Baltijas valstis apliecina savu apņēmību darīt visu, ko tās spēj

Triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās vakar, 8.februārī, noritēja īpašos apstākļos. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti, šo valstu ārlietu un aizsardzības ministri, kā arī citas oficiālas personas ieradās Ādažos, lai oficiāli atklātu Baltijas miera bataljonu. Bijušajā padomju armijas bāzē izvietojusies militārā vienība, kas vakar oficiāli saņēma savu karogu un kļuva par ANO miera spēku Baltijas bataljonu.

Prezidentus Lennartu Meri, Gunti Ulmani un Aļģirdu Brazausku sagaidīja bataljona igauņu, latviešu un lietuviešu rotas, štāba bataljona goda sardzes rota un štāba orķestris. L.Meri, G.Ulmanis un A.Brazausks iepazinās ar bataljona vadību un ārzemju instruktoriem. Visi trīs prezidenti uzrunāja Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonu, novēlēja karavīriem būt uzticamiem, drosmīgiem un godīgiem.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ANO miera uzturēšanas spēku Baltijas bataljona atklāšanas ceremonijā teica:

Augsti godājamie Igaunijas un Lietuvas prezidentu kungi!

Godājamie ministru kungi!

Jūsu ekselences!

Dāmas un kungi!

Šī ir vēsturiska diena. Šodien Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti oficiāli atklāj ANO miera uzturēšanas spēku Baltijas bataljonu. Tādējādi Igaunija, Latvija un Lietuva apliecina savu gatavību kopīgiem spēkiem veicināt drošību un stabilitāti pasaulē.

Mēs apliecinām savu apņēmību sadarbībā ar saviem draugiem darīt visu, ko spējam, lai nekad nepieļautu cilvēku un tautu tiesību un brīvību apspiešanu.

Līdz šim Baltijas valstu vienīgie ieroči bija vārds, mūsu draugi un mūsu ticība demokrātijai. Ar šodienu mūsu un līdz ar to arī Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcībā ir vēl viens arguments, ko lietot pret visiem tiem, kuri savas ambīcijas stāda augstāk par tautu interesēm.

Baltijas bataljons iezīmē Baltijas valstu reālu iekļaušanos pasaules drošības politikā. Tas iezīmē Baltijas valstu kvalitatīvi jauno lomu un izaugsmi no atbalsta lūdzēja par palīdzības sniedzēju. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbība Baltijas bataljona veidošanā apliecina arī mūsu apņēmību konstruktīvi iekļauties Rietumu aizsardzības struktūrās, stiprināt un veicināt Eiropas demokrātisko valstu militārās un politiskās sadarbības sistēmu.

Starptautiskā drošība ir nedalāms jēdziens. Mūsdienu pasaulē neviena valsts nevar justies droša, ja nedrošs un nestabils ir tās kaimiņš. Tāpēc mēs apliecinām savu gatavību visplašākajai starptautiskajai sadarbībai, kuras mērķis būs nostiprināt mieru un demokrātiju pasaulē.

Mēs šodien sakām paldies Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Vācijas valdībām par atbalstu Baltijas bataljona veidošanā.

Īpaši es gribu sveikt mūsu priekšā stāvošos puišus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas un viņu komandierus. Esmu pārliecināts, ka jūs godam iekļausieties ANO miera uzturēšanas spēkos un augstu turēsiet vienoto Baltijas valstu karogu!

Guntis Ulmanis, pieminēdams otrā pasaules kara beigu 50.gadskārtu, cita starpā teica:

— Pirms neilga laika šajā vietā atradās viena no lielākajām padomju kara bāzēm Baltijā. Šodien mēs esam liecinieki Baltijas miera bataljona sākumam. Līdz šim Baltijas valstu spēks bijis vārdos, uzticībā, citu valstu atbalstā. Šodien Baltijas valstis iegūst jau reālu militāro vienību, kura tālāk kalpos par pamatu miera aizstāvēšanā ne tikai Baltijā. Ja būs nepieciešams, pēc ANO lūguma, arī citur pasaulē. Miera bataljona izveidošana nenozīmē, ka mēs tiecamies pēc militārām akcijām. Mēs joprojām iestājamies par to, lai pasaulē tiktu ievērotas cilvēktiesības, lai nelītu asinis, lai valdītu miers.

Pēc tam notika Baltijas bataljona karoga pasniegšanas ceremonija. Karoga gaišzilajā laukā ir ANO ģerbonis un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogu krāsas. Atzīmējot svinīgo notikumu, visi trīs prezidenti karoga kātā iedzina simboliskas sudraba naglas. Pēc tam viņi karogu pasniedza bataljona komandierim.

Triju Baltijas valstu prezidenti kopā ar NBS komandieri Juri Dalbiņu un viesiem apskatīja bataljona izvietojumu, iegriezās kazarmās. Pēc karavīru klubā sarīkotās preses konferences visi tika pacienāti ar pusdienām karavīru ēdnīcā.

Preses konferencē tika noskaidroti bataljona rašanās vēstures jautājumi. Prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par bataljona vietu un lomu gan Baltijas valstu, gan starptautiskajās drošības sistēmās.

Ideja par Baltijas bataljona dibināšanu radās 1993. gadā rudenī prezidentu tikšanās laikā Tallinā. 1994. gada 11. septembrī Kopenhāgenā tika pieņemts memorands par sadarbību Baltijas miera bataljona izveidošanai. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministri šajā dokumentā norādīja uz iespējamo palīdzību, ko šīs valstis varētu sniegt Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidē.

Pateicoties daudzu valstu palīdzībai un Baltijas valstu vienotai gribai, Ādažu bāzes apmeklētāji bija liecinieki tam, ka tagad triju valstu karavīri vienotā mācību centrā vēsturiskajā Latvijas armijas poligonā Ādažos profesionālu instruktoru vadībā apgūst militārās zināšanas atbilstoši ANO prasībām.

Vēloties dot ieguldījumu ANO pūlēs noregulēt krīzes, novērst kara briesmas un uzturēt mieru, Baltijas valstu prezidenti un arī Baltijas asambleja vienojās izveidot un attīstīt kopīgi pārvaldāmu Baltijas valstu miera uzturēšanas vienību, kas būtu pakļauta ANO misijai un organizēta pēc ANO militāro miera uzturēšanas spēku principiem. Vienībai dots nosaukums — Baltijas valstu bataljons jeb saīsināti angļu valodā — Baltbat.

Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis varēs iekļauties NATO un Eiropas drošības sistēmā tikai tad, kad tās aktīvi piedalīsies programmas "Partnerattiecības mieram" īstenošanā un būs spējīgas dot reālu ieguldījumu Eiropas drošībā, Baltijas bataljona izveidošana ir vēl viens solis ceļā uz to.

Komandkadru angļu valodas apmācības sākās 1994. gada 29. augustā. Ar 1995. gada 23. janvāri Ādažos sākās bataljona mācību otrais posms.

Zviedrijas Aizsardzības ministrija apgādājusi Baltijas bataljonu ar virtuves un ēdnīcas iekārtām un mācību iekārtām lauku treniņiem kopumā par vairāk nekā 300 000 dolāru, kā arī dāvinājusi medicīnas punkta aprīkojumu. ASV Aizsardzības ministrija piegādājusi bataljonam ekipējumu, daļēji nodrošinājusi to ar sakaru sistēmām un apņēmusies apgādāt ar transportu. Norvēģijas Aizsardzības ministrija atsūtījusi bataljona vajadzībām medikamentus. Somijas Aizsardzības ministrija apgādājusi bataljonu ar dažādām iekārtām un medikamentiem. Tuvākajā laikā no Vācijas tiks piegādātas patronas praktiskajiem treniņiem.

Preses konferencē piedalījās arī ārvalstu vēstnieki un militārie atašeji. Latvijas Valsts prezidents viesiem pateicās par palīdzību Baltijas bataljona veidošanā un izteica cerību, ka bataljons drīz iekļausies ANO miera misijā un godam pārstāvēs Baltijas valstis zem vienotā karoga.

Valsts prezidenta Kanceleja,

A.B., K.G.

Skat arī 7.lpp.