Par "Koncepciju valsts stratēģijai laukos"

Kam šī koncepcija adresēta?

Mūsu valstī daudzās nozarēs trūkst likumu. Arī lauksaimniecībā. Pašreizējās valdības zemkopības ministrs ir pirmais, kas būtiski mēģina šo trūkumu novērst. 1995. gada 7. janvārī "LV" publicēts koncepcijas projekts valsts stratēģijai lauksaimniecībā. Grūti spriest — vai autori to iecerējuši izstrādāt kā pasaulē pazīstamo dokumentu "Valsts ekonomisko politiku" lauksaimniecībā? Varbūt — vienkārši darba plānu Zemkopības ministrijai? Koncepcija. Latīniski — conceptio — sakopošana, kopums, uztvere. Tā ir sistēma, kurā apkopoti uzskati par parādībām, procesiem (..) un ir to izpratnes forma, kas balstīta uz kādas noteiktas teorijas pamatatziņām. Kāda ir šoreiz publicētā koncepcija?

No tās nevar secināt, kuram šī koncepcija adresēta. Valdībai? Zemkopības ministrijai — rīcībai? Pašvaldībām? Zemniekiem? Par to nav norādes ne koncepcijas ievadā, ne noslēgumā. Nevar rast atbildi, arī to izlasot.

Vai tas ietekmēs lauksaimniecības ražošanas ievirzi?

Ja to rūpīgi pildītu, tad daļēji — jā! Taču tas būs ļoti sarežģīti, jo Latvijā nav likuma par lauksaimniecību. Arī koncepcijā rakstīts, ka "pirmkārt un vissteidzamāk ir jāizstrādā un jāpieņem likums "Par lauksaimniecību", kas noteiks Latvijas lauku stratēģisko virzību. Pēc tam jāizstrādā taktisko likumu pakete, no kuriem svarīgākais būtu "Lauksaimniecības gada likums"". Turklāt jau šīs koncepcijas projekts paredz, ka tā ietvaros jāizstrādā vēl vairākas dažāda rakstura programmas: "mērķprogramma labības audzēšanai (4.1.11.)", "īpaša mērķprogramma (4.3.5.)", "kardināla rekonstrukcijas programma (4.4.1.)", "kartupeļu programma (4.5.3.)", "visīsākajā laikā jāizstrādā detalizētas programmas 4.8.3. punktā ietverto virzienu praktiskai sekmēšanai (4.8.4.)", "jāizstrādā profesionāli augsta līmeņa programma 4.9.2. punktā formulēto mērķu sasniegšanai", "šajā punktā (4.10.; 5.) norādīto mērķu sasniegšanai nepieciešama vispusīga, konkrēta, profesionāli kvalificēta programma", "apmežošana (jāveic) pēc īpašām programmām". Taču tas vēl nav viss. Šis projekts paredz vēl daudzus citus sarežģītus darbus. Tik ļoti daudz kas ir jāveido, jāsekmē, jānosaka, jāorganizē, radikāli jāpārkārto, jāveido jaunas sistēmas. (..) Tātad šī koncepcija vēl ir ļoti tāla no tiešas iedarbes tam, kuram tā adresēta!

Kas, liekas, ir izlaists?

Nav objektīva vērtējuma. Piemēram, nav nopietna LTF un Zemkopības ministrijas augsta līdera J.Kinnas lauksaimniecības doktrīnas un LTF līdera, vēlāk premjera I.Godmaņa rūpniecības doktrīnas darbības izvērtējuma Latvijas lauksaimniecības un rūpniecības sagraušanā. Ļoti rūpīgi tādu ir izstrādājis V.Iesalnieks. Nevar iedomāties, kā varēs vadīt lauksaimniecību bez izglītības un zinātnes? Taču šajā koncepcijā tai nav atradusies vieta. Lauksaimniecības mehanizācija ietverta tikai starp citu — saistībā ar kādu no tehnoloģiskajiem procesiem. Darbam nav vienotas metodikas. Nav vienotas valodas izteiksmes. Rezultātā koncepcijai nav vienota darba rakstura. Kā izprast to, ka koncepcijā ir aizmirsts cilvēks? Cilvēks — darba darītājs. Cilvēks — ideju radītājs. Cilvēks — bezdarbnieks. Cilvēks — vientuļais pensionārs. Tātad vesels sociālo jautājumu kopums. Kur ir palikusi iedaļa par zemnieku kopdarbību (kooperācija). Kāda laukos veidosies kultūras dzīve? Vai turpināsies bibliotēku un kultūras iestāžu iznīcināšana? Vai to apturēsim? Tas ne tuvu nav viss. (..) Visgrūtāk izprast to, kā var būt koncepcija valsts stratēģijai kurā nav neviens vārds veltīts mazajam cilvēkam. Kopumā šī nav pilnvērtīga koncepcija valsts stratēģijai lauksaimniecībā.

Cik pamatoti ir koncepcijas secinājumi?

Diemžēl, nē! To varētu daļēji attiecināt tikai uz 3. un 4. iedaļu, kuras izstrādātas rūpīgāk. Taču arī te ir diskutējamas vietas. Diemžēl koncepcijas projektā ietvertā informācija atgādina dažādu literāro žanru apkopojumu. Te ir fragmenti no likumdošanas ierosinājumiem, daži labi formulēti situācijas vērtējumi, eseju fragmenti par nākotni, mācību grāmatas fragmenti un jo lielā vairumā apceres vai ieteikumi par to, kas būtu jādara nākotnē. Kas to darīs? Kad to darīs?

Vai tā ir koncepcija?

Vai publicētais dokuments atbilst priekšstatiem par koncepciju vispār? Šis darbs nav rediģēts. Rusicismu pārbagātība valodā. Netrūkst apbrīnojami sarežģītu jautājumu nostādnes vai uzdevumu izpildes formulējumu. Tas darbu attālina no īstenības, no dzīves. Vietām pat grūti izprast uzrakstīto. Jādomā — kā būs tad, kad tas būs jādara. Daži piemēri.

"(..) Jāsekmē princips, ka katrai lauku un mazpilsētas ģimenei ir zeme, ko var izmantot atbilstoši savām interesēm un spējām". "Kopumā visai labības apritei 4–5 gados var izveidoties jauna vai rekonstruēta mērķtiecīga harmonizēta bāze (..) (6)". "Specifiski veidosies mērķtiecīga tehniskā un tehnoloģiskā bāze arī visām citām lauku izejvielām (..)". "(..) sāksies arī mērķtiecīgs mācīšanas un apmācības process (..)". "Atbalstīt un attīstīt lauku cilvēkresursus, saglabājot un modernizējot lauku iedzīvotāju izglītības un profesionālās apmācības sistēmu (8.4.)". "Atbalstīt zinātniskās un tehniskās konsultācijas zemniekiem un citiem iedzīvotājiem (8.5.)". Te vēl varētu pārrakstīt pusi 10. iedaļas formulējumu. (..)

Priekšlikumi: par ko būtu jāraksta?

Šī koncepcija varēja būt iecerēta kā pasaulē pazīstamā "Valsts ekonomiskā politika". Tāda ir gandrīz visās attīstītajās zemēs. Latvijā līdz šim neviena līdzšinējā valdība savu valsts ekonomisko politiku nav publicējusi. Varēja cerēt, ka tāda būs lauksaimniecībai. Taču šī koncepcija ir veidota pēc cita principa.

Valsts ekonomiskās politikas (EP) sistēmā tad būtu jāietver galvenās tās sastāvdaļas — ekonomiskās politikas virzieni: konjuktūrpolitika, struktūrpolitika, sociālā politika, ārējā ekonomiskā politika. Ekonomiskās politikas instrumenti: budžets, kredīts, cenas, likumi. (..) Ja pēc šī principa būtu veidota lauksaimniecības koncepcija, tad būtu skaidrāka arī lauksaimniecības attīstības perspektīva.

Neizprotama ir Zemkopības ministrijas taktika šo dokumentu izveidē. Kādēļ neizmanto konkursus, bet izvēlas jau zināmu zinātnieku un speciālistu grupas? Konkurss netraucētu arī šādu grupu veidošanos. Taču viedokļu skaits būtu bagātāks. Un arī rezultāts — pilnvērtīgāks.

Rīgā Sigizmunds Timšāns