Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-160

Rīgā 2014.gada 27.jūnijā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par ornāta, divu ornātu ar piederumiem, misāles ar iesējumu, svečturu (4), antependija, altārgleznas "Erceņģelis Miķelis" un altārgleznas "Rožkroņa Dievmāte" ar rāmi (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2013.gada 14.novembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/24, 2014.gada 30.janvāra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/1, 2014.gada 4.aprīļa sanāksmes protokola Nr.04-6.6/7;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts īpašnieka priekšlikums noteikt altārgleznai "Erceņģelis Miķelis" un altārgleznai "Rožkroņa Dievmāte" ar rāmi valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi visu Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par altārgleznas "Erceņģelis Miķelis" un altārgleznas "Rožkroņa Dievmāte" ar rāmi iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, par ierosinājumu iekļaut Pieminekļu sarakstā ornātu, divus ornātus ar piederumiem, misāli ar iesējumu, svečturus (4), antependiju, īpašnieks informēts ar 2013.gada 5.decembra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/2649 un 2014.gada 26.februāra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/416.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 13.1.punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus, un saskaņā ar 8.1.punktu, kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam ieskaitot).

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. un 13.1.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Ornāts ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 18./19.gs. mijas tekstiliju paraugs, kas liecina par ornātu gatavošanas un lietošanas tradīcijām saistībā ar baznīcas liturģiskā gada prasībām, kā arī par Latvijas sakrālās mākslas mantojuma areāla plašāku kontekstu. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.2. Ornāts ar piederumiem ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 18.gs. beigu Austrumeiropas darbnīcu tekstiliju paraugs, kas liecina par ornātu gatavošanas un lietošanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko tērpu gatavošanā un to komplektu veidošanu saistībā ar baznīcas liturģiskā gada prasībām. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, manipuls, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.3. Misāle ar iesējumu ir nozīmīga kā 18.gs. grāmatu mākslas piemineklis, kas raksturo sava laika grāmatiespiešanas tradīcijas un māksliniecisko noformējumu. Savā saturā tā pārstāv Latvijā retāk sastopamo izdevumu, kas apvieno Rietumeiropai un Austrumeiropai paredzētos tekstus. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls iespiedgrafikas izstrādājums, grāmatas bloks, iesējums, vāki. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

4.4. Svečturi (4) ir nozīmīgi kā raksturīgs 18.gs. alvas lējēju darbnīcu produkcijas paraugs. Tie pārstāv maz saglabājušos grezni dekorēto svečturu tipu ar rokoko stila iezīmēm. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu kopums, materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.5. Ornāts ar piederumiem ir vērtīgs kā 19.gs. Austrumeiropas darbnīcu tekstiliju paraugs, kas liecina par ornātu gatavošanas un lietošanas tradīciju, kā arī par tekstilmākslas attīstību. Tas parāda dažādu aušanas tehniku un materiālu pielietojumu, liturģisko tērpu komplektu veidošanu saistībā ar baznīcas liturģiskā gada prasībām. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, veļums, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

4.6. Antependijs ir vērtīgs kā 19.gs. Austrumeiropas darbnīcu tekstiliju paraugs. Tas liecina par dažādu aušanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko tekstiliju gatavošanā un to komplektu veidošanu. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, uzšūtās lentas. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

4.7. Altārglezna "Ercenģelis Miķelis" raksturo profesionāla, akadēmiskās glezniecības manierē strādājoša 19.gs. gleznotāja darbu. Tā nozīmīga kā raksturīgs 19.gs. sakrālās glezniecības paraugs, kas citē baroka mantojuma tradīcijas un labi iekļaujas reģionālā 19.gs. sakrālās mākslas mantojuma kontekstā. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls glezniecības darbs, audekls, gleznojums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

4.8. Altārglezna "Rožkroņa Dievmāte" ar rāmi raksturo profesionāla, anonīma 19./20.gs. gleznotāja darbu. Tā nozīmīga kā raksturīgs sakrālās glezniecības paraugs, kas atbilst akadēmiskās glezniecības tradīcijām un katoļu ikonogrāfijas prasībām, kā arī labi iekļaujas reģionālā 19.gs. sakrālās mākslas mantojuma kontekstā. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls glezniecības darbs, audekls, gleznojums, rāmis. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1. un 13.1.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV–3401).

Kultūras ministre D.Melbārde