Ministru kabineta noteikumi Nr.355

Rīgā 2014.gada 1.jūlijā (prot. Nr.36 3.§)

Noteikumi par pārstāvību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas
starptautiskajiem līgumiem" 12.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nodrošina Latvijas interešu pārstāvību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – tiesa) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros;

1.2. tās personas funkcijas un tiesības, kura pārstāv Latvijas intereses tiesā un ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros, un to īstenošanas kārtību.

II. Pārstāvis

2. Latvijas interešu pārstāvību tiesā un ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros īsteno Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis (turpmāk – pārstāvis).

3. Pilnvarojumu pārstāvim izsniedz pēc ārlietu ministra ieteikuma, kas saskaņots ar tieslietu ministru.

4. Pārstāvja darbu pārrauga ārlietu ministrs.

5. Par pārstāvi var būt persona:

5.1. kura ieņem amatu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un kurai ir piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu;

5.2. kurai ir vienas vai vairāku tiesas vai ANO oficiālo darba valodu zināšanas tādā līmenī, kas ļauj pienācīgi pildīt šajos noteikumos minētās funkcijas.

6. Pārstāvim pilnvarojumu izsniedz uz četriem gadiem, un to var izsniegt atkārtoti. Atkārtoto pilnvarojumu skaits nav ierobežots.

7. Pārstāvja darbību nodrošina pārstāvja birojs (turpmāk – birojs). Birojs ir Ārlietu ministrijas struktūrvienība.

8. Pārstāvis reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā rakstisku ziņojumu par savu darbu.

9. Ārlietu ministrs, pamatojoties uz pārstāvja ieteikumu, uz noteiktu laiku var apstiprināt pārstāvja vietnieku, lai nodrošinātu pārstāvja funkciju īstenošanas nepārtrauktību. Pārstāvja vietniekam pārstāvja prombūtnes laikā ir pārstāvja pilnvaras.

III. Pārstāvība tiesā

10. Pārstāvības jomā tiesā pārstāvis veic šādas funkcijas:

10.1. tiesas noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz tiesā vienā no tiesas oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā valdības turpmākos apsvērumus;

10.2. pieņem lēmumu par tiesvedības turpināšanu lietā, pirms lēmuma pieņemšanas informējot par to ārlietu ministru, tieslietu ministru un atbildīgās valsts institūcijas. Juridiski un faktiski sarežģītās lietās šādu lēmumu pieņem Ministru kabinets;

10.3. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājumu vai vienpusējo deklarāciju;

10.4. ja lieta tiek izskatīta mutvārdu tiesas sēdē, pirms sēdes informē Ministru kabinetu par pārstāvja sagatavoto valdības pārstāvības pozīciju;

10.5. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesas Lielajā palātā valdības apelācijas sūdzību;

10.6. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesaistās trešās puses statusā sūdzību izskatīšanā tiesā pret citām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;

10.7. ja tiesa pieņem nolēmumu, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar tiesas nolēmuma izvērtējumu, norādot nolēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;

10.8. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz Eiropas Padomes Ministru Komitejā valdības pozīciju par tiesas nolēmuma izpildi, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā;

10.9. tiesas nolēmumu izpildes ietvaros nodrošina spriedumu tulkošanu, publicēšanu un izplatīšanu.

IV. Pārstāvība ANO individuālo sūdzību izskatīšanas procesā

11. Pārstāvības jomā ANO individuālo sūdzību izskatīšanas procesā pārstāvis veic šādas funkcijas:

11.1. ANO noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz ANO vienā no tās oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz ANO valdības turpmākos apsvērumus;

11.2. ja ANO pieņem lēmumu, kurā konstatēts kādas ANO konvencijas pārkāpums, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar ANO lēmuma izvērtējumu, norādot lēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;

11.3. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo valdības pozīciju par ANO lēmuma izpildi, kurā konstatēts kādas ANO konvencijas pārkāpums, un atbild par minētās pozīcijas savlaicīgu iesniegšanu ANO;

11.4. ANO lēmumu izpildes ietvaros nodrošina lēmumu tulkošanu, publicēšanu un izplatīšanu.

V. Pārstāvība nacionālo ziņojumu izskatīšanā

12. Nacionālo ziņojumu sagatavošanas un izskatīšanas jomā par ANO 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – ANO konvencijas) izpildi Latvijā pārstāvis veic šādas funkcijas:

12.1. atbilstoši ANO vadlīnijām apkopo nacionālajā ziņojumā atbildīgo institūciju sniegto informāciju par ANO konvenciju izpildi Latvijā. Ārlietu ministrs nacionālo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetā;

12.2. nodrošina nacionālo ziņojumu tulkošanu vienā no ANO oficiālajām darba valodām un to iesniegšanu ANO;

12.3. atbild par delegācijas izveidošanu nacionālā ziņojuma izskatīšanai ANO un tās sastāva apstiprināšanu Ministru kabinetā.

VI. Pārstāvja tiesības

13. Sagatavojot valdības pārstāvības pozīcijas tiesā un nacionālos ziņojumus par ANO konvenciju izpildi, kā arī ANO individuālo sūdzību izskatīšanas procesā pārstāvim ir šādas tiesības:

13.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no atbildīgajām institūcijām nepieciešamos dokumentus, paskaidrojumus, viedokli, vērtējumu un citu informāciju;

13.2. pieprasīt un saņemt no atbildīgajām institūcijām nacionālo ziņojumu sagatavošanai nepieciešamos dokumentus, statistikas datus un citu informāciju.

VII. Noslēguma jautājumi

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998. gada 17. marta noteikumus Nr.92 "Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 73./74. nr.; 2003, 54. nr.).

15. Ja pārstāvis apstiprināts pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, tā pilnvaru termiņš ir trīs gadi no dienas, kad pārstāvis apstiprināts amatā atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 17. marta noteikumiem Nr. 92 "Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs