Baltiešu vienotība — Latvijas ceļš uz Eiropas Padomi

Vakar, 20. janvārī, Saeimas namā kārtējo reizi tikās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Baltijas valstu delegācijas. Šī bija tradicionāla triju Baltijas valstu delegāciju tikšanās — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji Eiropas Padomē tiekas regulāri pirms Eiropas Padomes parlamentārās sesijas, un šoreiz, rotācijas kārtībā, kārta rīkot tikšanos bija mūsu valstij. Mūsu valsts pagaidām vēl Eiropas Padomē ir īpašā viesa statusā, kamēr Lietuvas un Igaunijas delegācijas jau ir pilntiesīgas Eiropas Padomes locekles. Tikšanās sākumā delegācijas apmainījās ar informāciju, bet tikšanās lielākā daļa bija veltīta drīzajai Latvijas uzņemšanai Eiropas Padomē. Tika arī apspriesti notikumi Čečenijā un šajā kontekstā — arī Baltijas valstu drošības jautājumi.

Preses konferencē pēc tikšanās Latvijas delegācijas vadītājs Andrejs Panteļējevs pastāstīja, ka tikusi apspriesta Baltijas valstu kopējā taktika Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, lemjot par Latvijas uzņemšanu šajā starptautiskajā organizācijā, precizēta uzņemšanas procedūra, kā arī abu kaimiņvalstu rīcība 10. februārī, kad, domājams, Strasbūrā pie Eiropas Padomes ēkas tiks pacelts Latvijas Republikas karogs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegāti sprieduši arī par veidu, kā vislabāk paust Eiropas Padomē savas bažas par dramatiskajiem notikumiem Čečenijā. Kā zināms, nupat Parīzē vienā no Eiropas Padomes komitejām nolemts, ka Eiropas Padomē notiks ārkārtējas debates Čečenijas jautājumā. Tāpēc baltiešu gatavība piedalīties tajās ir īpaši nozīmīga. A.Panteļējevs žurnālistiem teica, ka viens no veidiem, kā baltieši piedalīsies debatēs par Čečeniju, ir gatavība parakstīt aicinājumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram atļaut arī Čečenijas pārstāvjiem piedalīties šajā diskusijā. Tas būtu jo nozīmīgāk tādēļ, ka diskusijā, cik zināms, piedalīsies arī Krievijas pārstāvji. Baltijas valstu delegāti bijuši arī vienisprātis, ka ar Čečenijas notikumiem jāsaista Baltijas valstu un citu Austrumeiropas valstu, īpaši bijušo PSRS republiku, drošības jautājumi. Lietuvas delegācija apkopos visu triju Baltijas valstu pieņemtās rezolūcijas un citus dokumentus par notikumiem Čečenijā un sagatavos materiālu kopu izplatīšanai Eiropas Padomes dalībvalstu delegācijām.

Igaunijas delegācijas loceklis Mati Hints, uzrunājot žurnālistus, teica, ka Igaunijas delegācijai galvenais uzdevums nākamajā sesijā būs sekmēt Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Mati Hints uzsvēra, ka Igaunijas delegācijai — pilntiesīgai Eiropas Padomes loceklei — jau pastāvējusi jo cieša sadarbība ar Latvijas delegāciju Eiropas Padomē īpašā viesa statusā.

— Es domāju, ka mēs, Igaunijas delegācija Strasbūrā, ļoti labi saprotam Latvijas situāciju, jo mums ir līdzīgas problēmas, — teica Mati Hints. — Mēs Eiropas Padomē vislabāk varēsim izskaidrot Latvijas situāciju. Mēs arī vislabāk varēsim paskaidrot visiem "trokšņa taisītājiem" Eiropas Padomē (par tā sauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā — J.Ū.), kādas ir Latvijas pašreizējo problēmu saknes! Mati Hints arī izteica domu, ka Rietumvalstu pašreizējā pozīcija — atbalstīt Jeļcinu — nebūt nav vienīgā alternatīva. Pēc viņa domām, daudz reālistiskāka alternatīva šajās dienās Rietumvalstīm būtu atbalstīt redzamākos Krievijas demokrātisko spēku pārstāvjus. Tādai, pēc Igaunijas delegācijas locekļa domām, būtu jābūt arī Baltijas valstu nostājai attieksmē pret Krievijas agresiju Čečenijā.

Lietuvas delegācijas vadītājs Aļģirds Gricjus prognozēja, ka 31. janvārī, apspriežot Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē, Strasbūrā varētu atskanēt dažas balsis, īpaši no Krievijas pārstāvjiem, kas izteiktu Ostankinas televīzijas un citu Krievijas propagandas līdzekļu jau nodrāztās tēzes par it kā pastāvošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijā.

— Diemžēl dažkārt arī Rietumu demokrātiskās valstis nespēj pilnībā izprast mūsu situāciju, kāda tā ir pēc 50 okupācijas gadiem. Mēs kopīgi centīsimies izskaidrot mūsu situāciju un paust attieksmi pret situāciju Latvijā cilvēktiesību jomā, — teica Aļģirds Gricjus. — Mēs uzsvērsim stingro demokrātijas principu aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Protams, jums ir zināmas problēmas un savādāk tas arī nevarētu būt — jāņem taču vērā, ka Latvijā savā laikā ir iepludināts tik liels skaits ārzemnieku. Taču mēs pilnībā atbalstīsim Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Lietuvas delegācijas vadītājs pakavējās arī pie Krievijas propagandas mašīnas izvērstās apmelojumu kampaņas.

Žurnālistu jautājumiem atvēlētajā preses konferences daļā izskanēja "Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Vai fakts, ka Latvija Eiropas Padomē tiek uzņemta vēlāk, ir atstājis kādu iespaidu uz pašu Baltijas valstu sadarbību, to bremzējot (kādā atsevišķā posmā) vai, gluži otrādi, sekmējot.

Pēc Andreja Panteļējeva domām, bijis vērojams tieši otrais aspekts — Baltijas valstu jo ciešāka sadarbība. Pirmā Eiropas Padomē savulaik uzņemta Lietuva. Pēc tam jau Lietuvas delegācija kopā ar Latvijas pārstāvjiem cīnījās par Igaunijas uzņemšanu. Savukārt pašreizējais Lietuvas un Igaunijas delegāciju — Eiropas Padomes pastāvīgo locekļu — atbalsts Latvijai sekmē Baltijas valstu konsolidāciju. Tas sekmējis arī citu sadarbības mehānismu meklējumus, teica Andrejs Panteļējevs, piebilstot, ka negrib ar to nekādā mērā attaisnot Latvijas novēlošanos ceļā uz Eiropas Padomi.

Igaunijas delegācijas vadītājs uzsvēra, ka delegāciju iekšienē nav pat izjusts, ka Latvija nav pilntiesīga Eiropas Padomes locekle. Arī Lietuvas delegācijas loceklis teica, ka sadarbība bijusi visnotaļ sekmīga. Pēc Aļģirda Gricjusa domām, visu triju valstu vienotība absolūti visos jautājumos nebūtu iespējama atšķirīgo ekonomisko nosacījumu un dažādo vēsturisko attiecību dēļ. Taču vienā aspektā — drošības un aizsardzības jautājumos — triju Baltijas valstu vienotībai jābūt ārkārtīgi ciešai, teica Lietuvas delegācijas vadītājs. Viņš arī uzsvēra steidzami novēršamos trūkumus triju valstu attiecībās. Tā Lietuvas delegācija ceļā uz Rīgu bijusi ļoti sarūgtināta, pie Lietuvas un Latvijas robežas redzot garu kravas mašīnu rindu (tajā bijušas vismaz 50 automašīnas) no dažādām Rietumeiropas valstīm. Tām uz robežas esot jāgaida diena vai pat divas. Andrejs Panteļējevs piekrita, ka tā ir patiešām steidzami risināma problēma.

Preses konferences izskaņā Latvijas delegācijas pārstāvis žurnālistus informēja par jaunu pavērsienu Krievijas nostājā pret uzņemšanu Eiropas Padomē. Kā zināms, Eiropas Padomes politiskā komiteja pieņēmusi lēmumu atlikt Krievijas uzņemšanas jautājuma izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Tagad parlamentāriešu rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija plānojot izdarīt spiedienu uz Eiropas Padomi, paziņodama: ja Krievija netiks uzņemta aprīlī, tad tā vispār atsaukšot savu iesniegumu par uzņemšanu Eiropas Padomē.

— Mums būs interesanti vērot šo notikumu attīstību, — teica Andrejs Panteļējevs un piebilda — ne vien vērot, bet arī pašiem piedalīties šajā procesā. Jo Latvija tad acīmredzot jau būs pilntiesīga Eiropas Padomes locekle.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors