Pēc tikšanās

Ar preses konferenci vakar Jūrmalā noslēdzās triju Baltijas valstu prezidentu kārtējā tikšanās. Raksturojot vienas dienas sarunas, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis žurnālistiem teica:

— Šī sanāksme, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, bija daudz atklātāka, daudz konstruktīvāka, daudz tiešāka un, es pat teiktu, daudz kritiskāka. (Tas ir mans personiskais viedoklis.) Tika izskatīti konkrēti jautājumi par situāciju uz robežām, par attieksmi pret lauksaimniecību visās trīs zemēs, kā arī konkrēti jautājumi, kas saistīti ar mūsu ārpolitiku, tai skaitā mūsu attieksme pret notikumiem Čečenijā. Es domāju, ka pamata lēmums, kuru mēs pieņēmām, ir — jāaktivizē 16 komiteju darbs Baltijas valstu Ministru padomē. Caur šīm 16 komitejām jārealizē visas tās programmas, kuras diemžēl realizējas ļoti vāji. Mēs sarunu gaitā saskārāmies ar faktu, ka izpildinstitūcijas neveic savus uzdevumus, sākot no pašas apakšas līdz pat augšai, līdz mūsu valdības kabinetiem. Izskatot atsevišķus jautājumus, mēs bieži vien nonācām pretrunā: ir pieņemti likumi, lēmumi un labi risinājumi. Diemžēl katrs tos pilda savā interpretācijā. Rezultātā rodas zināmas pretrunas starp visām trijām Baltijas valstīm.

Es uzskatu, ka šī sanāksme atšķirās no iepriekšējām ar savu konstruktīvismu. Panākta vienošanās atkal tikties septembrī Tallinā, ja mans kolēģis tam piekritīs, kurā mēs apspriedīsim, kā realizējušās šīsdienas ieceres pusgada laikā.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri pievienojās Gunta Ulmaņa vērtējumam, ka šī Baltijas valstu prezidentu tikšanās bijusi atklātāka par iepriekšējām. — Tas gan nenozīmē, ka iepriekšējās tikšanās būtu bijušas mazāk atklātas. Šīs tikšanās savdabību noteica lielais progress, ko pēdējā laikā guvušas Baltijas valstis, — piebilda Lennarts Meri, paskaidrojot, ka ar to domā demokrātiski ievēlētus parlamentus, kas būtiski pilnveidojuši visu trīs valstu likumdošanu tā, lai Baltijas valstis varētu integrēties Eiropas struktūrās. Kā svarīgāko no Jūrmalā apspriestajiem aspektiem Igaunijas prezidents atzīmēja tieši visu trīs Baltijas valstu integrēšanos, cik vien ātri iespējams, Eiropas struktūrās. Lennarts Meri atzīmēja arī kopīgi apspriesto Čečenijas notikumu svarīgumu cilvēktiesību pārkāpumu aspektā. Baltijas valstu prezidenti ir vienisprātis, ka cilvēktiesību pārkāpumi Čečenijā aplūkojami kopīgo Eiropas drošības problēmu kontekstā. — Eiropas kopīgā drošība lielā mērā ir atkarīga no nacionālo organizāciju efektivitātes un vispirms no visu Eiropas valstu politiskās gribas nodrošināt cilvēka tiesību ievērošanu, — teica Lennarts Meri, uzsverot, cik nozīmīga ir Baltijas miera bataljona nodibināšana.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks, pievienojoties abu kolēģu viedoklim, kā ļoti svarīgu lēmumu Jūrmalas apspriedē atzīmēja savstarpējo robežu šķērsošanas problēmu vienkāršošanu gan privātpersonām, gan kravu pārvadājumiem.

Lietuvas prezidents kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem atzīmēja arī pasākumus pret Baltijas valstu robežu nelegālu šķērsošanu, uzsverot visu triju Baltijas valstu sadarbības aktualitāti.

— Nav šaubu, ka šādas triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās ir ārkārtīgi svarīgas, — teica Aļģirds Brazausks. — Baltijas valstu vadītājiem vēl labāk jākoordinē sava darbība tiklab iekšējo problēmu, kā arī ārpolitisko problēmu risināšanā.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu visiem trim Baltijas valstu prezidentiem, vai Jūrmalas tikšanās gaisotni ietekmēja arī fakts, ka šajās dienās arī Latvija kļūst Eiropas Padomes locekle, Guntis Ulmanis atbildēja īsi, taču ar neslēptu lepnumu balsī: — Jā, es to sajutu! Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks izteica prieku par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē, piebilstot, ka tagad visām trim Baltijas valstīm būs vēl vieglāk kopīgi darboties starptautiskajā jomā, sekmējot cilvēktiesību ievērošanu Eiropā. Igaunijas prezidents Lennarts Meri, atzīmējot, cik nozīmīga ir Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē, uzsvēra, ka arī līdz šim neesot izjutis, ka Latvijas vēl nav šajā starptautiskajā organizācijā. — Mēs vienmēr Latviju esam uzskatījuši par Eiropas daļu, — teica Igaunijas prezidents.

Atbildot uz radiostacijas "Brīvība" pārstāvja jautājumu, vai Baltijas valstu prezidenti atsauksies uz Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina ielūgumu piedalīties 9.maija pasākumos Maskavā, Latvijas Valsts prezidents teica: —Vai nu mēs brauksim visi trīs, vai arī nebrauksim. Pagaidām tas vēl nav zināms.

Lietuvas prezidents izteica līdzīgu viedokli, piebilstot, ka Krievijas prezidenta ielūgumu saņēmis tikai dienu pirms Jūrmalas tikšanās un galīgā lēmuma pieņemšanai esot nepieciešamas dažas dienas. Igaunijas prezidents pateica īsi: Es pilnībā piekrītu Ulmanim.

Līdzīga bija arī visu trīs prezidentu attieksme pret bēgļu tranzītu caur Baltijas valstīm — šis jautājums ir īpaši aktuāls sakarā ar ANO viedokli, ka Baltijas valstīm, iekļaujoties Eiropas struktūrās, jābūt gatavām arī uzņemt bēgļus.

Turpinājums 7.lpp.

Lietuvas prezidents A.Brazausks teica, ka šajā jautājumā jāatdala situācija ar bēgļiem un parastiem nelegālajiem migrantiem — vienā un otrā gadījumā nepieciešami divi dažādi risinājumi. — Mums šie divi lēmumi jāatrod atsevišķi, un tiem jābūt dažādiem, teica Lietuvas prezidents. Pēc A.Brazauska vārdiem, Lietuvas civilkodekss paredz atbildību par nelegālu migrāciju. Vairāki simti cilvēku jau sodīti par šī likuma pārkāpšanu un tikuši deportēti. Tagad Lietuvā sagatavots likumprojekts par bēgļa statusu. Prezidents A.Brazausks izteica pārliecību, ka vēl šogad šis likums tiks pieņemts Lietuvas parlamentā.

Latvijas prezidents izteica pārsteigumu par Lietuvas puses rīcībā esošajiem milzīgajiem skaitļiem. — Mēs konstatējām, ka Lietuvā ir cilvēki no vairāk nekā 20 valstīm, kas tādā vai citādā veidā ir nelegāli atbraukuši uz Baltijas valstīm, teica Guntis Ulmanis. — Paralēli tam, ka jāizveido attiecīgi likumi un jāsadarbojas atbilstoši starptautiskajām normām, manuprāt, ir arī jākoordinē visu attiecīgo organizāciju pareizs darbs. Es domāju šeit gan Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju, gan arī Ārlietu ministriju, lai mēs šajos jautājumos nenokļūtu kritiskā situācijā.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri, atbildot uz šo ļoti aktuālo jautājumu, aicināja saprast, ka bēgļi no Šrilankas, Bangladešas, Pakistānas un citām valstīm neierodas uz "klusu sēdēšanu" Baltijas valstīs. Viņi Baltijas valstis izmanto kā koridoru nokļūšanai Rietumu valstīs. Šajā kontekstā Lennarts Meri atzīmēja Baltijas valstu atbildību par situācijas kontroli — jo vienīgi tādā gadījumā Eiropas valstis atzīs Baltijas valstis kā līdztiesīgas partneres. — Tas nozīmē, ka Baltijas valstis nedrīkst kļūt par nelegālu bēgļu un narkotiku koridoru, — uzsvēra Igaunijas prezidents.

Kopīgajā komunikē, ko triju Baltijas valstu prezidenti pieņēma Jūrmalas tikšanās noslēgumā, apsveikta Baltijas miera bataljona nodibināšana. Prezidenti izteikuši ticību, ka šī iniciatīva pasaules sabiedrībai dos pārliecību, ka Baltijas valstis var būt ne vien drošības garantiju saņēmējas, bet arī to nodrošinātājas. Prezidenti ar gandarījumu atzīmējuši progresu, kas gūts ceļā uz Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā.

Tika atzīmēts neseno sarunu nozīmīgums par NATO palielināšanu. Prezidenti ir vienisprātis, ka Eiropā nevar būt pazeminātas drošības joslas. Viņi atbalstīja viedokli, ka iestāšanās kritērijiem Ziemeļatlantijas Aliansē visiem perspektīvajiem locekļiem jābūt līdzvērtīgiem. Baltijas valstu prezidenti apsveikuši arī Ziemeļvalstu valdību vadītāju tikšanās lēmumu, ka īpaša vērība veltāma sadarbībai starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Baltijas valstu prezidenti kopīgajā komunikē akcentējuši arī nepieciešamību intensificēt Baltijas valstu sadarbību muitas, tranzīta procedūru un robežu kontroles jomā. Komunikē paustas arī Baltijas valstu prezidentu kopējās rūpes par notikumiem Čečenijā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors