|
RĪKI
Jūrmalas pilsētas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem. Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 12. jūnija saistošie noteikumi Nr. 15 "Par Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2014., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/op/2014/134.10
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Amatu konkursu ziņasSkatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā Vēl šajā numurā11.07.2014., Nr. 134 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 15 Pieņemts: 12.06.2014. OP numurs: 2014/134.10 |
Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.15
Jūrmalā 2014.gada 12.jūnijā (prot. Nr.10, 23.p.)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
15.panta pirmās daļas 3.punktu,
43.panta pirmās daļas 2.punktu un trešo daļu
1. Saistošie noteikumi "Par Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu" (turpmāk – Noteikumi) nosaka Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanas prasības, kas jāievēro un jāņem vērā uzturoties pludmalē, peldvietās, peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.
2. Šo Noteikumu mērķis ir nodrošināt pludmales un peldvietu aizsardzību un uzturēšanu nosakot, tās izmantošanas kārtību.
3. Šajos Noteikumos lietotie termini:
3.1 aktīvās atpūtas zona – paredzēta bumbas, badmintona un citu pludmalei piemērotu spēļu spēlēšanai; tajā var atrasties arī bērnu rotaļu laukumi un īpaši aprīkotas sporta zonas. Aktīvās atpūtas zonās pēc attiecīgas pašvaldības atļaujas saņemšanas pieļaujama arī publisku pasākumu organizēšana (diskotēkas, vasaras koncerti u.c. uzvedumi un pasākumi);
3.2. gājēju koridors – teritorija pretī nobrauktuvēm uz peldvietu 20 m uz abām pusēm no ielas ass. Šī zona paredzēta apmeklētāju netraucētai un drošai nokļūšanai pludmalē;
3.3. katamarāns – nemotorizēts peldlīdzeklis, kas konstruktīvi paredzēts atpūtai uz ūdens un nesasniedz izmēru, lai to varēto kvalificēt kā atpūtas kuģi. Katamarānam jābūt aprīkotam ar glābšanas līdzekļiem (veste, pludiņš, utt.) un tā nokļūšanai ūdenī ir nepieciešams izveidot speciāli ar bojām norobežoti koridori;
3.4. mierīgās atpūtas zona – paredzēta apmeklētājiem, kuri vēlas sauļoties un/vai atpūsties kopā ar bērniem, kuriem domātie rotaļu laukumi arī paredzēti šajās zonās. Šajā zonā var atrasties arī kafejnīcas un saldējuma un atspirdzinošu dzērienu tirdzniecības objekti. Mierīgās atpūtas zonā pieļaujama arī ģērbtuvju, tualešu un nomas punktu izvietošana;
3.5. sezona – šo noteikumu izpratnē kalendārā gada daļa, kas iedalīta pavasara/vasaras sezonā – laika periods gadā no 15.maija līdz 15.septembrim un rudens/ziemas sezona – laika periods gadā no 16.septembra līdz 14.maijam;
3.6. sezonas objekti – terases, nojumes, paviljoni, tirdzniecības kioski un āra kafejnīcas – viegli uzstādāmas konstrukcijas vai objekti, kas paredzēti lietošanai konkrētā sezonā.
4. Nobrauktuves, kas minētas šo Noteikumu 10. punktā, kas ved uz Rīgas jūras līča pludmali var tikt izmantotas piebraukšanai, lai pievestu peldvietai nepieciešamo aprīkojumu, izceltu ūdens motociklus un citus peldlīdzekļus, kuru izmantošana atļauta aiz peldēšanai paredzētās ūdens teritorijas robežas. Minēto ielu galos atļauts nobraukt pludmalē ar "B" kategorijas autotransportu peldlīdzekļu pievešanai vai aizvešanai un apgriezties 10 metru rādiusā no ielas ass.
5. Nobrauktuves Lielupē, 36.līnija; Bulduros, Vienības prospekt; Dzintaros, Pilsoņu iela; Dubultos, Baznīcas iela; Kļavu iela; Asaros, Dzimtenes iela; Vaivaros, Vēju iela; Kauguros, Kapteiņa Zolta iela; Jaunķemeros, Jaunķemeru ceļš, kas ved uz Rīgas jūras līča pludmali, var tikt izmantotas transportlīdzekļu piekļūšanai, lai nodrošinātu pludmales apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī operatīvajiem transportlīdzekļiem.
6. Peldvietās, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, ir jāievēro attiecīgā zonējuma atļautā izmantošana.
7. Aktīvās atpūtas zonas peldvietu robežās (izņemot Mellužu un Pumpuru pludmali) aizliegts izmantot vējdēli, kaitbordu (ja nokļūšanai ūdenī nav ierīkoti speciāli ar bojām norobežoti koridori) u.c. peldlīdzekļus.
8. Mierīgās atpūtas zonā aizliegts:
8.1. izmantot vējdēli, vindsērfingu, kaitbordu, katamarānu u.c. peldlīdzekļus;
8.2. publiski atskaņot mūziku.
9. Gājēju koridoros aizliegts izvietot jebkādu peldvietu aprīkojumu.
10. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (motorlaivu, kuteru, kuģu, ūdens motociklu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās, un tās ir:
10.1. Lielupē – 36.līnija;
10.2. Dubultos – Kļavu iela;
10.3. Asaros – Dzimtenes iela;
10.4. Kauguros – Kapteiņa Zolta iela;
10.5. Jaunķemeros – Jaunķemeru ceļš.
11. Pludmales un peldvietu apmeklētājiem, papildus šo Noteikumu 6. – 10.punktos noteiktajam, aizliegts:
11.1. peldēt tālāk par peldvietas norobežojošām zīmēm (bojām);
11.2. peldēties apreibinošo vielu ietekmē;
11.3. novietot stāvēšanai šo Noteikumu 4.punktā minēto transportlīdzekli pēc peldvietai nepieciešamā aprīkojuma, ūdens motociklu un citus peldlīdzekļu pievešanas vai aizvešanas.
12. Ierosinātājs pludmalē izvietojamiem sezonas objektiem izstrādā projektu un saskaņo to ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes komisiju.
13. Sezonas objektu izvietošana Jūrmalas pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un Majoru pludmales nogabalu arhitektūras pieminekļu zonās – Dzintaru – Dubultu rajonā no Lazdonas ielas līdz Kļavu ielai, Jaundubultu – Vaivaru rajonā no Līgatnes ielas līdz Skautu ielai, Kaugurciema rajonā no Brikšķu ielas līdz Prīmulu ielai, Majoru pludmales nogabalu arhitektūras pieminekļu aizsardzības zonās Jūras ielā 47, Smiltenes ielā 3, Pilsoņu ielā 1, Tirgoņu ielā 1 un Jūras ielā 13 papildus jāsaskaņo ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
14. Atļauju sezonas objekta izvietošanai izsniedz uz vienu sezonu.
15. Attīstības priekšlikumus par sezonas objektu izvietošanu ierosinātājs iesniedz Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā. Priekšlikumam pievieno šādus dokumentus:
15.1. zemes gabala ģenerālplāns ar plānoto objektu un labiekārtojuma elementu izvietojumu (uz topogrāfiskā plāna ar apakšzemes inženierkomunikācijām, ielu sarkanajām līnijām un zemes gabala robežām – M 1:500), kas saskaņots ar atbildīgo dienestu, kura pieslēgums tiks izmantots;
15.2. zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti,
15.3. sezonas objekta mets – M 1:100 vai M 1:50 (plāns, fasādes, labiekārtojuma elementi dizains, tonālais risinājums),
15.4. sezonas objekta vizualizācijas vides kontekstā;
15.5. darba organizācijas plānu (piemēram, sezonas objekta montāžas, demontāžas laika periods).
16. Sezonas objektu ekspluatāciju var uzsākt pēc Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas pozitīva atzinuma saņemšanas.
17. Jebkuru sezonas objektu (t.sk. reklāmas slietņi, sauļošanās krēsli, saulessargi) novieto pludmalē:
17.1. ne tuvāk kā 25 metrus no noejām uz pludmali;
17.2. ne mazāk kā septiņu metru attālumā no pamatkrasta kāpu līnijas (piekrastes kāpu līnijas);
17.3. ne mazāk kā piecu metru attālumā no pludmalē esošās kāpu veģetācijas (pludmales zonā no priekškāpu un embrionālo kāpu fragmentiem);
17.4. ne mazāk kā 30 metrus no dabā esošās ūdenslīnijas (izņemot zonu no Kapteiņa Zolta ielas līdz Murdu ielai, kurā iespējams šo attālumu samazināt, ņemot vērā dabā esošo ūdenslīniju, bet ne mazāk kā 15 metri);
17.5. vismaz 25 metru attālumā no pludmalē ierīkotiem pašvaldības bērnu spēļu laukumiem un/vai atpūtas vietām.
18. Sezonas objekts pludmalē jāizvieto ievērojot lineāru pieeju attiecībā pret blakus objektiem, lai nodrošinātu lineāras uztveres efektu visas pludmales kopskatā.
19. Par šo Noteikumu 7. – 13.punktā (izņemot 11.3.apakšpunktu) un 16. – 17.punktā noteikto prasību neievērošanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 euro, bet juridiskajām personām līdz 1400 euro."
20. Noteikumu izpildi kontrolē Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija. Administratīvos pārkāpumus saskaņā ar sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem izskata Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.
21. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 25.februāra saistošie noteikumi Nr.13 "Jūrmalas pilsētas pludmales apsaimniekošanas, higiēnas un peldvietu ierīkošanas noteikumi".
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis
|
Paskaidrojuma raksta sadaļas |
Norādāmā informācija |
| 1. Projekta nepieciešamības pamatojums | Likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās
daļas 2.punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus,
paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav
paredzēts likumos par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par
republikas pilsētas vai novada īpaši aizsargājamo dabas un kultūras
objektu aizsardzību un uzturēšanu. Līdz šim Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija spēkā Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 25.februāra saistošie noteikumi Nr.13 "Jūrmalas pilsētas pludmales apsaimniekošanas, higiēnas un peldvietu ierīkošanas noteikumi", kas noteica Jūrmalas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un higiēnas prasības, kas peldsezonā jāievēro un kas jāņem vērā, ierīkojot un apsaimniekojot peldvietas peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs. Savukārt 2012.gada 13.janvārī stājās spekā Ministru kabineta noteikumi Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība", kas nosaka peldvietas izveidošanas kārtību, peldvietas uzturēšanas kārtību, kā arī drošības un higiēnas prasības peldvietā, peldvietas, kurās peldvietu ūdens monitoringu veic par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to būtu nepieciešams izdarīt Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 25.februāra saistošajos noteikumu Nr.13 "Jūrmalas pilsētas pludmales apsaimniekošanas, higiēnas un peldvietu ierīkošanas noteikumi" vairāk kā 50% grozījumus. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām saistošo noteikumu grozījumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo saistošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunus saistošos noteikumus. Saskaņā ar Civillikuma 1102.pantu pie publiskajiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šī panta pielikumā uzskaitītie ezeri un upes. Saskaņā ar Civillikuma 1104.pantu publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Civillikuma 1102.panta pielikumā Jūrmalas administratīvajā teritorijā publisko ezeru sarakstā ir norādīts Slokas ezers ar platību 250,ha un publisko upju sarakstā ir norādīta Lielupe un tās atzarojumi – visā garumā. Slokas ezers atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas turējumā/apsaimniekošanā (saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu Slokas ezers iekļauts dabas lieguma zonā un jūras pusē skar ainavu aizsardzības zonu). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu (sagatavots 2014.gada 27.maijā) "Par Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošās Lielupes daļas, Varkaļu kanāla un jūras piekrastes joslas nodošanu Jūrmalas pašvaldības valdījumā" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots ņemot vērā Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija sēdes (protokols Nr.41, 55.§) protokollēmuma "Par atbildīgās ministrijas noteikšanu tiesību aktu projektu sagatavošanā par pašvaldību administratīvajās teritorijās esošo publisko ūdeņu un zemi zem tiem nodošanu attiecīgās pašvaldības valdījumā (Lielais Baltezers, Mazais Baltezers, Lilastes ezers, Dūņezers, Gaujas upe, Gaujas-Daugavas kanāls un dabas liegums "Daugava pie Kaibalas")" 1.punktā paredzēto un saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 30.maija lēmumu (prot.Nr.12, 11.§) "Par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu un zemes zem tiem pārņemšanu pašvaldības valdījumā". Rīkojuma projekts paredz nodot Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo Lielupes daļu, Varkaļu kanālu un jūras piekrastes joslu Jūrmalas pašvaldības valdījumā, paredzot pašvaldībai tiesības tos izmantot autonomo funkciju nodrošināšanai, tai skaitā gādājot par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanu, nosakot kārtību, kādā lietojami publiskā lietošanā esošie ūdens resursi, ūdens ekosistēmas, zem publiskajiem ūdeņiem esošā zeme, zemes dzīles, kā arī citas zemes derīgās īpašības. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunu saistošo noteikumu projektu. |
| 2. Īss projekta satura izklāsts | Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt
pludmales un peldvietu aizsardzību un uzturēšanu nosakot, tās
izmantošanas kārtību. Saistošie noteikumi nosaka Jūrmalas pilsētas
pludmales un peldvietu izmantošanas prasības, kas jāievēro un jāņem vērā
uzturoties pludmalē, peldvietās, peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un
ūdenstecēs, kas atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"
minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi
un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešajai daļai dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Publiskie ūdeņi saskaņā ar Civillikuma 1104.pantu ir valsts īpašums. Līdz ar to pašvaldība nav nedz publisko ūdeņu īpašnieks, nedz valdītājs, nedz arī nomnieks. Pašvaldībām uz doto brīdi nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt tās autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī pilnvērtīgi nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumi Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu", ne Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumi Nr.918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" neattiecas uz jūras piekrastes sauszemes daļas nomu un attiecīgi neparedz kārtību, kādā tiek iznomāta piekrastes josla, tad rīkojuma projektā ir noteikti pienākumi, kas jāievēro pašvaldībai iznomājot nekustamo īpašumu "Jūras piekrastes josla". Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt publisko ūdeņu, tai skaitā jūras piekrastes joslas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un saglabāšanu, ievērot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības, saimnieciskās darbības un citas prasības. Lai izvairītos no iespējamām valstij nelabvēlīgām sekām, kas varētu rasties iznomājot jūras piekrastes joslu trešajām personām, rīkojuma projektā iekļauti nosacījumi, kas pašvaldībai jāievēro, noslēdzot nomas līgumu: jūras piekrastes joslu ir tiesības iznomāt bez apbūves tiesībā, jeb bez tiesībām būvēt būves, kas ir patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti, un tādiem mērķiem, kas saglabā publisku un brīvu piekļuvi (netiek aizšķērsota pieeja jūras piekrastes joslai un brīva pārvietošanās tajā), un kas nodrošina Aizsargjoslu likumā noteikto nosacījumu ievērošanu. Šo teritoriju var iznomāt tikai mērķiem, kas saistīti ar teritorijas labiekārtošanu, rekreāciju (atpūtas iespēju nodrošināšanu, vasaras kafejnīcu izvietošanai) un sporta pasākumu organizēšanai. Jūrmalas pilsētas dome, pildot pašvaldības autonomo funkciju atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktam, šobrīd gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, publiski pieejamo teritoriju apsaimniekošanu gan piekrastes joslā, gan Lielupes un Varkaļu kanāla teritorijās. Minētā funkcija tiek pildīta izsoles kārtībā slēdzot pludmales nogabalu nomas līgumus ar privātpersonām, kas nodrošina videi draudzīgu un racionālu pludmales apsaimniekošanu, piekrastes ainavas, dabas un atpūtai nepieciešamo resursu aizsardzību un saglabāšanu, pludmales iekārtojuma kvalitāti, kas padarītu pludmali pievilcīgāku, krāšņāku un ērtāk izmantojamu Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Jūrmalas pilsētas pludmale ir viena iecienītākajām pilsētas atpūtas vietām. Līdz ar to pludmali nepieciešams aprīkot un iekārtot ar sezonas infrastruktūru (piemēram, labierīcības, pārģērbšanās kabīnes, nojumes utt.). Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošie noteikumi Nr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz, ka pludmales zonās atļauts izvietot pludmales infrastruktūru, vieglu konstrukciju īslaicīgas izmantošanas būves tirdzniecības objektiem, ēdināšanas objektiem, pludmales inventāra nomai un citiem atpūtnieku apkalpes objektiem, kas ir uzskatāmi par sezonas objektiem. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – VBN) 62.3.punktam sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona, nav nepieciešams būvprojekts, būvatļauja vai saskaņojums būvvaldē. Tā kā VBN un Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums neregulē sezonas būvju vai objektu izvietošanas kārtību, lai nodrošinātu harmonisku publiskās ārtelpas attīstību, Jūrmalas pilsētas domei ar saistošajiem noteikumiem ir jānosaka vides kvalitātes prasības un izvietošanas kritēriji, kā arī jāīsteno kontrole un uzraudzība pār sezonas objektiem publiskajā ārtelpā (t.sk. peldvietās un pludmalē). Jūrmalas pilsētas dome plāno sezonas objektu izvietošanas kārtību noteikt teritorijas plānojumā, bet ņemot vērā, ka grozījumu teritorijas plānojumā spēkā stāšanās ir laikietilpīgs process, bet sezonas objektu izvietošanas kārtību ir nepieciešams regulēt nekavējoties, tad minētā kārtība tiek iekļauta saistošajos noteikumos. |
| 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Tiešas ietekmes nav. |
| 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai
fiziskajai un juridiskajai personai, kurai noslēgts pludmales nogabalu
nomas līgums ar Jūrmalas pilsētas domi. Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums personām radīs tiesības izsoles kārtībā pretendēt uz pludmales nogabalu nomas līguma noslēgšanu un uzliks pienākumus ievērot Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanas noteikumus, kas nodrošinās vienlīdzīgas tiesības visiem nomas tiesību pretendentiem. |
| 5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Sezonas objekta izvietošanai pludmalē
jāizstrādā un jāsaskaņo projekts ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes
komisiju. Atļauja sezonas objekta izvietošanai tiek izsniegta uz vienu sezonu. Attīstības priekšlikums par sezonas objekta izvietošanu jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā. Par saistošo noteikumu pārkāpumu sastādīt administratīvā pārkāpumu protokolu ir pilnvarotas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas. Lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās veic Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteiktajā kārtībā. No saistošajos noteikumos iekļautajām normām Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti vai sašaurināti. Saistošo noteikumu piemērošanā privātpersona var vērsties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā vai Jūrmalas pilsētas domē. |
| 6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Konsultācijas ar privātpersonām nav notikušas. Saistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas Jūrmalas pilsētas domes izveidotajā darba grupā, kurā piedalījušies Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas, Pilsētplānošanas, Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas, Vides nodaļas un Juridiskā nodrošinājuma nodaļas pārstāvji. |
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis