Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

(1) Šā likuma termini un jēdzieni lietoti Padomes 1999.gada 22.marta regulas (EK) Nr.659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta piemērošanai, (turpmāk — Padomes regula Nr.659/1999) izpratnē.

(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:

1) atbalsta sniedzējs — valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona, kas pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu vai kas ir atbildīga par atbalsta programmas izstrādi vai atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta piemērošanu;

2) de minimis atbalsts — komercsabiedrībai noteiktā laika posmā piešķirts komercdarbības atbalsts, kurš nepārsniedz Komisijas (ES) 2013.gada 18.decembra regulā Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) un Eiropas Komisijas (ES) 2012.gada 25.aprīļa regulā Nr.360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (Dokuments attiecas uz EEZ), noteiktu summu;

3) ekskluzīvas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt kādas darbības noteiktā administratīvajā teritorijā;

4) īpašas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kas konkrētā administratīvajā teritorijā:

a) ierobežo komercsabiedrību skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vai

b) izraugās, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, vai

c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem;

5) komercsabiedrība — fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību;

6) valsts vai pašvaldības institūcija — atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai tiešās pārvaldes iestāde;

7) valsts vai pašvaldības kontrolē esoša kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai tieši vai netieši, katrai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, ir balsstiesību vairākums vai ir tiesības iecelt vai atcelt kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt komercdarbības atbalsta īstenošanas tiesiskumu, noteikt Latvijas nacionālās kontroles kompetences un procedūras komercdarbības atbalsta jomā, lai mazinātu komercdarbības atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci.

(2) Likums nosaka finanšu uzskaites prasības valsts un pašvaldību institūcijām, piešķirot finansiālo atbalstu komercsabiedrībām.

(1) Likuma normas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām, kas plāno sniegt komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai.

(2) Šo likumu piemēro komercdarbības atbalstam, kura saderīgumu ar iekšējo tirgu izvērtē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 93.pantu, 106.panta 2.punktu vai 107.panta 2. vai 3.punktu.

(3) Šo likumu nepiemēro komercdarbības atbalstam, ko plāno vai sniedz darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Likums negarantē tiesības saņemt atbalstu komercdarbībai.

Komercdarbības atbalsta tiesiskais ietvars ir šis likums, Līgums par Eiropas Savienības darbību, Eiropas Savienības tiesību akti, Eiropas Savienības judikatūra un citi dokumenti komercdarbības atbalsta kontroles jomā, kurus piemēro, izvērtējot komercdarbības atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu (turpmāk — Eiropas Savienības akti), kā arī citas Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:

1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi, un valsts institūcijām ir kontrolējoša ietekme pār finanšu līdzekļiem;

2) komercsabiedrība veic saimniecisko darbību un attiecībā uz saimniecisko darbību iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;

4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Komercdarbības atbalsts ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst Eiropas Savienības aktiem un tajos noteiktajām piemērojamām procedūrām, kuras izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3. un 4.punkta, kā arī citām starptautisko tiesību normām.

Komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas), nodokļu vai sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā veiktie pasākumi, valsts vai pašvaldības galvojums, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldības pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm tās kontrolē esošajās kapitālsabiedrībās, valsts vai pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrībā, parādu norakstīšana, preferenciālo likmju noteikšana valsts kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārdošana vai iznomāšana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību, vai pirkšana vai nomāšana par cenu, kas ir augstāka par tā tirgus vērtību, kā arī cita finansiālā palīdzība, ko piešķir no valsts vai pašvaldību līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām ir kontrolējoša ietekme.

(1) Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

(2) Pakārtotās saistības šā panta izpratnē ir tiesības un pienākumi, tai skaitā aizdevuma procentu izmaksas pienākums, ko komercsabiedrībai rada aizdevums (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas aizdevējam, pamatojoties uz noslēgto darījumu ar komercsabiedrību, dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas.

(1) Finanšu ministrija:

1) veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumu sākotnējo izvērtēšanu, izņemot to plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumu sākotnējo izvērtēšanu, kuru ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē. Šis nosacījums attiecas arī uz plānotajiem grozījumiem esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos;

2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju;

3) gatavo ikgadējo pārskatu par komercdarbībai sniegto atbalstu, izņemot atbalstu, kas sniegts darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē.

(2) Zemkopības ministrija veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumu sākotnējo izvērtēšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē.

(1) Ikvienu plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī ikvienu plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pirms to īstenošanas uzsākšanas atbalsta sniedzējs iesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā, izņemot formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par komercdarbības atbalsta pasākuma saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(2) Šā panta pirmo daļu piemēro arī tādam komercdarbības atbalstam, kurš saskaņā ar Eiropas Savienības aktos noteikto ir atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas vai kopsavilkuma informācijas iesniegšanas Eiropas Komisijai, tai skaitā de minimis atbalstam.

(3) Individuālais atbalsta projekts, ko īsteno atbalsta programmas ietvaros, kura atbilst Eiropas Savienības aktiem un tajos noteiktajām piemērojamām procedūrām, kuras izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3. un 4.punkta, nav papildus jāiesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā, izņemot gadījumus, kad sākotnējās izvērtēšanas nepieciešamība izriet no atbalsta programmas vai Eiropas Komisijas lēmuma.

(4) Finanšu ministrija izvērtējumu veic ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā no atbalsta programmas vai individuālā projekta saņemšanas.

(5) Iesniedzot atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu sākotnējai izvērtēšanai, tam, ja nepieciešams, pievieno dokumentus vai to kopijas, kas apliecina atspoguļotās informācijas patiesumu.

(6) Ja atbalsta programmā vai individuālajā atbalsta projektā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija atbilstoši Eiropas Savienības aktos noteiktajam, Finanšu ministrija atzinumā norāda konstatētās neprecizitātes un nepieciešamos papildinājumus.

(7) Finanšu ministrija konkrētu atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu izvērtēšanai var pieaicināt nozaru speciālistus vai citus ekspertus.

Atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu, kā arī kopsavilkuma informāciju par atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kuru īsteno saskaņā ar Komisijas 2014.gada 21.maija regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (Dokuments attiecas uz EEZ), atbalsta sniedzējs Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo komercdarbības atbalsta paziņojumu elektronisko sistēmu.

Lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta īstenošanas tiesiskumu, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Eiropas Komisijai elektroniski iesniedz atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumus, kā arī kopsavilkuma informāciju un kādā piešķir un anulē komercdarbības atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;

2) kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu, elektroniski iesniedz Eiropas Komisijai gada ziņojumus par komercdarbības atbalsta izdevumiem un kādā piešķir un anulē gada ziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;

3) Latvijas teritorijas, kurās komercsabiedrībām var piešķirt reģionālās attīstības atbalstu, kā arī maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti;

4) kārtību, kādā komercsabiedrība deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam;

5) kārtību, kādā apstiprina de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugus un veic de minimis atbalsta uzskaiti un piešķiršanu.

Finanšu ministrijas darbiniekiem un pieaicinātajiem nozaru speciālistiem vai ekspertiem ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas, kas iegūtas, izvērtējot atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša kapitālsabiedrība nodrošina tādu grāmatvedības uzskaiti, kas atspoguļo informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldības institūcijas līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts vai pašvaldības institūcija piešķir tieši valsts vai pašvaldības kontrolē esošai kapitālsabiedrībai vai ar valsts vai pašvaldības kontrolē esošas kapitālsabiedrības vai finanšu iestādes starpniecību, un par šo līdzekļu izlietojumu.

(2) Atsevišķu grāmatvedības uzskaiti nodrošina komercsabiedrības, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punktu uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuras par šādu pakalpojumu sniegšanu saņem atlīdzības maksājumu (kompensāciju) jebkādā veidā, kā arī veic citas darbības, kas nav pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(3) Komercsabiedrības, uz kurām attiecas prasība par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, izveido finansiālo un organizatorisko struktūru, kas nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses — produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses — citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma un iesniedz Finanšu ministrijai pēc tās pieprasījuma. Finanšu ministrija iesniegto informāciju nosūta Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības attiecas uz šādiem valsts vai pašvaldību institūciju un valsts vai pašvaldību kontrolē esošu kapitālsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:

1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;

2) kapitāla nodrošinājums;

3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;

4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;

5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;

6) kompensācijas par valsts vai pašvaldību institūciju uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.

(6) Lai izpildītu šā panta trešajā daļā minēto prasību par atsevišķas grāmatvedības uzskaites ieviešanu, komercsabiedrībās tiek:

1) nodalīta iekšējā grāmatvedība par dažādām darbībām;

2) pareizi piešķirtas un sadalītas visas izmaksas un ieņēmumi, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem;

3) skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar kuriem kārto atsevišķo grāmatvedību.

(1) Rūpniecības nozares kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentus no gada kopējā apgrozījuma. Rūpniecības nozare ietver darbības, kas iekļautas Eiropas Savienības saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 1.redakcija) D sadaļā — Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).

(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares kapitālsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonus euro, katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam Finanšu ministrijai iesniedz:

1) gada pārskatu;

2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;

3) informāciju par piešķirtajām dotācijām, subsīdijām, priekšrocībām saistībā ar ieguldījumiem pamatkapitālā, kredītiem, overdraftiem un valsts vai pašvaldības institūciju piešķirtajiem galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus un norādot procentu likmes, kā arī garantijām, ko kredīta saņēmējs piedāvā aizdevējam;

4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldības ieguldījumu valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kapitālsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts vai pašvaldības kontrolē esošu koncernu vai citu valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kapitālsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starpniecību, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtās dividenžu vai konvertēšanas tiesības);

5) informāciju par izmaksātajām dividendēm un nesadalīto peļņu;

6) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, tai skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kapitālsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākumu nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.

(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 31.martam aktuālo informāciju par valsts vai pašvaldības kontrolē esošām rūpniecības nozares kapitālsabiedrībām, kuru apgrozījums pēdējā saimnieciskajā gadā pārsniedzis 250 miljonus euro, nosūta elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(4) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:

1) valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kapitālsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī par citā dalībvalstī reģistrētu kapitālsabiedrību, norādot informāciju par valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kapitālsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kapitālsabiedrībām un valsts vai pašvaldības institūcijām;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošs koncerns, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldības kontrolē esošas kapitālsabiedrības, ja šī koncerna konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares kapitālsabiedrību.

(6) Valsts vai pašvaldības kontrolē esošs koncerns, kurā apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas valsts vai pašvaldības kontrolē esošas kapitālsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību kapitālsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētos ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldības kontrolē esoši koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs.

(1) Šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūcijas finansiālajām attiecībām ar:

1) valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kapitālsabiedrību, ja šīs kapitālsabiedrības iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāks par 40 miljoniem euro;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kredītiestādi, ja šīs kredītiestādes iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāka par 800 miljoniem euro;

3) valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kredītiestādi, ja valsts vai pašvaldības institūcija tajā iegulda valsts vai pašvaldības līdzekļus ar komerciāliem nosacījumiem;

4) Latvijas Banku.

(2) Šā likuma 14.panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz:

1) komercsabiedrību, ja šīs komercsabiedrības iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums, sākot no gada, kurā tai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kurā tai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāks par 40 miljoniem euro;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošu kredītiestādi, ja šīs kredītiestādes iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma, sākot no gada, kurā tai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 1.punktu ir piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai kurā tai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāka par 800 miljoniem euro;

3) komercsabiedrību, kurai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja komercdarbības atbalsts, ko tā saņēmusi jebkādā formā, ir paredzēts uz noteiktu laiku un piešķirts, ievērojot atklātu, pārskatāmu procedūru bez diskriminācijas.

(1) Saskaņā ar Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atbalsta sniedzējam ir pienākums nodrošināt tāda komercdarbības atbalsta atmaksu, kas komercsabiedrībai piešķirts, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu un Padomes regulas Nr.659/1999 2. un 3.pantu, kā arī uz Padomes 1998.gada 7.maija regulas (EK) Nr.994/98 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumus par atbalsta iepriekšēju paziņošanu vai kopsavilkuma informācijas nosūtīšanu Eiropas Komisijai.

(2) Atbalsta sniedzējs nelikumīgu komercdarbības atbalstu atgūst, ņemot vērā Padomes regulas Nr.659/1999 15.pantā noteikto noilgumu Eiropas Komisijas tiesībām prasīt nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu.

(1) Pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, atbalsta sniedzējs veic Eiropas Komisijas lēmumā noteiktās darbības komercdarbības atbalsta apmēra noteikšanai, ievērojot Eiropas Komisijas lēmuma, Padomes regulas Nr.659/1999 14.panta 2.punkta un Komisijas regulas Nr.794/2004 11.panta nosacījumus.

(2) Atbalsta sniedzējs lēmumu par nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu pieņem un šādu komercdarbības atbalstu atgūst Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263.panta ceturto daļu Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums ir pārsūdzēts Eiropas Savienības Tiesā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 278.pantu Eiropas Savienības Tiesa ir apmierinājusi iesniegto prasību par Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma izpildes atlikšanu.

(3) Ja komercdarbības atbalsts saņemts saskaņā ar civiltiesisku līgumu, šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem, bet nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu atgūst un citus ar šo līgumu saistītos strīdus risina Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Komercdarbības atbalsta kontroles likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 23.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 193.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta:

1) 2007.gada 6.februāra noteikumi Nr.100 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

2) 2008.gada 25.novembra noteikumi Nr.964 “Noteikumi par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

3) 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.850 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

4) 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr.313 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un uzskaites veidlapu paraugiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2006.gada 16.novembra direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 19.jūnijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 27.jūnijā