"Mēs allaž būsim kopā ar jums un palīdzēsim jums"

No 10. līdz 12. martam Latvijā vizītē uzturējās Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 10.martā tikās ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu (attēlā).

Sarunā pārrunāti divpusējās sadarbības jautājumi, kā arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās process.

Valsts prezidente pateicās Dānijai par tās pastāvīgo un sirsnīgo atbalstu Latvijai ceļā uz ES, kā arī ļoti aktīvo divpusējo sadarbību. V.Vīķe–Freiberga novērtēja Latvijas un Dānijas divpusējos projektus kā sekmīgus un konkrētus, ar skaidri redzamiem rezultātiem. P.N.Rasmusens augstu novērtēja Latvijas karavīru dalību Dānijas bataljona ietvaros starptautiskās miera uzturēšanas vienībās Balkānos.

Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar NATO paplašināšanos, sarunas dalībnieki minēja Rīcības plānu dalībai NATO. P.N.Rasmusens atzinīgi novērtēja šī plāna pieņemšanu, kas ļauj katrai kandidātvalstij pakāpeniski integrēties NATO. V.Vīķe–Freiberga pauda savu ieinteresētību sekot līdzi Latvijas bruņoto spēku attīstībai un savietojamībai ar NATO.

Tika pārrunāta sadarbība Baltijas jūras reģiona ietvaros, uzsverot enerģētikas loka izveidošanu. Abas puses bija vienisprātis par alternatīvas enerģijas avota nepieciešamību Baltijas valstīm. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka gaidāmajā triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā Lietuvā tas būs viens no centrālajiem sarunu tematiem.

Sarunā Latvijas prezidente un Dānijas premjerministrs sprieda par pilsoniskas sabiedrības nozīmi demokrātiskā iekārtā un sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā.

P.N.Rasmusens nodeva sveicienus no karalienes Margrētes II un ielūdza V.Vīķi–Freibergu oficiālā darba vizītē Dānijā. Prezidente pateicās par ielūgumu un lūdza nodot sirsnīgus sveicienus Dānijas karalienei 60.dzimšanas dienā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

10.martā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu (attēlā).

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Dānijas attiecības pēc mūsu valsts neatkarības ajaunošanas attīstījušās ļoti veiksmīgi. Pagājušā gada nogalē Helsinku sanāksmē Latvija saņēma uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) — tas ir liels mūsu valsts panākums, ko sekmējis arī Dānijas atbalsts un palīdzība.

Arī Dānijas premjerministrs akcentēja abu valstu ciešo sadarbību. Gan Latvija, gan Dānija ir mazas valstis, tāpēc tām vajadzētu sadarboties. Dānija ir gatava atbalstīt Latvijas virzību uz ES, gan daloties pieredzē, gan sniedzot materiālu palīdzību. P.N.Rasmusens augstu novērtēja Latvijas parlamenta pieņemto pilsonības likumu, kā arī izstrādāto sabiedrības integrācijas programmu, kas ir būtiski priekšnoteikumi, lai Latvija sekmīgi īstenotu savu ārpolitisko mērķi — iestāties Eiropas Savienībā. Liela nozīme, pēc Dānijas premjerministra domām, ir arī Baltijas jūras valstu sadarbībai.

Atbildot uz J.Straumes jautājumu par institucionālo reformu ES, P.N. Rasmusens sacīja, ka tai ir liela nozīme. Savā ziņā tas ir ES mājasdarbs, gatavojoties uzņemt jaunas dalībvalstis. Kā svarīgākos viņš akcentēja trīs problēmu lokus — Eiropas Komisijas sastāvu un darbību, balsošanas līdzsvara ievērošanu ES Ministru padomē, kā arī turpmāko Eiropas Parlamenta darbību. Viņš uzsvēra, ka institucionālā reforma jāveic tā, lai arī mazas valstis spētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES institūcijās.

Runājot par kopējās ES valūtas — eiro — ieviešanu, Dānijas premjerministrs informēja, ka septembrī notiks referendums, kurā Dānijas iedzīvotāji paudīs savu attieksmi pret eiro ieviešanu. Viņš pauda cerību, ka atbilde uz šo jautājumu būs pozitīva. Kopējās ES valūtas ieviešana, viņaprāt, nodrošinās nacionālās valūtas aizsardzību, būs pozitīva bāze privātajiem uzņēmējiem, kā arī kopā ar desmit citām Eiropas valstīm radīs spēcīgu ekonomisku veidojumu.

Tikšanās laikā pārrunāta arī politiskā situācija Krievijā un ES attieksme pret notikumu attīstību Austrijā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

10.martā Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Dānijas Karalistes premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu (attēlā).

Tikšanās gaitā A.Šķēle norādīja, ka Dānija ir viena no svarīgākajām Latvijas partnervalstīm, tāpēc attiecības ar šo valsti tiek uzskatītas par svarīgām un nozīmīgām. Dānijas Karalistes premjerministrs izteica atzinību par abu valstu attiecību attīstību, izsakot pārliecību, ka tās kļūs vēl aktīvākas, kā arī solīja Latvijai atbalstu tās reformu politikā.

Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) problemātiku, Dānijas premjerministrs informēja Latvijas pārstāvjus par Dānijas skatījumu uz ES tālāko attīstības gaitu un ES reformu procesu, kas saistīts ar starpvaldību konferences darbu. A.Šķēle informēja par Latvijas valdības viedokli attiecībā uz ES paplašināšanos un iestāšanās sarunu atklāšanu. Lai gan Latvija bija gatava sākt sarunas 15 sadaļās, tiek akceptēta arī 8 sadaļu atvēršana vienlaikus, apzinoties, ka svarīgākais jautājums ir sarunu pabeigšana par attiecīgajiem tematiem. P.N.Rasmusens informēja, ka šā gada 28.septembrī Dānijas Karalistē notiks referendums par Dānijas pievienošanos Eiropas vienotajai valūtas sistēmai.

Latvijas premjerministrs informēja Dānijas premjerministru par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā, kā arī apliecināja, ka Latvijas Republika pēc neatkarības atjaunošanas kļuvusi par savdabīgu veiksmes stāstu sabiedrības integrācijas jautājumos, jo, ņemot vērā būtiskās izmaiņas nacionālajā sastāvā, Latvijai bija visas iespējas kļūt par riska zonu. Ministru prezidents apliecināja, ka sabiedrības integrācija ir viena no valdības prioritātēm. Dānijas premjerministrs izteica atzinību par Latvijas valdības politiku integrācijas jautājumos un apliecināja gatavību sniegt atbalstu šo procesu veicināšanā.

A.Šķēle informēja par Latvijas valdības politiku attiecībā uz NATO paplašināšanos un uzsvēra, ka valdības prioritātes ir militārā budžeta ievērojama palielināšana, kā arī aizsardzības sistēmas cilvēkresursu kvalitātes paaugstināšana

Dānijas Karalistes un Latvijas Republikas valdību vadītāju un delegāciju sarunas Ministru kabineta Sēžu zālē 2000.gada 10.martā Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pols Nīrups Rasmusens atzinīgi novērtēja Latvijas valdības panākumus NATO politikā, aicinot arī turpmāk piekopt tikpat aktīvu politiku, un solīja vispusīgu atbalstu NATO politikas īstenošanā. Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja sadarbību Baltijas jūras valstu padomes ietvaros, īpaši koncentrējoties uz vienotas energosistēmas veidošanu, kā arī pierobežu rajonu sadarbības pilnveidošanu. A.Šķēle izteicās, ka Baltijas jūras reģions perspektīvā kļūs par visenerģiskāko attīstības reģionu Eiropas Savienības ietvaros. Apspriežot abu valstu divpusējās attiecības, valdību vadītāji pārrunāja nepieciešamību aktivizēt hipotēku bankas sistēmas pilnveidošanu Latvijā.

Valdības preses departaments

Abu valstu valdību vadītāju preses konferencē

"Mēs allaž būsim kopā ar jums un palīdzēsim jums, līdz jūsu valsts kļūs pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts," teica Dānijas Karalistes premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens Latvijas un Dānijas valdību vadītāju preses konferencē piektdien, 10.martā, Ārlietu ministrijā.

Preses konferenci ievadīja Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle, žurnālistiem pavēstot:

— Šī ir ļoti jauka un patīkama diena Latvijai, kad ciemos ieradies mums ļoti draudzīgas un labvēlīgas valsts ministru prezidents, mans labs paziņa Pols Nīrups Rasmusens. Bija patīkami ar viņu kārtējo reizi tikties. Mēs pieskārāmies pašiem svarīgākajiem jautājumiem, kas interesē Latviju un Dāniju. Tā ir Eiropas Savienības paplašināšana, NATO, valstu divpusējās attiecības. Pieskārāmies arī jautājumiem par Krieviju. Es kārtējo reizi pārliecinājos par Dānijas nepārprotamo atbalstu Latvijai mūsu valsts integrācijas procesā ES un NATO. Mēs varam izteikt atzinību par palīdzību, kas sniegta Latvijai, domājot par mūsu integrācijas problēmām. Latvijai vien Dānija ir palīdzējusi valodas apmācības programmu ietvaros apmēram 500 tūkstošu ASV dolāru izteiksmē, kas ļāvis apgūt valodu vairāk nekā 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Šādi piemēri raksturo mūsu sadarbības patieso līmeni, Dānijas patieso vēlmi mums palīdzēt, patieso draudzības pakāpi starp abām valstīm. Es vēlreiz gribu Latvijas valdības vārdā izteikt pateicību par to. Ceru, ka nākamie sadarbības projekti, piemēram, hipotekārās kreditēšanas jomā, par ko mēs arī šodien runājām, būs tikpat veiksmīgi.

Savukārt Dānijas Karalistes premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens teica:

— Paldies jums, premjerministra kungs, par ļoti laipno uzņemšanu. Mēs jau agrāk esam ne reizi vien tikušies. Vēlreiz paldies par jauko iespēju apmeklēt jūsu zemi. Es esmu izteicis arī cieņu par premjerministra darbu. Man liekas, tas ir ļoti prasmīgs darbs un Latvijā ir jau ļoti daudz sasniegts. Es ceru, ka šis darbs tikpat sekmīgi turpināsies, līdz Latvija kļūs ES dalībvalsts. Es ceru, ka Latvijas un Dānijas sadarbība turpināsies arī Baltijas jūras valstu sadarbības ietvaros, kā arī Latvijas centienos kļūt par ES dalībvalsti. Es patiesi uzskatu, ka jūsu vieta ir Eiropas Savienībā. Jūsu valsts ir ieguvusi ļoti lielu vēsturisko pieredzi. Jūs esat piedzīvojuši padomju okupācijas laiku, un es ceru, ka arī šī jūsu pieredze mums ļaus kļūt vēl veiksmīgākiem sadarbības partneriem. Es pilnībā atbalstu jūsu centienus iekļauties Eiropas Savienībā. Rīga nākamgad svinēs savu 800 gadu jubileju. Tas man atgādina faktu, ka Rīga jau izsenis bijusi Hanzas savienības pilsēta. Tagad Rīgai un Latvijai jaunā kapacitātē un kvalitātē jābūt atkal šīs Hanzas pilsētu savienības tradīciju turpinātājām, kas pastāv un attīstās mierā un labklājībā, visas demokrātiskās pasaules kontekstā. Atceroties senu retoriku, ir teiciens par Baltijas jūru kā miera jūru. Šis princips tagad var tikt īstenots visā pilnībā. Tagad es esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums abu valstu premjerministriem: kādi būs nākamie abu valstu sadarbības soļi Latvijas virzībā uz NATO? Kā zināms, Dānija mūsu valstij jau daudz ir palīdzējusi šajā jomā un, cerams, palīdzēs vēl.

A.Šķēle: — Atbildot uz jūsu jautājumu, es vispirms gribu vēlreiz izteikt lielu pateicību Dānijai par visu, kas tika darīts, lai pēdējā NATO paplašināšanas ziņojumā tiktu minēti konkrētu valstu, tai skaitā Latvijas, vārdi. Tas bija tieši Dānijas uzstājīgs ierosinājums, ko pēc tam atbalstīja arī citas valstis. Latvijas bruņoto spēku pārstāvji vairākkārt piedalījušies starptautiskās miera spēku misijās Dānijas miera spēku sastāvā, gūstot iespēju demonstrēt gan savu gatavību solidāri uzņemties atbildību par kopīgi risināmajām problēmām, gan arī iegūt ļoti vērtīgu pieredzi. Latvijai vēl ir pietiekami daudz darāmā. Taču apņēmība, kā jūs zināt, mums ir liela — līdz 2003. gadam izpildīt prasības par attiecīga finansējuma nodrošināšanu mūsu valsts aizsardzībai un drošībai. Mēs pašlaik ļoti daudz naudas investējam izglītībā, domājot par mūsu militāro speciālistu izglītību. Šeit mēs arī izmantojam visas iespējas, ko piedāvā NATO dalībvalstis, it sevišķi Dānija. Šobrīd mums ir piedāvāts tik daudz, ka tikai jāspēj to visu izmantot un sekmīgi apgūt.

P.N.Rasmusens: — Es pie premjerministra teiktā gribētu vēl piemetināt divas lietas.

Pirmkārt, jūs patiešām esat paveikuši krietnu darbu, nodrošinot latviešu karavīru augsto novērtējumu Balkānu miera misiju laikā. Es uzskatu, ka jūsu līdzdalība Baltijas bataljonā ir ļoti nozīmīga, un varu apstiprināt, ka dāņu karavīriem ir ļoti laba sadarbība ar latviešiem. Dāņu militārpersonas ciena latviešus par to, ka jūs visu darāt ļoti augstā līmenī.

Otrkārt, man bija iespēja pārrunāt arī Latvijas rīcības plānu dalībai NATO, un arī šajā jomā Latvija darbojas ļoti sekmīgi. Domāju, ka mums ir laba sadarbības pieredze un arī labas sadarbības iespējas nākotnei.

— Vai jūs pārrunājāt arī situāciju Krievijā?

P.N.Rasmusens: — Jā, mēs pārrunājām arī eventuālo situācijas attīstību Krievijā. Es domāju, Latvijai ir ļoti svarīgi, kā attīstīsies situācija Krievijā. Mēs esam vienisprātis cerībā uz konstruktīvu sadarbību ar Krieviju pēc 26. marta vēlēšanām. Es ceru uz progresu Krievijā un to, ka Krievija atradīs starptautiski pieņemamu demokrātisku risinājumu Čečenijas problēmai, miermīlīgu risinājumu, pārtraucot civiliedzīvotāju ciešanas. Starptautiskā sabiedrība prasa, lai Čečenijā tiktu ielaista humānā palīdzība civiliedzīvotājiem. Tāpēc ceru, ka pēc 26.marta vēlēšanām Krievijā tiešām tiks gūts progress. To no Krievijas sagaida gan Eiropas Savienība, gan arī mana valsts, jo tikai tā, manuprāt, iespējams nodrošināt normālu Krievijas sadarbību ar Eiropu. Mēs arī ceram, ka Latvija, arī turpmāk nostiprinoties un sekmīgi virzoties uz Eiropas Savienību, sekmīgi attīstīs arī sadarbību ar Krieviju. Tas varētu būt arī mūsu kopīgo centienu mērķis.

A.Šķēle: — Dānija kā labs un rūpīgs Latvijas draugs neatlaidīgi seko līdzi Latvijas attiecībām ar kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Premjerministrs bija noraizējies par neseno incidentu Maskavā pie Latvijas vēstniecības, un es ar zināmu gandarījumu varēju informēt, ka esam saņēmuši Krievijas atvainošanos sakarā ar Latvijas vēstniecības apgānīšanu, tādā veidā demonstrējot, ka abas valstis tiks pāri atsevišķu cilvēku grupu ne visai veiklām iniciatīvām, kas mēģina starp mūsu valstīm kurināt nevajadzīgas emocijas.

— Divi jautājumi Latvijas Ministru prezidentam Šķēles kungam: kad Latvija, jūsuprāt, kļūs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts? Un kādas paredzamas lielākās grūtības Latvijas ceļā uz ES?

A.Šķēle: — Atbildot uz pirmo jautājumu, varu jums pateikt par neoficiālu apņemšanos un neoficiālu vienošanos ar manu kolēģi Rasmusena kungu. Latvija rēķinās ar savām spējām un ir pārliecināta, ka mēs varētu 2005.—2006. gadā kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Savukārt 2002. gadā, kad Dānija prezidēs ES, mēs varētu pabeigt iestāšanās sarunas. Es ļoti ceru, ka 2002. gadā Pols Nīrups Rasmusens vēl aizvien vadīs Dānijas valdību un mēs savas sarunas varēsim visnotaļ nopietnā veidā realizēt. Pols Nīrups Rasmusens tagad pēc stāža ir viens no vecākajiem premjerministriem ES valstīs. Taču es šodien arī draudzīgi brīdināju Rasmusena kungu, ka Zviedrijas premjerministrs Pērsona kungs ir apņēmības pilns to darīt ātrāk, jo pirms tam Eiropas Savienībā prezidēs Zviedrija.

Atbildot uz jūsu jautājumu par galvenajām problēmām, jāteic, ka Eiropas Komisijas ziņojums bija ļoti precīzs. Latvija pilnībā piekrīt ziņojumā teiktajam un ļoti nopietni strādā pie tur minēto trūkumu novēršanas. Viena no problēmām ir pārvaldes efektivitāte, un tur mums ir vēl jāiegulda ļoti daudz līdzekļu un cilvēku resursu. Tāpēc mums ir ļoti svarīga arī izglītība un vispārējā izpratne, kādā veidā ES funkcionē valsts pārvalde. Tādēļ arī Latvijas valdībā ir izveidots īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes lietās amats, un viens no viņa uzdevumiem ir tieši nodarboties ar valsts pārvaldes darba uzlabošanu, reformēšanu un sakārtošanu.

Kā jau informējām, Dānijas Karalistes premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens savas darba vizītes laikā pagājušās nedēļas nogalē tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu, Latvijas Republikas Ministru prezidentu Andri Šķēli un Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, kā arī nolasīja Latvijas parlamenta deputātiem lekciju "Mūsu kopējā nākotne. Baltijas jūra un Eiropas Savienība". Dānijas premjerministrs tikās arī ar Latvijas Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani un uzrunāja EDSO rīkotā reģionālā semināra dalībniekus.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors