Pēc tikšanās

Turpinājums no 1.lpp.

Lietuvas prezidents A.Brazausks teica, ka šajā jautājumā jāatdala situācija ar bēgļiem un parastiem nelegālajiem migrantiem — vienā un otrā gadījumā nepieciešami divi dažādi risinājumi. — Mums šie divi lēmumi jāatrod atsevišķi, un tiem jābūt dažādiem, teica Lietuvas prezidents. Pēc A.Brazauska vārdiem, Lietuvas civilkodekss paredz atbildību par nelegālu migrāciju. Vairāki simti cilvēku jau sodīti par šī likuma pārkāpšanu un tikuši deportēti. Tagad Lietuvā sagatavots likumprojekts par bēgļa statusu. Prezidents A.Brazausks izteica pārliecību, ka vēl šogad šis likums tiks pieņemts Lietuvas parlamentā.

Latvijas prezidents izteica pārsteigumu par Lietuvas puses rīcībā esošajiem milzīgajiem skaitļiem. — Mēs konstatējām, ka Lietuvā ir cilvēki no vairāk nekā 20 valstīm, kas tādā vai citādā veidā ir nelegāli atbraukuši uz Baltijas valstīm, teica Guntis Ulmanis. — Paralēli tam, ka jāizveido attiecīgi likumi un jāsadarbojas atbilstoši starptautiskajām normām, manuprāt, ir arī jākoordinē visu attiecīgo organizāciju pareizs darbs. Es domāju šeit gan Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju, gan arī Ārlietu ministriju, lai mēs šajos jautājumos nenokļūtu kritiskā situācijā.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri, atbildot uz šo ļoti aktuālo jautājumu, aicināja saprast, ka bēgļi no Šrilankas, Bangladešas, Pakistānas un citām valstīm neierodas uz "klusu sēdēšanu" Baltijas valstīs. Viņi Baltijas valstis izmanto kā koridoru nokļūšanai Rietumu valstīs. Šajā kontekstā Lennarts Meri atzīmēja Baltijas valstu atbildību par situācijas kontroli — jo vienīgi tādā gadījumā Eiropas valstis atzīs Baltijas valstis kā līdztiesīgas partneres. — Tas nozīmē, ka Baltijas valstis nedrīkst kļūt par nelegālu bēgļu un narkotiku koridoru, — uzsvēra Igaunijas prezidents.

Kopīgajā komunikē, ko triju Baltijas valstu prezidenti pieņēma Jūrmalas tikšanās noslēgumā, apsveikta Baltijas miera bataljona nodibināšana. Prezidenti izteikuši ticību, ka šī iniciatīva pasaules sabiedrībai dos pārliecību, ka Baltijas valstis var būt ne vien drošības garantiju saņēmējas, bet arī to nodrošinātājas. Prezidenti ar gandarījumu atzīmējuši progresu, kas gūts ceļā uz Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā.

Tika atzīmēts neseno sarunu nozīmīgums par NATO palielināšanu. Prezidenti ir vienisprātis, ka Eiropā nevar būt pazeminātas drošības joslas. Viņi atbalstīja viedokli, ka iestāšanās kritērijiem Ziemeļatlantijas Aliansē visiem perspektīvajiem locekļiem jābūt līdzvērtīgiem. Baltijas valstu prezidenti apsveikuši arī Ziemeļvalstu valdību vadītāju tikšanās lēmumu, ka īpaša vērība veltāma sadarbībai starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Baltijas valstu prezidenti kopīgajā komunikē akcentējuši arī nepieciešamību intensificēt Baltijas valstu sadarbību muitas, tranzīta procedūru un robežu kontroles jomā. Komunikē paustas arī Baltijas valstu prezidentu kopējās rūpes par notikumiem Čečenijā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors