Jūrmalas pilsētas domes lēmums nr. 44

1995. gada 12. janvārī

Par Jūrmalas pilsētas  Labiekārtošanas noteikumu apstiprināšanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 43.pantu un saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pantu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Labiekārtošanas noteikumus Jūrmalas pilsētā saskaņā ar 1.pielikumu.

2. Noteikt par Jūrmalas pilsētas Labiekārtošanas noteikumu pārkāpšanu naudas sodu līdz 50 latiem.

3. Noteikt par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu pārkāpšanu naudas sodu līdz 50 latiem.

4. Par rakšanas vai dažādu ceļu un ielu remonta darbu veikšanu bez atļaujas, ja tie netiek veikti avārijas dēļ — naudas sods fiziskām personām līdz 10 latiem, amatpersonām — līdz 25 latiem.

5. Par rakšanas darbu izpildes termiņu neievērošanu — naudas sods amatpersonām līdz 25 latiem.

6. Par inženiertīklu bojāšanu — naudas sods līdz 25 latiem.

7. Par pazemes komunikāciju ierīkošanas un rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu — naudas sods fiziskām personām līdz 10 latiem, amatpersonām līdz 25 latiem.

8. Kontroli par Labiekārtošanas noteikumu ievērošanu realizē un administratīvos sodus uzlikt var šādas amatpersonas:

8.1. Jūrmalas pilsētas domes deputāti;

8.2. Jūrmalas pilsētas Policijas pārvaldes darbinieki;

8.3. Zemessargi (vadu, nodaļu komandieri);

8.4. Municipālpolicisti;

8.5. Namu pārvalžu direktori, meistari;

8.6. Municipālā autotransporta uzņēmuma direktors, meistars;

8.7. Pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas mežs" direktors, meža meistari;

8.8. Pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas Zaļumsaimniecība" direktors.

8.9. Valsts veterinārā dienesta pilnvarotās amatpersonas;

8.10. Pilsētas būvinspekcijas priekšnieks un būvinspektori.

Amatpersonas, izskatot lietas par minēto noteikumu pārkāpšanu, var uzlikt naudas sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) — līdz 5 latiem.

9. 8.punktā minētās amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu saskaņā ar 2.pielikumu par saistošo noteikumu pārkāpšanu un nosūtīt to izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes Administratīvai komisijai, kura par minēto noteikumu pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

10. Lēmums stājas spēkā nākošā dienā pēc publicēšanas Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

11. Atzīt par spēku zaudējušiem līdz ar šī lēmuma stāšanos spēkā Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes 1990. gada 31. maija 15. sasaukuma 4. sesijas lēmumu "Par Jūrmalas pilsētas pagaidu vietējām nodevām, sodiem un atlīdzību apr zaudējumiem", Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes 1992. gada 12. marta 15. sasaukuma 20. sesijas lēmumu "Noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība Jūrmalas pilsētā, un administratīvie soda veidi, kas paredzēti par šo ņoteikumu pārkāpšanu", Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes 1992. gada 30. aprīļa 15. sasaukuma 21. sesijas lēmumu "Par papildinājumiem un izmaiņām Noteikumos, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība Jūrmalas pilsētā, un administratīvajos soda veidos, kas paredzēti par šo ņoteikumu pārkāpšanu", Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes 1993. gada 15. aprīļa 15. sasaukuma 27.sesijas lēmumu "Par administratīviem sodiem Jūrmalas pilsētā un to piemērošanas kārtību", Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes 1994. gada 24. marta 15. sasaukuma 30.sesijas lēmumu "Par izmaiņām sesijas lēmumā".

Priekšsēdētājs A.Inkulis

 

1.pielikums

JŪRMALAS PILSĒTAS LABIEKĀRTOŠANAS NOTEIKUMI

 

Šie noteikumi tiek ieviesti, lai nodrošinātu Jūrmalas pilsētas ēku, ielu un ceļu braucamās daļas uzturēšanu kārtībā, apstādījumu aizsardzību, tīrību un kārtību pilsētas parkos, skvēros, pagalmos uz ielām un ietvēm , kā arī nepieciešamo kārtību pazemes komunikāciju ierīkošanā un rekonstrukcijā. Šie noteikumi ir obligāti visiem ēku un būvju īpašniekiem un lietotajiem.

 

1. ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANA KĀRTĪBĀ

1.1. Fasāžu un žogu krāsošana veicama saskaņā ar krāsu pasi, ko izsniedz pilsētas galvenais mākslinieks.

Ēku un jumtu krāsojums vai cita apdares virsma nedrīkst būt plankumaina, noputējusi, izbalējusi, notecējusi, atlobījusies vai citādi bojāta. Jānodrošina ēku, jumtu un fasāžu apdares virsmu sakoptība atbilstoši ēku un būvju fasāžu krāsojuma noteikumiem saskaņā ar pielikumu.

1.2. Uz katras celtnes jābūt noteiktas formas plāksnītei ar ielas nosaukumu un mājas numuru.

1.3. Aizliegts izkārt veļu balkonos, lodžijās un pagalmos ielas pusē, piegružot apkārtni no logiem, balkoniem, lodžijām.

Aizliegts piekraut balkonus, lodžijas un ēku koplietošanas telpas, bēniņus, kāpņu telpas, pagalmus ar mājsaimniecības u.c. priekšmetiem.

1.4. Gruntsgabala teritorija, labiekārtojuma elementi un zaļie stādījumi tajos regulāri jākopj. Aizliegts patvaļīgi aizņemt teritorijas, uzstādot palīgbūves ( siltumnīcas, nojumes), nokraujot būvmateriālus, kurināmo u.tml. Palīgbūvju, saimniecības darbības laukumu atrašanās vietai jābūt vērstai gruntsgabala dziļumā attiecībā pret ielu. Par gruntsgabala zonējumu, palīgbūvju konstrukciju konsultē rajona arhitekts.

1.5. Labiekārtojuma elementi, mazās arhitektūras formas ceļamas vai novietojamas Arhitektūras un plānošanas pārvaldes norādītajās vietās pēc noteiktā kārtībā saskaņotiem projektiem.

Labiekārtojuma elementu izveidē nedrīkst izmantot ražošanas atkritumus un neatbilstošus materiālus ( šīfera lauskas, riepas, metāla atkritumus, u.tml.)

1.6. Ēkas un būves drīkst nojaukt tikai sakaņojot ar domes arhitektūras un plānošanas pārvaldi un piesakot darbus būvinspekcijā.

1.7. Ielu tirdzniecībai paredzētie kioski uzstādāmi tikai arhitektūras un plānošanas pārvaldes norādītajās vietās. To uzstādīšanai jābūt saskaņotai ar pilsētas domes komunālo dienestu, kā arī ar tiem dienestiem, kuru pārziņā atrodas apakšzemes komunikācijas.

1.8. Reklāmu, afišu u.c. informācijas izvietojuma atļauja saņemama atbilstoši "Noteikumiem reklāmu, izkārtņu, sluidinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanai Jūrmalā".

 

2. ZAĻO STĀDĪJUMU, T.SK. APSTĀDĪJUMU AIZSARDZĪBA, TĪRĪBAS UN KĀRTĪBAS UZTURĒŠANA JŪRMALAS PILSĒTAS PARKOS, SKVĒROS, MEŽOS, PAGALMOS,IELĀS UN UZ IETVĒM

 

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

2.1. Parkos, skvēros, mežos, pagalmos, uz ietvēm un ielām, apstādījumos un citā pilsētas teritorijā jāuztur tīrība un regulāri jāizved atkritumi un sniegs.

2.2. Atbildīgi par tīrību un kārtību ir:

2.2.1. dzīvojamo namu teritorijās un uz tiem blakus esošajām ielām, kuras netīra ar mehānismiem, uz ietvēm un neapbūvētajās teritorijās —šo teritoriju īpašnieki, valdītāji, nomnieki;

2.2.2. pilsētas pasažieru autotransporta galapieturās, kā arī uz pilsētas pasažieru transporta ceļiem — valsts autotransporta firma "Jūrmala";

Autobusu pieturās — iestādes, uzņēmumi, namīpašnieki, kuru teritorijai piekļaujas šīs pieturas.

Autobusu pieturās, kuras atrodas uz pilsētas fonda zemes — municipālais autotransporta uzņēmums;

2.2.3. pilsētas dārzu, parku, mežu, bulvāru, skvēru un kapsētu teritorijās — pašvaldības uzņēmumi "Jūrmalas zaļumsaimniecība" un "Jūrmalas mežs";

2.2.4. tiltu, to uzbrauktuvju un pilsetas zemes fondā ieskaitītajiem zemes gabaliem piegulošajās teritorijās un uz tiem blakus esošajām ielām un ietvēm — pilsētas municipālais autotransporta uzņēmums;

2.2.5. ielu tirdzniecības punktu apkārtējā teritorijā līdz 10 metru radiusā — tirdzniecības uzņēmums;

2.2.6. uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietošanā nodotajās teritorijās, kā arī uz blakus esošajām ielām un ietvēm — uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji;

2.2.7. uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām celtniecībai piešķirtajā teritorijā, kā arī uz tai blakus esošajām ielām un ietvēm — celtniecības darbu pasūtītāji un realizētāji;

2.2.8. uz dzelzceļa, ūdens un automašīnu transporta zemēm pilsētas robežās — to uzņēmumu un organizāciju vadītāji, kuri pārzina attiecīgā veida transportu;

2.2.9. par pilsētas tīkla aku un lietusūdens notekaku tīrību atbild pilsētas domes komunālais dienests un tās uzņēmumi; par organizāciju pārziņā esošo tīklu aku tīrību atbild šīs organizācijas.

Šajā punktā minētām fiziskām un juridiskām personām jānodrošina, lai laikus notīrītu un uzturētu tīras ietves un zaļo joslu visas teritorijas garumā, kā arī ielas braucamo daļu līdz pusielai.

2.3. Atkritumi jāsavāc speciālos noteikta parauga atkritumu konteineros.

Šo noteikumu 2. punktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām jānovieto atkritumu konteineri speciāli iekārtotās, ar sanitārās uzraudzības iestādēm saskaņotās vietās; jāuztur tīri pievadceļi, kas ved uz atkritumu konteineriem, un jānodrošina brīva pieeja tiem; jaierīko blakus viņu ēkām esošajā teritorijā vai uz ēku fasādēm urnas izsmēķiem un atkritumiem 40 līdz 60 metru attālumā citu no citas, tās jāuztur tīras, laikus jānokrāso un jāsalabo.

Urnas jāiztīra no atkritumiem, kad tās ir pilnas, un ne retāk kā divas reizes mēnesī jāmazgā un jādezinficē.

2.4. Atkritumi no konteineriem un izdedži jāizved neatkarīgi no to uzkrāšanās, bet ne retāk kā vienu reizi nedēļā, pēc stingra grafika, kas sastādīts gadam.

Pagalmu un blakus esošā teritorija jānotīra, tiklīdz celtniecības un remonta darbi pabeigti. Būvgruži jāsavāc atsevišķi no saimniecības atkritumiem un jāizved organizācijai, kas veic celtniecības vai remonta darbus.

Atkritumi un netīrumi izvedami tikai slēgtās automašīnās un mucās, no kurām nekas nevar izbirt un izlīt.

Atkritumi izvedami tikai uz pilsētas atkritumu izgāztuvēm un tam speciāli ierādītām vietām.

Liela gabarīta priekšmetus (mēbeles, koku zarus, metāllūžņus) savāc piegulošās teritorijas pārvaldītaji, īpašnieki. Teritoriju apkārt konteineriem, pēc to mehāniskās izkraušanas, tīra un saved kārtībā namīpašuma īpašnieks, valdītājs, kura teritorijā konteineri novietoti.

2.5. Vietās, kur piebraukt nav iespējams, šo noteikumu 2. punktā minētās fiziskās un juridiskās personas atkritumu konteinerus izliek ārpus pagalma ne agrāk kā pusstundu pirms transporta līdzekļa piebraukšanas, pēc atkritumu aizvešanas tos nekavējoties novieto atpakaļ un obligāti sakopj teritoriju.

2.6.Tīrot teritoriju aizliegts:

2.6.1. atkritumu konteineros mest būvgružus, izdedžus, metāllūžņus, makulatūru, pārtikas atkritumus, liet ūdeni, samazgas un citus šķidrumus;

2.6.2. ierīkot nekontrolējamas izgāztuves un aprakt atkritumus pagalmos, piegružot un aizbērt grāvjus. Iznest no sētām un novietot braucamo ielu malās visāda veida atkritumus (lapas, zāli, zarus utt.)

2.6.3. mest un slaucīt atkritumus, dubļus un gružus, ka arī sniegu un ledu uz lietusūdens noteku restēm un vākiem, uz ielas braucamās daļas un apstādījumiem, ka arī ēku pagrabu logu ailēs, kanalizācijas tīkla apskates akās un kontrolakās, uz elektrības sadales skapjiem un ēku ailēs;

2.6.4. mest atkritumus, netīrumus un mēslus upēs, grāvjos un citās ūdens tilpēs, ka arī uz to malām un nogāzēm.

2.7. Uz ietvēm un ielās, pagalmos un dārzos, parkos un citās lietošanas vietās aizliegts glabāt taru, malku, celtniecības materiālus, melnzemi, utt. Tukšo taru atļauts glabāt māju pagalmos speciāli ierādītās vietās.

Mājās, kur nav šķūņu un pagrabu, glabāt malku atļauts vietās, ko norādījusi namu pārvalde pec saskaņošanas ar ugunsdzēsības iestādēm.

Akmeņogles glabājamas speciāli norobežotās un aprīkotās vietās.

2.8. Aizliegts uz ietvēm, pagalmos, dārzos, parkos, mežos un citās vispārējās lietošanas vietās mest jebkurus atkritumus.

2.9.Namu kāpnes katru dienu jāuzslauka un jāiztīra. Kāpnes un parādes durvis jāmazgā katru nedēļu, kāpņu telpu logi — katru ceturksni, izņemot aukstos ziemas mēnešus.

2.10. Veikalu, noliktavu un darbnīcu vadītājiem , kā arī citu organizāciju vadītājiem, kuriem ir telpas ar vitrīnu logiem, jānodrošina, lai tos regulāri nomazgātu un uzturētu tīrus, nav pieļaujama novecojošas reklāmas turēšana vitrīnās.

2.11. Aizliegts turēt mājlopus un trušus dzīvojamās telpās, daudzdzīvokļu māju pagalmos un bēniņos un citās telpās, kas nav paredzētas šim nolūkam.

Pilsētas teritorijā atļauts turēt lopus, mājputnus un trušus ar iepriekšēju veterinārā dienesta atļauju un tā norādītajās vietās.

2.12. Fiziskām un juridiskām personām, kurām ir mājlopi, mājputni un truši, stingri jāievēro mājlopu, mājputnu un trušu turēšanas un reģistrēšanas noteikumiem, kā arī veterinārās un sanitārās prasības.

2.13. Lai novērstu saslimšanu ar cilvēkiem sevišķi bīstamo infekciju slimību ornitozi un tās izplatīšanos, pilsētas teritorijā aizliegts turēt, audzēt un barot savvaļas baložus.

Nav pieļaujama baložu ligzdošana un mājošana ēku bēniņos, balkonos uz dzegām, šķūņos.

Šķirnes baložus drīkst turēt izņēmuma kārtā, ja katrā atsevišķā gadījumā iepriekš saņemta veterinārās un sanitārās uzraudzības iestāžu atļauja un tiek ievērotas visas veterinārās un sanitārās prasības.

 

APSTĀDĪJUMU AIZSARDZĪBA

2.14. Visi apstādījumi pilsētas teritorijā neatkarīgi no to atrašanās vietas veido pilsētas neaizskaramo zaļo fondu un ir aizsargājami.

2.15. Fiziskām un juridiskām personām, kuru lietošanā ir zemes gabali, jānodrošina, lai tiktu saglabāti apstādījumi šajos zemes gabalos.

Par apstādījumu saglabāšanas un kopšanas nodrošināšanu atbildīgas ir 2. punktā minētās amatpersonas un pilsoņi.

2.16. Jebkuru apstādījumu patvarīga stādīšana pilsētas teritorijā ir aizliegta.

Stādīt kokus pilsētas ielās drīkst tikai pēc saskaņošanas ar pašvaldības uzņēmumu "Jūrmalas zaļumsaimniecība" un rajona arhitektu.

Stādīt apstādījumus jaunajos dzīvojamos masīvos atļauts tikai pēc apstiprināta dendroloģiskā projekta.

2.17. Par apstādījumu saglabāšanu atbildīgajām personām jānodrošina:

2.17.1. visu nepieciešamo agrotehnisko pasākumu savlaicīga veikšana (laistīšana, irdināšana, sauso zaru apgriešana, augu kaitēkļu un slimību apkarošana, zāles pļaušana). Sauso zaru izgriešanai jāsaņem zaļumsaimniecības uzņēmuma konsultācija;

2.17.2. apstādījumu iežogošana, kā arī cita dārza iekārtojuma elementu savlaicīgs remonts.

2.18. Apstādījumu teritorijā aizliegts:

2.18.1. staigāt pa zālienu un jaunajiem koku un krūmu stādījumiem, bojāt augsnes segumu mežos, kāpu zonā, parkos, skvēros un pilsētas zaļajā joslā;

2.18.2. lauzt kokus, krūmus un zarus, plūkt lapas un ziedus, notraukt un lasīt augļus, vākt priežu pumpurus;

2.18.3. ķert vai iznīcināt meža dzīvniekus un putnus un postīt putnu ligzdas, makšķerēt un zvejot zivis ūdenstilpēs, kas atrodas apstādījumu teritorijā;

2.18.4. piegružot zālienus, puķu dobes, celiņus un ūdenstilpes;

2.18.5. bojāt skulptūras, solus, žogus, dārza inventāru un iekārtu;

2.18.6. tecināt no kokiem sulu, graizīt kokus un iegriezt tajos uzrakstus, piestiprināt pie kokiem reklāmas, paziņojumus, numuru zīmes, dažādus rādītājus un vadus, kā arī dzīt kokos āķus un vadus šūpoļu un citu priekšmetu uzkāršanai, žāvēt veļu koku zaros, nokraut visāda veida materiālus, par atbalstu izmantojot koka stumbru;

2.18.7. braukt ar visāda veida transporta līdzekļiem;

2.18.8. mazgāt veļu un automašīnas, kā arī peldināt dzīvniekus ūdenstilpēs, kas atrodas pilsētas apstādījumos, kā arī pludmales teritorijā;

2.18.9. novietot automašīnas un motociklus uz zālieniem, kā arī tuvāk par 1 metru no kokiem un krūmājiem;

2.18.10. ganīt lopus;

2.18.11. ierīkot slidotavas un sniega vaļņus, slēpot, slidot, braukt ar ragaviņām, organizēt rotaļas un dejas, izņemot šim nolūkam speciāli ierādītās vietas;

2.18.12. bez speciālas atļaujas izdarīt jebkādus izrakumus;

2.18.13. veikt celtniecības un remonta darbus, nenorobežojot apstādījmus ar aizsargvairogiem, kas pasargātu augus no mehāniskiem un cita veida bojājumiem;

2.18.14. atrakt koku saknes tuvāk par 1,5 metriem no stumbra, bet īpaši vērtīgiem kokiem no vainagu projekcijas, un apbērt koku sakņu sakņu kaklus ar zemi vai būvgružiem;

2.18.15. iebūvēt kokus ēkās bez speciālas atļaujas;

2.18.16. nokraut materiālus apstādījumu teritorijā, kā arī tai blakus esošajā teritorijā ierīkot materiālu un iekārtu noliktavas.

Materiāli vai iekārtas, kas ilgāku laiku atrodas pilsētas zaļajā joslā, kā arī pilsētas ielu, ceļu un trotuāru malās, izved attiecīgi pilsētas saimnieciskie dienesti,atsavinot tās noteiktajā kārtībā.

2.18.17.izcirst, izgriezt vai pārstādīt jebkādus kokus un krūmus, tai skaitā nokaltušus un slimus, bez pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas mežs" atļaujas.

Par augošu koku izciršanu un pārstādīšanu pēc pilsētas saimniecības pārvaldes ierosinājuma risina Jūrmalas pilsētas dome.

2.18.18. ierīkot atkritumu, sniega un ledus izgāztuves, mest sniegu no jumtiem uz apstādītiem zemes gabaliem, ja nav veikti attiecīgi pasākumi, kas nodrošina koku un krūmu saglabāšanu;

2.18.19. izliet sālsūdeni un ķimikālijas apstādījumu teritorijā, kā arī tiem blakus esošajā teritorijā, kaisīt ar sāli, kā arī ar smilts un sāls maisījumu trotuārus, ja to tuvumā ir apstādījumi.

Saldējumu kioskus drīkst ierīkot 3 metru attālumā no zaļiem stādījumiem.

2.18.20. iegūt augsni, smiltis un izdarīt citus izrakumus bez attiecīgas atļaujas.

Ierīkojot ietves un ejas, apkārt kokiem atstājams brīvs laukums ne mazāk kā 1,5 metru diametrā.

Veicot darbus augošu koku tuvumā, jāievero koku un to sakņu aizsardzības noteikumi (skat. Apbūves noteikumus Jūrmalas pilsētā).

 

PAGALMU UN IELU TERITORIJAS UZTURĒŠANA KĀRTĪBĀ UN TĪRĪŠANA PAVASARĪ UN VASARĀ

2.19. Šo noteikumu 2.punktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām pavasarī un vasarā — no 1.aprīļa līdz 15.oktobrim — teritorijas uzkopšana jāorganizē šādi:

2.19.1. katru dienu no rīta ielu, laukumu, ietvju tīrīšana jābeidz līdz pulkstens 8.00. Ziemas sezonai beidzoties, smiltis no ielu un ceļu braucamās daļas tīra un aizvāc pieguļošo teritoriju īpašnieki un valdītāji, municipālais autotransporta uzņēmums;

2.19.2. ielas, laukumi un ietves jāslauka pēc vajadzības visu dienu.

Kategoriski aizliegts ielu, dārzu un apstādījumu laistīšanai izmantot ūdeni no pilsētas ūdensvada;

2.19.3. pagalma tīrīšana ik dienas jāpabeidz līdz pulkstens 9.00 un pārējā dienas laikā tie jāslauka pēc vajadzības;

2.19.4. pludmales tīrīšana un atkritumu izvešana jāpabeidz līdz pulkstens 8.00;

2.19.5. pēc vajadzības jānopļauj un jāizvāc nezāles no ielām, ietvēm un tām blakus esošās teritorijas;

2.19.6. pilsētas un rajona tīkla lietus ūdens notekas jātīra ne retāk kā trīs reizes sezonā, nepieciešamības gadījumā arī biežāk;

2.19.7. jātīra un jāuztur kārtībā piegulošie un caur teritoriju ierīkotie vaļējie grāvji vai caurules, nodrošinot normālu ūdens aizplūšanu;

2.20. Visām šo noteikumu 2. punktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām laikā no 1.aprīļa līdz 15.oktobrim periodiski, bet ne retāk kā divas reizes mēnesī jādezinficē atkritumu konteineri.

Standarta konteinerus dezinficē pilsētas municipālais autotransporta uzņēmums.

 

PAGALMU UN IELU TERITORIJAS UZTURĒŠANA KĀRTĪBĀ UN TĪRĪŠANA RUDENĪ UN ZIEMĀ

2.21. Šo noteikumu 2. punktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām rudenī un ziemā — no 16.oktobra līdz 31.martam— teritorijas uzkopšana jāorganizē šādi:

2.21.1. katru dienu līdz pulkstens 8.00 no ielām, laukumiem un ietvēm jānotīra sniegs un atkritumi, un ielas, laukumi un ietves jāuztur tīri visu dienu;

2.21.2. snigšanas laikā sniegs jātīra nepārtraukti, līdz pārstāj snigt;

2.21.3. ielas ar asfalta segumu un ielu krustojumi, autobusu pieturvietas un ietves jātīra līz segumam. Šo teritoriju tīrīšanai aizliegts lietot kapļus, laužņus un citus asus priekšmetus;

2.21.4. atkalas laikā ielas, laukumi un ietves regulāri jānokaisa ar smiltīm, nodrošinot normālu transporta un gājēju kustību; aizliegts nokaisīt ielas, ietves un laukumus ar izdedžiem, sāli, netīrām smiltīm un citiem smilšu aizvietotājiem;

2.21.5. ietves, kurām nav asfalta seguma, tīrāmas un nokaisāmas ar smiltīm katru dienu divas reizes — no rīta un vakarā, bet snigšanas laikā pēc vajadzības;

2.21.6. lai neaizsērētu lietus ūdens uzkrājēji, ziemā jānodrošina to ciešs slēgums;

2.22. Rudens un ziemas periodā ar mehānismiem uzkopj tikai ielas un teritorijas, kas atrodas pilsētas municipālā autotransporta uzņēmuma pārziņā.

Pilsētas municipālais autotransporta uzņēmums aizvāc sniegu ar mehānismiem no uzņēmuma pārziņā nodotajām ielām uz 2.punktā minēto fizisko un juridisko personu rēķina pēc apstiprināta tarifa.

Sniega sakraušanu un teritorijas sakopšanu tūlīt pēc tīrīšanas mehānismu aizbraukšanas veic organizācijas un personas, kas ir atbildīgas par šo teritoriju tīrīšanu. Pēc ielu mehāniskās tīrīšanas 1 metru no apmales tīra piegulošo namīpašumu īpašnieki, valdītāji.

Aizliegts sniegu izmest uz ielas braucamās daļas.

Aizliegts sakraut sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu tuvumā.

Ilgāku laiku saglabājoties sniega valnim, kā arī sniega izvešanas laikā uz ielas braucamās daļas allaž jābut iztīrītai 0,3 metrus platai ejai, kā arī notīrītām notekūdens akām.

2.23. Pastāvot sniega un ledus nobrukuma draudiem no māju jumtiem, dzegām, notekūdens caurulēm un balkoniem, bīstamās vietas uz vairākām stundān jānorobežo, lai novērstu nelaimes gadījumus un nekavējoties jāorganizē sniega un ledus aizvākšana.

2.24. Tīrot sniegu un ledu no ielām, laukumiem, ietvēm, jumtiem, dzegām, ūdensteknēm, balkoniem, jāievēro šādi drošības noteikumi:

2.24.1. ietves un ielas māju priekšā jānorobežo, lai pasargātu no nelaimes gadījumiem gājējus;

2.24.2. sniegs un ledus nometams tā, lai netiktu bojātas telefona un telegrāfa līnijas, laternas, ielu apgaismes tīkls, reklāmas, antenas, radiotranslācijas līnijas un citas ietaises, kā arī apstādījumi;

2.24.3. metot sniegu no jumtiem, aizliegts lietot metāla lāpstas, laužņus, kapļus, u.tml.;

2.24.4. no jumtiem nomestais sniegs nekavējoties jāaizvāc.

2.25. No ielām un ietvēm sniegs jāaizved uz sniega izgāztuvēm tūlīt pēc tā notīrīšanas.

Aizvest sniegu no ielas pagalmā atļauts tikai tad, ja sniegu krauj uz brīviem zemes gabaliņiem. Izvest sniegu pludmalē un uz citām vietām aizliegts.

Sniega izgāztuves organizē, pārzina un likvidē pilsētas municipālais autotransporta uzņēmums.

 

IELU UN CEĻU BRAUCAMĀS DAĻAS UZTURĒŠANA KĀRTĪBĀ, PAZEMES KOMUNIKĀCIJU IERĪKOŠANA UN REKONSTRUCIJA

2.26. Veikt rakšanas darbus laukumos, ielās, uz tiltiem, caurbrauktuvēs, dārzos, skvēros, zālienos, pagalmos un citās vietās, ierīkot, celt un remontēt pazemes būves un veikt rakšanas darbus, kas saistiti ar virszemes būvēm, atļauts tikai pēc saskaņota projekta un rakstiskas atļaujas, ko izsniegusi Jūrmalas pilsētas Atļauju izsniegšanas komisija rakšanas darbiem apakšzemes komunikāciju ierīkošanai (turpmāk tekstā — Komisija). Avāriju likvidēšanas darbus, kas saistīti ar laušanu, var uzsākt pēc bojāto tīklu īpašnieka telefonogrammas atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti šo noteikumu daļā "Avārijas darbi".

2.27. Aizliegts patvarīgi izdarīt izrakumus, dzīt pāļus un tapas, izmantot smilšu karjerus, augsni, rakt velēnas, planēt laukumus un nojaukt ēkas, neatslēdzot pazemes komunikācijas un bez noteiktā kārtībā saņemtas atļaujas.

2.28. Noteikt, ka galvenais veids, kā ierīkojumas pazemes būves, šķērsojot pilsētas nozīmes maģistrāles ar pilnveidotu segumu, ir slēgtais paņēmiens bez seguma virsmas uzlaušanas. Jautājumu par pazemes komunikāciju ierīkošanas slēgtā paņēmiena izmantošanas lietderību un iespējām risina projektēšanas organizācijas projekta un tāmes izstrādāšanas laikā, to saskaņojot noteiktā kārtībā.

2.29. Nav atļauti nekādi plānoti un neplānoti ceļa seguma un ar ietvju laušanu saistīti darbi pēc jaunā asfaltbetona seguma noklāšanas, izņemot avārijas darbus.

2.30. Lai iezīmētu darbu veikšanas iecirkni, katra rakšanas vieta jānodrošina ar standarta nožogojumiem, uz kuriem jānorāda juridiskās personas, kas veic rakšanas darbus, nosaukums, tālruņa nummurs un darbu vadītāja uzvārds, bet tumšā vietā jāāpgaismo ar sarkanu lukturi vai prožektoru, jānovieto ceļa zīmes un apvedceļa rādītāji.

Līdz objekta nodošanai par nožogojuma un satiksmes līdzekļu stāvokli atbildīgs ir darba devējs. Par izmaiņām satiksmes organizēšanā, kas saistitas ar darbu norisi, pilsētas maģistrālēs un ielās, kur kursē sabiedriskā transporta līdzekļi, celtniecības organizācijām iedzīvotāji jābrīdina ar masu informācijas līdzekļu starpniecību. Pēc darbu pabeigšanas regulēšanas tehniskie līdzekļi jānovāc. Uzlaužot ielas braucamās daļas segumu, daļēji jānodrošina iespēja transportlīdzekļīem pārvietoties bez šķēršļiem. Ja uzlauž visu ielas segumu, jānodrošina netraucētas kustības iespēja ugunsdzēsības, ātrās palīdzības un specializētajām mašīnām, kā arī jāatrisina jautājums par sabiedriskā pasažieru transporta kustību.

Par caurbrauktuves slēgšanu jāpaziņo ugunsdzēsības iestādēm, kā arī ātrās un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Apvedceļus ierīko, pārzina un likvidē par būvētājas organizācijas līdzekļiem.

Ja ierīko pazemes būves, attiecīgajām organizācijām jānodrošina normāla gājēju kustība,kā arī iespēja iebraukt pagalmos un ieiet mājās.

2.31. Pilnīga satiksmes slēgšana pilsētas ielās pieļaujama tikai ar Komisijas atļauju. Daļēja transporta kustības ierobežošana atļauta pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas par apakšzemes darbu veikšanu. Minētais punkts jāsaskaņo ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

2.32. Aizliegts braukt pa pilsētas ielām ar kāpurķēžu traktoriem un citām kāpurķēžu mašīnām.

Pārvadāt gabarītam neatbilstošas un smagas kravas atļauts ar pilsētas domes attiecīgas institūcijas rakstisku atļauju pēc saskaņošanas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

2.33. Ja būvē un rekonstruē ceļu braucamo daļu un ietves, pazemes būvju īpašniekam ar saviem spēkiem un par būvētājas organizācijas līdzekļiem jāatvieno pārvietojamie komunikāciju posmi. Komunikācijas sakaņā ar jaunajām atzīmēm pārvieto specializētās organizācijas pēc būvētājas organizācijas pasūtījuma un par tās līdzekļiem.

2.34. Par kontrolaku ( ūdensvada, gāzes, kanalizācijas, kabeļu, drenāžas,u.c.) vāku stāvokli atbildīgs komunikāciju īpašnieks.

2.35. Ja konstatēti gadījumi, ka izdarīta patvarīga rakšana vai ierīkotas pazemes būves, pēc Jūrmalas pilsētas domes vai būvinspekcijas pieprasījuma darbi nekavējoties jāpārtrauc. Tie turpināmi tikai pēc tam, kad noskaidroti iemesli, veikti nepieciešamie pasākumi vainīgo personu noskaidrošanai un saņemta attiecīga atļauja.

2.36. Šo noteikumu 2.26.punktā minētos darbus atļauts veikt tikai personām, kam izsniegta apliecība par šo noteikumu pārzināšanu un kuras iepazīstinātas ar citiem likumdošanas aktiem un noteikumiem par darbu veikšanu.

 

PAZEMES BŪVJU IERĪKOŠANAS, REKONSTRUKCIJAS UN REMONTA PROJEKTU SASKAŅOŠANAS KĀRTĪBA

2.37. Pazemes būvju ierīkošanas, rekonstrukcijas un remonta, ceļu būves un remonta, kā arī rakšanas darbi, kas saistiti ar pazemes komunikācijām, pieļaujami tikai pēc projekta, kas saskaņots ar šādām organizācijām —

Arhitektūras un plānošanas pārvaldi, Rīgas elektrotīklu Jūrmalas tīklu rajonu, Ūdensvadu un kanalizācijas uzņēmumu, Jūrmalas gāzes apgādes rajonu "Jūrmalas gāze", a/s "Lattelekom" Jūrmalas uzņēmumu, uzņēmumu "Jūrmalas mežs", Valsts autotransporta firmu "Jūrmala", Ceļu satiksmes drošības direkciju, , Latvijas valsts maģistrālo sakaru uzņēmumu, Latvijas valsts televīzijas un tālsakaru uzņēmumu, Siltumtīklu uzņēmumu, Rīgas reģģionālo vides aizsardzības komitejas pārstāvi.

Gadījumos, kad projektēšanas robežas skar arī citu organizāciju intereses, projekts jāsaskaņo ar tām.

2.38. Pirms darbu veikšanas atļaujas saņemšanas jāpasūta pilsētas ģedēziskajā dienestā trases nospraušana dabā, kas tiek noformēta ar attiecīgu aktu.

2.39. Grozīt apstiprinātās trases bez saskaņošanas ar domes attiecīgiem domes dienestiem un citām ieinteresētajām organizācijām aizliegts.

2.40. Ja par paredzētajām trasēm radušās domstarpības, galīgo lēmumu pieņem Jūrmalas pilsētas komunālais dienests.

2.41. Saskaņotais projekts ir spēkā divus gadus pēc saskaņošanas dienas. Ja darbi nav uzsākti,ierīkojot kaut daļu no paredzētās pazemes būves, tas saskaņojams no jauna visās institūcijās.

 

DARBU VEIKŠANAS ATĻAUJU IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA

2.42. Darbu veikšanas atļaujas darbiem pilsētas ielās un ceļos sarkano līniju norobežotajā teritorijā izsniedz un darbu veikšanas kārtību pilsētas ielās ,parkos un apstādījumu teritorijānosaka Komisija vai organizācijas, kas pārzina attiecīgo teritoriju, izņemot rakšanas darbus pazemes komunikāciju aizliegtajā joslā.

2.43. Atļauju izsniedz organizācijām, kas veic darbus. Tā derīga tikai attiecībā uz noteiktā veida un apjoma darbiem minētajā iecirknī un laika periodā atļaujā minētajam darbu veicējam.

2.44. Lai saņemtu pazemes būvju ierīkošanas vai remonta darbu atļauju ar sarkanajām līnijām iezīmētajā teritorijā pilsētas ielās vai rajonu caurbrauktuvēs, jāiesniedz šādi dokumenti:

2.44.1. Iesniegums, kurā uzrādīti veicamie darbi, atbildīgais par darbu veikšanu un izpildes termiņi;

2.44.2. noteiktā kārtībā apstiprināts un ar ieinteresētajām organizācijām saskaņots trases projekts;

2.44.3.darbu veikšanas projekts ar darbu veikšanas kalendāro grafiku;

2.44.4. organizācijām, kas nav noslēgušas darbuzņēmēja līgumu par ceļu seguma atjaunošanu — garantijas vēstule par ceļu seguma atjaunošanu;

2.44.5. pilsētas ģeodēziskā dienesta trases nospraušanas akts.

2.45. Iesniegumus par darbu veikšanu iepriekš izskata pilsētas Komisija.

Komisijas lēmumu reģistrē un tas kļūst par pamatu darbu atļaujas izsniegšanai.

2.46. Izskatot iesniegumus par pazemes darbu veikšanu, Komisija nosaka darbu veikšanas termiņus, ievērojot tehniskajā dokumentācijā minētos termiņus un vietējos apstākļus.

2.47. Atļaujas izsniedz personām, kas ir darbu vadītāji vai meistari un kam izsniegta apliecība par šo noteikumu pārzināšanu.

 

DARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA

2.48. Visus pazemes komunikāciju ierīkošanas un remonta, kā arī ceļa seguma atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai specializētās organizācijas.

2.49. Pazemes komunikāciju būves vai rekonstrukcijas darbus atļauts sākt tikai pēc tam, kas Komisija izsniegusi darbu veikšanas atļauju.

2.50. Veicot rakšanas darbus gājēju un transporta kustības vietās, jāievēro darbu secība, kas nodrošina transporta un gājēju kustību, šo secību nosaka Komisija. Atbildīgas par transporta un gājēju kustības drošības garntēšanu darbu joslā ir amatpersonas, kas atbild par darbu veikšanu.

Veicot rakšanas darbus uz ietvēm, gājēju celiņiem, pieejām ēkām un sabiedriskām vietām jānodrošina drošība šajās vietās, norobržojot tās ar attiecīgām barjerām, pārejas vietās uzliekot pagaidu tiltiņus, kas ar tumsas iestāšanos jāapgaismo.

2.51. Darbu laikā par to veikšanu atbildīgai personai vai tās pilnvarotai personai jāatrodas darbu vietā un tai klāt jābūt atļaujai un apstiprinātam projektam.

2.52. Lai veiktu nepieciešamos drošības pasākumus un novērstu pazemes būvju bojāšanu, par darbu veikšanu atbildīgai personai ne vēlāk kā diennakti pirms darbu sākuma jāuzaicina uz darbu vietu ieinterseēto organizāciju pārstāvji, kopā ar tiem jānosaka pazemes būvju izvietojums un jāveic nepieciešamie pasākumi. kas nodrošinātu šo būvju pilnīgu saglabāšanu. Darbu veicējam jābūt darbu veikšanas atļaujai.

2.53. Par būvju bojāšanu atbildīga ir darbu veicēja organizācija un tā persona, kas ir atbildīga par darbu veikšanu.

2.54. Darbu veicējiem jāizpilda darbu veikšanas atļaujā norādītie tehniskie noteikumi, kā arī ieinteresēto organizāciju pārstāvju norādījumi (noteikumi) un izpildes termiņi.

2.55. Izjaukto asfalta segumu un lieko grunti aizved uz pilsētas domes komunālā dienesta norādīto vietu.

2.56. Aizliegts ierīkot nokraušanas laukumus apstādījumos, ielu, mežaparku u.tml. joslā.

2.57. Gadījumos, kad ielu braucamo daļu šķērso pazemes komunikācijas un kad nepieciešams pilnīgi pārtraukt satiksmi, uz laiku iekārtojami vietējie apvedceļi. To ierīkošanu nepieciešams saskaņot ar pilsētas domes komunālo dienestu un Ceļu satiksmes drošības direkciju.

Vietējos apvedceļus ierīko būvētāja organizācija. Īslaicīgai lietošanai tos pieņem pilsētas domes komunālais dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ekspluatācijas laikā vietējos apvedceļus uztur kārtībā un par satiksmes drošību atbild būvētāja organizācija.

Pēc ielas seguma atjaunošanas apvedceļu likvidē būvētāja organizācija, apvedceļa teritoriju atjaunojot sākotnējā kārtībā.

2.58. Ielās, laukumos un citās labiekārtotās teritorijās rakt un aizbērt tranšejas un būvbedres pazemes būvju ierīkošanai un virszemes būvju celtniecībai drīkst, ievērojot šādus noteikums:

2.58.1. tranšeju platumam jābūt minimālam atkarībā no būves ārējiem izmēriem; asfalta segumu atļauts uzlauzt ar asfaltgriežamām mašīnām;

2.58.2.tranšejas un būvbedres jānostiprina atbilstoši projekta noteikumiem;

2.58.3.tranšejas un būvbedres aizberamas ar tīru grunti vai smiltīm, bet ziemā — ar atlaidinātām smiltīm līdz 0,2 metriem biezos slāņos, turklāt katrs slānis rūpīgi jānoblietē;

2.58.4.aizberot tranšejas un būvbedres, grunts blīvuma koeficientam jābūt ne mazākam par 0,98; tas apliecināms ar laboratorijas izsniegtu atļauju;

2.58.5. tranšejas un būvbedres aizber ar grunti, to pieblīvējot līdz šķembu kārtas atzīmei; pārējā daļa līdz ceļa seguma augšējai atzīmei aizberama ar šķembām.

2.59. Ūdeni no būvbedrēm, tranšejām un akām drīkst sūknēt lietus ūdens notekās, ja pie sūkņa noteces ierīkots nostādinātājs. Aizliegts sūknēt ūdeni tieši uz ielas braucamās daļas un trotuāriem un mežā.

2.60. Pēc pazemes komunikāciju ierīkošanas vai rekonstrukcijas darbu pabeigšanas būvētājas organizācijas pienākums ir:

2.60.1. rūpēties par to, lai aizbērtā tranšeja līdz ceļa seguma atjaunošanai neapdraudētu transporta kustības un gājēju drošību;

2.60.2. izsaukt darbu pieņemšanai visu ieinteresēto, kuru komunikācijas atrodas šajā posmā, organizāciju un ceļu atjaunotājorganizāciju pārstāvjus, kas pieņemtos darbus noformē ar attiecīgu aktu.

2.61. Parpalikusī grunts un materiāli jāizvāc un šīs vietas jānotīra būvētajai organizācijai 24 stundu laikā pēc tranšejas aizbēršanas.

2.62. Pēc aizbērtās tranšejas pieņemšanas ceļa seguma atjaunošanai līdz darbu pabeigšanai atbildīga par teritoriju un tās nožogojumu stāvokli ir būvētāja organizācija.

2.63. Pilsētas galvenajās maģistrālēs, kur intensīva transporta un gājēju kustība, pazemes būvju ierīkošanas darbi jāveic naktī.

 

AVĀRIJAS DARBI

2.64. Avārijas darbus ir tiesības veikt organizācijām un uzņēmumiem, kuru bilancē ir pazemes komunikācijas .

2.65. Avāriju likvidēšanas darbi pazemes būvēs veicami nekavējoties; par to ar telefonogrammu jāpaziņo Jūrmalas pilsētas domes komunālajam dienestam un Ceļu satiksmes drošības direkcijai, turklāt līdz pulkstens 10.00 nākamajā darba dienā jāiesniedz attiecīgs pieteikums Komisijai apakšzemes komunikāciju avārijas likvidēšanai.

2.66. Avārijas darbu vietas jānožogo visā to platumā un naktīs jāapgaismo.

2.67. Pec avārijas likvidēšanasa darbu pabeigšanas darbu veicējai organizācijai jāveic profilaktisks ceļa seguma atjaunošanas darbs, aizberot tranšejas un būvbedres ar zemi, to blīvējot pa kārtām, un šķembu kārtu, kā arī aizvācot no teritorijas pārpalikušo granti un būvgružus.

2.68. Nodot darbu vietu atjaunošanai tiek pieaicināts atjaunošanas darbu organizācijas pārstāvis. Līdz tam par darba vietas stāvokli, ceļa zīmēm un nožogojumu atbildīga ir organizācija, kas veic avārijas likvidēšanas darbus.

2.69. Kategoriski aizliegts pazemes komunikāciju ierīkošanu un remontdarbus veikt, aizbildinoties ar avāriju.

 

CEĻU SEGUMA UN APSTĀDĪJUMU ATJAUNOŠANAS KĀRTĪBA

2.70. Ceļu segumu atjauno atbilstoši sanitāro normu un noteikumu prasībām un tehniskajiem noteikumiem:

2.70.1. izjauktās ietves, neatkarīgi no seguma veida atjauno visā ietves platumā;

2.70.2. asfaltbetona seguma ielas braucamo daļu atjauno iepriekšējā stāvoklī;

Ja pazemes komunikācijas ierīkotas ceļa vai ielas apmales tiešā tuvumā (1,5 metru attālumā), jāatjauno segums visā ielas platumā;

2.70.3. grunts bezseguma braucamā daļa ajaunojama iepriekšējā stāvoklī, noberot to ar 20 centimetru biezu grants kārtu, kas sablīvējama un noplanējama, lai nodrošinātu transporta kustību;

2.70.4. apstādījumi atjaunojami izrktajā platumā saskaņā ar Komisijas norādījumiem;

2.70.5. ceļu virszemes būves (ceļa stabiņi, ielu pārejas, gājēju ceļa ierobežojumi,u.c.) atjauno par rakšanas darbu veicējas organizācijas līdzekļiem un ar tās spēkiem.

2.71. Ceļu seguma atjaunošanas termiņu nosaka atkarībā no darbu apjoma un ielas nozīmīguma.

Gadījumos, kad ielu braucamā daļā pārrakta šķērsām vai avārijas dēļ ceļa segumu iepriekšējo stāvoklī atjauno:

2.71.1. maģistrālēs un ielās, kur notiek intensīva transporta kustība — 24 stundu laikā;

2.71.2. pārējās ielās — 48 stundu laikā.

Sastādot pazemes būvju un to pārvietošanas projekta un tāmes dokumentāciju, projektēšanas organizācijām jāparedz šajā punktā noteikto darbu veikšana.

2.72. Atjaunoto ceļa segumu nodod saskaņā ar aktu kopā ar izpildrasējumiem pilsētas komunālajam dienestam.

2.73. Ja pēc ceļa seguma atjaunošanas gada laikā veidojas bedres nekvalitatīvas grunts sablīvēšanas dēļ, tad seguma atjaunošanu veic par pazemes komunikāciju būvētājas organizācijas līdzekļīem, pazemes būvju celtniecības, rekonstrukcijas un remontu plānošanas koordinēšanas kārtībā.

2.74. Jaunu pazemes komunikāciju ierīkošana, pilsētu ielu, ceļu un laukumu labiekārtošana jāveic kompleksi, atbilstoši grafikam, kas sastādīts saskaņā ar pazemes komunikāciju, ceļu būves, remonta un rekonstrukcijas darbu veicēju organizāciju darbu titulsarakstiem.

2.75. Ielu un ceļu pazemes komunikāciju kapitālā remonta un rekonstrukcijas plānu projekti (katram pusgadam) visām organizācijām, kurām pieder pazemes komunikācijas, jāiesniedz līdz iepriekšējā gada 1.novembrim un tekošā gada 1.maijam pilsētas komunālajam dienestam.

2.76. Visām aptaujātajām organizācijām divu mēnešu laikā pilsētas domes komunālajam dienestam jāiesniedz atbildes, uz kuru pamata tiek sastādīti pazemes komunkāciju ierīkošanas darbu grafiki pirms ceļu būvdarbu sākuma.

Materiālus, kas iesniegti pēc minētā termiņa, grafikā neiekļauj un to veikšanai jāmaksā nodevas.

2.77. Pamatojoties uz organizāciju iesniegtām ziņām un darbu grafiku, tiek izstrādāti pazemes komunkāciju adresātu programmas, kurās norādīti atsevišķu pazemes komunikāciju ierīkošanas un remonta termiņi, ievērojot nepieciešamību šos darbus pabeigt līdz ceļa būvdarbu sākumam. Adresātu programmas apstiprina pilsētas domes komunālajam dienestam.

2.78.Pēc apstiprināšanas ar adresātu programmām tiek iepazīstinātas visas būvētājas organizācijas un projektu pasūtītāji.

2.79. Atļaujas adresātu programmās iekļautajos objektos nepieciešamo darbu veikšanai izsniedz noteiktajā kārtībā atsevišķi par katru pazemes komunikācijas veidu.

2.80.Visām organizācijām, neatkarīgi no to resoru pakļautības, plānojot darbus, kas saistīti ar ceļa seguma vai citu pilsētas ielu elementu uzlaušanu, līdz iepriekšējā gada 1.novembrim un tekošā gada 1.maijam pilsētas domes pārvaldē jāiesniedz darbu uzskaitījums, norādot precīzu adresi, darbu veidu, apjomu un termiņu.

2.81. Ja attiecīgie pieteikumi par pazemes komunikāciju ierīkošanu vai remontu nav iesniegti, pilsētas domes pārvaldei ir tiesības atļauju neizsniegt.

2.82. Pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem, tiek sastādīts ceļa seguma rakšanas darbu titulsaraksts. Celtniecības vai remontdarbu termiņus un secību nosaka ieinteresētās organizācijas un Komisija kopīgā sēdē.

 

PAZEMES KOMUNIKĀCIJU ĢEODĒZISKĀ IZPILDUZMĒRĪŠANA

2.83. Visu komunikāciju kontroluzmērīšanu Jūrmalas pilsētā izdara pilsētas ģeodēziskais dienests, sastādot par to attiecīgu aktu un izdarot izmaiņas planšetēs.

2.84. Organizācijām un resoriem, kas ekspluatē pazemes komunikācijas, aizliegts pieņemt ekspluatācijā izbūvētos pazemes tīklus vai atļaut pieslēgt objektus esošajiem tīkliem, ja netiek uzrādīts pilsētas vecākā ģeodēzista akts par tīklu ierīkošanas atbilstību saskaņotajai projekta dokumentācijai.

2.85. Pazemes komunkāciju būvorganizācijai ne vēlāk kā nedēļu pirms pazemes komunikāciju ierīkošanas darbu pabeigšanas pilsētas ģeodēziskajam dienestam jāiesniedz:

2.85.1. organizācijas vadītāja un galvenā grāmatveža parakstīts pasūtījums, norādot pasūtījuma izpildītāja uzvārdu un darba vietas telefonu;

2.85.2. saskaņots pazemes komunikācju projekts un tā izpildshēma, ja trase izmainīta attiecībā pret projektā paredzēto.

2.86. Pēc materiālu izskatīšanas nākamajā dienā tiek izsniegts rēķins par pazemes komunikāciju kontrolmērīšanu saskaņā ar cenrādi. Būvētāja organizācija rēķinu apmaksā trīs dienu laikā. Aktu izsniedz piecu dienu laikā pēc rēķina apmaksāšanas.

2.87. Pirms tranšeju un būvbedres aizbēršanas būvētajai organizācijai jāziņo par objekta sagatavotību izpilduzmērīšanai. Ja organizācija sniegusi nepareizu informāciju par objekta sagatavotību, uzmērīšanas termiņi tai jāatjauno rindas kārtībā.

2.88. Atbilstoši kontroluzmērīšanas datiem ģeodēziskais dienests divu dienu laikā izsniedz pieņemšanas komisijas vai ekspluatējošās organizācijas vajadzībām pārbaudes aktu vienā eksemplārā, kurā norādīta trase, faktiskās un projektā paredzētās horizontālās un vertikālās atzīmes.

 

Pielikuma pielikums

 

ĒKAS UN B ŪVJU FASĀŽU KRĀSOJUMA NOTEIKUMI JŪRMALĀ

 

1. NOTEIKUMU MĒRĶI:

1.1. Nodrošināt vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu statusu Jūrmalas pilsētai.

1.2. Saglabāt tradicionālo Jūrmalas arhitektūras vidi.

1.3. Nodrošināt ēku un būvju fasāžu tehnikas elementu atjaunošanu un fasāžu kvalitatīvu krāsošanu.

1.4. Nodrošināt ēkām piegulošo pilsētvides elementu atjaunošanu vai rekonstrukciju.

 

2. ĒKU UN BŪVJU FASĀŽU UN TO ELEMENTU KRĀSOŠANA:

2.1. Ēku un būvju fasāzu krāsojumu reglamentē ēku fasādes krāsojuma pase, turpmāk tekstā — "pase".

2.2. Pase nosaka fasādes un tās elementu krāsu toni:

2.2.1. cokolam vai cokola stāvam;

2.2.2. sienu virsmām;

2.2.3. fasādes tektonikas elementiem;

2.2.4. logiem, durvīm, slēģiem;

2.2.5. balkona režģiem u.c. elementiem;

2.2.6. jumtam, nojumēm, notekcaurulēm.

2.3. Pase nosaka ēkām pieguļošo būvju un vides elementu krāsojuma toni.

2.4. Pase norāda krāsu tipu, marku un krāsojuma virsmas spīduma pakāpi.

2.5. Pase ietver ēkas galvenās fasādes notinumu vai fotofikāciju.

2.6. Pasi sagatavo un izsniedz Jūrmalas pilsētas arhitektūras un plānošanas pārvalde.

 

3. KRĀSOŠANAS DARBU KĀRTĪBA:

3.1. Saremontēt teknes, notekcaurules un nojumes.

3.2. Novērst fasādes apmetuma, apšuvuma u.c. defektus.

3.3. Atjaunot fasādes tektonikas elementus.

3.4. Demontēt nedarbojošās reklāmas ierīces, nevajadzīgus vadus, āķus u.tml. elementus.

3.5. Veikt pilnu krāsojamās virsmas sagatavošanu.

3.6. Pēc virsmas sagatavošanas uzkrāsot pasē norādītos toņus 0,5 kv.m. parauglaukumā.

3.7. Krāsošanas darbus veikt pēc toņa parauga saskaņošanas ar pases iesniedzēju.

3.8. Izkārtnes, ielu fasādes, plāksnes, namu numerācijas zīmes krāsošanas laikā demontējamas, virsmas laukumi zem tām krāsojami.

3.9. Atbildīgs par virsmas sagatavošanas un krāsošanas kvalitāti ir ēkas īpašnieks, valdītājs.

 

4. ĒKĀM PIEGULOŠO BŪVJU UN VIDES ELEMENTU

REKONSTRUKCIJA UN ATJAUNOŠANA:

4.1. Ēkām piegulošo pilsētvides elementu projektus vai projektu piesaistes saskaņo arhitektūras un plānošanas pārvalde.

4.2. Ēkām piegulošo pilsētvides elementu krāsojumu nosaka ēkas fasādes pase.

4.3. Ēku jumta un fasādes krāsojums vai cita apdares virsma nedrīkst būt plankumaina, noputējusi, izbalējusi, notecējusi, atlobījusies, nosūnojusi vai citādi bojāta.

4.4. Ēku īpašniekiem, valdītājiem jānodrošina jumtu un fasāžu apdares virsmu sakoptība atbilstoši ēku un būvju fasāžu krāsojuma noteikumiem.