā, laikam jau neizsmeļamas darbaspējas un bezgalīgas rūpes par Latviju viņš pauž. Tā savulaik, manā bērnībā, manuprāt, rakstīja par daudziem citiem vadoņiem. Un lai nu to novērtē viņa vēlētāji, vai tas tā ir, vai tas tā nav. Es tikai ļoti gribētu, lai mēs savu tautu nepārvērstu masveidā par "lumpeniem", kuriem pietiek ar pasniegtu zupas bļodu, lai viņi izvēlētos šo cilvēku par savu priekšstāvi Saeimā, skaidri zinot, ka tas neko nedarīs likumdošanā viņu labā.

Bet es tagad, par visu to runājot, beigās gribu teikt kaut ko citu. Es nebalsošu par viņa mandāta anulēšanu un nebalsošu tieši tālab, ka es cienu Latvijas Republikas Satversmi un gribu redzēt tiesisku valsti šodien un arī nākamībā. Un neviens no manas frakcijas kolēģiem par to nebalsos. Bet es tikai gribēju pateikt par savu attieksmi pret Joahimu Zīgeristu kā deputātu. Par viņa attieksmi pret mums un par viņa attieksmi pret saviem vēlētājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Irēna Folkmane.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj, Prezidij, deputāti un deputātes! Arī es cienu Satversmi, gribu to ievērot, respektēju to un arī visu, kas izriet no Satversmes. Es balsošu par deputāta Zīgerista mandāta atņemšanu. Es aicinu arī jūs to darīt, un es pateikšu, kāpēc. Manuprāt, izņemot daļēji deputāti Laviņu, šeit uzstājušies cilvēki nerunāja par lietu. Vajag atdalīt divas lietas - proti, to, ko deputāts Zīgerists dara tautai, ko viņš darīs tautai un ko viņš ir darījis, ja arī tā visa ir patiesība, un to, ko deputāts Zīgerists dara Saeimā. To, kas izriet no mūsu Satversmes un arī no mūsu darbības un Kārtības ruļļa. Katrai slēgtai organizācijai un it sevišķi politiskai organizācijai - Saeimai vai arī citiem parlamentiem - ir tiesības un vajag kontrolēt šīs organizācijas locekļus. Vienalga, vai tauta viņus ir ievēlējusi vai nav ievēlējusi. Tauta ievēlē vienu deputātu šeit darīt attiecīgās lietas - piedalīties, uzklausīt citu domas un arī pateikt savu viedokli. Un visu to, ko jau runātāji šeit minēja un ko deputāts Zīgerists ir darījis tautas labā un darīs — vai tā ir labdarība vai veikali, vai raķešu šaušana gaisā Jelgavā, vai banāni, vai visas citas lietas, vajag atdalīt no tā, ko deputāts Zīgerists ir darījis šeit Saeimā. Ja deputāts, kuru tauta ir ievēlējusi šeit, ir atzinis, vienalga, kādu iemeslu dēļ, ierasties un piedalīties tikai vienu no divdesmit reizēm, kurš tad atbalsta vai ievēro Satversmi un Kārtības rulli un kurš ne? Es ieņemu neitrālu attieksmi pret to, ko deputāts Zīgerists dara, runā un ir darījis pret viņa lietām Vācijā, viņa saistību ar siera galvām Vācijā un visām citām izdarībām. Es ieņemu neitrālu stāvokli, līdz tiesa lems, kas ir pareizi un kur ir patiesība. Bet nevajag to atkal sajaukt ar to, ka varbūt viņa izslēgšana no Saeimas veidos kaut kādu mocekļa tēlu. Tas var arī notikt. Bet tad ir pie atbildības jāsauc nevis mēs vien, bet arī tie cilvēki, kuri šo mocekļa tēlu veidos.

Deputātu vidū cirkulē tāds kalendārs, ko sauc "Pigornieks", un savu stāstiņu šeit es nobeigšu tikai ar pirmo rindkopu, kuru ir uzrakstījis tāds Johan Zīgerbist: "Man mīļ latvieš taut! Es tev atkal herlig sveic un mīļ teic, ka es nav nekād hamburger, bet ir ontelīg Latvijas birger, pilson un nekād naturalizācij vai burgenizācij kā priekš to migrant un kolonizator man nav notīg. Tagad man smukam būt iekš Aspazij bulvār ir mazāk nesmuk, bet raibāk, frišāk. Un iekš to fenster zicē mutīg aktier tant vai gudr suņa onkul priekš kinder priek. Aufīderzēn." (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Irēna Folkmane, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam — Māris Graudiņš.

I.Folkmane (TPA). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jebkura darbaspējīga cilvēka pienākums, it īpaši, ja viņš ir vienas tautas daļas likumīgi ievēlēts tautas priekšstāvis, tomēr ir un paliek ierasties darbā. Un Saeima ir mūsu visu — ievēlēto deputātu — darbavieta. Es domāju, ka Saeima ir tiesīga prasīt arī no deputāta Joahima Zīgerista, kāpēc viņš neierodas darbā. Vēl jo vairāk — vakar mēs Mandātu komisijā skatījām šo jautājumu un redzējām arī viņa iesniegto deklarāciju par izpeļņu, un tad jāsaka, ka izbrīnu izsauc tieši tas fakts, ka deputāts ir uzrādījis izpeļņu Saeimā vairākos simtos latu, kurus viņš novēl trūkumcietējiem. Jautājums ir šāds: ja deputāts nav bijis Saeimā un nav piedalījies 19 sēdēs, kādā veidā viņš var saņemt tādu algu, kuru viņš pēc tam var novēlēt trūkumcietējiem? Es domāju, ka jautājums ir arī par to, ka deputātam ir jāpiedalās parlamentārajā darbā, ja tauta, respektīvi, tautas daļa, kura viņu ir vēlējusi, ir uzticējusi viņam tieši arī šo funkciju, uzlikusi pienākumu strādāt, darboties šeit. Deputāts Zīgerists nedarbojas ne tikai plenārsēdēs, viņš nav arī nevienā pastāvīgajā komisijā un nav iesniedzis priekšlikumus vai ierosinājumus no šīs tribīnes, mēs viņu neesam dzirdējuši. Un tāpēc varbūt viss viņa darbs ir tas, ko viņš veic kā žēlsirdības misionārs Latvijā. Protams, te izskanēja kolēģu teiktais, ka daudzreiz no šīs tribīnes deputāti saka tukšas runas un varbūt nepamatotas runas. Tad kaut vienu reizi vajadzēja Zīgerista kungam arī uzstāties no šīs tribīnes un nodemonstrēt saturīgu runu, tādu kā piemēru visiem mums, lai mēs zinātu, kādā veidā tad, lūk, būtu jāstrādā. Es vairākkārt esmu lasījusi — ne tikai republikas presē, bet arī rajonu avīzēs, — es gribētu teikt, Zīgerista kunga uzstāšanos ar diezgan apmelojošiem apgalvojumiem, un viņš arī apmelo mūs - visus pārējos deputātus un parlamentāriešus. Tāpēc es domāju, ka ar savu darbošanos šādā veidā viņš, protams, nedara godu parlamentam un arī saviem kolēģiem. Ja viņa darbs ir labdarības misija, tad lai viņš arī darbojas. To mēs neviens nevaram aizliegt. Taču es domāju, ka tādā veidā arī Zīgerista kungs, lūgdams palīdzību citās valstīs, lai palīdzētu Latvijai, kurai šobrīd tiešām ir grūti ekonomiski, — es domāju, ka viņš tādā veidā pazemo arī mūsu valsti un mūsu valdību. Tomēr es gribētu teikt, ka atbildība būtu jānes arī LNNK frakcijai un partijai, jo tā izvēlējās šādu ceļabiedru 5.Saeimas vēlēšanās. Tautas daļa šādu cilvēku ievēlēja, uzticēdamās viņam. Un, ja viņa vēlētāji vēlas, lai tāds deputāts būtu Saeimā, es domāju, ka mums nav tiesību šodien atņemt viņam mandātu. Un es personīgi uzskatu, ka es neesmu tiesīga atņemt viņam šo mandātu. Tāpēc katrs lai balso pēc savas sirdsapziņas, kā viņš uzskata — vai Zīgerista kungam ir šeit jābūt mūsu vidū vai nav jābūt.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Alfreds Čepānis.

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Par šo mandāta jautājumu es gribētu izteikties tādēļ, ka tas ir jautājums, kas man, nu, atkarībā no interpretācijas, varētu teikt, ir vai nu tuvs, vai tāls. Zīgerista kunga vieta, redziet, man ir tieši priekšā pa diagonāli, un tādēļ šī tukšā vieta manā redzeslokā ir katrā plenārsēdes dienā. Vismaz viņa blakussēdošais kolēģis Kostandas kungs izrāda pietiekami lielu apziņu, lai uz pāris minūtēm, parasti pusvienpadsmitos, ierastos, piespiestu taustiņu, saņemtu algu, bet, lūk, Zīgerista kungs ir pieteicis galīgu boikotu Saeimas darbībai, un tālab mums skats uz tribīni un uz Prezidija galdu ir netraucēts. Par to es varu viņam pateikties. Taču visā nopietnībā ir jāraugās, kā šī ņirgāšanās par Saeimas darbību tiešām ietekmē mūsu vēl jauno demokrātiju. Šāds Zīgerista kunga pieteiktais streiks faktiski, manuprāt, vājina mūsu jaunās demokrātijas pamatus, un mums vajadzētu pamosties un saprast, ka tomēr Saeima nav spējīga funkcionēt šādos apstākļos. Es varu pieņemt, ka tīri labi varētu gadīties tā, ka Zīgerista kungu arī 6.Saeimā ievēlē, bet, nu, ja viņš nebūs ieguvis vairākumu ar savu partiju, ko tad darīs? Vai tad atkal brauks atpakaļ uz Hamburgu un uz Kanāriju salām vai nu kurp, kur nu vien viņš pavada atvaļinājumus, un atkal nepiedalīsies? Tādā veidā demokrātija nedarbojas, ka viens, redzēdams, ka varas groži nav viņa rokās, piesaka pilnīgu boikotu. Mums visiem, arī cienījamajiem Zīgerista kunga atbalstītājiem, jāpamostas pie šī fakta, ka tā parlaments nespēj strādāt. Un tādēļ galu galā visa Saeima nobalsoja mūsu jaunajā Kārtības rullī, ka mums ir jābūt iespējām iztīrīt savas rindas, lai nodrošinātu latviešu tautai tiesības būt pārstāvētai Saeimā. Ir jābūt tādām tiesībām!

Zīgerista kunga izslēgšana nesaistās ar to un par to nevajadzētu balsot ne jau tādēļ, ka viņš citās zemēs tiek tiesāts par rasu naidu kurināšanu, ne jau tāpēc, ka viņš nevar saprast latviešu valodas debates pietiekami labi, lai piedalītos Saeimas vai citās diskusijās. Ne jau tāpēc, ka viņa piekoptais propagandista stils ir pretīgs latviešu mentalitātei un nereti pat atgādina hitleriskā nacionālsociālisma un boļševistiskā komunisma paņēmienus. Un ne jau tāpēc, ka pat viņa padotie šobrīd cenšas deklarēt, ka būt pret Zīgerista kungu nozīmē būt pret latviešu tautas interesēm. Tagad, nespēdama sadarboties ar saviem bijušajiem kolēģiem Tabūna kungu, Lamberga kungu un citiem, Zīgerista banda deklarē, ka visi šie ļaudis ir pret latviešu tautas interesēm. Es domāju arī, ka nevajag balsot par Zīgerista kunga izslēgšanu tāpēc, ka viņš pavada lielāko daļu no sava laika Hamburgā, kā tika jau teikts, ka viņš nevar izšķirties, vai viņš ir hamburgietis vai latviešu birģeris, un mums vajadzētu tomēr raudzīties uz to, ka Zīgerista kungam neviens neliedz iespējas piedalīties labdarības darbā, neviens neliedz viņam rūpēties par cilvēku, ko viņš ļoti veiksmīgi vienā otrā gadījumā dara Latvijā. Bet Zīgerista kungs ar savu pieteikto streiku nedrīkst liegt latviešu tautai tiesības būt pārstāvētai Saeimā, un tādēļ es atbilstoši Kārtības rullim balsošu par viņa izslēgšanu, jo valsti nevar pārstāvēt streikotājs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis (DP). Cienījamie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējo reizi, kad Zīgerista kunga mandāta liktenis tika likts uz izšķiršanu Saeimā, arī šoreiz es gribu savu viedokli izteikt. Tas nav frakcijas, tas ir mans personīgais viedoklis. Un, tā kā gandrīz visi jau ir izteikuši to, ko es gribēju teikt, tad man paliek pavisam maz ko piebilst. Ir jau taisnība, mēs katrs gribētu būt, es nenoliedzu, arī es gribētu būt tikpat populārs Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu vidū, kāds ir viņš. Veikt, ja būtu materiālās iespējas, tikpat aktīvu labdarības un cita veida darbību. Tas viss, protams, ir labi, bet vislielākā taisnība, manuprāt, ir tiem kolēģiem, kuri teica, ka mēs šeit esam ievēlēti — labi vai slikti, pareizi vai nepareizi, ar tādiem vai citādiem uzskatiem —, lai mēģinātu sakārtot Latvijas likumdošanu atbilstoši tagadējās Latvijas interesēm. Un acīmredzot nav nevienas avīzes, nevienas tikšanās ar vēlētājiem nevienam no jums, tai skaitā arī man, kur mēs nedzirdētu bezgalīgus pārmetumus par to, ka nav sakārtota likumdošana noziedzības apkarošanā, ekonomisko jautājumu risināšanā un visās citās nozarēs, izglītībā, kultūrā un visur citur. Nu kādam taču tas ir jādara, un tādēļ mēs te esam savēlēti! Un, ja mēs, katrs no mums mēģinātu savu popularitāti iekarot ar tādiem paņēmieniem kā Zīgerists, ja mums būtu tādas iespējas, kas tad šeit paliktu? Nu kādam ir jādara tas melnais darbs, jāraksta labi vai slikti, pieņemami vai nepieņemami priekšlikumi tajos vai citos bijušajos PSRS vai Latvijas PSR likumos, jāatzīst tie par spēku zaudējušiem, jācep jauni, nu, kā mums šķiet mūsu saprāta un spēju robežās, labāki likumi. Tas ir jādara! Nesen bija publicēti laikrakstos to deputātu uzvārdi, kuri uzstājušies te visvairāk. Tur bija Endziņa kungs, vēl viens otrs, nu, tas viņiem pēc amata pienākas, Seiles kundze. Es labi zinu ,kā strādā Centrālā zemes komisija. Tas ir grūts, melns un nepateicīgs darbs. Un vai dažkārt tur Seiles kundze izsaka LNNK pieņēmumus vai Centrālās zemes komisijas apsvērumus un vai tie ir pieņemami vai nav, bet man šķiet, ka tik daudz, cik viņa strādā, reti kurš no mums to dara. Bet tas ir jādara, un arī Zīgeristam tas būtu jādara, lai ar viņa prātu un iespējām un visu pārējo labotu, pilnveidotu un no jauna radītu Latvijas likumdošanu. Es, protams, arī bieži vien šeit runāto uzskatu par mazsvarīgu, nenozīmīgu un tā vietā, lai sēdētu te, aizbrauktu, nu, uz ārzemēm mani nelaidīs, bet vismaz medībās, bet ir jādara, jāsēž šeit tāpēc, ka tas ir mūsu darbs, mūsu alga tā ir. Un varētu jau arī es novēlēt kādam savu algu, kādai nabagmājai, kā Zīgerista kungs to ir izdarījis, bet, ja es te neesmu, tad man arī algas nav. Un tā atkal visa ir tukša propagandas kampaņa. Un pēdējais. Saulīša kungs teica, ka Zīgerists būs 6.Saeimā. Es arī gandrīz par to nešaubos, un nešaubos tieši tādēļ, ka jūs arī, Saulīša kungs, tikai tāpēc esat šajā sarakstā vai būsiet. Un var būt, ka vēl atradīsies viņiem sekotāji. Bet galu galā mums ir jāstrādā šeit, kā nu mēs protam, varam un cik esam uz to spējīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība!

A.Berķis (LZS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pēc Zīgerista kunga aizstāvju runām es esmu secinājis, ka mēs nemaz nedrīkstam, ka mums nemaz nav tiesību piespiest Zīgerista kungu vēl turpmāk sēdēt Saeimā, kuras atmosfēru viņš nevar paciest. Par Zīgerista atbrīvošanu mums būtu jābalso arī tāpēc, ka — kurš no viņa aizstāvjiem to teica — tādā gadījumā viņa palīdzība labdarības jomā pieaugšot līdz neiedomājamiem apjomiem. Nu kā tad lai mēs tagad aizturam viņu šeit un atņemam šo palīdzību šiem trūcīgajiem ļaudīm. Tā ka es domāju, ka šajā gadījumā es ar abām rokām balsošu par to, lai Zīgerista kungs ir brīvs no šī neciešamā parlamenta, kurā viņam nav ko darīt. Man tikai kā Prezidija loceklim šeit gribētos protestēt pret deputāta Bukovska teikto, ka Prezidijs neinteresējas, kāpēc deputāts nav ieradies uz Saeimas sēdi. Bukovska kungs, nu, vai tiešām mums būtu 19 reizes kādam bijis jābrauc uz Hamburgu paskatīties, kas tad nu atkal noticis cienījamajam Zīgerista kungam, kāpēc viņš tajā reizē nav ieradies? Un vai mums tik tiešām būtu jums, Bukovska kungs, jāskrien līdzi ik reizes šeit koridorā, kad jūs tūlīt pēc reģistrācijas regulāri atstājat zāli un kaut kur aizlaižaties? Mēs to vienkārši nespējam izskraidīt, jo tad... Tā ka es domāju, ka ir nodibināta skaidra kārtība — deputāts var iepriekš iesniegt paziņojumu, kāpēc viņš nevarēs ierasties, viņš vēl var arī pēc sēdes uzrakstīt, kāpēc viņš nav varējis ierasties, kāpēc viņš nav varējis konkrētajā sēdē atrasties... Un nav bijis gadījumu, kad Prezidijs nebūtu šādu iesniegumu ņēmis vērā un attaisnojis, bet mēs tiešām lūdzam tad to darīt. Paldies, tas man viss!

Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis — otrreiz. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP). Es negribētu ilgi kavēt laiku, es tikai gribētu mazdrusciņ atbildēt uz Berķa kunga izteicieniem, ja. Nav runa tikai par Zīgeristu, ja. Te vispār tā ir tendence, ja jūs man pareizi pateicāt. Un es zinu, ka deputāti bija aizsūtīti komandējumos ārvalstīs, bet, kad viņi atbrauca no ārvalstīm, tad viņi te jau bija "nostrāpēti" un viņiem tā kā skolēniem vajadzēja iet un skaidrot Prezidijam, ka viņi nav vainīgi, kaut Saeima pati viņus sūtījusi. Un tas tiek uzskatīts par normālu. Un, ja jūs konkrētāk gribat, Berķa kungs, tad ir runa par mani, ja. Tad, kad es biju slims, es pēc tam vēl slimnīcā gulēju divus mēnešus, jūs apbrīnojamā kārtā varējāt mani "nostrāpēt" par to, ka es slimoju. Un pēc tam man jāiet un jālūdzas, kaut es arī nodevu dokumentus. Nu, ziniet, jūs tur esat nokļūdījušies, ja. Jums ir pienākums pārbaudīt, un nevajag to uzlikt citiem.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis. Bet... Es ļoti atvainojos, mums ir jālemj, mums ir vēl divas minūtes. Vai mēs nevaram pēc starpbrīža turpināt? (No zāles deputāts M.Budovskis: "Minūti!") Komisijas vadītājs deputāts Budovskis lūdz uz minūti vārdu. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK). Tātad, paldies visiem, kas izteicās! Es ļoti īsi. No 20 sēdēm neattaisnoti nav piedalījies 19, atbilstoši mūsu darba reglamentam nav piedalījies nevienā komisijas sēdē. Tālāk. Kāpēc — to pietiekoši skaidri formulēja deputāts Kostanda. Deputāte Kušnere apliecināja, ka deputāts Zīgerists ir Vācijā bagāts cilvēks, jā, bet pēc deklarācijas šeit viņa ienākums ir nulle. Aprēķinātie 300 lati, kas ir līdzvērtīgi ikviena no mums no mūsu amatalgas nomaksātajam nodoklim, ir pārskaitīti bāreņiem un ebreju draudzei. Tātad šeit ienākums ir nulle. Nākamais. Kad uzaicinājām uz Mandātu komisijas sēdi vai uz šo plenārsēdi, mēs saņēmām atteikumu, jo tika paziņots, ka deputāts Zīgerists, tātad Saeimas deputāts, kārtējo reizi tiesājas citā valstī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto Saeimas lēmuma projektu: "Izslēgt deputātu Zīgeristu no Saeimas sastāva un noteikt, ka līdz 1995.gada 1.februārim deputātam Zīgeristam apliecība jānodod Saeimas kancelejā. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 11, atturas — 30. Lēmums nav pieņemts.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Es atvainojos, reģistrācija! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās sēdē! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Vilnis Edvīns Bresis… Valdis Birkavs ir zālē… Olafs Brūvers, Jānis Bunkšs…

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs un deputāts Brūvers ir zālē.

Z.Tomiņš. Māris Graudiņš…

Sēdes vadītājs. Arī Māris Graudiņš ir zālē.

Z.Tomiņš. Andris Gūtmanis…

Sēdes vadītājs. Arī Gūtmanis ir zālē.

Z.Tomiņš. Imants Kalniņš…

Sēdes vadītājs. Arī Imants Kalniņš ir zālē.

Z.Tomiņš. Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda…

Sēdes vadītājs. Arī Odisejs Kostanda ir zālē.

Z.Tomiņš. Ludmila Kuprijanova, Jānis Lagzdiņš, Aleksandrs Pētersons, Andris Rozentāls… Jānis Lagzdiņš ir zālē… Anta Rugāte — ir zālē… Juris Sinka, Dainis Stalts…

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts ir zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Ārvaldis Tupesis — ir zālē, Joahims Zīgerists — nav zālē, Alfrēds Žīgurs — ir zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu. 48, 49, 50. Turpinām sēdi!

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta P.Elferta iekļaušanu Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu iekļaut deputātu P.Elfertu Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 1. Nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: "Divreiz jau nebija kvoruma! Sēde jāslēdz!") Godātie deputāti! Balsojam vēlreiz! Par deputāta Elferta iekļaušanu Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 3. Deputāts Elferts ievēlēts Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvā.

Godātie deputāti! Mums nākamais darba kārtības jautājums ir par uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisijas locekļu ievēlēšanu. Pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu lūgumu iekļaut šīsdienas darba kārtībā jautājumu par deputātes Lībānes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā un šo jautājumu izskatīt pēc likumprojekta "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīmā represijās cietušajiem". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad iekļaujam darba kārtībā, deputātu priekšlikums tiek pieņemts.

Tagad, lūdzu, izskatām lēmuma projektu "Ievēlēt uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisijas sastāvā šādus deputātus: Bordānu, Tabūnu, Lucānu, Gravu—Kreitusi, Rugāti, Dāliņu, Bekasovu, Gundaru Bērziņu, Urbanoviču". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu ievēlēt izmeklēšanas komisijas sastāvā nosauktos deputātus! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 4. Visi nosauktie deputāti ir ievēlēti izmeklēšanas komisijas sastāvā.

 

Nākamais ir likumprojekts "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Otrais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā — Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Lūdzu darboties ar dokumentiem nr.1259 un 1259—a, un tad jums ir pavasara sesijas dokuments nr.485. Tas ir vienkārši ilustratīvs dokuments salīdzināšanai, kāds likumprojekts izskatījās uz pirmo lasījumu. Es domāju, mēs jau debatējām vispārīgās lietas par šo likumprojektu, kad apspriedām viņu pirmajā lasījumā. Acīmredzot mums būs jādebatē šeit konkrēti, runājot pa pantiem. Varbūt dažas piezīmes. Šis ir zināmā mērā izrādījies viens no tādiem, latviski sakot, pretrunīgākajiem likumprojektiem, ko mūsu Saeima un mūsu komisija pēdējā laikā ir izskatījusi, jo viņš satur sevī sekojošu iekšēju pretrunu. No vienas puses, ļoti plaši ņemot, praktiski lielākā daļa Latvijas tautas var tikt uzskatīta par represētu komunistiskā režīma laikā un arī, protams, ja tam piepluso nacistiskā režīma laiku. Tajā pašā laikā, ja mēs tomēr gribam šajā likumā iestrādāt normas, kas tieši ļoti konkrēti sociāli, tātad tas nozīmē — ar konkrētu naudu un līdzekļiem, palīdzētu tiem cilvēkiem, kas ir represēti, skaidrs, ka mēs nevaram definēt šo represēto loku tādu, kādam pēc sirdsapziņas tam it kā vajadzētu būt. Faktiski, es atkārtoju, tas ir vairākums no latviešu tautas. Bet, ja mēs to tā definējam, tad beigu beigās nav skaidrs, kurš kuram tad maksā un no kādiem līdzekļiem mēs šo sociālo palīdzību varam sniegt. Tāpēc šis likums ir mēģinājums atrast kompromisu starp šīm divām pretrunīgajām daļām. No vienas puses, skatīties reāli uz Latvijas valsts iespējām un tātad mēģināt atrast tiešām to minimālāko loku, tos nepārprotamāk cietušās abos režīmos — gan komunistiskajā, gan nacistiskajā, un, no otras puses, veidot arī attiecīgās tiesību normas vai priekšrocības. Es pat negribētu tās saukt par priekšrocībām, jo tās ir grūti nosaukt par priekšrocībām. Normas atbilstoši mūsu valsts iespējām. Tā var būt tāda vispārīga piezīme. Un arī vispārīga piezīme par otro lasījumu, ka principā starp pirmo un otro lasījumu nav konceptuālas izmaiņas izdarītas. Kas ir darīts? Ir izskatīti tie priekšlikumi, kas ir iesniegti. Daļa no viņiem ir ņemti vērā. Ir atsevišķi precizējumi izdarīti, un, kas ir varbūt būtiskākais, izveidota 4.nodaļa, par cik ļoti daudzi priekšlikumi tomēr bija saistīti šajā likumā ar zināmā mērā tomēr tādu ne varbūt konkrētu, bet katrā ziņā vispārīgu tiesību vai "priekšrocību" uzskaitījumu šiem politiski represētajiem. Tāpēc ir arī speciāli izveidota 4.nodaļa, kas precizē valsts pienākumus pret šiem politiski represētajiem. Tas varbūt ir jauns starp pirmo un otro lasījumu.

Ja pāriet konkrēti pie lasīšanas pa pantiem otrajā lasījumā, tad pirmais, kam mums jāpievērš uzmanība, ir nosaukums. Ir iesniegts deputāta Kokina priekšlikums šo nosaukumu mainīt — "Par politiski represētās personas statusa un tās tiesību noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Notika diezgan plašas debates par šo jautājumu, arī konsultēšanās ar dažām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv represētos. Sevišķi darbā piedalījās arī totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas vadītājs Vanaga kungs, un mēs tomēr palikām pie secinājuma saglabāt šo nosaukumu, Tātad jūs redzat, ka ceturtajā ailītē komisija liek priekšā saglabāt nosaukumu viena iemesla dēļ. Proti, tas, kādā veidā šīs tiesības izpaužas vai šīs valsts garantijas vai valsts dotās priekšrocības šiem represētajiem izpaužas, nav tikai šīsdienas jautājums. Tas lielā mērā atkarīgs arī konkrēti no valsts sociālā stāvokļa, budžeta stāvokļa, un principā ar attīstību laikā dažas konkrētas normas šajās lietās var mainīties. Uz šo brīdi jau mums ir diezgan liels normu saraksts divas lapas, man ir te konkrēti nosaukumi, kas skar tieši politiski represētos dažādās viņu dzīves sfērās, un mēs uzskatām, ka Ministru kabinets arī turpmāk, situācijai attīstoties, gan vērojot, kā attīstās budžets, gan arī mainoties varbūt politiskajai situācijai un arī vispār valsts situācijai, var mainīt šīs konkrētās normas, kādas tad ir šo attiecīgo represēto tiesības, kā viņas te ir minētas. Tāpēc mēs gribējām tomēr, lai šis kā pamatlikums paliek ļoti precīzs, nemainīgs neatkarīgi no situācijas, neatkarīgi no tā, kādas priekšrocības valdība noteiks šai grupai, vai šī vai nākošā Saeima var noteikt šai te grupai. Un šis ir tikai likumprojekts, kas savā pamatā nosaka, definē subjektu, kas tad ir šie politiski represētie, kas ir uztverami mūsu Latvijā kā nepārprotami politiski represētie, pret kuriem valstī ir jābūt šīm speciālajām attiecībām un speciālajām priekšrocībām. Tāpēc arī mūsu Cilvēktiesību komisija ierosina saglabāt nosaukumu un nav pieņemts Kokina kunga priekšlikums par nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Turpinājums nākamajā numurā

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es iestājos tomēr par to, lai likuma nosaukumā tiktu pasvītrota būtība, jo statusa noteikšana — tā ir definīcija. Galu galā politiski represētā statusu katrs politiski represētais ir izbaudījis uz savas ādas līdz mielēm, ja runāsim tā atklāti. Tas ir izbaudīts asinīs. Bet šī likuma galvenā jēga acīmredzot ir garantēt viņiem tiesības, lai kaut minimāli, kā saka, atmaksātu tās ciešanas, sagandētās dzīves, vispār viņu sagandēto likteni. Tādēļ es iestājos un prasu balsot par virsraksta labojumu — statusu un tiesības.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es esmu jurists, un tāpēc es gribētu paskaidrot cienījamajam Kokina kungam, ka šis jēdziens "statuss", personas statuss, tiesiskais statuss nosaka tiesības un pienākumus kopā. Ja tas ir statuss. Šādā veidā, ja mēs ieliekam iekšā pēc jūsu priekšlikuma "statuss un tiesības", mēs it kā nostādām pret šo jēdzienu "statuss" tiesības un pienākumus. Es vienkārši gribēju to paskaidrot, un tāpēc komisijas viedoklis par nosaukuma nemainīšanu ir tomēr pareizāks un juridiski korektāks, jo šis jēdziens "statuss" pats par sevi ietver, ka personai ir ne tikai pienākumi, bet arī šīs tiesības, tas, ko Kokina kungs uzsver. Bet tas jau ir ietverts šajā jēdzienā "statuss". Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēl runās?

A.Panteļējevs. Es tikai gribētu piebilst, ka pilnīgi piekrītu Kokina kunga domām, ka šī cilvēku kategorija ir daudz cietusi un mums par viņiem ir jādomā. Un tieši tāpēc mums nevajadzētu radīt situāciju, ka mums likums jāmaina katru baltu dieniņu, kad mēs esam atraduši kaut kādas jaunas tiesību normas, kā mēs šiem cilvēkiem varam palīdzēt. Tāpēc es tomēr uzturu šo jautājumu, ka mums ir jādefinē, par kādu cilvēku loku mēs runājam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu izteikt virsrakstu šādā redakcijā. Viņš piedāvā — par politiski represētās personas statusa un tās tiesību noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem. Deputāta Kokina priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 22, atturas — 22. Deputāta Kokina priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Cilvēktiesību komisijas ierosināto redakciju! Nosaukums: "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 49, pret — 4, atturas — 9. Komisijas redakcija pieņemta nosaukumam. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. 1.pants, kas ir vispārīgie noteikumi un kur vēl netiek dota specifiska definīcija, kā tas notiek tālāk, attiecīgi komunistiskajam un nacistiskajam režīmam "Vispārīgie noteikumi". Šeit ir ņemts vērā Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegums, tikai mēs nevis aizstājam pilsoņus ar iedzīvotājiem, bet rakstām komisijas variantā, ka šis likums attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Par cik tur sākās strīdi juristu starpā, tad vismaz tas ir pietiekami plašs jēdziens. Tas aptver gan pilsoņus, gan iedzīvotājus, kaut gan daži juristi uzskata, ka iedzīvotāji ietver sevī pilsoņus, daži — ka ne. Līdz ar to, lai nebūtu samulsuma, mēs te plašāko jēdzienu minam. Tāpat arī tiek ņemts vērā un pievienots šis jēdziens, kad ir runa par palīdzību politiski vajātām un represētām personām. Tātad pie tā, tas ir nobeigumā pašā, faktiski kuras darbības rezultātā, ja cilvēks tika represēts, viņš tiek uzskatīts par politiski represēto, mēs šeit pievienojam arī to, ka ne tikai pats viņš ir veicis kaut kādu tiešu politisku darbību un par to represēts, bet arī palīdzējis politiski vajātām un represētām personām un par to represēts. Es laikam par visiem priekšlikumiem varētu dot komentāru, un tad mums, vienalga, ir jābalso atsevišķi priekšlikumi, bet deputāta Resnā kunga priekšlikums ir iekļauts tieši tādā veidā, kā viņš tiek likts priekšā, 2. un 4.pantā, jo mēs vienkārši zināmu ētisku apsvērumu dēļ negribējām ietvert 1.pantā, kur tiek runāts par šiem cilvēkiem, kas ir speciāli atrunāti, uzreiz šo ierobežojuma normu un izslēdzošo normu. Tomēr konkrēti pie katra režīma attiecīgajiem upuriem, kurus mēs konkrēti uzskaitām, un represētajiem mēs norādām, uz kuriem neattiecas. Un tā pamatdoma, ka tas neattiecas uz tiem, kas ir paši piedalījušies represijās, tā te ir saglabāta.

Kas attiecas uz deputāta Kokina priekšlikumu, mēs arī to nevaram ielikt 1.pantā, jo 1.pantā ir vispārīgie noteikumi, kas attiecas uz abu režīmu noziegumiem. Un problēma ir tā, ka mēs gan varam reabilitāciju piemērot daļēji no komunistiskā režīma noziegumiem cietušajiem, jo komunistiskā režīmā represētie tika represēti ar tiesas lēmumu. Lai cik tā tiesa būtu formāla, bet tur bija kaut kāds tiesas lēmums, un tāpēc arī ir runa par reabilitācijas procesu tur, kur tas ir iespējams. Kā jūs zināt, te arī ir gadījumi, kad nevar būt reabilitācijas, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav bijuši nekādi tiesas procesi, cilvēki vienkārši ir aizvesti ar kaut kādu administratīvu lēmumu. Bet, kas attiecas uz nacistisko režīmu, tad pamatā tur nebija nekāda tiesas lēmuma, daudzi tika ievietoti koncentrācijas nometnēs bez kāda lēmuma. Līdz ar to runāt par reabilitācijas procesu tā juridiskajā nozīmē nevar. Tāpēc mēs ar šo normu mēģinām pateikt, ka mēs runāsim konkrēti pie komunistiskā režīma un nacistiskā režīma, kāda ir nepieciešamā procedūra, bet vispārīgajos noteikumos ieviest jēdzienu "reabilitācija" mēs nevaram tā iemesla dēļ, ka ļoti daudzos gadījumos nebija nekas pat līdzīgs tiesas procesam, lai mēs varētu runāt par reabilitāciju šī vārda juridiskajā izpratnē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam — deputāts Resnais. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Runājot par šo pantu, es gribētu šobrīd tikai pieskarties pirmajam savam piedāvātajam papildinājumam. Proti, es iestājos tomēr, lai šo likumu attiecina uz Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet nevis vispār uz Latvijas iedzīvotājiem, jo mēs būtībā šeit strādājam ar divām iedzīvotāju kategorijām, apakškopām — pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Jo pārējiem… Mēs, godīgi sakot, neesam tik bagāti, lai jebkuru, kas te iebrauks un tamlīdzīgi, apgādātu.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!