Informācija

Par Saeimas Prezidija 16.janvāra sēdi

1. Saeimas Prezidija sēdē izskatīja piecus saņemtos likumprojektus un Satversmes 81.panta kārtībā izdotos sešpadsmit Ministru kabineta noteikumus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālāk virzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs nolēma atcelt 1995.gada 9.janvāra lēmumu "Par Saeimas sēžu kavējumiem 1994.gada decembrī" daļā par deputāta A.Saulīša 1. un 14.decembra Saeimas sēdes kavējumu un deputātes L.Laviņas 14. un 15.decembra Saeimas sēdes kavējumu.

Jautājuma izskatīšana par deputāta F.Stroganova 14.decembra Saeimas sēdes kavējuma attaisnošanu tika atlikta uz nākamo Prezidija sēdi.

3. Prezidijs izskatīja Ministru prezidenta iesniegumu. Sakarā ar to, ka ar 1995.gada 1.janvāri K.Šļakota ir atkāpies no mežu valsts ministra amata, Ministru prezidents ir aicinājis Arvīdu Ozolu par mežu valsts ministru Zemkopības ministrijā.

Prezidijs nolēma jautājumu par uzticības izteikšanu mežu valsts ministram iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.

4. Tika pieņemts zināšanai deputāta I.Silāra iesniegums par mandāta nolikšanu ar šā gada 18.janvāri sakarā ar pāriešanu diplomātiskajā darbā.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par vēlēšanu saraksta "Svienība "Latvijas ceļš"" nākamās deputāta kandidātes Kristiānas Lībanes mandāta apstiprināšanu.

5. Prezidijs izskatīja desmit deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu par balsu skaitītāju ievēlēšanu un nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

6. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 19.janvāra sēdes darba kārtību.

7. Prezidijs izskatīja deputāta V.Birkava vēstuli par Saeimas rudens sesijas sēžu kavējumu iemesliem un lūgumu atkārtoti izskatīt iespēju nolikt deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku.

Prezidijs nolēma attaisnot V.Birkava Saeimas sēžu kavējumus laika posmā no 1994.gada septembra līdz decembrim.

Tika akceptēta atbildes vēstule deputātam V.Birkavam. Vēstulē norādīts, ka Prezidijs nav saņēmis V.Birkava iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu un saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Saeimas loceklim uz ministra amata pildīšanas laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu, bet tas nav izlemjams Prezidijā. Saņemot deputāta paziņojumu par mandāta nolikšanu, Prezidijs uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo attiecīgā saraksta deputāta kandidātu.

8. Prezidijs pieņēma zināšanai Baltijas Asamblejas aicinājumu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai sakarā ar konflikta padziļināšanos Čečenijā.

9. Pieņēma zināšanai Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informāciju par to, ka dokumentēšanas centra rīcībā nav dokumentu, kas liecinātu, ka deputāti jānis Bunkšs, Indra Sāmīte, Jānis Bordāns un Andris Liepiņš ir bijuši VDK darbinieki vai informāaori.

10. Izskatīja deputāta A.Saulīša iesniegumu par atteikšanos no visiem algas paaugstinājumiem un akceptēja atbildes vēstuli. Vēstulē paskaidrots: ja deputāts nevēlas saņemt likumā paredzēto mēneša algu, viņam jāiesniedz Saeimas Finansu nodaļā iesniegums, kurā precizēts, konkrēti kādu naudas summu deputāts vēlas atstāt valsts budžetā vai arī pārskaitīt citiem mērķiem.

11. Nolēma atbalstīt Saeimas ziņu dienesta iesniegumu par papildu telefona abonenta numura piešķiršanu Saeimā akreditēto žurnālistu vajadzībām.

12. Piešķīra komandējumus:

1) deputātiem A.Panteļējevam, A.Kiršteinam, A.Endziņam un Ārlietu komisijas konsultantei S.Kalniņai laikā no 29.janvāra līdz 5.februārim uz kārtējo Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju Strasbūrā (Francija);

2) deputātam J.Sinkam (iepriekšējā Saeimas Prezidija sēdē apstiprinātās delegācijas sastāvā nomainot deputātu A.Ameriku) laikā no 17.janvāra līdz 19.janvārim uz Kijevu pēc Ukrainas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja ielūguma;

3) deputātiem A.Berķim un J.Sinkam laikā no 5.februāra līdz 7.februārim uz kārtējo Rietumeiropas Savienības asamblejas Aizsardzības komisijas un Politiskās komisijas sanāksmi Parīzē (Francija);

4) deputātiem A.Berķim, I.Folkmanei un R.Jonītim laikā no 13.februāra līdz 15.februārim uz Minsku (Baltkrievija) pieredzes apmaiņas vizītē pēc Baltkrievijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka ielūguma.

13. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus :

1) I.Birzniecei (Saeimas12.janvāra sēdē);

2) I.Folkmanei (Saeimas12.janvāra sēdē);

3) A.Amerikam (Saeimas 12.janvāra sēdes beigu daļā);

4) J.Kušnerei (Saeimas 12.janvāra sēdes beigu daļā);

5) V.E.Bresim (Saeimas19.janvāra sēdē);

6) M.Grīnblatam (Saeimas 12.janvāra sēdes beigu daļā).

Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš

Ministru prezidenta atbilde

Dokuments nr.35A

Par likumu "Par zemes dzīlēm"

Saeimai

Atbildot uz 1995.gada 12.janvārī uzdoto deputātu jautājumu par likumu, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību, varu sniegt šādu paskaidrojumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsāka darbu pie likumprojekta "Par zemes dzīlēm" 1993.gada decembrī. Tika izveidota darba grupa, iesaistot tajā gan ministrijā, gan citās institūcijās (Latvijas Universitātē, ģeoloģijas nozares uzņēmumos, Rīgas jūras ostas pārvaldē) strādājošus speciālistus. Jāpiebilst, ka Latvijā šajā jomā bez ģeologiem praktiski nav speciālistu, nav arī juristu, kas būtu specializējušies zemes dzīļu izmantošanas jautājumos.

Šis, manuprāt, ir viens no sarežģītākajiem likumiem, jo skar īpašuma jautājumus un kardināli atšķiras no līdz šim noteiktās kārtības zemes dzīļu izmantošanā. Tādēļ īpaši liela vērība tika veltīta citu valstu pieredzes apguvei un likumprojekta saskaņošanai ar citām institūcijām.

Bija daudzi problēmjautājumi, par kuru atrisināšanu vajadzēja daudz spriest, konsultēties u.tml. (par zemes dzīļu izmantošanas kvotām, limitiem, atļaujām, par zemes dzīļu izmantošanu dažādu īpašnieku zemēs, par derīgo izrakteņu veidiem un to izmantošanas kārtības dažādajiem ierobežojumiem, par kompetences sadali starp valsti un pašvaldībām u.tml.).

Darbu uzsākot, vispirms tika izpētīti citu valstu normatīvie akti par zemes dzīļu izmantošanu (ASV, Kanāda, Eiropas valstis, Krievija, arī Āfrikas valstis).

Tad, vairākkārt to pārstrādājot, papildinot, uzlabojot, tika sagatavota likumprojekta koncepcija. Tā tika izvērtēta deviņās ministrijās, izskatīta un akceptēta Ministru kabinetā 1994.gada 7.jūnijā (nevis 1994.gada maijā, kā minēts deputātu jautājumā).

Pēc tam tika uzsākts darbs pie likumprojekta sagatavošanas. Šobrīd tiek pabeigta jau likumprojekta piektā varianta (pēc dažādu institūciju, kā arī pašu likumprojekta autoru ideju iestrādāšanas) sagatavošana.

Saskaņā ar ministrijas rīcības programmu 1995.gadam likumprojekts "Par zemes dzīlēm" 1995.gada janvārī jāiesniedz valsts sekretāru sanāksmei. Tas arī tiks izpildīts.

Diemžēl īsā laika perioda un likuma sarežģītības dēļ nebija iespējams izpildīt likuma "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju"" Pārejas noteikumu prasību līdz 1995.gada 1.janvārim izstrādāt un iesniegt likumu Saeimā.

Frakcijas protests

Dokuments nr.65

Par izsludinātā budžeta atbilstību pieņemtajam

Lūdzam Saeimas Prezidiju Kārtības ruļļa 145. un 146. panta kārtībā salīdzināt izsludinātā likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" atbilstību Saeimas pieņemtajam likumam "Par valsts budžetu 1995.gadam".

Pēc iesniegtā likumprojekta un stenogrammas salīdzināšanas, mūsuprāt, ir pieļautas būtiskas atkāpes no Saeimas nobalsotajām redakcijām.

Ir palielināti darba samaksas fondi virs Saeimas nobalsotajiem darba samaksas fondiem budžeta iestādēs, piemēram:

- Finansu ministrijā par 15 035 Ls;

- Valsts reformu ministrijā par 20 213 Ls;

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par 11959 Ls u.c.

Valsts reformu ministrijai pretī sadaļai "Centrālais aparāts" pazudis "(līdz 01.07.95.)".

Finansu ministrijas sadaļā izmaiņas par summu 362 689 Ls nav izdarītas atbilstoši Saeimas lēmumam.

Nav iekļautas nobalsotās redakcijas par finansēšanu no Privatizācijas fonda par:

- 3 482 760 Ls investīcijas lauksaimniecībai;

- 330 000 Ls investīcijas izglītībai un zinātnei;

- 1 700 000 Ls Rīgas 2.specializētajam dzemdību namam Gaiļezerā;

- 120 000 Ls Ludzas slimnīcai;

- 10 000 Ls Preiļu pansionātam Saleniekos.

Augstāk minētās un citas atkāpes no Saeimas pieņemtajiem lēmumiem:

1) nepamatoti palielinājušas darba samaksas fondu budžeta iestādēs;

2) par 3 482 760 Ls samazinājušas investīcijas lauksaimniecībai;

3) samazinājušas labklājības iestāžu, skolu, slimnīcu investīcijas par vairāk nekā 2 miljoniem Ls.

Lūdzam atbildīgās personas pārbaudīt izsludinātā likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" atbilstību Saeimā pieņemtajam un ziņot par to Saeimai.

G.Bērziņš

Deputātu jautājums

Dokuments nr. 63

Saeimas Prezidijam

Aizsardzības ministram J.A.Trapānam

Lūdzam paskaidrot, ar ko pamatota nepieciešamība pēc divu Saeimas un Prezidenta drošības dienesta darbinieku nepārtrauktas klātbūtnes plenārsēžu zālē un kādi līdzekļi tam tiek iztērēti vienas sesijas laikā.

A.Stankēviča, I.Grava, I.Bukovskis. A.Seiksts, I.Birzniece

1995.gada 19.janvārī

Saeimā pirmdien, 23.janvārī

Komisiju sēdes:

Žīguri.

Frakciju sēdes:

Saeimas ziņu dienests