Labojam. Atvainojamies

"Latvijas Vēstneša" trešdienas, 18.janvāra, 8.numurā Jūsu Saeimas materiālu kopai sajukusi mazo lappusīšu numerācija. Tāpēc lūdzam Jūs:

šoreiz lielo 3.- 4.lappusi sagrieziet ne tikai pa parasto horizontālo griezuma līniju divās daļās, bet arī pa tradicionālo vertikālo locījuma līniju. Līdz ar to iegūsit četras A4 formāta lapiņas, kuras ar roku, lūdzu, pārnumurējiet, respektīvi:

3 /1. lappusīti atstājiet par 3 /1.lpp.,

4 /2.	"	"	"	4 /2.lpp.,
bet 4 /7.	" pārlabojiet	"	4 /3.lpp.
3 /8.	"	"	"	3 /4.lpp.,
3 /6.	"	"	"	3 /5.lpp.,
4 /5.	"	"	"	4 /6.lpp.

Un pēc tam visas lapiņas salieciet pareizā secībā savam Saeimas materiālu Ziemas sesijas sējumam.

Vēlreiz: dziļi atvainojamies par Jums sagādātajām neērtībām.

Jūsu "LV"

19. janvāra plenārsēde

Kopsavilkums

 

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektu:

- "Par valsts proves uzraudzību". (r.s. dok. nr.842, nr.1294) Balsojums: 65 par, 4 pret, 4 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu". (r.s. dok. nr.1008, nr.1318) Balsojums: 56 par, 15 pret, 2 atturas;

- "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīma represijās cietušajiem". (p.s. dok. nr.485, r.s. dok. nr.1259, nr,1259A) Balsojums: 62 par, 2 pret, 7 atturas;

- "Patentu likums". (r.s. dok. nr.865, nr.1293, nr.1293A) Balsojums: 72 par, 1 pret, 3 atturas.

 

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

- "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". (z.s. dok. nr.3, nr.3A) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par piena pāstrādes uzņēmumu privatizāciju"". (z.s. dok. nr.8, nr.9, nr.9A) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai;

- "Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā". (z.s. dok. nr.8, nr.10, nr.10A) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". (z.s. dok. nr.8, nr.11, nr.11A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju". (z.s. dok. nr.8, nr.12, nr.12A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"". (z.s. dok. nr.8, nr.14, nr.14A) Nodots budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". (z.s. dok. nr.8, nr.15, nr.15A, nr.15B) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai;

- "Par zvērinātiem revidentiem". (z.s. dok. nr.8, nr.17, nr.17A, nr.17B, nr.17C) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par vērtspapīriem". (z.s. dok. nr.8, nr.18, nr.18A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". (z.s. dok. nr.8, nr.19, nr.19A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". (z.s. dok. nr.8, nr. 20, nr.20A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". (z.s. dok. nr.8, nr.21, nr.21A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

- "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumos nr.177 "Ārstniecības noteikumi"". (z.s. dok. nr.8, nr.22, nr.22A) Nodots Sociālo un darba lietu komisijai;

- "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts pensijām"". (z.s. dok. nr.25, nr.25A) Nodots Sociālo un darba lietu komisijai;

- "Būvniecības noteikumi". (z.s. dok. nr.33, nr.33A) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

-"Saeimas vēlēšanu likums" (z.s.dok.nr.36,nr.36A) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai.

 

Saeima noraidīja:

- likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". (z.s.dok.nr.8,nr.13,nr.13A) Balsojums: 10 par, 50 pret, 17 atturas.

- likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par cukuru"". (z.s.dok.nr.8,nr.16,nr.16A) Balsojums: 7 par, 59 pret, 7 atturas.

- likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". (z.s.dok.nr.8,nr.23,nr.23A) Balsojums: 30 par, 44 pret, 11 atturas.

 

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonu

ievēlēšanu:

- par Jura Eihmaņa iecelšanu par Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri, atbrīvojot viņu no Zemessardzes štāba priekšnieka amata (z.s.dok.nr.26,nr.26A);

- par Astrīdas Bērziņas apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju (z.s.dok.nr.38);

- par Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu: Astru Klaiši, Vinetu Mahti, Ritu Vīvu (z.s.dok.nr.39);

- par uzticības izteikšanu mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Arvīdam Ozolam (z.s.dok.nr.51);

- par Kristiānas Lībanes deputāta mandāta apstiprināšanu un viņas iekļaušanu Juridiskajā komisijā (z.s.dok.nr.52);

- Saeima neatbalstīja lēmuma projektu par deputāta Joahima Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva. (z.s.dok.nr.59) Balsojums: 37 par, 11 pret, 30 atturas.

 

Saeima pieņēma lēmumus:

- Par uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisiju šādā sastāvā: Jānis Bordāns, Pēteris Tabūns, Jānis Lucāns, Ilga Grava, Anta Rugāte, Ilmārs Dāliņš, Martijans Bekasovs, Gundars Bērziņš, Jānis Urbanovičs. (z.s.dok.nr.61).

- "Par deputāta P.Elferta iekļaušanu Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvā". (z.s.dok.nr.60)

- Par Saeimas balsu skaitīšanas komisiju un tās sastāvu. (z.s.dok.nr.50)

- "Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr.179 "Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu"". (r.s.dok.nr.1270)

Saeimas ziņu dienests, Irīna Korņiļjeva

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

Sēdes vadītājs. Labrīt, deputāti! Esiet tik laipni, ieņemiet vietas! Lūdzu visus ieņemt vietas arī viesu sektorā, žurnālistus, palīgus...

Godātie deputāti! Četrus gadus atpakaļ šajās janvāra dienās te visapkārt bija barikādes un Latvijas tauta nāca nosargāt un aizstāvēt savu tikko atgūto neatkarību. 20. janvārī bija arī pirmie upuri. Godināsim ar klusuma brīdi visus tos, kas 1991.gada janvārī zaudēja savas dzīvības brīvas un neatkarīgas Latvijas vārdā! (Klusuma brīdis.)

 

Godātie deputāti! 1995. gada 12. janvāra sēde tika slēgta saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 48. pantu, jo, balsojot par likumprojekta "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu" pieņemšanu otrajā lasījumā, arī pārbalsojot, zālē nebija kvoruma. Tā kā saskaņā ar Kārtības ruļļa 52. pantu, pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, turpināsim šīs lietas izskatīšanu otrajā lasījumā. Un tas nozīmē, ka mums būtu jābalso par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Divdesmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu pārtraukt likumprojekta "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu" izskatīšanu otrajā lasījumā un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma. Viens deputāts runā "par", viens - "pret", un vispirms balsojam par šo priekšlikumu saskaņā ar Kārtības rulli. Vai runātāji nav pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu pārtraukt likumprojekta "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriemnav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu" izskatīšanu otrajā lasījumā un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma! Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 15, atturas -2. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Juridiskās komisijas vadītāju Aivaru Endziņu lūdzu izteikties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskās komisijas vārdā es lūgtu desmit dienas. Šodien ir 19., tātad līdz 29. janvārim. (No zāles: "Nevar dzirdēt!")

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Ir iebildes? Nav. Šis termiņš ir akceptēts priekšlikumu iesniegšanai.

 

Tagad sākam izskatīt 19. janvāra sēdes darba kārtību. Ir dažādi priekšlikumi. Lūdzu iesniegšanas secībā!

Pirmais ir Ārlietu komisijas lūgums izdarīt 19. janvāra sēdes darba kārtībā grozījumus un izskatīt pēc sēdes darba kārtības 34. jautājuma likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". Vai ir deputātiem iebildes? Nav. Tad Saeima pieņem šo grozījumu.

Nākošais pēc kārtas būtu...Visi ienākuši vienlaicīgi? Tad nākamais ir 162. priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz izslēgt no Saeimas 1995. gada 19. janvāra sēdes darba kārtības lēmuma projektu par Latgales apgabaltiesas tiesneša apstiprināšanu un iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 19. janvāra plenārsēdes darba kārtības IV sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" lēmuma projektu "Par deputāta J.Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Andris Piebalgs, finansu ministrs - par darba kārtību. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šodien jūs esat saņēmuši arī ziemas sesijā izskatāmo dokumentu nr. 42b, ko ir iesniegusi Anta Rugāte. Un tas attiecas uz darba kārtības 52. punktu - likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā". Diemžēl jāsaka, ka deputātiem nebija pietiekami ilga laika ar to iepazīties un iesniegt priekšlikumus. Bez tam ir radušās vēl dažas specifiskas problēmas ar atsevišķu rajonu finansu izlīdzināšanu, jo pašreizējā piedāvātā shēma tomēr neņem vērā 1994. gada izdevumu līmeni.

Piemēram, būtiskas problēmas ir Daugavpils rajonā. Tādēļ es lūgtu plenārsēdi šodien izslēgt šo jautājumu no darba kārtības un dot iespēju tomēr vēl deputātiem iesniegt priekšlikumus, piektdienu ieskaitot. Jo es vēlreiz saku, Rugātes kundzes šāsdienas iesniegums liecina, ka deputātiem vēl varētu būt iesniegumi. It īpaši es domāju par pārdalīšanas daļu, nevis, teiksim, par... nu, pamatā par pielikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to priekšlikums akceptēts un šis jautājums no dienas kārtības šodien svītrots.

Godātie deputāti! Es diemžēl neprecīzi nolasīju Ārlietu komisijas priekšlikumu un tāpēc, lūdzu, atvainojiet, es to precizēšu. Es tiešām drusciņ kļūdījos, un faktiski jāsaka, ka būtiski kļūdījos. Es jums nolasīju it kā to jautājumu, kuru vajadzētu izskatīt, bet tas bija jautājums, pēc kura jāizskata vesela rinda likumprojektu, ko iesniegusi Ārlietu komisija. Tāpēc es lūdzu labojumu vēlreiz uzklausīt. Izskatīt pēc sēdes darba kārtības 34. jautājuma "Likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" sekojošus komisijas iesniegtos likumprojektus... Un šeit ir pārskaitījums. Vai šis pārskaitījums jums ir? Likumprojekts par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās, likumprojekts par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību, likumprojekts par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību, likumprojekts par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, likumprojekts par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, likumprojekts par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu tos izskatīt pēc sēdes darba kārtības 34.jautājuma? Nav. Pieņemts.

Vēl ir par darba kārtību iesniegts priekšlikums. Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 19.janvāra plenārsēdes darba kārtības IV sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" lēmuma projektu "Par deputāta P.Elferta iekļaušanu Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvā". Dokumenti tiek pavairoti. Vai deputātiem ir iebildes pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebilžu. Līdz ar to iekļaujam darba kārtībā.

Vai ir vēl kādi deputātu ierosinājumi par darba kārtību šīsdienas plenārsēdē? Visi ir izskatīti? Tad varam sākt izskatīt darba kārtību.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā". Iesniedz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vai par Prezidija atzinumu deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Godātie deputāti, lūdzu nedaudz klusāk!

Nākamais likumprojekts - "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Iesniedz Ministru kabinets. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Deputātiem nav iebilžu vai citu priekšlikumu? Tad Saeima nodod to Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Arī 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi "Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā". Par saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Lūdzu, Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu nozīmēt par atbildīgo komisiju Juridisko komisiju, jo viens Zemesgrāmatu likuma projekts jau ir mūsu darba kārtībā Juridiskajā komisijā un arī šis likums ir gājis caur Juridisko komisiju. Un tā nebūtu pareiza prakse, ja mēs atkal sāktu mainīt atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". Arī iesniegti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Nav iebilžu deputātiem pret Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju". Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Deputātiem iebilžu nav un citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Māris Gailis ‚ Ministru prezidents! Es ļoti atvainojos, es Mārim Gailim devu vārdu! (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Tas ir pārpratums!") Sekretariātā bija Ministru prezidenta iesniegums. Tātad tas ir pārpratums. Lūdzu, Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā!

R.Marjaša (LC). Juridiskā komisija izskatīja Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.7 "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" un konstatēja, ka minētie noteikumi diemžēl ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu, kas paredz, ka šādi noteikumi nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, bet noteikumu 12.punkts izsaka jaunā redakcijā likuma par labības tirgu un valsts labības rezervi 8.panta piekto daļu, kuru pastāvošā Saeima ir pieņēmusi 1994.gada 15.jūnijā ar likumu, un tāpēc mēs aicinām šo likumprojektu nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Komisija aicina noraidīt. Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir realizējams balsojot. Mēs nevaram balsot par priekšlikumu noraidīt, bet mēs varam balsot par iesniegtajiem grozījumiem. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es arī aicinātu balsot pret nodošanu komisijām, jo tikai tādā veidā šie noteikumi, kam šobrīd vēl likuma spēks, var tikt atcelti. Ļoti gribas izteikt atzinību tiešām Juridiskajai komisijai, kas ļoti precīzi novērtējusi juridiski šos jautājumus. Bet es tomēr gribētu nedaudz arī skart būtību varbūt, jo būtība ir tomēr tik vērtīga, ka šeit būtu jādomā. Tātad kas ir parādījies. Šajā likumprojektā it kā ir diezgan daudz strīpiņu, bet paskatīsimies, kas tad ir šajās strīpiņās labots pret iepriekšējo likumprojektu. Tātad parādās jauns termins - labības pārstrāde, kas nebija. Un dažos pantos, kuri šeit ir pārrakstīti, ir vienkārši ielikts šis vārds "pārstrāde". 4.panta 7.punkts ir papildināts pēc šīs pārstrādes ieviešanas tieši tā: prognozēt un analizēt pārstrādātās labības produkcijas rezultātus. Kas te ir domāts un kādā veidā tas ir iespējams, to ir diezgan grūti pateikt. 7.panta 7.punkts ievieš, manuprāt, diezgan nepārdomātu, smagu jaunu normu. Tātad šis punkts paredz: lai nodrošinātu labības bilanču sagatavošanu, ikvienam labības ražotājam katru gadu līdz 1.oktobrim jāiesniedz Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas rajona lauksaimniecības departamentam deklarācija par saražotās labības daudzumu, un tā tālāk. Līdz 15.oktobrim apkopo. Tātad visiem labības audzētājiem. Šeit vairs neiet runa ne par kooperatīvām sabiedrībām, ne zemniekiem, ne lielākām saimniecībām. Pēc aprēķina šis punkts varētu attiekties apmēram uz 150-170 tūkstošiem cilvēku. Tātad līdz 1.oktobrim viņiem visiem ir jābrauc, jāved šīs atskaites uz departamentu. Vēl nav ne šīs formas apstiprinātas, nekas. Manuprāt, statistikas vākšana normāli ir jārisina caur statistikas sistēmu un caur pagastiem. Es, piemēram, pats kā zemnieks šogad uz jauno gadu aizpildīju gan gada pārskata lapu, kur viss bija, gan statistikas atskaiti, kur precīzi bija uzrādīti gan hektāri, gan novāktās platības, gan viss cits. Tātad, manuprāt, tas ir tomēr ļoti liels un arī nepamatots apgrūtinājums, ja tas tiek saistīts, piemēram, ar labības bilances sastādīšanu. Lai precīzāk labības bilanci sastādītu, protams, ir vajadzīgi precīzāki dati. Šī atskaite jāiesniedz līdz 1.oktobrim, bet tanī pašā 1.pantā lasām, ka līdz 1.oktobrim jābūt jau sastādītai labības bilancei, kura līdz 1.novembrim jāapstiprina valdībai. Tātad šie dati šai bilancei principā nav izmantojami. Kāpēc tad tiešām radīt tādu apgrūtinājumu cilvēkiem - vēlreiz braukāt, sniegt nez kādas atskaites.

Tad viens jautājums - tirdzniecības organizācija. Tātad šeit parādās šis termins, līdz šim ir jāreģistrējas tirgotājiem, kas nodarbojas ar labības produktu tirdzniecību. Tagad tiek paredzēts, ka arī pārstrādātājiem šeit būs daudzi apgrūtinājumi. Labi, ja tas attiecas uz lielajiem - kontrolēsim, skatīsimies, ja tiešām šī funkcija ir vajadzīga. Bet principā tas skar arī visus citus pārstrādātājus. Piemēram, kooperatīvajās sabiedrībās šobrīd ir dzirnavas, kas maļ pašpatēriņam, un tā tālāk. Nekas tāds šeit nav atrunāts. Tas skar atkal ļoti lietu skaitu sīko dzirnavu, kas strādā vairāk pašpatēriņam, un tā tālāk. Nu, ja mēs spējam kontrolēt un uzskaitīt, tad varētu arī šo lietu darīt.

Un pēdējais pants arī ir tieši tas pants, kurā izdarītas izmaiņas. Gribu atgādināt, ka Saeimā šis likumprojekts tika skatīts. Un tad toreizējie šī likumprojekta iesniedzēji vērsās pret labības reģionālās izlīdzināšanas fondu, šiem 3 procentiem. Bija divi panti. Tātad izsvītrot šo reģionālās izlīdzināšanas veidošanu un pēc tam arī sadali, to, ka tāda vispār ir vajadzīga. Divus pantus. Un paldies, kā saka, Dievam, ka izdevās šos pantus neizsvītrot. Pagājušo gadu Latgale no šī reģionālās izlīdzināšanas fonda saņēma pa 7 latiem par hektāru pagastos, kur zemes novērtējums bija zem 40 ballēm. Šogad šī reģionālās izlīdzināšanas sistēma ir jāattīsta tālāk, jāpilnveido, varbūt skarot ne tikai Latgali, bet arī kaut kādas citas malienas, kas ir tālāk no pārstrādes centriem, un tā tālāk. Un vēl kas ir arī tomēr būtiski. Ja jau šo likumu maina, tad šeit ir tomēr vēl ļoti daudz problēmu, jo likums ir pieņemts 1992.gadā un pa šo laiku ir mainījies diezgan daudz kas. Piemēram, kad ir izdarītas šīs izmaiņas, ir pavisam aizmirstas tādas lietas, kas šobrīd principā ir pretrunā ar visām šīm esošajām likumdošanām. Tātad šeit, piemēram, Labības biroja padomes veidošanā figurē Ārējās tirdzniecības ministrijas pārstāvis. Tāda ministrija nepastāv jau labu laiku. Arī citos jautājumos ir pretrunas. Piemēram, šeit ir arī piedāvāts attiecībā uz Labības biroju pašreiz lietot terminu "pārraudzība". Šis termins, protams, šobrīd ir precīzāks, bet to jau nosaka arī cita likumdošana. Un kabinets ir apstiprinājis, kā pārraudzībā atrodas labības birojs. Bet šeit ir noticis arī būtisks svītrojums - ir izsvītrota "bezpeļņas organizācija". Tātad Labības birojs strādā ar valsts labības rezervi. Ja tā nav bezpeļņas organizācija, tad parādās problēmas ar nodokļiem. Manuprāt, arī šis izsvītrojums nav īsti pamatots, tas rada vairāk problēmu nekā labuma. Neiedziļinoties vēl daudzās niansēs, kas ir šajos labojumos, es tomēr ne tikai no juridiskā viedokļa uzskatu principā tos par nepamatotiem, bet arī neredzu tiem loģikas un pamatojuma. Paldies par uzmanību, un aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Godātie deputāti, viens no sēdes vadītāja uzdevumiem ir uzturēt zālē kārtību, un tas ir vajadzīgs, lai deputāti varētu dzirdēt un sekot līdzi, kas notiek uz tribīnes un ko saka sēdes vadītājs par balsojumiem un tā tālāk. Man liekas, es saprotu, ka ir ļoti svarīgi jautājumi, kurus vajag apspriest, un visu to var apvienot, ja to dara blakustelpā. Mēs vienu minūti pirms katra balsojuma varbūt pagaidīsim, visi deputāti varēs ienākt iekšā, bet zālē tomēr galvenokārt sekosim tam, kas notiek uz tribīnes. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Jūs dzirdējāt visi šeit argumentus par šiem noteikumiem, bet jūsu attieksme ir izsakāma, tikai balsojot par Saeimas Prezidija iesniegto atzinumu nodot šos Ministru kabineta noteikumus "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam par šo atzinumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 50, atturas - 17. Ministru kabineta noteikumi nr.7 "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" noraidīti.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"". Arī iesniegti Satversmes 81.panta noteiktā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Ministru kabinets iesniedz kā noteikumus, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Latvijas Nacionālā neatkarības kustība un Nacionālais bloks ir vienojušies neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām, un gribu motivēt iemeslu, kāpēc. Mantojumā no sociālisma bija tikai divu veidu īpašumi - valsts īpašums un kolektīvais īpašums, un šis bija viens no pirmajiem likumiem, kas noteica šī kolektīvā īpašuma privatizācijas kārtību. Visi jautājumi ir jau sakārtoti likumā "Par kolhozu un zvejnieku kolhozu privatizēšanu". Un tāpēc nebūtu vajadzīgs tagad ieviest jaunus noteikumus, dodot iespēju saglabāt šo kolektīvo īpašumu, to nepersonificējot. Esošajā likumā ir iestrādātas normas, ka katram sabiedrības loceklim vai klientu sabiedrībām ir iespējams privatizēt konkrētus objektus. Ja sabiedrības locekļi vēlas kādu īpašuma daļu privatizēt, tas ir iespējams jau šajā likumā noteiktajā kārtībā. Un ar šo iegūto īpašumu, kurš jau ir personificēts, viņi var apvienoties un turpināt strādāt jaunizveidotajā SIA vai paju sabiedrībā. Ja gadījumā šis likums tiek pieņemts, tiek izjaukta šī līdzšinējā kārtība, nav skaidrības, kā tiks atmaksātas šīs kapitāla daļas tiem, kuriem viņas jau ir aprēķinātas. Un, kamēr šī kārtība nav atrisināta, šāds likums nevar darboties. Citādi tas izraisīs laukos lielas pretrunas. Tāpēc aicinu nobalsot par šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es tomēr uzskatu, ka šī likuma panta labojuma trūkums līdz šim ir izsaucis lielas pretrunas laukos un nestabilitāti SIA un paju saimniecībās un nodarījis jau līdz šim laikam lielu kaitējumu, jo pašlaik, ja saimniecība ir nostabilizējusies, bet kāds no paju biedriem pēc pastāvošā likuma ierosina ar zināmu paju skaitu privatizēt ļoti svarīgu šīs saimniecības objektu - vai tas ir gateris, vai tā ir kalte, vai tas ir cits kāds objekts, - tad arī pēc šī likuma tūdaļ nav nekādas atraides, šī privatizācija ir jāveic. Lūk, tā no saimniecības, kura ir nostabilizējusies, var daļu pa daļai atvienot, un saimniecība beidz pastāvēt. Mums pašlaik, ja es nemaldos, tikai ap 100 šādu lielāku saimniecību, paju saimniecību, ir palikušas. Ja šis likuma pants turpinās darboties, tad mēs viņas sadalīsim sīkreizinātājos. Lūk, tāpēc arī ir šie grozījumi, kas paredz, ka jālemj par atdalīšanos, par noteiktas īpašuma daļas atdalīšanu pašiem īpašniekiem, tas ir, tiem, kam pieder šī saimniecība, nevis vienai personai, kas varbūt sarunājusi ar rīdziniekiem, kuri nāks un to gateri privatizēs, un izņems no šīs saimniecības. Es uzskatu, ka ļoti pareizs ir šis labojums, ka jālemj īpašniekiem, vai viņi atdod vai neatdod. Jo arī viņi ir īpašnieki, un arī viņu īpašums ir svēts. Nevar dalīties īpašnieki divās daļās - vienos, kuriem īpašums ir svēts, tas ir, individuālajos, un otros, kuriem pieder kopējs SIA īpašums, kas vairs nav svēts. Un es aicinu balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijai un pilnveidošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu mēs nonākakam pavisam interesantā situācijā. Kides kungs gan ar savu komandu visu laiku ir sacījis, ka viņš atbalsta laukus par katru cenu un pat zemnieki neatbalsot tik daudz kā viņš, bet nu ir pavisam interesanta situācija. Labi, ka līdz šim cilvēki ir saņēmuši savu saimniecību, savu zemi, jo, ja būtu nonākusi situācija līdz šim brīdim un tādā noskaņojumā, kādu pašlaik Kides kungs arī pauž un kāds ir šeit paredzēts likumprojektā, tad vispār kolhozi pastāvētu. Jūs nobalsotu par kolhozu pastāvēšanu. Tātad kolhozi un šīs padomju saimniecības turpinātu pastāvēt. Paklausieties, nu kur tad mēs ejam? Es atrodos šajā SIA, bet jūs man aizliedzat rīkoties tā, kā es vēlos, piespiežat mani atkal atrasties šajā kolhozā. Cilvēki mīļie, kas tie par priekšlikumiem! Tātad saglabāsim kolhozus atkal? (No zāles deputāts E.Kide: "Klausies, vajag izlasīt vispirms!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu pārpratumu, es gribētu precizēt Tabūna kunga izteiktošeit. Neviens jau neliedz individuāli izstāties, strādāt vai nestrādāt kooperatīvajā sabiedrībā...

Sēdes vadītājs. Godātie... Es ļoti atvainojos deputātam Zaščerinskim un lūdzu ievērot klusumu zālē! Un sarunas organizēt blakustelpā.

J.Zaščerinskis. Šis labojums nekādi neiespaido likumu "Par zemes privatizāciju". Zemes īpašuma atgūšana, kā paredz likums "Par zemes privatizāciju", tā arī paliek spēkā. Bet šis labojums koriģē vienu būtisku lietu. Mums tomēr dzīve rāda un pieredze rāda, ka šinīs apstākļos ļoti daudziem bijušajiem īpašniekiem, pat saņemot zemi, ja viņiem nav pamatlīdzekļu, nav tehnikas un nav par ko to iegādāties, zeme paliek neizmantota. Un tajā pašā laikā arī neeksistē vairs paju sabiedrība vai SIA, kurai šis zemnieks varētu vai nu šo zemi iznomāt, vai kurā varētu iestāties, kā mēs esam Zemes reformas likumā paredzējuši. Savukārt, pastāvot šim likumam par privatizācijas noteikumiem, ja no SIA vai paju sabiedrības privatizē vienu tehnoloģisko vienību, kas varbūt uztur pie dzīvības šo SIA, tad viņa ir spiesta izputēt. Zaudē visi - gan strādājošie, gan zemes īpašnieki, kas nespēj savu zemi momentā apstrādāt, un labuma nav nevienam. Tāpēc es tomēr gribētu aicināt nodot šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu izskatīšanai komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es arī aicinātu tādā formā, kā viņš ir iestrādāts, noraidīt, jo tad viņš ir spēkā kā likums. Un, ja mēs gribam Saeimā strādāt, es uzskatu, ka ir iespējas strādāt, jo šis kolhozu privatizācijas likums tomēr ievērojamu laiku atpakaļ tika pieņemts. Jaunā privatizācijas pakete jau ir ievērojami pilnīgāka. Tur ir iekšā mehānismi, kā piespiest šo privatizētāju vai vismaz prasīt, lai viņš saglabā ražošanas profilu, saglabā darba vietas un tā tālāk. Es uzskatu, ka šis formulējums, šis likums ir labojami un ir šeit ko likt iekšā, un pie viņa var strādāt. Bet šinī formā viņš šobrīd ir kā likums un strādā līdz tam brīdim, kamēr šīs izmaiņas tiek pieņemtas, un principā šis process tiek apturēts. Piemēram, pieņemot šo normu, nav noteikti arī nekādi pārejas noteikumi. Jo tagad tikai sapulce lemj, vai var nodot to privatizācijai vai ne. Kas notiek ar tiem procesiem, kuri ir sākumā? Kides kungs gan teica, ka nav nekāda aizsardzības mehānisma. Bet Seiles kundze jau arī labi pamatoja. Ja ir šis pieteikums, tad paju sabiedrības valde izsludina šā objekta privatizāciju un dod mēnesi laika pieteikties arī citiem. Un, ja citi piesakās - tātad arī šie īpašnieki. Tas jau ir galvenais, te jau gāja runa par tiem, kas strādā. Zaščerinska kungs saka, ka var strādāt, var nestrādāt. Bet te jau ir galvenais, ka katram paju īpašniekam ir šī īpašuma daļa. Un ko tagad darīsim, ja šī paju sabiedrība pašreiz nestrādā tik labi? Iet, kā saka, uz ārā putēšanu. Un šī te paju biedru sapulce nepieņem lēmumu? Tātad visu šo īpašnieku daļas ir apdraudētas, bet aizsargāt viņas nevar. Jo galvenais jau nav strādāt vai nestrādāt. Tā ir iepriekšējā, varbūt sociālisma attieksme - darba vieta vai kas. Šobrīd ir kaut kāds īpašums. Un, galvenais, lai arī šajā paju sabiedrībā īpašnieki šo īpašumu sadalītu un turpinātu arī strādāt. Tāpēc es domāju, ka šeit pret to, ka šis likums varētu tikt skatīts, nav nekādu iebildumu, bet kā likuma spēks, manuprāt, viņš būtu noraidāms.

Otrs. Sapulces sasaukšana. Tie, kas kaut cik ir saistīti ar lauksaimniecības sabiedrībām, zina, ka sapulču sasaukšana kvoruma dēļ ir apgrūtināta vai praktiski neiespējama, pat būtiskus jautājumus lemjot, jo tur ir noteikts skaits, kas ir nepieciešams. Daļa šo paju ir mantiskās pajas, un to īpašnieki varbūt dzīvo tālāk, neierodas šinīs sapulcēs. Nu taču lieliska šī prakse ir, bet ļoti apgrūtināta. Tātad principā, manuprāt, šis process tiek apturēts pilnīgi pa nullēm. Tas ir viennozīmīgi. Jo, ja ir šis pieteikšanās termiņš, tad tagad katrs piesakās, par katru ir jāsauc šī sapulce, lai sapulce pieņem kaut kādu kopīgu lēmumu. Bet sapulce jau to, kādā veidā saglabāt īpašumu, var lemt arī citādā formā. Jo šis īpašums ir formējams šinīs grupās, nedalāmajās vienībās. Un, ja paju sabiedrībā ir vajadzīgs un ir kaut kāds lielāks komplekss, kas strādā, tad tas arī tiek formēts šinī nedalāmajā grupā. Un tad, pirmkārt, viņu ir grūtāk paņemt tāpēc, ka ir vajadzīgs ievērojams līdzekļu daudzums. Un tad arī uz tā bāzes, ja kāds pretendē, īpašnieki var aizsargāt savu kopdarbības iespēju, apvienojoties, izveidojot uzņēmējdarbības formu un personificējot šo īpašumu.

Otrs. Es tomēr domāju, ka arī šī saruna pašreiz varbūt ir tāpēc, lai atvirzītu šo jautājumu,varbūt runātu par kaut kādām cilvēku problēmām, sāpēm, bet nerisinātu pašas galvenās problēmas, kas ir jārisina. Šeit nav ko šobrīd laukos dalīt šos cilvēkus - zemnieki, kooperatīvi, paju sabiedrības. Manuprāt, vispirms ir jādomā, kā izdzīvot viņiem visiem. Un, ja mēs redzam, ka šobrīd tā arī nav parādījies presē, kad tiks izmaksātas pagājušā gada dotācijas... Par labības tirgu mēs iesniedzam kaut kādus nebūtiskus labojumus, bet dotācijas par trešo kvartālu neesam samaksājuši. Kurš tad šobrīd ir tas pirmais darbiņš, kas ir jādara? Pirmais darbiņš ir arī paju sabiedrību privatizācija. Dotācijas nav saņemtas. Kāds bija stāvoklis uz jauno gadu? Gads beidzas, cilvēkiem algas nemaksātas, paju sabiedrībās jau ir šī uzskaite. Tur jau arī lielākā daļa šo dotāciju aiziet. Kādā veidā nāk jaunais gads - cilvēkiem algas nemaksātas, valsts nesamaksāja aprēķinātās subsīdijas. Un, manuprāt, te nevajadzētu dalīt, bet, pirmais, tomēr skaidri un gaiši pateikt, kad šo naudiņu cilvēki saņems. Jo tad jau nav iespējams ne vienā formā, ne otrā - nevienam nav iespējams izdzīvot. Manuprāt, viss būtu jādara, lai neatkarīgi no šīs uzņēmējdarbības formas laukos varētu zemnieki, ražotāji izdzīvot. Un tas tomēr būtu pirmais, nevis kaut kāda dalīšana, atkal šķirošana - vieni labie, otri sliktie. Es aicinātu tomēr noteikumus noraidīt un pēc tam iesniegt kā šo projektu. Es pieļauju, ka tiešām ir iespējams strādāt un viņu uzlabot, jo šobrīd mums šī prakse un zināšanas likumdošanā ir varbūt ievērojami plašākas, nekā tas bija, pieņemot šo likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu Ministru kabineta noteikumus nr.9, kuri izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā,- "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"",- nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 26, atturas - 6. Šie Ministru kabineta noteikumi nr.9 tiek nodoti Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un tiek noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par cukuru"" Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija arī šo likumu izskatīja un diemžēl atrada, ka arī šis likums Ministru kabinetā ir pieņemts pretrunā ar Satversmes 81.panta noteikumiem. Šeit ir izmainīti tekstā vārdi...

Sēdes vadītājs. Esiet tiek laipni, lūdzu klusāk! Un arī referente, lūdzu mikrofonam tuvāk un skaļāk!

R.Marjaša. Izmainīti vārdi "Lauksaimniecības ministrija" ar vārdiem "Zemkopības ministrija" un arī vārds "valdība" ar "Ministru kabinetu". Cienījamie kolēģi! Tas, protams, ir sīkums, bet arī sīkumos nedrīkst pārkāpt Satversmi. Un tādēļ es piedāvāju balsot pret šā likuma nodošanu komisijām, un man gribētos izmantot šo iespēju un ieteikt saviem kolēģiem, juridiskajam dienestam Ministru kabinetā rūpīgāk un uzmanīgāk izskatīt dokumentus, kas tiek likti Ministru kabineta galdā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.13 "Par grozījumiem likumā "Par cukuru"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 59, atturas - 7. 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos noteikumus nr.13 "Par grozījumiem likumā "Par cukuru"" Saeima noraida.

Tālāk Ministru kabineta noteikumi nr.14 "Par zvērinātiem revidentiem". Deputātiem iebilžu vai citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākamais likumoprojekts - "Par vērtspapīriem" Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.10. Vai ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Citu priekšlikumu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". Ministru kabineta noteikumi nr.16. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Šos grozījumus ir paredzēts nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, un, ja iet pēc formālā viedokļa, tas būtu arī pareizi, jo parasti šis likums ir šai komisijā. Bet šis konkrētais grozījums ir saistīts ar iepriekšējo jautājumu, proti, ar jautājumu par vērtspapīriem. Un būtība ir likumprojektā "Par vērtspapīriem", un pēc tam tiek paredzēti nelieli grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām". Tāpēc mūsu priekšlikums būtu šo likumprojektu nodot Budžeta komisijai. Es esmu šo jautājumu saskaņojis arī ar Zaščerinska kungu, kas vada Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad Saeima pieņem lēmumu nodot likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". Ministru kabineta noteikumi nr.12. Pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes deputātiem? Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamā Saeima! Šis ir līdzīgs gadījums kā tikko iepriekš minētais likumprojekts "Par vērtspapīriem" un "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Šie grozījumi likumā par bezpeļņas organizācijām ir saistīti ar nākošo likumprojektu "Par biržām". Un, tā kā tur vadošā komisija būs paredzēta Budžeta un finansu komisija, mēs lūgtu arī šo likumprojektu nosūtīt mūsu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot Ministru kabineta noteikumus nr.12. "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Ministru kabineta noteikumi nr.11. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumos nr.177 "Ārstniecības noteikumi"". Vai deputātiem ir iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Satversmes 81.pantu valdība izmanto, lai risinātu steidzamus un neatliekamus jautājumus. Par vienu no tādiem mēs uzskatījām arī tā sauktajās KEČ mājās dzīvojošo cilvēku problēmu risināšanu. Šajā sakarā tika sagatavoti labojumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", un tas tika darīts lielā steigā, lai paspētu šos noteikumus pieņemt vēl līdz 1.janvārim. Valdība bija ļoti aizņemta ar budžeta gatavošanu, kuru mēs tikai 22.decembrī šeit pieņēmām, un tanī sakarā man ir jāatzīst, ka "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības koalīcijas valdības darbā ir iezagusies kļūda. Mēs konstatējām, ka grozījumi šajā likumā nav pietiekamā saskaņā ar jau pieņemtajiem likumiem, un tādēļ ierosinām noraidīt šos 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus. Valdība ir sagatavojusi un tuvākajās dienās iesniegs likumprojektu parastajā kārtībā, kas noregulēs tā saukto KEČ māju problēmu. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts M.Budovskis: "Vai tā ir domāta kļūda?" Ministru prezidents M.Gailis: "Aiz steigas!" Deputāts M.Budovskis: "Gadās!")

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Protams, būtu labi, ja valdības darbā būtu tikai viena kļūda. Tad viss būtu ļoti labi. Bet, mūsuprāt, tieši šis varbūt ir viens no tiem darbiņiem, kuru varētu atbalstīt. Jo šeit jau neiet runa tikai par šīm KEČ mājām, te ir mēģinājums atrisināt beidzot tomēr militārpersonu uzturēšanās jautājumus mūsu valstī. Un šie labojumi principā atbilst šim likumam par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un papildina to. Manuprāt, šis jautājums ir jārisina. Nevajadzētu to atlikt. Es aicinu atbalstīt valdības iniciatīvu un pieņemt, jo, ja tik daudz valdība pieņēma - šos 16, bet Saeima trīs noraida, atzīst par absolūti nepamatotiem, tas jau nozīmē, ka Saeima pilnībā neuzticas valdībai. Jo tik liels atbirums nevienai valdībai tomēr arī Latvijas laikā nebija. 81.panta kārtībā tika pieņemti noteikumi arī Birkava kunga valdības laikā, bet tik nekvalitatīvi rādītāji nebija nevienai valdībai. Tas ir tomēr lielā mērā saistīts arī ar uzticību valdībai, ja valdība iesniedz. Jo pirmais, ko mēs arī šodien nedzirdējām, ir tas, ka 81.pants liek pamatot šo neatliekamo vajadzību. Valdība par to runāt jau uzskata praktiski par nevajadzīgu. Anotācijas ir pavisam par citu tēmu, tātad principā nerunā par šo neatliekamo vajadzību. Es tomēr šo noraidīšanu uzskatu par ļoti būtisku. Es te saskatu, ka šī valdība strādā ļoti nekvalitatīvi un Saeima neatbalsta šīs valdības darbu. Tāpēc es aicinu atbalstīt valdības pieņemtos noteikumus.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V. P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu Saeimu nenoraidīt šos grozījumus un nodot tos tālāk atbildīgajai komisijai. Šeit es varu tiešām piekrist mūsu Satversmes 81.pantā izteiktajām domām par neatliekamu vajadzību. Šīs izmaiņas jau sen vajadzēja pieņemt, lai varētu beidzot militāristu un viņu ģimenes locekļu uzturēšanos Latvijā sakārtot. Lai ne tikai ar instrukcijām vai citiem zemāk stāvošiem normatīviem aktiem, bet tieši ar likumu šo lietu varētu regulēt. Es domāju, ka tas, ka valdība pieņem ik pa brīdim tiešām labus un vērtīgus likumus vai noteikumus un tad sabīstas, kad faktiski ir pieņēmusi kaut ko, kas ir Latvijas labad, nobīstas un tūlīt nāk tribīnē un saka - nē, nē, mēs tā īstenībā nedomājam - tas vienkārši ir absurds. Šie noteikumi sakarā ar grozījumiem likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā ir tapuši ministrijā, Iekšlietu ministrijā, tie ir pārdomāti, izsvērti un tieši atbilst šodienas vajadzībām. Tos vajadzētu laist, lai tie darbojas, un, ja ir kāda precizēšana vajadzīga, tad to var izdarīt komisijās. Es aicinu balsot par šo noteikumu nodošanu komisijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Ilga Grava-Kreituse.

M. Ā.Kalniņš (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc iepriekš teiktā mums prasa, lai mēs ticam, ka Ministru kabinets nezina, ko viņš dara. Es domāju, ka tas tā nevar būt. Ministru kabinets strādā labi un būtībā nokārto sen nenokārtotu jautājumu. Varbūt tas nav tas ideālais atrisinājums, to var tālāk arī komisijā pieslīpēt. Lai šis likums darbojas, un tad varēs redzēt, vai ir kādi vājie punkti, kurus vajadzētu labot. Gribu atgādināt, ka jau 1993.gada rudenī bija iesniegti līdzīgi likumprojekti un tie tika marinēti - it kā jāgaida esot uz pavalstniecības jeb pilsonības likumu, tad viss nākšot kopā. Ir pagājis ļoti ilgs laiks, un tie cilvēki, par kuriem ir runa šeit, cilvēki vien ir, un viņiem arī pienākas kaut kāda jautājuma nokārtošana, lai viņi bezgalīgi nekarājas gaisā un nezina, kas ar viņiem notiks. Tādēļ es ieteicu atbalstīt un nodot komisijai šo projektu, lai tad tas stājas spēkā. Un lai pieslīpē tās lietas, kuras būtu jālabo, bet man liekas, ka pamats tam ir labs. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Ilga Grava-Kreituse, Demokrātiskā partija! Pēc tam - Andrejs Panteļējevs.

I.Grava-Kreituse (DP). Es jau pašā sākumā gribu teikt, ka aicinu deputātus balsot pret šo likumprojektu, kas ir pieņemts 81.panta kārtībā. Un pirmais. Kāpēc? Tāpēc, ka tikko kā Nacionālā bloka viena daļa uzstāja uz to, ka ir jāatliek likums par bijušajiem PSRS pilsoņiem. Kāpēc tad jūs gribat pieņemt mazu kripatiņu, ja nav "galvas" likuma? Ko tad jūs gribat - rokas bez rumpja un galvas? Rokas vienas pašas neko nevarēs izdarīt. Tāpēc es te saskatu tikai nākamo gājienu. Tad, kad būs nodots komisijai un Endziņa kungs būs izlabojis šo likumprojektu tā, lai tas būtu normāls, jūs atkal aicināsit šo likumprojektu atlikt un neskatīt tālāk vai bloķēsit tā balsošanu. Tāpēc vajag ļoti paškritiski izvērtēt un izdomāt līdz galam. Ja jau Ministru kabinets pielaiž tādu iespēju, ka... Lai gan "pielaiž" nav pareizi lietots vārds. Pieļauj tādu iespēju, ka mums viens tiek noraidīts, otrs - pēc pašu pieprasījuma, tad Saeima nedrīkst sekot šim paraugam un rīkoties tieši tāpat. Ik pa brīdim nākamo likumprojektu, kas nāk priekšā, atkal noraidīt vai atlikt tā izskatīšanu.

Tikai man ir viens cits jautājums un pārdomas, kas rodas šodien, klausoties, kā mums tiek pasniegti šie likumprojekti un kā mēs balsojam. Te nu būtu pienācis tas brīdis, kad beidzot kādam būtu jāatbild ar savu ierēdņa vietu par to, kā viņš ir strādājis. Jo šīs manas diskusijas ar Gaiļa kungu par ierēdņu likuma nepieciešamību un izdalīto summu, un patēriņu ir bijušas šeit, man liekas, apnicīgas. Šoreiz būtu iespēja parādīt praksē, ka ierēdnis ar savu posteni, šoreiz gan ierēdņa kandidāts, kas sagatavojis likumprojektu, kurš ir pretrunā ar citiem Latvijas Republikā esošajiem noteikumiem un likumiem, saņem sodu atbilstoši ierēdniecības likumam par nekvalitatīvi veiktu darbu. Un es lūgtu, Gaiļa kungam to pasakot, lai tas notiek praksē, un arī informēt Saeimu un informēt sabiedrību, kā tad praktiski darbojas šis ierēdniecības likums šinī konkrētajā gadījumā. Kāpēc tieši šinī konkrētajā gadījumā? Tāpēc, ka vienreiz ir jāsāk, un, otrkārt, arī tāpēc, ka tas nav likums, kas skar tikai Latviju un Latvijā dzīvojošos cilvēkus. Tas ir likums, kuram ir starptautiska rezonanse. Un mēs nevaram tādā veidā spēlēties, un ierēdņi nedrīkst strādāt tādā veidā, ka Latvijas starptautiskais prestižs tiek pakļauts šādam sitienam.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš"! Edvīns Kide un pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es tiešām ļoti augsti novērtēju Mārtiņa Ādama Kalniņa rūpes par bijušo PSRS militārpersonu likteni te, Latvijā, es tiešām ceru, ka viņš no sirds to dara un rūpējas par viņiem. Tāpat es dziļi novērtēju tos, kas sagatavoja šo likumprojektu. Patiešām tur momenti, kas jāatrisina. Gaiļa kungs jau savā runā teica, ka tiešām KEČ māju problēma ir jāatrisina. Un ir jāatrisina to militārpersonu problēma, kuras atbilstoši mūsu 1991.gada 11.septembrī pieņemtajam likumam "Par iedzīvotāju reģistru" nav reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā. Tā tiešām ir problemātiska grupa, kam nav zīmogā tas reģistrs, un acīmredzot Ministru kabinets, es ceru, tuvākajā laikā iesniegt attiecīgu likumprojektu par to, kā noregulēt viņu stāvokli.

Kas attiecas uz pārējiem, tiem, kas ir demobilizēti šeit, sākot no 1944.gada, no kuriem daudzi pēc tam ir strādājuši civilajā darbā, un viņu ģimenes locekļiem, kurus arī skar šie noteikumi un kuri kopējā skaitā droši vien ir - pat Šulca kungs vienā vietā aizrādīja - gandrīz zem 200 tūkstošiem, tad es domāju, būtu netaisni apgalvot, ka viņu stāvoklis ir "uzkārts gaisā". Viņu stāvoklis ir tāds pats, kāds ir visiem pārējiem. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, par kuriem mēs pašlaik apspriežam šo likumu. Likumu par bijušās PSRS iedzīvotājiem. Viņi ir reģistrēti. Viņu pasēs ir reģistra kvadrātiskais zīmogs. Un viņu stāvoklis ir pilnīgi līdztiesīgs tiem pašiem 700 tūkstošiem cilvēku, par kuriem mēs pašlaik spriežam likumu. Un, kā jūs zināt, šajā likuma normā, šajā likumā, par kuru mēs spriežam, pašlaik tiek arī atrunāta attiecīgā robežšķirtne attiecībā uz militārpersonām. Likumā tā ir tātad 1990.gada 4.maijs. Un, protams, ja mēs šodien to apstiprinājām otrajā lasījumā, tad loģiski, ka mēs to arī turpinām un līdz ar to faktiski ir noraidāmi šie Ministru kabineta noteikumi. Man diemžēl ir jāpiekrīt Gravas kundzes secinājumam, ka, no vienas puses, gribot izdarīt labu, tomēr sasteigtības pēc, varbūt kāds ierēdnis arī apzinātas darbības pēc, ir pielicis klāt tādu, kā saka, bagāžu šim likumprojektam, kuras politiskās sekas, es domāju, arī pašlaik smaidošais Bērziņa kungs pats ļoti labi novērtētu. Tā kā es lūdzu noraidīt šos noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es aicinu, no tribīnes uzrunājot deputātus, kolēģus, kuriem ir dažādi vārdi, bet vienādi uzvārdi, nosaukt arī vārdus!

Deputāts Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Tikko mēs šajā plenārsēdē ar lielu balsu vairākumu apstiprinājām otrajā lasījumā likumu par bezvalstnieku un ārvalstnieku statusu Latvijas valstī. Lūk, šis likums, kuru lūdz noraidīt Māris Gailis un kurš tika pieņemts 81.panta kārtībā, ir pretrunā ar tikko kā otrajā lasījumā apstiprināto manis nosaukto likumu. Tādēļ arī ir valdības prasība šo likumu, kas pieņemts 81.panta kārtībā, noņemt. Jā, jāatzīst, ka valdība ir pieņēmusi likumu kļūdaini un arī Tautsaimnieku politiskajai apvienībai pašai vajadzēja konstatēt, ka likums ir kļūdains. Ir jautājums, vai kļūda radusies neapzināti, tas ir, nekompetences dēļ, zināmas ierēdņu nemācēšanas un nezināšanas dēļ, vai apzināti. Ja saliek visu kopā, šķiet, ka šoreiz valdībai šis likumprojekts ir ievirzīts apzināti, jo tas sakrīt pilnībā, galvenā tēze šajā likumā sakrīt pilnībā ar Karnupa kunga priekšlikumu par bezvalstnieku un ārvalstnieku statusu Latvijas Republikā, kuru Juridiskā komisija noraidīja. Un, lūk, tāpēc arī, manuprāt, Nacionālais bloks pašlaik balso par šo kļūdaino valdības likumu, ko pati valdība atsauc, jo tā saturā ir tieši Nacionālā bloka, Karnupa kunga priekšlikums, kas faktiski, nevis Kalniņa kungs, gādā par tām bijušajām militārpersonām, lai šeit būtu kaut kāda sistēma, bet kas viņās rada trauksmi un bažas, jo šis iesniegtais likumprojekts paredz visām šīm simttūkstoš personām mēneša laikā pieteikties Pilsonības un imigrācijas departamentā, kas šo likumu ir izveidojis, un, ja mēneša laikā PID viņas nespēj pieņemt un to rindu izlaist cauri, tad saņemt, Kalniņa kungs, nevis nomierinājumu, bet - kā tur ir rakstīts - izraidīšanas rīkojumu no Latvijas valsts. Un tas attiecas uz visiem tiem, kuri demobilizējušies nevis pēc 1992. gada 28. janvāra, vai pēc 1990. gada 4. maija, bet no 1944. gada. Tātad, lūk, kāds nomierinājums, Kalniņa kungs, ir! Un mums, kas cīnāmies par stabilitāti valstī, un es domāju, ka arī jūs cīnāties par stabilitāti valstī vai jums vismaz vajadzētu cīnīties, protams, jāatzīst šī kļūda. Ādamsona kungs ir ļoti prasīgs pret saviem ierēdņiem, un, ja ir pozitīva darbība viņa resorā, tad tūdaļ ir uzslava un pamatota uzslava. Es domāju, ka arī šoreiz Ādamsona kungs būs konsekvents, un ierēdņi, kuriem uzticas un kuriem vajadzētu uzticēties, kuri saņem samērā augstas algas, lūk, arī nedrīkst apzināti virzīt valdībai šādus likumprojektus, ar kuriem, varbūt uzticoties viņiem, arī valdība zaudē savu autoritāti. Jāzaudē autoritāte ir ierēdņiem, un šādiem ierēdņiem, manuprāt, darbā nevajadzētu atrasties. Ne vienu reizi vien mums ir bijusi saskarsme ar Pilsonības un imigrācijas departamenta politiski traktētiem noteikumiem, kur šis imigrācijas departaments grib pieņemt politiskus lēmumus, nepakļaujas tiesai, un arī pašreiz tas iesūta valdībai, lūk, šādā veidā sagatavotus likumprojektus.

Es lasīju Zītara kunga anotāciju par šo likumprojektu, un tur arī ir konstatēts, ka Tieslietu ministrija atzīst, ka šis valdībai iesniegtais likums neatbilst pastāvošajai likumdošanai. Tālāk ir rakstīts, ka Ārlietu ministrija arī atzīst, ka šis likumprojekts neatbilst ratificētajiem līgumiem ar Krieviju. Un tomēr Zītara kungs ar Šulca kungu iesniedz šo priekšlikumu. Kāpēc es tik gari runāju? Es runāju tāpēc, ka mums, valdībai un mums visiem, jāmācās, mums jābūt stingrākām prasībām no Saeimas puses pret valdību. Pilnīgi pareizi, tas ir tā, un arī valdībai jābūt stingrākām prasībām pret saviem ierēdņiem. Un es tādēļ vēlreiz uzskatu, ka valdības prasība noņemt šo likumu kā tādu ir pamatota.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - Andris Ameriks.

 

Turpinājums nākamajā numurā

 

A.Žīgurs (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie kolēgas! Es noklausījos šo Kides kunga lekciju. Es nezinu, kādu amatu viņš ieņem valdībā (No zāles: "Slikti!"), bet tie uzbrukumi, ko viņš veltīja Kalniņam, ir, es domāju, ļoti nepamatoti. Vai, Kides kungs un jūs, pārējie, manījāt šodien ārpus Saeimas nama kādas demonstrācijas? Vai jūs redzējāt kādus plakātus - ko cilvēki prasa ārpus šā nama? Saprotams, mēs netaisām valdības politiku ārpus Saeimas nama, šeit valdība un Saeima taisa to politiku, bet tautas balss ir tur ārpusē, un jums arī vajadzēja to ievērot. Neilgi atpakaļ, tas ir, pirms Ziemassvētkiem, "Latvijas ceļš" nāca šajā pašā tribīnē un teica: mēs krievus izvāksim ārā un mums līgums līdz 31. decembim būs izpildīts. Un to mēs visi atceramies. Un kur nu ir? Mēs tagad runājam, kur mēs viņus apmetināsim. Jā... Vai tas ir pareizi? Nē. Es domāju, tā jau mēs nevaram ceļot, tas ir "Latvijas ceļš", tie ceļotāji. Kāds ceļo iekšā Latvijā, bet ne ārā. Okupantiem šeit nav vietas. Un viņi ir okupācijas karaspēka cilvēki, un viņiem Latvija ir jāatstāj. Neilgi atpakaļ Krievija izraidīja 400 ķīniešus, kas bija tur, tāpat kā šeit, Latvijā, bez atļaujas. Bet, ja mēs gribam to darīt, tad mums jau bailes no krieviem... Viņi to pašu dara! Mums, latviešiem, mūsu jaunajām ģimenēm, šeit nav kur iesākt savu dzīvi, nav telpu. Nē, mēs gādājam par krieviem! Tas taču neiet! Man nav nekas pretim pret tiem kā krieviem, bet man ir pretim pret to, ka viņi lauž mūsu valsts likumus. Un to mēs nevaram pieļaut šeit.

Bet, domājot tālāk, man liekas, ka šī politika ir vienkārši vēlēšanu priekškampaņa, kurā ir domāts pavairot vēlētāju loku par labu tiem, kas šādus likumus izstrādā. Ka tas likums bija nepareizs, kā Kides kungs teica, un it kā no Nacionālā bloka nāk... Nē, tas nu nebija no Nacionālā bloka. Tas šeit, Saeimā, radās, un toreizējā valdošā koalīcija varēja katrā laikā viņu pārstrādāt un iztaisīt citādāk, un dabūt cauri. Tikai beidzamajā laikā, kad mēs esam nākuši pie prāta, es atgādinu, tiešām mēs esam nākuši pie prāta, mēs varam tagad arī šo koalīciju veidot tā, kā par labu būtu visai Latvijai, nevis kādai atsevišķai partijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija! Vai jūs 8 minūtes izmantosiet?

A.Ameriks. Paldies, man pietiks!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs tik tiešām ilgi diskutējam par šo jautājumu, un, kā Žīgura kungs teica, lasām lekcijas. Ir tik tiešām ļoti interesanti klausīties gan Mārtiņu Ādamu Kalniņa kungu, gan Žīgura kungu, kuram ir liela Amerikas valsts pieredze, Vācijas valsts pieredze. Un tik tiešām ir skumji klausīties, ka šie cilvēki, kuri ieguvuši ir tik lielu pieredzi, dzīvojot ārzemēs, tomēr nespēj saprast to, ka ir jāsakārto likumdošana, ka ir jādzīvo pēc likumiem. Un šobrīd ar tiem aicinājumiem, kurus viņi izsaka, pirmkārt, aicinādami uz to, lai mēs šeit Saeimā, akceptētu visas tās pretrunas, kas līdz šim valda un valdīs vēl vairāk, - tik tiešām zināmas konjunktūras apstākļos šie kungi pirmām kārtām aicina uz pilnīgu haosu. Man šķiet, šodien, ka tad, kad mēs pašā sākumā izskatījām Saeimas sēdē likumprojektu par bijušās PSRS pilsoņiem, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu otrajā lasījumā, šie kungi arī pilnībā atbalstīja to, ka viņu vajag atlikt. Tad ko mēs gribam šobrīd panākt? Mēs gribam panākt to, lai Latvijā praktiski nedarbotos likumi, lai mums būtu cilvēki, kuri praktiski nezina, ko viņi darīs rīt, lai viņiem nebūtu zināms šis statuss. Un šeit arī Žīgura kunga tik tiešām pamācošā lekcija par to, ka krievi sūtīja un krievi ieteica... Runāsim konkrēti - ir cilvēki, kas ir darījuši pāri, veikuši deportācijas, un tiem ir jāsaņem sods pēc atbilstoša Latvijas Republikas Kriminālkodeksa panta, bet katram ir jānes personāliska atbildība, un nerunāsim par tautu. Tāpat mēs nevaram runāt par vāciešiem, par amerikāņiem vai par jeb kuru citu tautu. Mēs gribam dzīvot 20. gadsimtā, mēs gribam panākt, lai mēs būtu civilizēta valsts. Un es pirmām kārtām aicinātu arī mūsu Saeimā, jo mēs esam 20. gadsimta valsts, pieņemt civilizētus likumus, kas atbilst šodienas Eiropas un pasaules prasībām. Tad, lūk, ja mēs to gribam, tad mums ir pilnībā jāizdara tas, ko mēs šobrīd sakām. Mums ir ierēdņi, kas nesaprot un kas strādā absolūti nepieņemami. Mums - un es nezinu, vai tas ir jādara Saeimai, vai tas pirmām kārtām ir jādara ierēdņu pārvaldei vai kā sauc šo iestādi, kas nosaka un kas pieņem atestāciju no valsts ierēdņiem. Es arī uzskatītu, ka šim ierēdnim vai šiem ierēdņiem ir jāsaņem sods, viņiem ir jānes atbildība par to, ka nekvalitatīvi tiek pieņemti šie likumi. Ne tikai šis, bet arī tie trīs iepriekšējie, kas tika noraidīti. Mēs nerunājam konkrēti tikai par šo, bet, ja mēs nespējam kvalitatīvi nodrošināt šo darbu Saeimā un ja mums katrs no šiem likumprojektiem jāizskata vēlreiz un vēlreiz, tad zināma vaina te ir jāuzņemas tiem ierēdņiem. Un es ceru, ka Gaiļa kungs vai arī Tupeša kungs, kurš ir šīs ierēdņu pārvaldes vadītājs, ziņos Saeimai par to, kas tika darīts lai turpmāk tas neatkārtotos.

Bet šo likumprojektu, kas ir pilnīgā... šos noteikumus, kas ir pilnīgā pretrunā ar civilizētās pasaules prasībām, mēs arī kā Tautas saskaņas partijas frakcija aicinām noraidīt.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - otrreiz! Esiet tik laipns, trīs minūtes izmantojiet, jo ir pārtraukums pēc tam!

V.P.Karnups (LC). Cienījamie kolēģi! Mani uztrauc šie aicinājumi sodīt ierēdņus, kad lēmumu pieņem ministri. Lēmumu pieņem ministri. Ministri ir atbildīgi par savu rīcību. Un, ja mēs tagad sāksim sodīt ierēdņus par katru nepareizi pieņemto ministru lēmumu, tad kādu valsti mēs gribam celt? Ministrs ir atbildīgs, Ministru kabinets koleģiāli pieņem šos noteikumus, un viņi ir koleģiāli atbildīgi. Ja kādu vajadzētu sodīt, tad vajadzētu sodīt ministrus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 226 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" - par to nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā! Lūdzu rezultātus! Par - 30, pret - 44, atturas - 11. Ministru kabineta noteikumus nr. 226 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" Saeima noraida.

 

 

 

 

 

un 3 /3.

"

"

"

3 /7.lpp.